ĀRSTNIECĪBAS IESTĀDĒS

2012 [nr.1]40

Vē nu sli mī bas ir vis bie žā kā ve se lī bas pro blē ma. Ap mē ram 1–3% Rie tu mu pa sau les ie dzī vo tā ju dzī ves lai kā ir no zī mī gas sū dzī bas par kā ju vē nām. Div des mit mil jo niem ir vē nu va ri ko ze, se šiem mil jo niem – da žā das pa kā pes kā ju tūs ka sais tī bā ar vē -nu maz spē ju, vie nam mil jo nam no vē ro ādas iz mai ņas, tur klāt 500 000 cil vē ku ir ak tī vas ve no zās čū las. [1., 2.]

Edin bur gas pē tī ju ma re zul tā tos re dzams, ka la bās un krei sās kā jas vē nas ir bo jā tas vien līdz bie ži, ta ču vē nu pa to lo ģi ja vī rie šiem un sie vie tēm at šķi ras. Sie vie tēm bie žāk no vē ro jams at vil nis un va ri-ko ze kā ju virs pu sē jās vē nās, bet vī rie šiem – dzi ļa jās vē nās. Tā pēc, ka vē nu ope rā ci jas tiek veik tas ti kai virs pu sē jām vē nām, lie lā kā da-ļa no ope rē ta jiem pa cien tiem ir sie vie tes. Šim fak tam ir me di cī nisks pa ma to jums, ne vis vien kār ši sie vie šu vēl me la bi iz ska tī ties. [21.]

Vē nu pro blē mas ap rak stī tas gan Ve ca jā De rī bā, gan Eber sa pa pi ru sā, kas ta pis ap 1550. g.p.m.ē. un uz ska tāms par ve cā ko un no zī mī gā ko se no ēģip tie šu me di cī nis ko do ku men tu, gan Hi-pok ra ta rak stos 500 g.p.m.ē. Bro dijs (Bro die) 1846. ga dā bi ja pir-mais, kas ko do lī gi ap rak stī ja hro nis kas vē nu maz spē jas (HVM) pa zī mes un sim pto mus un re dza mo virs pu sē jo vē nu at vil ni. [3.] Mo der no pa to fi zi olo ģis ko ve no zo čū lu un der ma tī ta vei do ša nās te ori ju daiļ ru nī gi iz klās tī jis Lin tons un ie vie sis ter mi nu “am bu la-to ra ve no za hi per ten si ja”. [4.]

Ope ra tī va te ra pi ja HVM ār stē ša nai at tīs tī jās kriet ni vē lāk. Frīd rihs Tren de len burgs 1891. ga dā sā ka sa fe no fe mo rā lā sa vie-no ju ma li ģē ša nu, bet ve na sa phe na mag na (VSM) iz ņem ša nu no cirk šņa līdz ceļ ga lam caur vie nu grie zie nu vei ca Čārlzs Me jo (Mayo). 1906. ga dā Me jo ap rak stī ja šā di veik tu ope rā ci ju 185 pa-cien tiem. Pa gā ju šā gad sim tā VSM augst a li ģē ša na un ek stir pā ci-ja (strip ping) kļu va par HVM in va zī vas ār stē ša nas stan dar tu.

Ti kai pē dē jo 20 ga du lai kā at tīs tī ju šās tā das jaun as HVM ār stē-ša nas me to des kā en do ve no za lā zer ko agu lā ci ja (En do ve no us La-ser Tre at ment – EVLT) un en do ve no za ra dio frek ven ces ab lā ci ja (EV RFA) ve na e sa phe na e in si tu. Sā kot nē ji ķi rur giem ne bi ja ti cī bas jaun ajām me to dēm, ta ču ta gad si tu āci ja ir ra di kā li mai nī ju sies.

