2

RedaktoreMargarita Mihailova

MaketētājsVladimirs Jeberza (Yoon)

Literārā redaktoreJana Butāne

Redaktores vietnieceKristīne Vucāne

ŽurnālistesKristīne VucāneInese GaiduleInna RenceŽanna KuzminaEvita RuļukaRita Livmane - TrubiņaĻubova MiļukinaAgnese PoikāneInga AltāneLīna Oboļeviča

Redakcijas adreseParādes iela 1 – 227DaugavpilsLV-5401

Tālrunis26443082

Reģistrācijas apliecībaNr. 1125

MetiensPieejams elektroniski

Redakcijas viedoklis ne vienmērsakrīt ar rakstu autoru viedokli.

Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumāatsauce uz „Lai Top!” obligāta!

DU Akadēmiskais apgāds„Saule”© Lai Top!, 2009

3

Saturs

REDAKTORES SLEJA„LAI TOP!” RUNĀKAS NOTIEK? Fakultāšu ziņas Zinātņu daļas jaunumi SSAD informē LSA ziņas Studentu padome informēSTUDENTU PADOMES SEJASAKTUĀLI Uz radioviļņaPIRMSSVĒTKU GAIŠIE VĀRDIEKSPRESINTERVIJA Kāda ir visneparastākā, satriecošākā, gaidītākā dāvana, ko esi saņēmis Ziemassvētkos?APAĻĀ GALDA SARUNAS Lai labas lietas silda mūsu sirdis! LATGOLYS VUORDS LgSC aktivitatisMĒNEŠA INTERVIJA „Visa pamatā – dzelžaini saplānots grafiks” – intervija ar Ilonu BageliIZ KOJU STĀSTIEM Students kojāsVIENS NO... „Ļaujiet sev būt pašiem un citiem būt citādiem…” Intervija ar Aivaru BuliMŪZIKAS UN MĀKSLAS PASAULĒ Inovācijas tekstilmākslāAP UN PAR DU MUZEJU „Man kā vēsturniecei...” - Intervija ar Zani StapķevičuEINŠTEINA LAPPUSĪTE Daugavpils Zinātnes Festivāls Starptautiskā zinātniskā konference „Valsts un tiesību aktuālās problēmas”KUR ZĀLE ZAĻĀKA „Paliekot uz vietas, nav iespējams kaut ko panākt” – iespaidos par braucienu uz Alpu zemi dalās Ilze JuhnevičaVESELĀ MIESĀ VESELS GARS DU sporta jaunumiCIEMOS PIE ZENTIŅAS GripaPSIHOLOĢIJAS PASAULĒ Lai top gaisma!SMAIDA TERAPIJA Interesanti fakti par Ziemassvētkiem Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu! – dažādās valodās

0405 - 0607 - 1107 - 1010 - 11111111 12 - 15151516 - 1818 - 1918 - 1920 - 2220 - 22232324 - 2624 - 2627 - 2827 - 2829 - 3029 - 3031 - 3231 - 3233 - 3533 - 3536 - 3836 - 373839 - 4039 - 40

41414242434344 - 4544 - 4545

4

Gada skaistākos svētkus gaidot...

Beidzot zemi ir pārklājis sniegs, un ziema, kā vienmēr, atnākusi negaidīti. Iespējams, kāds pateiks: kāda laime, ka šis gads beidzot tuvojas savam noslēgumam! Kāds varbūt ar nožēlu raudzīsies kalendārā un ar bažām sagaidīs jauno gadu. Cits atkal pateiks, ka nav nekādas starpības, mainās tikai datums, viss pārējais paliek uz vietas. Tomēr katra cilvēka sirds dziļākajā stūrītī iedegas maza cerību liesmiņa... Cerība lielajam Ziemassvētku brīnumam.Nesen sarunājos ar kādu viedo, kas dzīvo vecā lauku mājā, bez telekomunikācijām, ūdensvada, maizi cep krāsnī, pēc ūdens iet uz aku un nekad nesteidzas, un viņš ir laimīgs, esot harmonijā ar dabu. Mēs runājām par šo brīnumu, ko pat reizēm neapzināti gaida katrs. Un viņš teica, ka šis brīnums lielākoties nekad nav saistīts ar kaut ko pārcilvēcisku, mistisku vai reklāmas kampaņas radītu. Šo brīnumu katrs spēj realizēt pats, jo lielais brīnums nenozīmē materiālās vai laicīgās vērtības, tas ir kas augstāks, augstāks par cilvēku, viņa spējām un kontroles iespējām. Lai ieraudzītu brīnumu, nav jāsēž un jāskatās vienā punktā, tam vienkārši ir jātic, kā tic mazi bērni Ziemassvētku vecītim... Jātic, ka viss, kas šajā pasaulē notiek, notiek uz labu. Jātic, ka smaids spēj izkausēt ledu. Jātic, ka nav sliktu vai labu notikumu, viss ir likumsakarība. Viņš runāja par lietām, kuras katrs no mums zina, bet, rūpju nomākti, ikdienā aizmirstam. Par sirdsskaidrību, par dvēseles mieru, par mīlestību pret tuvāko, par piedošanas mākslu, jo nedrīkstam turēt ļaunu un būt kādam par soģi. Tāpēc, ka neesam visuvarenie, esam tikai cilvēki uz zemes, kur katrs izpilda savu sūtību... Runājām par domu spēku, un kārtējo reizi tiku pārliecināta, ka tas darbojas, tikai domām jābūt saskaņā ar rīcībām un jūtām. Runājām par cilvēkiem, kas zaudē savu cilvēcību, aizmirst par nerakstītām normām, par pateicību, cieņu, patiesumu... Uz ko man tika atbildēts, ka nav vērts sevi mocīt ar citu kļūdām, jo tā nav mūsu problēma un, ja cilvēks nevēlas mainīties, otram tas nav dots.Tā, raugoties krāsnī degošajās pagalēs, mēs norunājām vairākas stundas un varējām turpināt, ja man kārtējo reizi nebūtu jāskrien, jo, kā vienmēr, nebija laika... Tomēr tas laiks, ko pavadīju ar šo dzīves bagāto cilvēku, lika man pārdomāt daudzas lietas, lika atkal saprast, ka bieži vien diplomu kvantitāte neliecina par dzīves gudrības kvalitāti un cik gan labi būtu dzīvot cilvēkiem, ja šis lietas būtu līdzsvarā...Noslēgumā vēlos sveikt jūs, lasītāji, ar Oga Mandino vārdiem:

„Katru dienu strādā tā, it kā tavs dzīves laiks tuvotos norietamMācies, lai ar pacietību tu pats vari veidot savu likteniIezīmē savu ceļu ar rūpību, citādi zaudēsi virzienu uz visiem laikiemSagatavojies tumsai, kamēr vēl ceļo saules gaismāSmaidi nelaimei acīs, līdz tā atkāpjasPaturi prātā, ka nodomi bez rīcības ir vienīgi sapņiIzslauki zirnekļu tīmekļus no sava prāta, citādi tie tevi turēs gūstāNomet daļu nastas, kad esi sasniedzis mērķiNekad neaizmirsti, ka tev ir mazāk laika, nekā tu domāAllaž centies būt tas, kas esi...”Priecīgus un gaišus Ziemassvētkus un sirdsmieru, jauno 2010. gadu sagaidot!

Margarita

Redaktores sleja

5

„LAI TOP!” runā

Evita

Snieg… Snieg lielām, baltām, brīnišķām pārslām. Dusošo zemi ieskauj pārsteidzošs klusums un miers. Snieg... Ak, šis brīnišķais svētku gaidīšanas laiks! Laiks, kas pat ikdienas steigā iegrimušu prātu spēj pamodināt, likt pavērties apkārt un pasmaidīt. Laiks, kad Adventes vainagā viena pēc otras iedegas svecītes, lēnām kliedējot baiso tumsu, un kuru liesmiņas klusi glabā sevī vēstījumu par Brīnumu, Brīnumu, kurš drīz nāks un ko novēlu katram sagaidīt un izjust! Tikai nepalaidiet to garām!

Agnese

Ziemassvētku laiks... Sapņu, cerību un ticības laiks, ko pavada pārdomas par bijušo un jau īstenoto, kā arī par nākotnē vēl tikai sasniedzamo… Ikvienam šajā laikā rodas vēlme un apņēmība daudz aktīvāk turpināt iesāktos darbus un uzņemties arvien jaunus pienākumus. Tāds jau ir tas mūsdienu cilvēks – vienmēr alkstošs pēc jauniem panākumiem, darbiem un izaugsmes iespējām… Vienmēr aizņemts ar miljoniem paveicamo darbu, kam dažbrīd ne fiziski, ne garīgi neatliek laika… Bet, cilvēk, apstājies un paskaties sev apkārt! Vai tiešām visa tava dzīve sastāv tikai no nemitīgas steigas, stresa, no desmitiem lietišķu tikšanos, darba pārrunu u.tml. lietām? Vai tik tu ikdienas steigā neesi aizmirsis pašu svarīgāko – BŪT CILVĒKAM?... Varbūt pietiks būt perfektam studentam, pasniedzējam, kolēģim vai mammai?… Varbūt ir īstais laiks būt nevis perfektam cilvēkam, bet gan cilvēkam, kurš apveltīts ar neizsīkstošu cilvēcīguma devu? Tāpēc gribas novēlēt, lai šogad mēs visi apņemtos ne tikai paveikt vēl vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet gan vispirms apņemtos nezaudēt cilvēcību šajā pārmaiņu laikā… Gadu mijā apņemieties neieslīgt milzīgās paveicamo darbu kaudzēs, bet gan apsoliet sev, ka raudzīsities uz dzīvi daudz pozitīvāk, ka uzsmaidīsit vienkāršam garāmgājējam daudz biežāk, ka samīļosit savus tuviniekus daudz mīļāk, ka smiesities daudz sirsnīgāk un ka mīlēsit daudz kaislīgāk, jo tas viss padarīs gaišāku ne tikai jūsu ikdienu, bet ienesīs pozitīvas vēsmas arī jums apkārtesošo cilvēku dzīvēs…Novēlu gaišus, pozitīvu emociju, neaizmirstamu piedzīvojumu, patīkamu tikšanos un galvu reibinošu notikumu pilnus Ziemassvētkus un Jauno gadu! Lai mums visiem kopīgi izdodas iecere padarīt pasauli daudz gaišāku un cilvēcīgāku!... :)

Šajā laikā vairāk nekā citreiz aizdomājamies par tādām vērtībām kā ticība un cerība. Es ļoti vēlētos, lai abas šīs vērtības ieņemtu nozīmīgu vietu katra cilvēka ikdienā. Manuprāt, tas palīdzētu vairot pozitīvismu un ar gaišāku perspektīvu skatīties nākotnē.

Lai mīļi un gaiši svētki!

Kristīne

Gads ātriem soļiem tuvojas finiša taisnei, bet cilvēku prātos aizvien biežāk neviļus ienāk domas par jaunas dzīves sākšanu. Tomēr, manuprāt, nav jāsāk kaut kas no jauna, mums jāturpina dzīvot, necenšoties izsvītrot pagātni, pat ja tā nav tāda, kādu vēlamies to redzēt. Ja šogad kaut kas nav izdevies vai arī varējām to paveikt labāk, tas ir lielisks stimuls nākamgad tiešām izdarīt labāk. Mēs varam sākt veidot savu likteni no jaunas lapas, bet nedrīkstam šim mērķim ņemt jaunu grāmatu, jo tas, kādi esam tagad, sastāv no vakardienas pieredzes, šodienas dzīves, rītdienas sapņiem. Un tos noteikti ir iespējams piepildīt.

Inga

6

Rita

Es aizdedzu svecīti ar domu par to mazo laimīti, ko glabā mana sirds. Iedomāju visgaišāko domu un klusi izsapņoju savus sapņus. Katrs mazās laimes mirklis iespiežas atmiņās un dara sirdi priecīgu. Kaut tā būtu biežāk, kaut mazās ikdienas laimītes pārvērstos stabilitātē un drošībā…Par ko lai iededz otro svecīti? Lai kvēlo par mieru un saticību, par līdzcilvēku sirsnību. Cik bieži mēs uzsmaidām tāpat vien? Smaids neko nemaksā, bet cik gan liela tam ir nozīme dzīvē… Trešo sava Adventes vainaga svecīti degšu par tiem labajiem eņģeļiem, kas mūs sargā. Sveces liesmā redzēšu savu sargeņģeli. Svecītes siltums ir tā drošības sajūta, ko viņš man sniedz. .. plet savus spārnus, iemīli pasauli un radi brīnumus. Tu esi mans spēks, un es tavs maigums…Ceturtā lai deg katram no mums. Lai katra sirdī ienāk svētki, lai gavilē sirds un svecītes liesmiņa plīvo… Dedziet, manas Adventes vainaga svecītes, priecējiet sirdis un sējiet mīlestību un siltumu laikā, kad saulīte slēpjas.

Eglīte, svecītes, dāvanas, Ziemassvētku vecītis, ticība labākai nākotnei... Tās ir tipiskas asociācijas, kuras vairumam no mums izraisa vārds Ziemassvētki. Ir pagājis laiks, kad šīs lietas man šķita par neatņemamām Ziemassvētku sastāvdaļām: eglīte – pēc svētkiem skujas ir visur, pat Lieldienās, uzkopjot māju, tās var atrast; svecītes – tās taču nav ugunsdrošas (!); dāvanas – man ar’ kaut kas ir jādāvina; Ziemassvētku vecītis – es jau sen viņam neticu; taču ticība labākai nākotnei... Tā gan ir palikusi, jo katrs no mums, neskatoties ne uz ko, tic kaut kam gaišākam, labākam, un šī ticība ļauj pārvarēt jebkuras grūtības un virza mūs uz priekšu, ļauj sasniegt vēlamo.Novēlu pārvarēt visus šķēršļus, ko dzīve jums liks priekšā, nezaudēt ticību un virzīties uz priekšu un tikai uz priekšu!

Ļubova

Reizēm, skatoties uz maziņu sniegpārsliņu, kas vieglprātīgi seko vēja brāzmai un tik ātri kūst siltajās rokās, iedomājos par cilvēka līdzību šai sniega pārsliņai. Cilvēks ir tikpat niecīgi mazs salīdzinājumā ar Visumu; mūsu dzīve ir tikpat īsa, salīdzinot ar mūžību; daudzi no mums tikpat stūrgalvīgi mēģina saglabāt augstumu savā dvēselē un neielaist tajā siltumu, ko izstaro apkārtējie. Nebaidies sasildīt savu dvēseli ar cita cilvēka smaidu vai nedrošu rokas pieskārienu, neatstum tuvo cilvēku, kas sirsnīgi vēlas noslaucīt tavas asaras...Ziemassvētki ir tieši tas laiks, kad vairāk brīvības jādod dvēseles lidojumam, nevis prātam. Ļaujiet dvēselei attīrīties no ikdienas domām un nebaidieties no citu cilvēku siltuma – jūs neizkusīsit kā sniegpārsliņa siltajās rokās, bet gan kļūsit vēl stiprāki pret dzīves pārbaudījumiem!

Ar gaišu dvēseli sagaidīt Ziemassvētkus novēl Žanna

„LAI TOP!” runāLīna

Maz pamazām termometra dzīvsudraba stabiņš slīd uz leju, uzstājīgi atgādinot par strauju ziemas tuvošanos. Baltā gadalaika sākums ir vislabākais laiks pārdomām, kad domas, skaidras un, neskatoties uz drūmām, rūgtuma pilnām apkārtesošo acīm, gaišas, atspoguļo tevi tādu, kāds īstenībā esi. Ieklausies sevī un neskaitāmo pretrunu un pārdzīvojumu mudžeklī atrodi to cilvēku, ko tik cītīgi slēp. Jūtu patiesums – lūk, tas ir mūžīgā dvēseles siltuma avots! Sajūti!

7

DMF

Oktobrī DMF noslēdza sadarbības līgumu ar Pleskavas Valsts pedagoģisko universitāti, un jau decembrī DMF kopā ar Pleskavas Valsts pedagoģiskās universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti organizēja konferenci „Fizika. Matemātika. Informātika. Izglītība.”, kas notika Pleskavā 3. decembrī. Konferencē tika skatīti tādi jautājumi kā nanostruktūru un nanotehnoloģiju fizika, kompetenta pieeja izglītībai, mūsdienu matemātikas, fizikas un informātikas apmācības problēmas u.c.

DMF un IVF docētāji piedalījās 3. Eiropas Izglītības ilgtspējīgas attīstības konferencē „Atjaunojamā enerģija un klimata izmaiņas: tematiski izaicinājumi Eiropas skolām un universitātēm” Hamburgā. Konferencē piedalījās zinātnieki no Vācijas, Itālijas, Portugāles, Kazahstānas, Kipras, Krievijas, Austrijas, Grieķijas u.c. valstīm. Par konferences pamatmērķi un galvenajiem virzieniem pastāstīja konferences dalībnieks, Fizikas katedras vadītājs, prof. A. Salītis. Konferences pamatmērķis bija runāt par enerģētikas problēmām Eiropas Savienībā un aktualizēt šīs problēmas izglītības sistēmā, sākot ar skolām un beidzot ar universitātēm. Konferences ietvaros daudz tika runāts par to, ka dabiskie enerģētiskie resursi izsīkst un jau jādomā par tādiem enerģijas veidiem, kas ir atjaunojami, t.i., saules enerģija, vēja enerģija, hidroenerģija un bioenerģija. Prof. A. Salītis uzsvēra, ka konferencē tika runāts ne tikai par izglītošanas problēmām šajā jomā, bet arī daudz uzmanības tika veltīts enerģētikas ieguves tehnoloģijām.

HF

Jau ceturto reizi HF notika starptautiskā konference „Polijas un Baltijas kultūras sakari”, kuras galvenais mērķis ir Polijas–Baltijas starpkultūru attiecību problemātikas analīze. Konferencē piedalījās 22 referenti, arī Poļu vēstniecības pirmais padomnieks Janušs Davidovičs.

Kas notiek?

FAKULTĀŠU ZIŅAS

Foto: Kristīne Barkovska.

Izdota asoc. profesora Arkādija Ņeminuščija grāmata „Literatūras laika telpā: pirms Čehova – Čehovs – pēc Čehova” („В пространстве времени литературы: до Чехова – Чехов – после Чехова”), ar kuru var iepazīties Krievu literatūras un kultūras katedrā vai DU lasītavā.

12. novembrī Daugavpils 4. Zinātnes festivāla ietvaros Vēstures katedras, Mutvārdu vēstures centra, Latgales Pētniecības institūta darbinieki un bakalaura un maģistra „Vēstures” studiju programmas studenti aicināja atcerēties pagājušo vasaru. Ar devīzi „Vēsturnieku vasaras ceļojumi: kur un kā var atrast pagātnes pēdas?” tika apspriesti 2009. gada vasaras iespaidi par mutvārdu vēstures ekspedīciju Krāslavā un DU studentu piedalīšanos arheoloģiskajā ekspedīcijā Starojā Ladogā (Krievija), dalību starptautiskajos projektos, braucieniem uz tālām un tuvām vietām, kur bija devušies vēsturnieki pagātnes pēdu meklējumos. Pasākumu apmeklēja vairāk nekā 30 cilvēku.

No 15. līdz 21. novembrim 5 vācu valodu studējošie apmeklēja ziemas semināru Lībekā (Vācija) „Backstein, Brandt und Buddenbrooks”, kuru organizēja Baltijas Akadēmija (Akademia Baltica) sadarbībā ar Vācijas Ārzemju biedrību.

16. novembrī DU notika tikšanās ar „ASV Izglītības informācijas un testēšanas centra” un ASV vēstniecības Latvijā pārstāvjiem. Visiem klātesošiem bija iespēja uzzināt par ASV izglītības sistēmu un studiju kultūru, iespējām, stipendijām, kuras piešķir ASV augstskolas, kā arī par pieteikšanās procesu un kārtību, piesakoties kādā no ASV augstskolām.

No 16. novembra līdz 11. decembrim DU tika rkota Štefana Kopelkama unikālā fotoizstāde „Vietējais laiks” („Local Time”). Š. Kopelkama fotogrāfijām piemīt vēsturiskais aspekts. 1990. gadā pēc Berlīnes mūra krišanas un vēl pirms Vācijas atkalapvienošanās Š. Kopelkamam, ceļojot pa Austrumvāciju, radās vēlme nofotografēt to valsts stāvokli, kas varētu drīz vien beigt pastāvēt. Pēc apmēram desmit divpadsmit gadiem fotogrāfs atrada šīs vietas un nofotografēja tās tieši tādā pašā

Konferencē “Polijas un Baltijas kultūras pakari”.

8

Kas notiek?rakursā otru reizi. Tā radušies unikāli fotogrāfiju pāri, kuri liecina par pamatīgām izmaiņām. Turklāt Š. Kopelkams fotogrāfijām pievienojis nelielus komentārus, kas ietver informāciju par konkrētajām celtnēm un norāda uz īpaši zīmīgām detaļām. Ir izveidotas viktorīnas vācu un latviešu valodā par Berlīnes mūri, par dalītās Vācijas vēsturi un dzīvi Vācijā.

Foto: Žanna Kuzmina.

19. novembrī Vācu filoloģijas katedra organizēja pasākumu Latgales reģiona vidusskolu skolēniem „Hip-Hop vakars ar mērķi popularizēt vācu valodu Latgales reģionā, iepazīstināt skolēnus ar katedras darbību un vācu valodas studiju iespējām Daugavpils Universitātē. Pasākums noritēja jautrajā hip-hop mūzikas vācu valodā atmosfērā.

27. novembrī Daugavpilī viesojās Bugi Vugi pianists Aleksandrs Blume no Austrumvācijas. A. Blume specializējas Harlem Stride Piano un Boogie Woogie stilā. Pianista mērķis ir spēlēt tradicionālo džezu.

27. novembrī vācu valodas skolotājiem, pasniedzējiem un studentiem bija iespēja apmeklēt Vācu valodas un Vācijas novadmācības reģionālā tālākizglītības centra organizēto semināru, kura vadītāji Aleksandrs Blume (Vācija) un Gilma Plukiene (Lietuva) atbildēja uz jautājumiem, kāpēc mācībām jābūt saistošām un kā skolotājs var mācību procesu padarīt aizraujošāku. Semināra mērķis ir pamudināt skolotājus pašpaļāvībai darbā ar Ziemassvētku dziesmām, kā arī palīdzēt atrast radošas idejas darbam ar skolēniem Adventes un Pirmsziemassvētku laikā. Seminārā tika izstrādāti didaktiski materiāli, kurus vēlāk semināra dalībnieki varēs izmantot kā palīglīdzekļus nodarbībās.

27. un 28. novembrī HF notika zinātniskā konference „Latviešu/krievu literatūras Rietumeiropas konteksti”, ko organizēja HF Komparatīvistikas institūts.

Novembrī Angļu filoloģijas katedras docētāji piedalījās starptautiskajā

konferencē „Teksts: lingvistika un poētika” Šauļos (Lietuva).

3.–4. decembrī 4. Latvijas vēstures studentu konferencē „Jaunas idejas un pieejas vēstures izpētē” Latvijas Universitātes Filozofijas un vēstures fakultātē piedalījās 4 DU pārstāvji, kuri dalījās ar savu pētījumu rezultātiem.

4. decembrī HF docētāji piedalījās Latvijas augstskolu un darba devēju forumā „Latviešu valodas tulkojumu kvalitāte”, ko organizēja Ventspils Augstskola. Forumā tika skarti šādi jautājumi: ko latviešu valodas tulkojumu kvalitātes uzlabošanā augstskolas sagaida no darba devējiem; ko latviešu valodas tulkojumu kvalitātes uzlabošanā darba devēji sagaida no augstskolām; profesiju standartu („Tulks”, „Tulkotājs”, „Tulks – referents”) pārskatīšana un modernizēšana.

MMF

27. novembrī viesnīcā „Park Hotel Latgola” notika mākslinieka, Mākslu katedras vadītāja Māra Čačkas personālizstādes „. uz mākoņa malas” atklāšana.

Decembrī MMF, kā jau tradicionāli, notiks Ziemassvētku tirdziņš. Šogad to kā savu kursa darbu organizēs viena no MMF „Mākslas menedžmenta” studentēm. Ļoti iespējams, ka arī jūs šajā tirdziņā varēsit atrast kādu oriģinālu dāvanu saviem tuviniekiem.

IVF

COMENIUS projekta „Neformālās mācīšanās iedvesma skolas izglītībā” (INSPIRE) ietvaros projekta komandas dalībnieki – četri DU docētāji – piedalījās projekta noslēguma seminārā, ko organizēja Lēverkūzenas (Vācija) Izglītības ilgtspējīgai attīstībai kompetences centrs (Förderverein NaturGut Ophoven e.V.). Pēc semināra Latviju pārstāvošā DU starpfakultāšu komanda (prof. A. Pipere – IVF, prof. A. Salītis – DMF, asoc. prof. I. Kokina – IVF, doc. L. Jonāne – DMF) devās uz Hamburgu, kur piedalījās 3. Eiropas Izglītības ilgtspējīgai attīstībai veltītajā konferencē „Atjaunojamā enerģija un klimata izmaiņas: tematiski izaicinājumi Eiropas skolām un universitātēm”.