Šo gad ASV Asins va du ķi rur gu bied rī bas (SVS) Vē nu vad lī ni ju ko-mi te ja un Ame ri kas Vē nu fo rums (AVF) pub li cē ja jaun as vad lī ni jas

[22.]. De vi ņas re ko men dā ci jas vel tī tas kā ju un ie gur ņa vē nu va ri ko-zes no vēr tē ša nai un ār stē ša nai. Vie nā no tām teikts: “Kā jas zem-ādas lie lās vē nas (v.sa phe na mag na – VSM) maz spē jas ār stē ša nai la bāk iz man tot en do ve no zu ter mis ku ab lā ci ju, ra dio frek ven ces ab lā ci ju (RFA) vai lā zer te ra pi ju (EVLT), ne vis augs tu vē nas stum-bra li ģē ša nu un in ver si jas iz vil kša nu (pie rā dī ju mu lī me nis 1B).”

En do lu mi nā la vai en do ve no zater mis ka ab lā ci ja

En do lu mi nā la vai en do ve no za ter mis ka ab lā ci ja no zī mē vē-nas per ku tā nu ka tet ri zā ci ju un tās iek šē jās virs mas (en do tē li ja) ter mis ku des truk ci ju, lai pa nāk tu asins ko agu lā ci ju un vē nas lū-me na slēg ša nos. (1. at tēls.) Pro ce dū ras lai kā tiek iz man to ta tu-mes cen ces anes tē zi ja – ap slē dza mo vē nu ul tra so nos ko pi jas kon tro lē tiek ie va dīts anes te zē jošs šķī dums. Tas ne pie cie šams, lai audus ap slē dza mo vē nu pa sar gā tu no ter mis kās ie dar bī bas un pro ce dū ra bū tu ne sā pī ga. Spi nā lo vai vis pā rē jo anes tē zi ju ne-iz man to, jo tā ne pa sar gā audus no ter mis kas ie dar bī bas.

Ko pu mā prak sē lie to trīs en do lu mi nā lās vē nu ter mis kās ab lā ci-jas me to des: jau ie priekš mi nē tās EVLT un RFA, kā arī pil nī gi jaun o un per spek tī vo vē nu slēg ša nu ar tvai ku (ste am vein scle ro sis – SVS) jeb en do ve no zo ter mis ko ab lā ci ju ar tvai ka mikro im pul siem.

En do ve no zā ra dio frek ven ces ab lā ci ja Re la tī vi se nā kā un ASV sa vu laik po pu lā rā kā ir en do ve no zā ra dio-

frek ven ces ab lā ci ja (RFA). RFA ra da bio lo ģis ko audu uz sil ša nu. To sā kot nē ji iz man to ja nei ro ķi rur ģi jā. Pa gā ju šā gad sim ta as toņ des mi-ta jos ga dos to iz man to ja sirds arit mi jas ār stē ša nai. [5.] RFA iz man-to arī on ko lo ģi jā audzē ju des truk ci jai, of tal mo lo ģi jā, kuņ ģa at viļ ņa, mie ga ap no jas ār stē ša nā, es tē tis ka jā der ma to lo ģi jā u.c. [6., 7.].

Fle bo lo ģi jā RFA kā ma zin va zī vu pro ce dū ru ve no zā at viļ ņa lik-vi dē ša nai iz strā dā ja ASV uz ņē mums VNUS Me di cal Tec hno lo gies. Eiro pā to ie vie sa 1998. ga dā, bet ASV – 1999. ga dā. Lat vi jā RFA ope rā ci jas sā ka veikt Ve se lī bas cen trā 4 2008. ga dā.

RF ka tet ra ga lā ir bi po lā rais elek trods, kas kon tak tā ar vē nas sie nu ra da elek tris kas pre tes tī bas iz rai sī tu vē nas sie ni ņas uz sil-

Kā ju vē nu en do lu mi nā lās ter mis kāsab lā ci jas me to des

ĪSUMĀ

Sniegts pār skats par Ve se lī bas cen trā 4 pie eja mām kā ju vē nu en do lu mi nā lās ter mis kās ab lā ci jas me to dēm,

īsu mā ie pa zīs ti not ar šo me to žu at tīs tī bas vēs tu ri un ana li zē jot kat ras me to des īpat nī bas, lie to ju mu, priekš ro cī-

bas un arī to trū ku mus. Snieg tas vē nu en do lu mi nā lās ter mis kās ab lā ci jas me to des prak tis kas re ko men dā ci jas.