Š. Kopelkams „Potsdam/Belvedere, Klausberg/2002/1990”

Kopā ar INSPIRE projekta kolēģiem no Vācijas un Polijas.

9

Foto: Lolita Jonāne

6. novembrī Rīgā notika konference „Globālās attīstības izglītības nākotne Latvijā un Eiropā”. Konferences mērķis bija iepazīstināt ar Latvijas platformas attīstības sadarbībai izstrādātajām Latvijas attīstības izglītības pamatnostādnēm, kā arī pārrunāt, kas tiek darīts un var tikt darīts Latvijā globālās attīstības izglītības jomā. No DU konferencē piedalījās zinātņu prorektore, asoc. prof. Elita Jermolajeva, IVF Mācību metodiku katedras lekt. Larisa Silova, „Pedagoģijas” studiju programmas doktorantes Dace Vereba un Skaidrīte Uzuliņa un IVF studiju programmas „Pamatizglītības skolotājs” 4. kursa studente Kristīne Grāvere.

IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts saņēma specbalvu par ieguldījumu vides izglītībā Latvijas Republikas Vides ministrijas rīkotajā konkursā „Vides zinātnes balva 2009”. Balva tika pasniegta par bagāto institūta pieredzi un institūta darbības ieguldījumu sabiedrības izglītošanā, un ilgtspējīgas izglītības popularizēšanu. Institūta pārstāvjiem tika pasniegts diploms, nozīme un vērtīgas grāmatas, kas papildinās institūta bibliotēku.

IVF dekāne, profesore Ilga Salīte no 16. līdz 18. novembrim piedalījās pasaules izglītības inovācijas samitā. Samits notika Katarā (Tuvie Austrumi), un tajā piedalījās Kataras Fonda izglītības inovatori no visiem pasaules reģioniem. Ar uzaicinājumu Kataras Fonds nominēja 1 000 izglītības inovatoru pasaulē. Pasaules izglītības inovācijas samitā bija iespēja tikties ar Kataras Fonda vadītāju Viņas Augstību Šeikhu Mozahu Bintu Naseru Al Misnedu, UNESCO ģenerālsekretāri Irinu Bokovu, bijušo kancleru Gerhardu Šrēderu un ļoti daudzu pasaules izcilāko universitāšu rektoriem, profesoriem un pētniekiem.

Pasaules izglītības inovāciju samitā (WISE) bija iespēja iepazīt virzienus, kādos strādā universitātes, tikties ar cilvēkiem, kuri attīsta inovācijas augstākajā izglītībā un īsteno universitāšu misiju – sabiedrības iesaistīšanu inovāciju radīšanā. Viens no jautājumiem, kas izskanēja kā aicinājums refleksijai globālā mērogā, – ir pienācis laiks pārdomāt jautājumu par augstākās izglītības un inovāciju kvalitāti.

SZF

Izdots kārtējais DU Sociālo pētījumu institūta žurnāla numurs „Sociālo Zinātņu Vēstnesis”, kurā iekļauti raksti socioloģijā, tiesību zinātnē un sociālajā psiholoģijā, kā arī materiāls par SPI zinātnisko dzīvi. Raksti ir latviešu, angļu un krievu valodā.

Novembrī SPI direktors, vadošais pētnieks Vladislavs Volkovs ar referātu „Jēdziena „etniskā minoritāte” satura evolūcija Latvijas socioloģijā 1991.–2009. gadā” piedalījās konferencē „Multikulturālisms un izglītības sistēma”. Konference notika Prāgā.

Novembrī un decembrī tika izdoti divi starptautiskā žurnāla „Ethnicity” numuri.

SPI pētniece Olga Lavriņenko ar referātu „Vidus- un Rietumeiropas reģionu iedzīvotāju dzīves līmeņa veidošanas tendences un likumsakarības” piedalījās IV starptautiskajā konferencē „Pierobežas ekonomika, sabiedrība un kultūra civilizācijas izaicinājuma priekšā” Polijā.

4.–5. decembrī DU notika starptautiskā zinātniskā konference „Reģionālās

Kas notiek?

Prof. A. Salītis, prof. A. Pipere, doc. L. Jonāne, asoc. prof. J.Kokina.

Ilgtspējīgas izglītības institūta specbalva par ieguldījumu vides izglītībā.

10

ekonomikas inovatīvās attīstības stratēģijas un mehānismu veidošana”, kurā piedalījās pārstāvji no Latvijas, Krievijas, Baltkrievijas, Polijas u.c. Konference bija veltīta ekonomikas novitātei recesijas apstākļos un ekonomikas teritoriālai attīstībai: problēmām un iespējām.

SZF viesojās delegācija no Vitebskas Valsts tehnoloģiskās universitātes Ekonomikas fakultātes dekāna V. Šarstnjova un Ekonomikas katedras vadītājas T. Kasajevas vadībā, lai parakstītu sadarbības plānu 2010.–2011. gadam.

Decembrī notika kārtējā pārskata „Latvija. Pārskats par tautas attīstību” prezentācija. Pārskatu veido DU kopā ar LU, LLU un Valmieras Augstskolu. Šoreiz pārskats tika veltīts atbildīgumam.

Novembrī SZF Tiesību katedras lektors J. Teivāns-Treinovskis veiksmīgi aizstāvējis disertāciju „Probācijas dienesta darbības pilnveidošanas problēmas Latvijā”.

Novembrī DU Zinātņu daļa izsludināja zinātniski pētniecisko darbu konkursu „Ceļā uz zinātni”, kurā var piedalīties 10.–12. klašu skolēni, koledžu un arodvidusskolu audzēkņi. Dalībniekiem dota iespēja parādīt savas pētnieka spējas un piedalīties aktuālu problēmu izpētē, apspriest tās ar saviem domubiedriem un DU mācībspēkiem. Konkurss tiek organizēts šādās zinātņu jomās:

• latviešu valodniecībā; • latviešu literatūrzinātnē; • cittautu valodniecībā (angļu, franču, krievu, vācu, poļu, zviedru, spāņu); • mākslas zinātnēs (glezniecībā, tēlniecībā, arhitektūrā, dizainā, datordizainā, mūzikā);

• kultūras vēsturē; • psiholoģijā; • pedagoģijā; • socioloģijā; • ekonomikā (ar apakšvirzienu: biznesa plānu izstrādē); • vēsturē; • filozofijā; • tieslietās; • matemātikā; • fizikā; • ķīmijā; • bioloģijā; • vides zinātnē; • datorzinātnē; • veselības zinātnē.

Skolēniem, kuru darbi tiks godalgoti, būs iespēja studēt DU valsts apmaksātajā studiju vietā. Izstrādātos darbus var iesniegt līdz 2010. gada 1. martam.

2010. gadā no 14. līdz 17. aprīlim notiks Daugavpils Universitātes 52. starptautiskā zinātniskā konference. Konference tiek rīkota, lai uzsvērtu augstākās izglītības nozīmi un zinātniski inovatīvo risinājumu pieaugošo lomu mūsdienās, kā arī veicinātu sadarbību ar Latvijas, Eiropas Savienības un citu valstu augstskolām un pētnieciskajiem centriem. Pieteikties konferencei var elektroniski (http://www.dukonference.lv) līdz 2010. gada 5. martam.

Eiropas Sociālā fonda (ESF) aktivitātē „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” atkārtotā vērtēšanā apstiprināti 35 projekti. To vidū ir trīs Daugavpils Universitātē izstrādātie projekti: „Starpdisciplinārās zinātniskās grupas izveidošana jaunu fluorescento materiālu un metožu izstrādei un ieviešanai” (projekta iesniedzējs: Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra); „Starpdisciplinārās zinātniskās grupas izveidošana Latvijas lašveidīgo zivju ezeru ilgtspējības nodrošināšanai” (projekta iesniedzējs: Ekoloģijas institūts); „Bioirizācijas starpnozaru pētījumu grupa” (projekta iesniedzēji: Sistemātiskās bioloģijas

Kas notiek?

Olga Lavriņenko IV starptautiskajā konferencē Polijā.

ZINĀTŅU DAĻAS JAUNUMI

11

institūts sadarbībā ar G. Liberta Inovatīvās mikroskopijas centru). Projektu realizēšanas rezultātā DU tiks izveidotas 3 jaunas zinātnieku grupas, kurās tiks piesaistīti jaunie zinātnieki, doktoranti, maģistranti un arī ārvalstu zinātnieki.

DU žurnāla „Lai Top!” žurnālistes apmeklēja Latvijas augstskolu preses

pārstāvju semināru „Informācijas sniegšana augstskolas medijos pārmaiņu

laikos”, ko „Studentu dienas 2009” ietvaros jau septīto gadu organizē LLU

žurnāls „Plēsums”. Pasākums notika Jelgavā. Semināra gaitā ar lekciju

„Kā augstskolām pasniegt informāciju” uzstājās sabiedrisko attiecību

speciālists, korporatīvo izdevumu veidotājs Kristiāns Rozenvalds. Vēlāk,

analizējot augstskolu mājaslapās publicētos video, par video iespējām

augstskolas portālos pastāstīja Ziņu aģentūras „LETA” Video nodaļas

redaktors Romans Šklenniks. Semināra ietvaros tika prezentēts jaunais

„Plēsuma” numurs, kas ir veltīts LLU 70. gadadienai.

Mūžizglītības studiju apmaiņas programmas ERASMUS ietvaros studēt Daugavpils Universitātē 2009./2010. studiju gada 1. semestrī ir atbraukuši 13 ārvalstu studenti no Polijas, Lietuvas un Spānijas. Populārākās studiju programmas, kuras izvēlas ārvalstu studenti, ir „Vides zinātne”, „Bioloģija”, „Krievu filoloģija” un „Angļu filoloģija”.

Trešdien, 11. novembrī, pēc Latvijas Studentu apvienības (LSA)

ierosinājuma notika LSA un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku

arodbiedrības tikšanās, lai lemtu par sadarbību 2010. gada izglītības un

zinātnes budžeta jautājumos.

21.–22. novembrī LSA rīkoja Senatoru semināru. Seminārs notika Rīgas

Stradiņa universitātē, paredzēts gan esošajiem studentiem-senatoriem,

gan tiem, kuriem interesē studentu pārstāvniecība un akadēmiskie

jautājumi un kuri nākotnē varētu kļūt par studentiem-senatoriem.

Novembrī savu darbu uzsāka jaunā DU Studentu padome, kuras sastāvā

iekļuva aktīvi, mērķtiecīgi un radoši studenti. Jau pirmajā sēdē tika

sadalīti amati. Par SP priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Jans Rimvids-

Mickevičs, par viņa vietnieci kļuva Agnese Pavlova, bet SP sekretāres

amatu pildīs Marika Laudere. Sēdē tika nozīmētas atbildīgas personas

par dažādām jomām.

Žanna

Kas notiek?

SSAD INFORMĒ

LSA ZIŅAS

STUDENTU PADOME INFORMĒ„LETA” Video nodaļas redaktors Romans

Šklenniks.

LLU žurnāla „Plēsums” prezentācija.

12

Studentu padomes sejasKopš šī gada 20.–21. oktobra DU darbojas jaunievēlētā Studentu padome, kurai jāpārstāv un jāaizstāv studentu intereses DU, kā arī visu Latvijas augstskolu līmenī. Jaunajai SP vēl nebija daudz laika pierādīt savas darbības efektivitāti, bet katram SP loceklim ir savi mērķi un plāni, ko vēlas īstenot.

JAUNĀ SP MĒRĶTIECĪGI UZSĀKA SAVU DARBU

Ar savu darbu DU SP vēlos veidot SP tēla atpazīstamību studējošo vidū, veicināt studējošo aktivitāti, rūpēties par studējošo sociālās vides jautājumu risināšanu, kā arī pārstāvēt DU studējošo intereses tā, lai viņi spētu iegūt pēc iespējas kvalitatīvāku izglītību.

Pašlaik SP ir savā attīstības stadijā, turklāt ļoti straujā. Es kā tās biedre gribētu palīdzēt ar veiksmīgu darbošanos. Kā viens no svarīgākajiem punktiem ir SP darbību popularizēšana studentu vidū. Svarīgākais mērķis, ko gribētos sasniegt un realizēt, ir efektīva SP darbība – saliedēti kolēģi.