Ints Ūd ris, asins va du ķi rurgs, fle bo logs, Ve se lī bas centrs 4

Ap mak sā ta pub li kā ci ja

ĀRSTNIECĪBAS IESTĀDĒS

2012 [nr.1] 41

ša nu un en do tē li ja un su ben do te li ālā slā ņa ko la gē na sa rau ša-nos. Vē nas di ametrs sa šau ri nās, un asi nīs eso šie pro te īni de na tu-rē jas un sa re cē, slē dzot vē nas lū me nu. Audi ne tiek kar bo ni zē ti, t.i., ne ap deg. Pa ras ti 10–12 mē ne šu lai kā, no teik ti ne vai rāk kā 2 ga du lai kā vē na pār vēr šas fib ro tis kos audos, un 86% ga dī ju mu ul tra so no grā fi jas at tē lā tā vairs nav re dza ma. [8.] At tīs to ties me-to dei, 2007. ga dā ti ka ie viests prin ci pi āli jauns Clo su re Fast (t.s. ātr ās slēg ša nas) ka tetrs, un VNUS RF ģe ne ra to ra dar bī ba ti ka pil-nī bā au to ma ti zē ta. Jaun ā RF ka tet ra ga lā ir 7 cm ga ra sild ele men-ta spi rā le, no seg ta ar elek tro izo lē jo šu ma te ri ālu. Tā, uz kar stot līdz 120 °C, 20 se kun žu cik lā no dro ši na vē nas sie ni ņas sa rau ša-nos un lū me na slēg ša nos. (2., 3. at tēls.) Pirm ās pa au dzes RF ka-tet ri bi ja ļo ti lē ni un pre cī zi jā vir za pa vē nu, pro ce dū ra bi ja il ga un at ka rī ga no ār sta ie ma ņām. Jaun ā Clo su re Fast sis tē ma ir lē tā-ka un no dro ši na pro ce dū rai ap mē ram vie nā du il gu mu kā ār stē jot ar EVLT, tur klāt tā pil nī bā iz slēdz cil vē cis kā fak to ra ne pre ci zi tā-tes ener ģi jas do zē ša nas zi ņā. Tas ir sva rī gi maz pie re dzē ju šiem ār stiem, sā kot veikt en do lu mi nā las vē nu ope rā ci jas.

Šā ga da ok tob rī Ve se lī bas cen tra 4 Jug las klī ni kā ķi rurgs, fle bo-logs Vla dis lavs Se me ņuks vei ca pirm ās di vas vē nu pa rau go pe rā ci-jas ar mo der no jaun ākās pa au dzes Fca re Systems ra dio frek ven ces ie kār tu, ku ra vie nī gā pa sau lē pa ver jaun as per spek tī vas ma zin va zī-vai va ri ko zo vē nu sā nu za ru ār stē ša nai, kas līdz šim bez ope rā ci jas ne bi ja ie spē ja ma. Ve se lī bas cen tra 4 Bal ti jas vē nu klī ni ku ap mek lē-ja, sa vā pie re dzē da lī jās un mū su spe ci ālis tus ap mā cī ja asins va du ķi rurgs Ru di De vers no Beļ ģi jas, kurš ar šo ie kār tu vē nu ope rā ci jas veic jau trīs ga dus. Bez jau ne sen VC4 Bal ti jas vē nu klī ni kā ie vies-tās tvai ka mikro im pul su en do ve no zās ter mis kās ok lū zi jas sis tē-mas (ste am vein scle ro sis – SVS) vē nu ār stē ša nā šī jaun ākās pa au-dzes Fca re Systems RFA ie kār ta ir ot rā, kas ar vēl ma zā ku audu trau ma tis mu slēdz vē nu, līdz mi ni mu mam ma zi not sāp ju sim pto-mus pēc ope rā ci jas un no dro ši not vēl strau jā ku at ve se ļo ša nos un kos mē tis ko efek tu. Bez ie priekš mi nē to RF ie kār tu priekš ro cī bām šī pa ver vēl ne bi ju šu ie spē ju – kom plek si ār stēt da žā da di amet ra un ka lib ra vē nas. Ar to en do ve no zi var lik vi dēt ne ti kai lie lās ma ģis-trā lās va ri ko zi pa pla ši nā tās zem ādas vē nas, per fo rē jo šās vē nas, ve no zos ka pi lā rus, bet arī sā nu za rus. Līdz šim bo jā tos vē nu sā nu