Jans Rimvids-Mickevičs (SZF, 3. kurss, SP priekšsēdētājs):

Agnese Pavlova (MMF, 3. kurss, SP priekšsēdētāja vietniece):

Esmu jaunās SP sekretāre. Ceru, ka sevi parādīšu no labākās puses. SP esmu pirmo gadu, bet centīšos strādāt cītīgi, un, zinot sevi, es to varu. Kur vajadzēs, noteik-ti palīdzēšu. Tas, kas būs atkarīgs no manis, apzinīgi pildīšu. Protams, vēlos sevi realizēt, pierādīt arī pārējiem SP locekļiem, kā arī sev, ka varu kaut ko sasniegt, lemt un darīt studentu dzīves un universitātes labā.

Iesaistoties SP, vēlos atbalstīt visus studējošos un padarīt viņu studiju procesu vismaz nedaudz interesantāku, dažādāku. Mērķis ir gan attīstīt savas prasmes, gan atbalstīt visus, kas cenšas dažādot studējošo ikdienu.

Marika Laudere (HF, 1. kurss, maģistrantūra, SP sekretāre):

Līga Kriškijāne (MMF, 2. kurss):

13

Vēlētos ar savām idejām papildināt SP darbību, iesaistīt vairāk studentu aktivitātēs, ko organizē SP, kā arī informēt par jaunumiem, kas notiek DU. Noteikti vēlētos sastapt jaunus domubiedrus un draugus, kā arī strādāt ar visu atdevi DU labā.

Vēlētos iepazīties un sazināties ar jauniem cilvēkiem un koordinēt pasākumus, ko organizē SP. Personīgi mani interesētu kultūras pasākumi. Ir vēlēšanās arī meklēt sponsorus, lai saprastu, kā tas ir darāms.

Juris Ozols (IVF, 3. kurss):

Jeļena Jakubovska (SZF, 1. kurss):

SP attīstībā gribu ieguldīt prasmes, kuras esmu iegu-vis skolā, kā arī uzlabot savas līdera īpašības un attīstīt organizēšanas prasmes.

Ar darbošanos SP vēlos atbalstīt savu universitāti un ar savu darbu SP ieguldīt kaut mazumiņu tās attīstībā. Gri-bu panākt, lai SP darbojas pietiekoši aktīvi un tai būtu ciešāka saikne ar DU studentiem.

Artjoms Pučinskis (DMF, 1. kurss):

Sandis Štāls (HF, 2. kurss):

Studentu padomes sejas

14

Studentu padomes sejas

Darbojoties SP, vēlos ne tikai pilnveidot savu izaugsmi, bet arī censties popularizēt un pārstāvēt DU arī ārpus universitātes. Vēlos arī veidot saikni starp universitāti un studentiem kultūras jomā, kā arī pārstāvēt studentu viedokli un vēlmes universitātē.

Preses relīzēs informēšu studentus un DU darbiniekus par gaidāmajiem pasākumiem, kā arī sniegšu atskaiti par tiem pasākumiem, kas būs skatāmi DU mājaslapā. Turklāt izvirzīšu jaunas kreatīvas idejas, kuras centīšos pēc iespējas efektīvāk realizēt DU ikdienā.

Inga Miezīte (IVF, 4. kurss):

Maija Bataraga (MMF, 3. kurss):

SP esmu jau otro gadu. Piedalos galvenokārt kā palīgs. Ja vajag, tad palīdzu kāda pasākuma tapšanā. Palīdzu arī pasākumu vadīšanā, tāpēc uzskatu, ka spēšu palīdzēt tieši pasākumu tapšanas stadijā. Nekādu lielu mērķu manai darbībai SP nav. Es vienkārši piedalos. :)

Ļoti ceru, ka mans ieguldījums būs aktivitāte dažādās jomās un palīdzība universitātei. Gribētos, lai mūsu universitāte vienmēr attīstās gan studiju procesā, gan arī ārpus lekcijām – pasākumos. Ne vienmēr rezultāts ir svarīgāks, daudz interesantāks dažreiz ir pats process un tieksme kaut ko sasniegt. Vēlos darīt studentu dzīvi interesantāku un pēc iespējas apvienot studijas procesu ar izklaides aktivitātēm. Dažreiz ir tāds garastāvoklis, ka gribētos gan kaut ko organizēt, gan arī piedalīties kādos pasākumos. Un kaut gan nevar „ķert” visu uzreiz, es centīšos izdarīt tik daudz, cik spēšu!

Maksims Petrovs (DMF, 3. kurss):

Alīna Kazačonoka (SZF, 1. kurss):

15

Studentu padomes sejas / Aktuāli

Ir acīmredzami, ka SP ir mērķtiecīga apņēmībā darīt daudz DU studentu labā un studējošo aktīvas dzīves popularizēšanā. Novēlēsim, lai šis entuziasms jaunievēlētajai SP nenoplak-tu un nepazustu! Lai jūsu darbība vainagojas sekmēm un lai ir vairāk atsaucīgu studentu!

SP pirmajā sēdē klāt bija Žanna

Laikā, kad doma par jaunu ideju īstenošanu skan kā nepie-dodama pārgalvība, netrūkst entuziastu, kas nebaidās uzdrīkstēties un ieviest jauninājumus mūsu universitātes ikdienas dzīvē, padarot tās vidi interesantāku un studen-tiem draudzīgāku. Tā, piemēram, līdz ar jaunā studiju gada sākumu sāka skanēt Daugavpils Universitātes Studentu ra-dio, kuru ir ieskandinājis DU absolvents Arnis Slobožaņins. Tā kā pagaidām radio darbojas testa režīmā, plaša reklāmas kampaņa netiek uzsākta. Taču, neskatoties uz dažādām tehniska rakstura ķibelēm, kas laiku pa laikam pārtrauc radio darbību, šobrīd to var klausīties internetā katru darbadienu no plkst. 22.00 līdz plkst. 24.00, ievadot

adresi http://dustudenturadio.listen2myradio.com/. Tiek atskaņota dažādu stilu mūzika, kas var atbilst jebkura gaumei, tiek raidītas arī universitātes ziņas, ko sagatavo DU Starptautisko un sabiedrisko attiecību daļa, informējot klausītājus par jaunākajām aktualitātēm. Turklāt pastāv divi autorraidījumi – „Pusnakts triādis” un „Zvaigžņu putekļi”; var noklausīties reklāmu par ieplānotiem pasākumiem, džinglus. Šobrīd šī iecere, ka Daugavpils Universitātei varētu būt savs studentu radio, ir sākuma stadijā, taču tā ir jau paspējusi gūt atbalstu gan studentu, gan universitātes vadības vidū. No studentu puses izskan vairāki ieteikumi, ko katrs turpmāk vēlētos dzirdēt raidlaika, netrūkst radošu ideju. Savukārt no universitātes vadības puses tika saņemts ne tikvien vārdiskais atbalsts, bet arī centieni sekmēt ra-dio attīstību, labiekārtojot atsevišķu telpu ar nepieciešamo aparatūru, kas nodrošinātu tās nepārtrauktu darbību. Pastāv pat iespēja, ka tuvākajā laikā DU Studentu radio skanēs 24 stundas diennaktī. Lūkojoties uz visu notikušo Arņa acīm, atliek cerēt, ka pietiks spēka un izdomas izveidot patiesi interesantu, uzmanību piesaistošu, augsta līmeņa radio, kas nākotnē, iespējams, varētu līdzināties radio „NABA”. Un to var panākt ar neatlaidīgu darbu, radošu dzīves uztveri un pieeju, un uzdrīkstēšanos. Idejas autora vārdiem runājot: „Tās labās lietas, ko izdomājat uzsākt, atrodiet sevī spēkus arī turpināt. Jo iesākt ir viegli, turpretī aizvest lietu līdz kaut kam jēdzīgam - grūti gan!”Tie interesenti, kas vēlas līdzdarboties DU Studentu radio tapšanā, var vērsties pie Arņa ar portāla draugiem.lv starpniecību vai arī nosūtot visus savus ierosinājumus, novēlējumus uz e-pastu triade333@inbox.lv.

Studentu dzīves aktualitātēs ielūkojās Līna

SP pirmā sēde.

UZ RADIOVIĻŅA

16

Pirmssvētku gaišie vārdi

Tuvojoties Ziemassvētkiem, iestājas pārdomu laiks, kad mēs atskatāmies uz gadu, kas jau stāv uz aiziešanas sliekšņa, izvērtējam paveikto un ar cerību raugāmies nākotnē.Ziemassvētku laiks vienmēr atgādina kaut ko baltu, gaišu, tīru, labestīgu, un mēs vēlamies, lai tas viss atrod vietu arī mūsu dvēselēs. Tas ir laiks, kad var atbrīvoties no savstarpējās nesaticības, nomācošās nastas, nodot aizmirstībai paša teiktos un dzirdētos skarbos vārdus. Ziemassvētku baltais sniegs, siltā sveču gaisma, zvaigžņu mirdzums debesīs un baznīcu zvani lai aicina ticēt, ka nākamais gads būs daudz mierīgāks un visādā ziņā bagātāks. Lai sirdīs nāk cerību prieks un lai šīs cerības piepildās! Lai svētku noskaņojums ienāk katrā ģimenē, katrā no mums!

DMF dekāns, prof. Valfrīds Paškevičs

Jaunajā gadā studentiem novēlu būt aktīvākiem un biežāk iesaistīties sa-biedriskos pasākumos. Jūsu vecumā jābūt nedaudz trakākiem. Tikai tad jūs varēsit atcerēties studentu gadus kā laimīgus gadus. Sakarā ar lielām izmaiņām sabiedrībā tikai tie, kas būs aktīvi, kļūs par uzvarētājiem, savukārt tie, kuri negribēs cīnīties ar negatīviem apstākļiem, būs zaudētāji. Neatkarīgi no vecuma jābūt op-timistiem. Ja mēs meklējam kaut ko labu, skaistu, vienmēr būs grūti, bet ir jāiet uz pretestību – cita varianta dzīvē vienkārši nav. Laimi, mīlestību, panākumus var sasniegt tikai tad, ja mēs meklēsim. Agri vai vēlu jūs to sasniegsit. Tā ir mana personīgā dzīves pieredze!

SZF dekāns, prof. Vladimirs Meņšikovs

Mīļie studenti un kolēģi! Tuvojas Ziemassvētku laiks, kad cenšamies piebremzēt gada skrējienu, aizdomāties par dzīves pamatvērtībām, pateikt un vēlēt viens otram kaut ko labu un skaistu.Nesen izlasīju kāda psihologa izteiktās laimes tuvošanās pazīmes:

• Tu jūti, ka sāc domāt spontāni un rīkoties bez bailēm.

• Katram mirklim parādās īpaša garša.• Zūd vēlme nosodīt citus.• Zūd vēlme nosodīt pašam sevi.• Zūd vēlme strīdēties par niekiem.• Zūd ieradums par visu raizēties.• Tu jūti, ka dzīve ir tā vērta, lai to mīlētu.• Kopība ar citiem un dabu sniedz baudu.• Pieaug ziņkāre un vēlme baudīt visu, ko

dzīve sniedz.• Tu arvien biežāk un no sirds smejies.

Mēs mēdzam dzīvot kādas iedomātas lielās laimes gaidās, nenovērtējot mazus laimes mirkļus, un sīkumus biežāk pamanām, lai par tiem dusmotos, nevis priecātos. Laime piedzimst nevis no vēlēšanās, bet gan no izvēles būt laimīgam. Un tā nenāk viena, bet rokrokā ar smaidu, vieglumu un drosmi rīkoties.Dažreiz ir brīži, kad pasaulei jāiedod vairāk, nekā saņem pretī, jo tad visapkārt rodas pārpilnības sajūta un tā materializējas. Mīlestība ir tā lieta, kas cilvēkam ir vienmēr: to nevar atņemt, bet ar to vienmēr var dalīties.Būsim laimīgi un dalīsimies mīlestībā!

HF dekāne, asoc. prof. Valentīna Liepa

17

*Svētki atnāk un aiziet, bet paliek prieksPar svecēm, egli un dāvanām, par sirdi, ko cilvēks neaizliedz, dvēselei mācot būt baltai. Un tad nav svarīgi: Ir vai nav sniegs, Jo ceļš atvērts gaišākām domām...

*/M. Svīķe/

Gadu mijā katram ir iespējams mainīties – vairāk ticēt sev un savai veiksmei. Lai laba veselība, mīlestība un daudz laimīgu un radošu dienu jaunajā gadā!

MMF dekāne, prof. Aleksandra Šļahova

Jaunajā gadā mēs novēlam radošu darbu ar izciliem rezultātiem, labu noskaņojumu un veiksmi visiem pasniedzējiem, kolēģiem un studējošiem!

SZF Sociālo pētījumu institūta direktors, vadošais pētnieks Vladislavs Volkovs

Ziemassvētku vakars – tas ir brīdis, kad beidzot visa ģimene ir kopā. Tieši šī pasēdēšana ar mīļajiem cilvēkiem pie svētku galda ir ārkārtīgi patīkama... Katrai ģimenei ir savas tradīcijas, kā svinēt šos jaukos svētkus, bet to prieku, kas ir katra sirdī, nekas nevar ne pielikt, ne atņemt.Lai šajos svētkos ikviens izjūt to Ziemassvētku brīnumu, kas nāk pie mums. Lai katrs no mums varētu izjust Ziemassvētku gaismu, kas mājo mūsu sirdīs. Lai Ziemassvētku baltais miers nes dvēseles mieru, kas pazūd ikdienas darbos un steigā, iemājotu jūsu sirdīs un dotu spēku ikdienas gaitām. Lai Ziemassvētku gaisma jūs pavada visu nākamo gadu! Mīļus un gaišus svētkus!

Jūsu SP

Novēlu, lai nākamais gads visiem paver plašas iespējas un ir radošuma un prieka pilns!

(Līga, „Fizioterapija”, 3. kurss)

Novēlu visiem studentiem, lai brīvlaiks vienmēr ir garš un patīkams, bet sesijas – īsas un veiksmīgas!

(Svetlana, „Fizioterapija”, 3. kurss)

Priecīgus svētkus un laimi visiem! (Edgars, DMF, 2. kurss)

Lai piepildās visas vēlēšanās un veiksmīgi visiem nokārtot sesiju ar labākajiem vērtējumiem!

(Nadja, DMF, 2. kurss)

Lai nākamais gads nes prieku, siltumu un mīlestību! (Anastasija, MMF, 2. kurss)

Lai jaunajā gadā daudz patīkamu pārsteigumu un lai katra diena nes daudz prieka!

(Gaļina, MMF, 2. kurss)

Novēlu visiem studentiem laimi jaunajā gadā un daudz jautru svētku un pasākumu!

(Makss, MMF, 2. kurss)

Novēlu visiem studentiem un pasniedzējiem gaišu, mierīgu Ziemassvētku laiku un panākumiem bagātu, radošu jauno 2010. gadu! Lai vienmēr būtu labs garastāvoklis!

(Ieva, IVF, 3. kurss)

Lai visiem panākumiem bagāts jaunais gads! Lai vienmēr būtu labs noskaņojums un pozitīva attieksme pret apkārtējiem! (Jo-

lanta, DMF, 2. kurss)

Novēlu visiem labi nokārtot sesiju! (I. Rutko, SZF, 4. kurss)

Lai kājas siltumā un vēders vienmēr pilns! (Laima, HF, 1. kurss)

Lai Ziemassvētki ienes jūsu sirdīs prieku, lai aizmirstas visas sliktās gada laikā uzkrātās izjūtas un lai jaunais 2010. Tīģera gads ir pārpilns pozitīvu un aizraujošu emociju!

Pirmssvētku gaišie vārdi

18

Pirmssvētku gaišie vārdi / Ekspresintervija

(Ilvija, HF, 1. kurss)

Gaišus un sirsnīgus Ziemassvētkus! Panākumiem un laimes bagātu jauno gadu!

(Baiba, HF, 1. kurss)

Lai Ziemassvētku gaišums iespīd katrā sirdī un lai Ziemassvētku brīnums ienāk jūsu mājās! Gaišus un siltus Ziemassvētkus!

(Vita, IVF, 1. kurss)

Jaunā gadā, jaunā gadā,Šodien, rīt un parītViss, kas labs bij’ vecā gadā,Lai ir jaunā arī!Veiksmīgu, panākumiem bagātu jauno gadu!

(Rita, IVF, 2. kurss)

Ziemassvētku zvaigzneLai pār visiem mirdz!Miers lai ir virs zemes,Miers iekš katras sirds!Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu jauno 2010. gadu! Veiksmi sesijā!

(Jūlija un Līga, IVF, 3. kurss)

Baltais sniedziņš zemi klāj,Salatēvs pār lauku slāj.Acis bola, skats nekāds,Vainīgs šņabis „Surogāts”!Tikai nepiedzeries dikti,Būs kā Salatētim – slikti!

(Edgars, DMF, 1. kurss)

Zaķis ezim saka klusi:„Paiesim uz meža pusi!Tur, uz mazas taciņas,Visiem dala paciņas!”

(Klinta, IVF, 2. kurss)

Kad Ziemassvētku miers,Lai dvēselē mājo prieks;Kad klāt ir Jaunais gads,Lai esi laimīgs pats!

(Kristīne, IVF, 2. kurss)

Evita

Tuvojas Ziemassvētki, un tas ir īpašs laiks katram no mums. Daudziem cilvēkiem, dzirdot vārdu Ziemassvētki, pirmā asociācija ir dāvanas. Šoreiz „Lai Top!” iztaujā studentus par visneparastākajām dāvanām Ziemassvētkos.

Sintija (1. kurss MMF):

Šī spontānā ideja dzima mana tēva prātā. Kādu vakaru viņš mani uzaicināja uz slepenā pārsteiguma plānošanu. „Pārsteigsim mam-mu!” viņš teica. Tā iesākās mūsu ceļojuma plānošana uz Tallinu. Rūpīgi slēpdami šo pasākumu, iegādājāmies lidmašīnas biļetes un ar nepacietību gaidījām Ziemassvētku vakaru. Kad tas pienāca, ar lielu interesi vērojām mam-mas sejas izteiksmi brīdī, kad viņa apjauta, kas viņu sagaida šajos svētkos. Tā bija pirmā reize, kad viņa lidoja ar lidmašīnu.Ziemassvētki ir viens no labākajiem brīžiem, kad patiesi, silti, mīļi pavadīt laiku ar saviem visdārgākajiem cilvēkiem.Novēlu arī jūsu ģimenē siltus, neaizmirstamus gaidāmos Kristus svētkus! :)

KĀDA IR VISNEPARASTĀKĀ,

SATRIECOŠĀKĀ, GAIDĪTĀKĀ DĀVANA,

KO ESI SAŅĒMIS ZIEMASSVĒTKOS?

19

EkspresintervijaEgita (1. kurss SZF):

Atgriežoties bērnībā, visjaukākā un gaidītākā dāvana laikam bija milzīga lelle, gandrīz tikpat liela kā es, kuru saņēmu no vecvecākiem. Atceros, ka jau sen biju izdomājusi viņai vārdu un ļoti, ļoti gaidīju šo dāvanu, un, kad man beidzot šo lelli pasniedza, es kliedzu un raudāju no sajūsmas! Šī noteikti bija viena no manām īpašākajām un neaizmirstamākajām dāvanām!

Evita (2. kurss IVF):

Interesantākā? Hmm... Visas dāvanas, kuras esmu līdz šim saņēmusi, vienmēr ir bijušas mīļas, no sirds dāvinātas. Parasti tie ir kādi Ziemassvētku suvenīriņi, mīļi nieciņi vai arī praktiskas lietas. Godīgi sakot, ne jau dāvanas man sniedz to īsto prieku, bet gan patiesā Ziemassvētku noskaņa. :)

Jevģēnijs (1. kurss DMF):

Atceros kā šodien to dienu, kad man uzdāvināja īstu gumijas sievieti!!! Tas bija ļoti negaidīti, pārsteidzoši un, var teikt, pat eksotiski. Visu dienu staigāju kā apreibis – tik negaidīta bija šī dāvana! Laika gaitā šī sieviete izrādījās labs piepūšamais matra-cis, kaut gan piepūst to ir diezgan grūti. :)

Ļubova(foto: no intervējamo personīgā arhīva)

Līna (1. kurss HF):

Īstenībā līdz šim starp saņemtajām Ziemassvētku dāvanām nebija nevienas, kas izceltos ar dikti lielu oriģinalitāti. Tomēr vismīļākā ir tā, kuru saņēmu pagājušajos Ziemassvētkos, – mājās ceptas piparkūkas un mājās gatavotas trifeles, šokolādes konfektes, iesaiņotas ar lenti pārsietā kārbiņā. Biju pārsteigta, ka manis dēļ kāds varētu censties iepazīt pavārmākslu. Patīkami saņemt kaut ko, paša rokām taisītu. Un, protams, tā bija ļoti garda dāvana! :)

20

Apaļā galda sarunas

LAI LABAS LIETAS SILDA MŪSU SIRDIS!

Šoreiz gribas parunāt par labām lietām, ieklausīties sevī un aizmirst šī gada, šīs dienas steigu un trokšņus. Par sev svarīgām lietām un pirmssvētku noskaņojumā dalās Aļona Smirnova (SZF, 2. kurss), Dagnija Urča (MMF, 1. kurss), Sergejs Zembovskis (DMF, 1. kurss), Ilze Baltmane (HF, 3. kurss), Zane Stapķeviča (DU muzeja vadītāja).

Kas, jūsuprāt, ir labas lietas?

D.: Labām lietām, manuprāt, noteikti nav jābūt tikai materiālām. Labas lietas ir bērnības atmiņas, kurās var dalīties ar draugiem; labi padarīti darbiņi, kas sniedz gandarījumu; jauki sapņi par nākotni, kas visiem ir tik nepieciešami. Arī jautrība pieskaitāma pie labām lietām, jo veselīga smieklu deva nekad nenāk par ļaunu, tikai labumā; atrasts laiks draudzībai, kopā būšanai ar tuviem cilvēkiem; laba lieta ir PRAST sagādāt PRIEKU citiem cilvēkiem! Šīs tādas vislabākās, kas nāk prātā uzreiz, bet vispār labu lietu jau var atrast daudz, jo labais taču vienmēr labāks par ļauno!I.: Hmm... Tikai lietas? Vis kaut kas var būt labs – laba grāmata, laba filma, labs ēdiens. Bet, ja skatās dziļākā nozīmē, labs, manuprāt, ir tas, kas mums liek kaut ko mācīties. Dzīves smagākie brīži, kas bieži vien tajā brīdī, kad tie notiek, nešķiet ne tuvu nozīmei ‘labs’, vēlāk gan skatoties, šķiet tie labākie, ja vien esam spējuši no tiem kaut ko mācīties.Z.: Manuprāt, labas lietas nav tikai vērtīgu priekšmetu kopums, bet arī virkne darbību, kas nes prieku citiem. Darīt labas lietas nav nemaz tik grūti – smaids, pacietīgi uzklausīta sāpe, rūpes par saviem tuvākajiem vai kādu, kam tajā mirklī visvairāk nepieciešams atbalsts, vai vienkārši labs vārds ikdienu var piepildīt ar pozitīvām emocijām un gandarījumu.A.: Personīgi man labas lietas ir tad, kad pašai un visiem apkārtējiem kaut kas sagādā

prieku un devumu. Ir grūti izdalīt kaut ko vienu, jo tādu lietu ir ļoti daudz, piemēram, internets, grāmatas, mobilais telefons... Visas šīs lietas un daudzas citas atvieglo dzīvi. Bet, ja skatās no otras puses – nedaudz dziļāk, tad šajās lietās var arī daudz negatīva atrast. Piemēram, tas, ka cilvēki tagad tiekas daudz retāk, jo ir iespēja komunicēt mājās caur internetu.S.: Labas lietas ir lietas, kuras cilvēkiem dara labu un sagādā prieku.

Kas jums ir svarīgs uz šo brīdi?

D.: Svarīgi šobrīd ir būt apmierinātai pašai ar sevi! Tad jau viss pārējais aizrit savu gaitu! Tāda būšu, ja godīgi spēšu izvērtēt savus panākumus un kļūdas. Rezultātā, kad tāda esmu, jūtos atjaunojusi sevi, guvusi enerģiju turpināt dzīvot saskaņā ar sevi un citiem, neķildojos, izprotu citu nedienas, protu paskatīties arī nepārspīlēti pati uz savām kļūdām. Svarīgi noticēt sev, pierādīt, ka viss ir iespējams, nepadoties, par spīti ķibelēm, kas stājas ikdienas ceļā!I.: Attiecības. Šis attīstības laikmets, manuprāt, ir aizgājis tik tālu, ka līdz minimumam samazina cilvēku savstarpējo saskarsmi, tāpēc cenšos nepazaudēt to dārgo, kas mums var būt, – attiecības ar citiem cilvēkiem, kuru laikā tad arī mēs lielā mērā veidojamies kā personības. Gan tuvākie cilvēki – vīrs, ģimene, draugi –, gan arī ikdienā sastopamie apkārtējie. Jāatzīst, ka arī maģistra darbs un dažādas izvēles saistībā ar pašreizējo dzīvi ieņem svarīgu lomu manā ikdienā.A.: Man, protams, pirmajā vietā ir ģimene, mani vistuvākie cilvēki. Svarīgas ir mācības, nokārtot labi sesiju. Tā kā tuvojas ziema, aukstumu laiks, ir ļoti svarīgi sevi sargāt, savu veselību. Svarīgs ir darbs, ko mēs strādājam, kā arī labi pelnītā atpūta pēc tā.