1. attēls Vēnas termiska ablācija

2. attēls Vēnu radiofrekvences ablācijas aparatūra

4. attēls Vēnas termiska ablācija

3. attēls RF katetrs

5. attēls Vēnas termiska ablācija

za rus lik vi dē ja, vei cot sī kus grie zie nus ādā (1–3 mm). Ta gad ar šo mo der no jaun ākās pa au dzes RF ie kār tu va ri ko zi iz mai nī tos vē nu sā nu za rus var ār stēt ar tie vu ka tet ru, zon di ie va dot vē nā ti kai caur ne lie liem dū rie niem ādā.

En do ve noza lā zer te ra pi ja En do ve no za lā zer te ra pi ja (EVLT) uz ska tā ma par vie nu no ār-

stē ša nas zel ta stan dar tiem v.sa phe na mag na un v.sa phe na pa-rva at viļ ņa lik vi dē ša nai. To 1998. ga dā iz strā dā ja Kar loss Bo nē (Bo ne) Spā ni jā [12.], bet ASV ie vie sa Na var ro [13.]. Lat vi jā 2002. ga dā pirm ās pa rau go pe rā ci jas vei ca pro fe sors To mass Probstls (Tho mas Pro ebs tle) no Vā ci jas, ap mā cot Lat vi jas ko lē ģus Ve se lī-bas cen trā 4. Drīz pēc tam Bal ti jā pir mo vē nu en do lu mi nā lo lā ze-ro pe rā ci ju vei ca Ints Ūd ris (4. at tēls).

Vis po pu lā rā kie ir di odes ti pa lā ze ri (5. at tēls), at ka rī bā no viļ-ņu ga ru ma, kas svār stās no 500 nm līdz 1500 nm, tos var iz man-tot da žā diem me di cī nis kiem mēr ķiem. Sva rī ga ir arī lā ze ra gais-mas va da ga la for ma. Fle bo lo ģi jā sā ku mā iz man to ja ga la va dus (ba re fi ber) (6. at tēls), bet ta gad tos aiz vie to ju ši ra di ālie gais-mas va di (ra di al fi ber). (7. at tēls.)

Sā kot nē ji bi ja ne skaid rī ba par efek tī vā ka jiem lā ze re ner ģi jas pa -ra met riem un iz man to ja miem re žī miem. Iz man to jot pā rāk ma zas

6. attēls Lāzera gaismas vada gala forma

7. attēls Lāzera radiālais gaismas vads

jau das, vē nas re ka na li zē jās, pā rāk lie las ra dī ja vē nas sie ni ņas per fo rā ci ju ar pēc ope rā ci jas sā pēm, ek hi mo zēm un pa res tē zi-jām. Arī par lā ze ra ie dar bī bu ne bi ja vien prā tī bas. T. Probstls uz-ska tī ja, ka vē nas sie nas des truk ci ju ra da tvai ka bur bu lī ši lā zer va-da ga lā [14.], ci ti bi ja pār lie ci nā ti par va da ga la tie šu ter mis ku ie-dar bī bu uz vē nas sie nu [15., 16., 17.]. Vis bie žāk tiek lie to ta jau-da 80–100 J/cm, ta ču jo pro jām tiek tur pi nā ti mek lē ju mi par vēl la bā ku lā ze ra viļ ņu ga ru ma un ģe ne rē ja mās jau das kom bi nā ci ju.