Ilze Baltmane

21

S.: Personīgi man šobrīd ir svarīgi atrast stabilu, labi apmaksātu darbu.

Z.: Intuitīvi jūtu, ka tuvojas Ziemassvētku laiks. Arvien biežāk nonāku pie kādas līdz šim neapzinātas atziņas, vairāk iedomājos arī par līdzcilvēkiem, jo tas, kā mēs jūtamies un kā mums klājas, lielā mērā ir atkarīgs no cilvēkiem mums blakus. Kā katru gadu šajā laikā noformulēju arī kādu apņemšanos. Tikai atsakoties no kaut kā, spējam kaut ko iegūt. Manuprāt, šim laikam nepiemīt tikai tāda melanholiska noskaņa, tas ir skaists svētku un brīnumu gaidīšanas laiks.

Tuvojas Ziemassvētku laiks – klusuma, gaidīšanas un pārdomu laiks... Kā jūs izjūtat šo laiku?

D.: Šis laiks katru gadu manās mājās ienāk ar Ziemassvētku dziesmiņām, kas jau laikus pirms svētkiem skan radio, protams, ar mandarīnu un piparkūku smaržu, kura, manuprāt, ļoti daudziem liek sajust Ziemassvētku tuvošanos. Šajā laikā mani arī „Coca-Cola” reklāmas ļoti pozitīvi iespaido.Šajā laikā iedarbojas tāda mājas sajūta. Tumšajos, drēgnajos vakaros vairāk gribas uzturēties mājās, izcept kādu ābolu pīrāgu, paaicināt ciemiņu uz tējas tasīti, atpūsties no lielām sabiedrības masām. Šajā periodā dvēselei jābauda miers...Vēl man ir tradīcija kopš bērnības, neskatoties uz to, ka esmu jau liela meitene! Visi noteikti zina tos šokolādes Adventes kalendārus! Katru gadu tādam jābūt arī man! Un katru rītu pie

kafijas tasītes ir jāatver kāds lodziņš un jāapēd končiņa!Taču Ziemassvētku gaidīšanas laika sajūtas man ļoti ietekmē SNIEGS! Nevarētu svinēt šos svētkus vietā, kur nav sniega, ceru, ka šogad tas vēl uzsnigs! Patīk NEPRĀTĪGI BALTI Ziemassvētki!S.: Pagaidām nav īpašu emociju, jo nav sniega. Kad piesnigs, tad arī parādīsies siltas Ziemassvētku sajūtas.I.: Godīgi? Pagaidām vēl neizjūtu neko vairāk, kā tikai to, ka lielveikalos pazib kādi šo svētku tematikas grabuļi. Pārdomu laiks Ziemassvētku noskaņās droši vien sākas tāpat kā daudziem – Adventes sākumā. Īstenībā šomēnes aprit trīs gadi, kopš Ziemassvētki manā dzīvē ir kaut kas vairāk nekā tikai mīlīga pasaka vai jauks ģimenes laiks kopā. Tās ir dzīvas, reālas attiecības un jauni piedzīvojumi ik dienas, tāpēc šis laiks, tieši rudens tumšākais mēnesis – novembris – ir īpašs, kā otrā dzimšanas diena, kas liek uz dzīvi paskatīties ar gaišāku skatu, nekā raugoties uz drūmo laiku aiz loga. Tas ir laiks, kad pārdomāju savas prioritātes, kļūdas un iespējas. Tomēr parasti cenšos to darīt biežāk nekā tikai Ziemassvētkos un Lieldienās.A.: Pagaidām ir grūti kaut ko izjust, jo nav sniega, kas bija pats pirmais Ziemassvētku vēstnesis. Šo laiku vienmēr sāku izjust ar sniega parādīšanos. Atmiņās vienmēr sāc pārcilāt pagājušo

Apaļā galda sarunas

Aļona Smirnova

Sergejs Zembovskis

22

Apaļā galda sarunasgadu, domā par to, kas izdarīts, kas izdevās un kas nē. Man tas ir pārdomu laiks.

Šis gads praktiski ir aizritējis, tuvojas jauns gads. Ko jūs no tā gribētu sagaidīt, redzēt, izjust?

I.: Ļoti ceru tomēr, par spīti visam, uzrakstīt savu maģistra darbu. Protams, apzinos, ka īstenībā tas ir tikai papīrs, iesiets skaistos vākos, bet tomēr jāatzīst, ka šobrīd tā ir svarīga lieta manā dzīvē, kurā esmu ieguldījusi ne tikai zināšanas un pieredzi, bet arī sirdi. Pašlaik tiešām studēju lietu, kas man patīk un ko mērķtiecīgi vēlētos realizēt arī savā turpmākajā dzīvē, protams, ja tiks sniegta

tāda iespēja. Patiesībā nav jau svarīgi, vai profesionālajā sfērā vai dzīves gājumā vispārīgi, bet iegūtās zināšanas un pieredzi neatņems, neatkarīgi no tā, vai papīrs būs vai nē. Sagaidu arī jaunus izaicinājumus, kas noteikti nesīs jaunu pieredzi un augšanu, apstāties nedrīkst.S.: Ceru, ka Latvijā būs labāki laiki, ka valstī mainīsies ekonomiskā situācija un cilvēki dzīvos daudz labāk.D.: Kā jau visiem: jauns gads – jaunas apņemšanās!Vienmēr gada beigās ir mazliet sajūta, ka esi izdedzis. Jauno gadu gaidu ar jaunām idejām, aktīvām darbībām, jauniem panākumiem, pūliņiem panākt savus mērķus, nerimstošu garu rosīties un rosīties uz priekšu, pozitīvām domām pārdzīvot jaunās

kļūdas.Ja esmu nolēmusi sasniegt savus mērķus, tad jāsāk viss ar entuziasmu, un vispirms – nedrīkstu riņķot vecos apļus! Tāpēc nākamgad gribu konkretizēt un izkristalizēt savas jaunās apņemšanās! Nepārspīlēšu un nemēģināšu uzkraut uz galvas lielāku smagumu, kā spēju panest, taču rokas klēpī salikusi arī nesēdēšu. Centīšos sevi pilnveidot visdažādākajās nozarēs.Manuprāt, nožēlojami būtu, ja es neko nevēlētos, jaunajam gadam iestājoties, un baidītos no jaunā, kas mani sagaida, tāpēc arī citiem iesaku: sapņojiet un vēlieties, visam noticiet un nebaidieties, kad viss sāks piepildīties!!!!A.: Sev vienmēr novēlu jaunajā gadā sasniegt visu to, kas

neizdevās aizvadītajā. Lai veiksme stāv blakus un, pats galvenais, lai apkārt valdītu iekšēja un apkārtēja harmonija ar sevi un apkārtējiem cilvēkiem. Pārējiem gribētu novēlēt nepanīkt šajā, varbūt ne tik vieglajā laikā un ticēt, ka pienāks labāki laiki. Nepārstāt ticēt sev.Z.: Ja tikai gaidi, tad nekas nenotiek! Vienīgi aktīvai rīcībai ir rezultāts, un reizēm tās labākās lietas ir tik ļoti negaidītas un necerētas. Tādēļ nenoformulēju sev to, ko es vēlētos, bet gan dzīvoju ar pārliecību, ka vislabākais vēl tikai priekšā! Ticību labajam novēlēšu arī ikvienam nākamajā gadā!!

Gaišus un priecīgus Ziemassvētkus vēlot, Inese

Dagnija Urča Zane Stapķeviča

23

Latgolys vuords

Itū reizi, laseituoj, informiešu tevi par LgSC (Latgolys Studentu

centrs) bīdru i atbaļsteituoju beidzamuo laika aktivitatem.

16. novembrī nūtyka asoc. prof. Lidejis Laikumys lekceja par

latgalīšu rokstu volūdu i latgaliskajom izlūksnem. Taipat LgSC

turpinoj pīduovuot latgalīšu rokstu volūdys kursus gon īsuociejim,

gon tim, kas gryb īsavuiceit rakstiet (projekta vadeituoja Muora

Mortuzāne).

Novembra beiguos LgSC bīdri, studenti brauce gostūs da

Jelgovys studentim, kab īpazeitūs i sovstarpieji daļeitūs pīredzī,

i gyutu jaunys idejis.

Taipat ituo gods beiguos, pyrms pošim Zīmyssvātkim nūsaslādz

bārnu i jaunīšu lobūs stuostu konkurss, kas beja izsludynuots ar

mierki sekmeit bārnu i jaunīšu interesi par myusu dīnu Latvejā

nūtīkūšajim socialajim, ekonomiskajim i politiskajim procesim

i mudynuot jūs kai nuokūtnis sabīdreibys daļu izsaceit sovu

redziejumu par šudiņdīnys pasauli i juo puormainem.

Ja ari tev ir interese, tod atguodynoju, ka īsastuot bīdreibā

var sevkura reiceibspiejeiga fiziska persona, kam ir interese

par bīdreibys dorbu i ir saistūši juos mierki i statuti, īsnīdzūt

rakstisku pīsacejumu, kū atbolsta divi LgSC bīdri. Par jaunūs

bīdru pījimšonu lem LgSC valde. Ka gribi īsastuot, vaicoj valdei,

e-posts: lgsc@inbox.lv!

Informaceju apkūpuoja Kristīne

LGSC AKTIVITATIS

24

Mēneša intervija

- Pastāstiet, lūdzu, mazliet par sevi!

- Dzimusi esmu Daugavpilī. Mācījos Daugavpils 1. vidusskolā (tagad Valsts ģimnāzija). Tepat pabeidzu arī mūzikas skolu un pēc skolas beigšanas gadu nomācījos Mūzikas vidusskolā, pēc tam iestājos Mūzikas akadēmijā.

- Kāpēc tieši mūzika?

- Mūzika man ir bijusi visu dzīvi. Tas man dzīvē bija un ir pats galvenais. Neko citu mūzikas vietā neesmu varējusi iedomāties. Jau no bērnudārza laikiem

ļoti daudz dziedāju. Dārziņā man vienmēr bija solo numuri.

- Kā attīstījās jūsu profesionālā karjera?

- Teiksim tā, profesionālā karjera ir gājusi tādās kā divās paralēlēs – saistībā ar pedagoģiju un arī kā soliste. Mana pirmā pieredze saistībā ar pedagoģiju bija diezgan sen, tā bija vokāla mācīšana latviešu trupas kursam, tagad visi strādā Daugavpils teātrī. Humanitārajā fakultātē mani uzaicināja strādāt par solo dziedāšanas pasniedzēju, t.i., pasniegt

aktieriem solo dziedāšanu. Piecus gadus to arī pasniedzu, kas bija ļoti interesanti, turklāt man tas bija labs iesākums pedagoģijā. Pēc tam Edgars Znutiņš mani uzaicināja strādāt Kora diriģēšanas katedrā. Tā pamazītiņām, pamazītiņām sāku ievirzīties šajā darbā, kas man arī ļoti patīk.Man ļoti patīk talantīgi bērni. Kā pedagogs varu saskatīt un izprast studentu vokālās problēmas, kā arī atrast veidus, kā tās novērst un risināt. Tā pieredze, ko esmu ieguvusi uz skatuves un teātrī, man palīdz studentiem iemācīt, kā uzvesties uz tās.

- Kā jūs sevi raksturotu kā pasniedzēju?

- Esmu ļoti prasīga. Es gribu, lai studenti no manas stundas paņem, cik vien daudz iespējams, un lai stundas laikā strādā ar pilnu atdevi, kā arī, atnākot uz nākamo, iegaumē to, ko ir mācījušies iepriekš. Vokāls ir tāda māksla, kur cilvēkam ir jābūt muzikāli apdāvinātam, „ar galvu uz pleciem”, ar emocijām un zināšanām, par ko dzied un ko dara. Tas viss ir ļoti svarīgi. Šobrīd strādāju ar 2. kursu Instrumentu spēles katedrā, kas ir saistīts ar solo dziedāšanas un vokālās mākslas pasniegšanu. Ir jāiegulda diezgan milzīgs darbs, bet arī no studentiem vēlos sajust pilnu atdevi – tas ir mans galvenais princips.Godīgi sakot, studentiem nav citas izejas – ja viņi ir atnākuši mācīties, viņiem būs jāklausa un jāmācās, un galu galā viņi dziedās, jo es darīšu visu, lai tā būtu.

- Cik ilgi strādājat DU?

- Domāju – vairāk par 10 gadiem. Pašlaik pasniedzu solo dziedāšanu un akadēmisko dziedāšanu.

Tā savu ikdienu raksturo DU Mūzikas un mākslu fakultātes solo dziedāšanas pasniedzēja Ilona Bagele. Un kā nu ne, ja paralēli darbam universitātē daļa laika tiek pavadīts Rīgā, Latvijas Nacionālajā operā un gatavojoties koncerttūrēm kopā ar Preiļu Rozā ziedu kori. Par spīti saspringtajam dzīves ritmam, Ilona nezaudē savu dzīvesprieku un vienmēr ir gatava uzklausīt un palīdzēt.

Pēc Vecgada koncerta Latvijas Nacionālajā operā 2008. gadā.

„VISA PAMATĀ – DZELŽAINI SAPLĀNOTS GRAFIKS”

25

Mēneša intervija

- Jūs paralēli strādājāt gan DU kā pasniedzēja, gan Latvijas Nacionālajā operā kā soliste. Kā jums izdodas to visu apvienot? Kur smeļaties enerģiju?

- Kopumā tas ir dzelžains grafiks, kad ir izplānota katra minūte. Reizēm ir tā saplānots, ka neatliek laika pat paēst vai iedzert kafiju. Man katra minūte ir dzelžaini saplānota. Piemēram, zinu, ka pēc šīs intervijas sēdīšos mašīnā un braukšu uz Rīgu, jo nākamajā dienā operā man ir mēģinājums. Tas tā ir. Bez šāda, sīki saplānota grafika būtu grūti strādāt. Protams, ir jācenšas to saplānot tā, lai ir

labi gan sev, gan apkārtējiem, t.i., ģimenei, studentiem u.c.Enerģiju smeļos tajās dienās, kad esmu Daugavpilī, kad vakarus un naktis pavadu savās mājās kopā ar dēlu, vīru un mammu. Tas ir tas avots, no kura vienmēr varu smelties spēku un enerģiju turpmākai darbībai.

- Jūs kopā ar Preiļu Rozā ziedu kori pārstāvējāt Latgali TV3 šovā „Koru kari 2”. Kādi iespaidi par šovā pieredzēto?

- Vislielākais mans ieguvums – tas ir mans koris. Diriģenta un kora vadītājas pieredzes man vēl nebija, jo līdz tam vairāk darbojos kā soliste, kaut gan pati esmu dziedājusi korī „Latgale” – ļoti labā korī Skaidrītes vadībā. Man tas bija pirmo reizi, un teikšu, ka izdevās diezgan labi.Kopumā viss tika balstīts uz labām savstarpējām attiecībām,

savstarpējo cieņu, viens otra uzklausīšanu un savstarpējo vienošanos. Pie šāda principa es pieturos vienmēr, strādājot arī ar studentiem.Mans mērķis, kas tika arī sasniegts, bija parādīt Latvijai talantīgākos dziedātājus, kas dziedāja manā korī. Uzskatu, ka daudziem pēc šī šova ir pavērušās vairākas iespējas, un tik, cik būs manos spēkos, centīšos saviem koristiem palīdzēt. Te atkal nostrādā mans pedagoģiskais „es”, kad vairāk gribu parādīt jaunos dziedātājus, nevis rādīt sevi, savas dotības.Uzskatu, ka mūsu priekšnesumi bija bezgala interesanti un dažādi, ko skatītāji arī sagaidīja. No šī šova esam tikai ieguvuši.

- Vai saistībā ar Preiļu Rozā kori ir arī kādi nākotnes plāni?

- Jā, protams! Būs koncerttūres pa visu Latviju, jo ielūgumu ir ļoti daudz un mūs grib redzēt daudzās Latvijas pilsētās. Esam izveidojuši savu koncertprogrammu, kurā ir iekļauti visi mūsu uzstāšanās numuri televīzijā, kā arī pavisam jauni un neredzēti solo numuri. Visi tiek laipni aicināti!

- Vai šova laikā sastapāties ar kādām grūtībām?

- Godīgi sakot, visas grūtības, kas bija, bija saistītas tikai ar mani, ar manu personīgo plānojumu. Protams, mazāk bija jāguļ, bet vairāk jāstrādā, un, kā redzat, darbs ir ieguldīts ļoti milzīgs.Vislielākās grūtības sagādāja tas, ka mazāk laika varēju veltīt

Kopā ar Preiļu Rozā ziedu kori.

Koncertā ar Preiļu Rozā ziedu kori.

26

Mēneša intervija

savai ģimenei. Bet tā ir visu skatuves mākslinieku ēnas puse, ar ko ir jārēķinās.Vislielāko pateicību gribu teikt Manguļu pārim – baletmeistarei Lindai Mangulei un kormeistaram Artūram Mangulim, kurš kādreiz man ir bijis kursabiedrs Mūzikas akadēmijā. Pateicoties viņiem, mūsu uzstāšanās programma „Koru karos 2” bija tāda, kāda tā bija.

- Vai nebija tāda kā vilšanās par negaidīto izbalsojumu?

- Tāda noteikti bija. Visvairāk pārdzīvoju par saviem bērniem, savu kori, jo viņiem tā bija daudz lielāka vilšanās. Uzskatu, ka mēs nebijām to pelnījuši. Bet dzīvē notiek tā, kā tam jānotiek. Visi šovi beidzas ar kādu rezultātu, un uzvarētājs ir tikai viens. Par spīti visam, esam ļoti labi noskaņoti, jo kopumā mēs sevi pierādījām. Mums ir ļoti daudz fanu un līdzjutēju, kas saprot un atbalsta mūs, kā arī tas, ka mēs varam būt kopā un mums ir izveidota skaista koncertprogramma. Esam par to visu ļoti priecīgi.

- Ko par jūsu dalību šovā saka kolēģi un studenti?

- Studenti noteikti ļoti pārdzīvoja, juta līdzi un, protams, arī aktīvi balsoja. Pirmdienas man bija visgrūtākās dienas, jo pēc svētdien notikušā šova, kurš beidzās ap vieniem naktī, braucu uz Daugavpili, gulēju tikai 2 stundas un no rīta gāju strādāt. Pirmdiena parasti sākās ar to, ka visi kolēģi, kā arī studenti apsprieda notikušo – kas par ko balsoja, cik daudz u.tml. Visiem tā bija aktuālākā tēma, par ko parunāt. Varēja just apkārtējo līdzpārdzīvojumu.

- Vai pēc šova bija viegli iekļauties ierastajā dzīves ritmā?

- Tas ierastais, saspringtais dzīves ritms man nebeidzās, jo darbs turpinās gan Latvijas Nacionālajā operā, gan arī gatavošanās koncertiem. Savā ziņā dzīves ritms man ir tāds, kāds tas bija iepriekš. Nekas nav mainījies.

- Kura no operā izpildītajām lomām jums ir vismīļākā?

- Vecās grāfienes loma Čaikovska operā „Pīķa dāma”. Tā man ir ļoti tuva loma, kas savā ziņā man atgādina manu vecmāmiņu, kuru ļoti, ļoti mīlēju un kuras diemžēl vairs nav mūsu vidū.

- Vai straujajā dzīves ritmā atliek laiks atpūtai?

- Nē, to es varu apgalvot viennozīmīgi. Tomēr uzskatu, ka gadā ir jābūt vismaz vienai vai divām nedēļām, kad tu vari atpūsties, aizbraukt kaut kur kopā ar savu ģimeni. Diemžēl šogad man tādas iespējas nebija. Tāda ir dzīve. Bet labi, ja ir darbs, jo bez tā savu dzīvi es nespētu iedomāties. Īpaši svētkos skatuves māksliniekiem un visiem tiem, kas darbojas izklaides sfērā, ir jārēķinās ar to, ka svētki būs jāpavada uz skatuves, izklaidējot citus. Bet, manuprāt, šie Ziemassvētki varētu būt mierīgāki, jo krīze tomēr uzliek savu. Cilvēki vairs nevar atļauties apmeklēt pasākumus tik daudz kā agrāk.

- Tuvojas gada beigas. Kā jūs raksturotu teju aizvadīto gadu un ko sagaidāt no nākamā?

- Šis gads man bija ļoti nozīmīgs un notikumiem, pasākumiem bagāts. Bija daudz skaistu lomu, koncertu un ierakstu. Man bija sava solo programma operā. Viens no solo koncertiem notika Baltkrievijas festivālā „Slāvu bazārs”. Bet kā visnozīmīgāko notikumu varu minēt šovu „Koru kari 2”. Ceru, ka nākamais gads būs tikpat interesants!

- Jūsu dzīves prioritāte.

- Noteikti ir ģimene. Tā man dzīvē ir vissvarīgākā.

- Jūsu novēlējums kolēģiem un studentiem!

- Pirmkārt, lai visiem būtu laba veselība, jo, ja tā mums būs, tad arī viss pārējais būs kārtībā. Otrkārt, nenonīkt un nenokārt degunu šajā grūtajā periodā! Ir jāturas, jāsmaida un jādzīvo ar prieku, lai arī kādas krīzes un nebūšanas mūs piemeklētu. Dzīve ir jābauda! Protams, nedrīkst aizmirst izpalīdzēt kādam, ja tas ir nepieciešams, uzklausīt un parunāt vienam ar otru.

- Paldies!Evita

(foto: autore, kā arī no Ilonas Bageles mājas albuma)

27

Iz koju stāstiem

Kur students – tur arī koju dzīve jeb kas tas par studentu, kurš nav dzīvojis kojās? Kā studenti pavada savu ikdienu (gan dienu, gan nakti), kādi ir studentu „nacionālie” ēdieni un tradīcijas? Par to visu un vēl vairāk runāsim jaunajā rubrikā „Students kojās”. Un sāksim ar izklaidi jebšu kā studenti atpūšas Sporta ielas 6 kojās. Ir 11. novembra trešdienas vakars, tomēr šoreiz kopmītnē manāma daudz lielāka rosība un jauniešu pieplūdums, nekā tas ir parasti. Vadoties pēc plakāta pirmajā stāvā un informācijas portālā draugiem.lv, nonākam 4. stāva foajē, kur jau ap astoņiem „iet gaisā” pasākums ar nosaukumu „In da koju party”, kurā tiek laipni gaidīti izklaides tīkotāji. Pasākuma organizatori Artyrik un Dj dajaNa jau ieņēmuši vietas pie vadības pults, un nelielā telpa 4. stāva foajē pildās ar dejot gribētājiem. Dīdžeji piedāvā Latvian, Progressive un RNB stila mūziku. Vienaldzīgo, šķiet, ir pavisam maz. Bet cik cilvēku, tik arī viedokļu. Laiks skrien nemanot, un pavisam drīz jau ir 23:00 – laiks doties projām tiem, kas kojās nedzīvo. Cilvēki sāk pamazām izklīst, bet jautrība nezūd – palikušie turpina izklaidēties, neskatoties uz to, ka ir atklājies liels „nesmukums” 4. stāva tualetē – kāds ir izdauzījis caurumu durvīs. Un te nu laikam lieki piebilst, ka turpmāk plānoto diskotēku eksistence ir nopietni apdraudēta, jo dīdžeju entuziasms ir noplacis, kā nekā, bet visa atbildība kādam ir jāuzņemas… Tomēr, paliekot uz pozitīvas un gaišas nots, jāatzīst, ka pasākums izdevās! Atliek vien cerēt, ka idejai būs turpinājums.

Rita Livmane-Trubiņa (foto: no Aleksandras Barščevskas personīgā arhīva)

STUDENTS KOJĀS

28

Iz koju stāstiem

Līga (DMF, „Vides zinātne”, 2. kurss):

Īstenībā ideja ir laba... Malači, ka sadūšojās tādu festu rīkot... Gribējās vairāk latviešu mūzikas dažādību, ārzemju bija laba. Kā viens liels mīnuss bija mazā telpa un smacīgais gaiss. Varētu rīkot arī 4. stāva foajē. Lai taču visi zina! Būtu apsveicami, ja arī turpmāk kaut kas tāds tiktu rīkots. Tikai žēl, ka kādam darīt nebija ko un šis kāds salauza durvis...

Ausma (HF, „Latviešu filoloģija”, 2. kurss):

Diskotēka bija interesanta, patika latviešu mūzika. Vienīgi žēl, ka kojās tādos pasākumos drīkst uzturēties tikai līdz 23:00. (Ausma nedzīvo kopmītnē – aut.) Būtu labāk, ja pasākums notiktu plašākā telpā, piemēram, foajē.

Raimonds (DMF, „Datorzinātnes”, 1. kurss):

Man patika viss – gan pasākums, gan mūzika. Tikai nepatika, ka kaut kādi ne pārāk gudri cilvēki izdauzīja tās durvis!