Tvai ka mikro im pul su en do ve no zā ter mis kā ok lū zi jas sis tē ma (SVS)

Vē nu sleg ša nai ar tvai ku (ste am vein scle ro sis – SVS) iz man-to in jek ci ju sis tē mu (8.a at tēls), ku rā caur ka tet ru ar mikro at ve-rēm ga lā vē nā mikro im pul su vei dā tiek ie va dīts pār kar sēts ūdens tvaiks. (8.b at tēls.) Tiek pa nāk ta vē nas sie nas fib ro tis ka ret rak ci-ja un pa lie ko ša vē nas ok lū zi ja. SVS teh no lo ģi ja ir īpa ši ino va tī-va – ar SVS sis tē mu tvaiks tie ši ie dar bo jas uz vē nu [19.]. Ģe ne ra-tors emi tē 200 °C tvai ku, kas ka tet ra ga lā sa sniedz 120 °C tem-pe ra tū ru. Katrs tvai ka mikro im pulss iz da la 60 J ener ģi ju. At ka rī-bā no vē nas di amet ra tiek mai nīts im pul su skaits. Pa ras ti lie to 2–3 im pul sus uz vie nu centi met ru [20.]. Ar to ie spē jams slēgt ne ti kai vē nas stum bru, bet arī lie lā kos sā nu za rus. Pē ope rā ci jas pe-ri ods ir pil nī bā ne sā pīgs, nav he ma to mu, un vē nu kom pre si jas ze-ķe ir jā val kā ti kai pir mo dien nak ti. SVS me to de ir jaun ākā un, šķiet, daudz so lo ša en do ve no zās ab lā ci jas me to de. To ap stip ri na arī ie gū tā 1. vie ta Eiro pas Vē nu fo ru mā 2010. ga dā (The 1st Pri-ce awarded for the com mu ni ca ti on of Dr Re na te, sco red on ori-ginality and quality (Ju ne 2010): “Ste am ab la ti on of sa phe no us va ri co se veins: a pro mi sing new en do ve no us ther mal therapy”). SVS līdz šim lie to ja de vi ņās pa sau les val stīs.

2011. ga da sep tem brī arī Lat vi jā Bal ti jas vē nu klī ni kā fran ču ār sta Re nē Mi je rē (René Mil le ret) va dī bā ti ka ap mā cī ti Lat vi jas un Nor vē ģi jas ār sti un sāk tas SVS ope rā ci jas. Viņš ir SVS me to des iz-gud ro tājs – re dzot tvai ka mikro im pul su iz man to ša nu on ko lo ģi jā, bi ja ra du sies ide ja šo me to di piln vei dot un iz man tot vē nu maz spē-jas ār stē ša nai. 2006. ga dā viņš vei ca pa sau lē pir mo SVS ope rā ci ju, bet klī nis ko pē tī ju mu da ti ir pie eja mi kopš 2008. ga da. Paš laik ar SVS me to di ir veik tas vai rāk ne kā 3000 vē nu ope rā ci jas.

Me to žu sa lī dzi nā jumsSā pes pēc ope rā ci jas pe ri odā ir ma zā kas pa cien tiem, ār stē tiem

ar RFA, ne vis ar EVLT, ja sa lī dzi na Clo su re Fast sis tē mu ar ve cās pa-au dzes 980 nm lā ze ru un ga la lā zer va du [9.]. 980 nm lā zer gais ma vai rāk ab sor bē jas ok si he mo glo bī nā, bet 1470 nm – ūde nī. Tā pēc, iz man to jot 1470 nm, var lie tot daudz ma zā ku lā ze ra jau du un arī pa nākt vē nas slēg ša nos. Ga la lā zer vads punkt vei dā iz sta ro gais mu

8. attēls SVS (steam vein sclerosis) injekciju sistēma

RFA EVLT SVS

Oklūzijas pakāpe 90–98% 90–100% 93–97%*

Iekšējā to 90–120 800 97

Globāla karsēšana Jā Nē Jā

Karbonizācija Nē Jā Nē

Vēnas perforācija Nē Jā Nē

* Citi klīniskie pētījumi

1. tabula Da žā du vē nu ab lā ci jas me to žu sa lī dzi nā jums

A B

pa ra lē li vē nas sie nai, ra di ālais gais mas vads iz sta ro gais mu 360° ap se vi un per pen di ku lā ri vē nas sie nai. Jaun ākās pa au dzes lā ze rie-kār tās iz man to 1470 nm gais mas viļ ņu ga ru mu un ra di ālos gais-mas va dus. Šā da kom bi nā ci ja iz rai sa efek tī vu vē nas slēg ša nos, lie-to jot ma zas ener ģi jas jau das, un no dro ši na kom for tab lu pēc ope rā-ci jas pe ri odu. Ta ču, arī iz man to jot vie nā dus jau das pa ra met rus, vei cot VSM lā ze rab lā ci ju ar 1470 nm lā ze ru un ra di ālo va du, pir ma-jā pēc ope rā ci jas mē ne sī ir ma zā kas sā pes un la bā ki VCSS (Ve no us cli ni cal severity sco res – vē nu pa to lo ģi jas klī nis kās pa kā pes ska-la) rā dī tā ji, ne kā iz man to jot 980 nm lā ze ru un ga la va du [11.]. Jaun ās pa au dzes lā ze rie kār tas dod ie spē ju pil nī bā at teik ties no tu-mes cen ces anes tē zi jas, aiz stā jot to ar va du anes tē zi ju (fe mo rā lā ner va blo kā di). Tas uz la bo US re dza mī bu un kon tro li ope rā ci jas lai-kā. [18.] Diem žēl nav veik ti kon tro lē ti ran do mi zē ti pē tī ju mi, ku ros sa lī dzi nā ti RFA Clo su re Fast un EVLT 1470 nm ar ra di ālo va du. Pa-cien ti, ku riem vie nu kā ju ope rē ju ar EVLT 1470 nm un ra di ālo va du, bet ot ru ar Clo su re Fast, at kār to tas ope rā ci jas ga dī ju mā iz vē lē tos EVLT kom for tab lā ka pēc ope rā ci jas pe ri oda dēļ.

Vei cot 119 pē tī ju mu me ta ana lī zi, 64 (53,8%) no tiem ti ka at-zī ti par pie mē ro tiem ana lī zei un ti ka no vēr tē ta 12 320 kā ju vē nu te ra pi ja. Vi dē jais no vē ro ša nas il gums – 32,2 mē ne ši. Pēc 3 ga-diem ti ka no vēr tē ti veik smī gie re zul tā ti kat rā gru pā. Vē nas ek stir-pā ci jai (fle bek to mi jai) – 78% (70–84%), vē nas pu tu skle ro te ra-pi jai – 77% (69–84%), ra dio frek ven ces ab lā ci jai (RFA) – 84% (75–90%), lā zer te ra pi jai (EVLT) – 94% (87–98%) ga dī ju mu. [10.] Pa gai dām nav pie eja mi pla ši vi su me to žu sa lī dzi no ši pē tī ju-mi. Da ži pa ra met ri sa lī dzi nā ti SVS pē tī ju mā [21.], ta ču ta jā nav no rā dī ti pē tī ju mā ie kļau tie EVLT pa ra met ri, kas bū tis ki ie tek mē gan tem pe ra tū ru vē nas iek šie nē, gan kar bo ni zā ci ju.

SecinājumiVe se lī bas cen tra 4 Bal ti jas vē nu klī ni kā pa cien tu ār stē ša nai

tiek lie to ta gan RFA ar VNUS Clo su re Fast ka tet ru, gan Eu fo ton un Bio li tec EVLT 1470 nm apa ra tū ra ar ra di āliem gais mas va-diem, kā arī tiek ap ro bēts jaun ais Dor nier di ožu lā zers. Abām me-to dēm ir ļo ti la bi ār stē ša nas re zul tā ti un la ba pa ne sī ba. 2011. ga-da sep tem brī sāk tas arī SVS ope rā ci jas. Tā ir lie lis ka ie spē ja veikt me to žu sa lī dzi nā ša nu un iz da rīt se ci nā ju mus. Ne pie cie ša mi starp tau tis ki ran do mi zē ti pē tī ju mi par en do lu mi nā lo vē nu ab lā ci-ju, lai ob jek tī vi pēc da žā diem kri tē ri jiem iz vē lē tos pa cien tiem vis-pie mē ro tā ko ār stē ša nas me to di.

ĀRSTNIECĪBAS IESTĀDĒS

2012 [nr.1]42

Literatūra1. Callam MJ, Ruckley CV, Harper DR,Dale JJ. Chronic ulceration of the leg:

extent of the problem and provision of care. Br Med J, 1985, 290, 1855–6.2. Coon WW, Willis PV, Keller JB. Venous thromboembolism and other

venous diseases in the Tecumseh community healh study. Circulation 1973, 48, 838–46.

3. Bergan JJ. Historical higlights in treating venous insufficiency. In: Bergan JJ, Yao JST, eds. Vedous Disorders Philadelpfia, PA, WB Saunders, 1991, 3–15.

4. Linton RR. The post-thrombotic ulceration of lower extremity: its etiology and surgical treatment. Ann Surg 1953, 138, 415–32.

5. Filingeri V, Gravante G, Cassisa D. Physics of radiofrequency in proctology. Eur Rev Med Pharmacol Sci 2005, 9, 349–54.

6. Sadick N, Sorhaindo, L. The radiofrequency frontier: a review of radiofrequency pulsed light technology in aestetic medicine. Facial Plast Surg 2005, 21, 131–8.

7. Berjano EJ. Theoretical modeling for radiofrequency ablation: state-of-the-art and challenges for the future. Biomed Eng Online 2006, 5, 24.

8. Pichot O, Kabnick LS, Creton, D, et al. Duplex ultrasound scan findings two years after great saphenous vein radiofrequency obliteration. J. Vasc Surg 2004, 39, 189–95.

9. Almeida JI. Recovery trial interim results, 34th Veith Symposium. Nov 14–18, 2007, New York.

10. Van den Bos R, Arends L, Kockaert M, Neumann M, Nijsten T. Endovenous therapies of lower extremity varicosities: a meta-analysis. J Vasc Surg. 2009, 49(1), 230.

11. Doganci S., Demirkilic U. Comparison of 980 nm Laser and Bare-tip Fibre with 1470 nm Laser and Radial Fibre in the Treatment of Great Saphenous Vein Varicosities: A Prospective Randomised Clinical Trial. Eur J Vasc Endovasc Surg, 2010 Aug, 40(2), 254–9. Epub 2010 May 23.

12. Bone. Oclusión con Laser Diodo de la vena safena, IX Congreso Panamericano de Flebologia, Córdoba, Argentina, 2000.

13. Navarro L, Minn RJ, Bone C. Endovenous Laser: a new minimally invasive method of treatment for varicose veins: Preliminary observations using an 810 nm diode laser. Dermatol Surg 2001, 7, 27, 117–22.

14. Proebstla, TM, Sandhofer M, Kargl A, et al. Thermal damage of the inner vein wall during endovenous laser treatment: Key role of energy ab sorp-t ion by intravascular blood. Dermatol Surg 2002, 28, 55, 596–600.

15. Corcos L, Dini S, de A, et al. The immediate effects of endovenous diode 808-nm laser in the greather saphenous vein: morphologic study and clinical implications. J. Vasc. Surg 2005, 41, 1018–24.

16. Weiss R.A. Comparision of endovenous radiofrequency versys 810nm diode laser occlusion of large veins in an animal model. Dermatol Surg 2002, 28, 55–61.

17. Schmedt CG, Sroka R, Steckmeier S et al. Investigation on radiofrequency and laser (980 nm) effects after endoluminal treatment of saphenous vein insufficiency in an ex vivo model. Eur J. Vasc Surg 2006, 32, 318–25.

18. Femoral block under US guidance technique to perform endovenous ablation (ELVES) Dr Julio HG Ferreira. Venous Times, August 2009, Issue 4.

19. www.cerma-med.com.20. The presentation “One Year Follow Up Results of the SVS study” done by

Pr Gabriel Camelot on June 4th 2011 at the 4th edition of the Mediterranean Meeting of Venous Disease (France).

21. Evans CJ, Allan PL, Lee AJ, Bradbury AW, Ruckley CV, Fowkes FG. Prevalence of venous reflux in the general population on duplex scanning: the Edinburgh vein study. J Vasc Surg. 1998, 28, 767–776.

22. Gloviczki P, Comerota AJ, Dalsing MC, et al. Society for Vascular Surgery; American Venous Forum. The care of patients with varicose veins and associated chronic venous diseases: clinical practice guidelines of the Society for Vascular Surgery and the American Venous Forum. J Vasc Surg. 2011, May, 53(5 Suppl), 2S–48S.

ĀRSTNIECĪBAS IESTĀDĒS

2012 [nr.1] 43