Alita (MMF, „Mākslas menedžments”, 1. kurss):

Ballīte – izdevusies, cilvēki – smaidoši, emocijas – pozitīvas! Ja ir dejojamais, tad ballīte nevar neizdoties! Arī no blakus kojām bija manāmi ciemiņi, domāju, ka arī tas ir pluss!Bet, jaunieši, nu kāpēc jābojā ballīte un koju inventārs?! Ja tu atnāc kaut ko salauzt, tad visus pārējos pabrīdini, lai zina, ka tevi jāpieskata. Jo nu iznākums ir skumjš – tādu pasākumu vairs nebūs un arī neparedzēti izdevumi katram „uzšāva” pa maciņu. Būsim forši, tad ar mums notiks tikai labas lietas! :) Malači rīkotāji, paldies!

29

Viens no...

- Pastāsti, lūdzu, nedaudz par sevi!

- Es nāku no nelielas, bet skaistas Latgales mazpilsētas Ludzas, kur pavadīju visu savu apzinīgo mūžu, līdz 2005. gadā ierados man pilnīgi nepazīstamā pilsētā Daugavpilī, lai uzsāktu studijas Mūzikas un mākslu fakultātes realizētajā „Datordizaina” studiju programmā, kuru šogad pavasarī sekmīgi absolvēju. Pašlaik turpinu mākslas studijas maģistrantūrā.

- Kāpēc izvēlējies studijas Daugavpils Universitātē un tieši šajā studiju programmā?

- Mani interesēja konkrēta studiju programma – „Datordizains”, kas sevī apvieno divus manus hobijus – mākslu un datoru. Tolaik iespēja studēt šajā jomā bija Daugavpilī, Rīgā un Liepājā, bet, tā kā Liepāja ir pārāk tālu un Rīga pārāk dārga, izvēlējos Daugavpili.

- Vai pieņemto lēmumu par studiju programmas izvēli kādreiz esi nožēlojis?

- Nekad! Jo, ja cilvēks dara to, kas patīk un interesē, tad tas arī padodas. Ar nožēlu tagad skatos uz saviem bijušajiem klasesbiedriem, kas pēc vidusskolas studēja populāro ekonomiku un tagad no jauna sāk studijas citās nozarēs, kas interesē pašiem.

Šoreiz vēlos jūs iepazīstināt ar jaunu, aktīvu un radošu DU MMF studiju programmas „Datordizains” studentu – Aivaru Buli. Vairums studentu viņā noteikti atpazīst atraktīvo un azartisko studentu deju ansambļa „Laima” dejotāju, kas ar savu atraktīvo dejojumu un mīlestību pret deju piesaista daudzu skatītāju uzmanību.

- Ar ko nodarbojies ārpus lekcijām?

- Lai arī pastāvīgu algotu darbu nestrādāju, tas nenozīmē, ka sēžu bezdarbībā. Būtībā esmu vairāk aizņemts par dažu labu strādājošo, kas var atļauties pēc darba atnākt mājās un mierīgi pavadīt vakaru pie televizora. Es strādāju „uz sevi”, ja tā var izteikties, – pilnveidojos, attīstot tās prasmes un zināšanas, kas man varētu noderēt ilgtermiņā, lai arī pašlaik nekādus materiālos ienākumus man tās nesniedz. Pēdējā laikā pastiprināti interesējos par klasisko mākslu, sevišķi 16.–18. gs. glezniecību un akadēmisko zīmēšanu, meklēju informāciju par šīm tēmām, mēģinu kopēt vecmeistaru darbus. Uzskatu, ka, tikai pārvaldot šīs samērā tehniskās prasmes, var sākt runāt par mākslinieka profesionalitāti. Par moderno mākslu nefanoju, jo bieži tajā saskatu diletantisma pazīmes.Paralēli studijām ar kolēģi esam izveidojuši web-dizaina studiju „INTRO”, kas veic mājaslapu izstrādi pēc individuāla pasūtījuma. Ja kādam ir interese, lūdzu, www.intro-studio.lv (slēptā reklāma). :) Vēl ar draugiem veidojam nenopietni analītisko diskusiju raidījumu “Pusnakts triādis”, kurā katru nedēļu apspriežam kādu aktuālu tematu. Radījumus var noklausīties Lakuga.lv mājaslapā (http://lakuga.lv/lg/vyss/kukuzi).Tāpat dažreiz aizeju uz DU peldbaseinu, kas man aizvieto sporta nodarbības, kā arī,

protams, dejoju DU studentu deju ansamblī „Laima”.

- Kas pamudināja iestāties DU deju ansamblī „Laima”?

- Dejot sāku jau skolā – Ludzas pilsētas ģimnāzijas tautasdeju kolektīvā „Žiks”, ar kuru pabiju arī vairākos Dziesmu svētkos Rīgā. Tāpēc gluži loģisks turpinājums manai „dejotāja karjerai” šķita dalība DU studentu deju ansamblī, kurš, jāatzīst, darbojas daudz profesionālākā līmenī.

- Kāpēc izvēlējies dejot tieši tautasdejas?

- Kā jau minēju, tautasdejas sāku dejot jau skolā. Tas ir daudz pieejamāks deju veids – nav jāmaksā par nodarbībām, nav jāpērk dārgi tērpi utt.Skolā kādu pusgadu obligātā kārtā nācās dejot sporta jeb balles dejas, taču tas nebija nopietni. Vēl apbrīnoju breika dejotājus, taču atkārtot viņu akrobātiskos trikus gan neesmu mēģinājis.Vispār es uzskatu, ka latviešiem ir jādejo latviešu dejas, jo, kā dzied „Prāta Vētra”, “.. tie ir vārdi no manas tautas, un dziesma man arī no tās, un neviens manā vietā to nedziedās...”.

- Kādas, tavuprāt, ir priekšrocības, ko cilvēkam sniedz deja?

- Vispirms jau komunikatīvās, jo, dejojot kolektīvā, tu vienmēr esi jautrā kompānijā, satiec jaunus cilvēkus. Tieši caur „Laimu” Daugavpilī man ir izveidojies plašs paziņu un draugu loks. Kā vēl viens pluss ir minama iespēja paceļot, gūt jaunus iespaidus un pieredzi. Arī fiziski tas ir sava veida sports, kas attīsta ritma izjūtu, uzlabo stāju.

- Vai dejojot ir gadījies kāds kuriozs?

- Viss deju process manā skatījumā ir viens liels kuriozs, bet, ja nopietni, vislielākie kuriozi droši vien saistās ar „aizkulišu dzīvi”. Kā interesantu faktu no savas pieredzes varu pastāstīt, ka, braucot uz studentu dziesmu svētkiem „Gaudeamus”, kas notika Tartu (Igaunijā), līdzi gulēšanai apzināti neņēmu guļammaisu, domādams, ka vasaras laikā tajā būs karsti gulēt. Kā rezultātā man vairākas naktis nācās salt starp diviem palagiem, jo gulējām lielā teltī un bija ļoti krasas temperatūtas svārstības – dienā + 23, bet naktī tikai +5 grādi.

- Vai bieži sanāk uzstāties un koncertēt?

- „Laimā” pieņemts organizēt koncertus pēc principa „реткo но меткo”. Parasti tā ir jaunās koncertprogrammas pirmizrāde pavasarī,

Dzimis skatuvei…

„ĻAUJIET SEV BŪT PAŠIEM UN CITIEM BŪT CITĀDIEM…”

30

tad kāds festivāla vai svētku izbrauciens vasaras sākumā un pavasara koncertprogrammas turneja pa Latgali rudenī, taču sakarā ar ekonomisko situāciju valstī ne vienmēr izdodas realizēt iecerēto.

- Kāda uzstāšanās vai koncerts visvairāk palicis atmiņā?

- Droši vien efektīvākā bija šī gada koncertprogramma „Pankūkas”, kas iekļāva dažāda stila un noskaņu dejas. Atmiņā palikusi arī mana debija „Laimas” 50 gadu jubilejai veltītajā programmā.

- Vai tavas ārpus lekciju aktivitātes netraucē studiju procesam?

- Nē, gluži otrādi. Uzskatu, ka dažādas aktivitātes un komunikācija tikai sekmē studiju procesu un paplašina redzesloku, jo studijas jau nesastāv tikai no tematiskās literatūras apguves. Uzskatu, ka cilvēkam jābūt daudzpusīgi attīstītam.

- Kur smelies enerģiju, lai visu pagūtu?

- Par to laikam jāpateicas skolas laika „rūdījumam”, kad biju ļoti aktīvs, piedalījos dažādos pulciņos, ārpusstundu nodarbībās un vēl paspēju mājasdarbus izpildīt. Augstskolā šajā ziņā ir pat vieglāk, bet vienalga cenšos ievērot režīmu – laikus dodos gulēt, neaizraujos ar izklaidēm un vispār esmu ļoti apzinīgs zēns. Enerģiju es vislabāk atgūstu vasaras brīvdienās, kad daudz laika pavadu pie dabas, padzīvoju pie radiem laukos, ēdu dabas veltes un uzkrāju enerģiju nākamajam darba cēlienam.

- Ko uzskati par savas dzīves līdzšinējo lielāko sasniegumu?

- To, ka izaugu 200 cm liels, reti kuram sanāk to īstenot. :) Vēl esmu gandarīts, ka ieguvu bakalaura grādu mākslā. Tā ir lieta, par ko varu teikt – labs darbiņš, kas padarīts.

- Kādi ir tavi nākotnes plāni?

- Pašlaik galvenā vēlme ir nostabilizēties dzīvē, respektīvi, atrast labu un stabilu darbu ar izaugsmes iespējām, lai var tālāk darboties un īstenot savas ieceres. Labprāt darbotos arī DU akadēmiskajā vidē, ja man piedāvātu šādu iespēju, teiksim – MMF, jo man ir savs redzējums un es varētu sniegt vērtīgu ieguldījumu šajā nozarē. Labprāt arī paliktu uz dzīvi Daugavpilī, jo man patīk šīs pilsētas vide un cilvēku attiecības.

- Kāds ir tavs dzīves moto?

- „Ļaujiet sev būt pašiem un citiem būt citādiem” – vienkāršs, bet tajā pašā laikā ļoti dziļš teiciens, kas spēj izskaidrot gan ģimenes nesaskaņas, gan, teiksim, 2. pasaules kara traģēdiju. Galvenais princips ir nenosodīt un nemēģināt pārveidot citus, jo tev ir dota tikai sava dzīve, un tu ar to vari darīt visu, ko vien vēlies, bet nejaucies citu dzīvē, neaizskar svešu „īpašumu”. Mums ir tiesības izvēlēties: nepatīk naktsklubi – ej uz baznīcu, nepatīk Jānis – ej pie Pētera, nevis nosodīt un teikt, ka, redz, Jānis tur tāds un šitāds. Tās ir viņa tiesības būt tādam, kāds viņš vēlas būt. Tāpat klasisks piemērs, kad tiek plaši nosodīta prostitūcija. Bet, ja padomā racionāli, tad prostitūtas par naudu sniedz prieku un baudu – ar ko tad viņas ir sliktākas par karavīriem, kas par to pašu naudu posta pilsētas un nogalina cilvēkus? Tikai nez kāpēc karavīrus apbalvo ar ordeņiem, bet prostitūtas sabiedriski nosoda.

- Tavs novēlējums DU studentiem!

- Klasisks jautājums. DU studentiem vēlos novēlēt priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!

- Paldies par interviju!

Agnese (foto: no Aivara mājas albuma)

Viens no...

Absolvējot DU un iegūstot bakalaura grādu „Datordizainā”.

31

Visu rudeni mūsu universitātē notika zinātnei veltīti pasākumi. Novembrī tas bija Zinātnes festivāls. Protams, šī rubrika veltīta mākslai, nevis zinātnei, bet arī mākslas jomā jaunajām tehnoloģijām var būt liela nozīme. No 11. novembra līdz 11. decembrim Daugavpils Universitātes mākslas galerijā 4. Daugavpils Zinātnes festivāla ietvaros rīkota Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tekstilmākslas katedras studentu un docētāju darbu izstāde „TC – 1”. Kas ir tik īpašs šajā izstādē, ka to atklāja tieši Zinātnes festivāla ietvaros? Izstādes atklāšanā uzzināju, ka par iespēju rīkot šo izstādi jāpateicas STELLĒM. Tās ir jaunas, pēc norvēģu mākslinieces Vibekes Vestbi idejas izstrādātas stelles, kas ļauj tekstilmāksliniekiem radīt daudz ātrāk – vairāku mēnešu vietā tagad šis process aizņem tikai dažas nedēļas. Tās ir digitālas žakarda stelles, kurās ir apvienotas ražošanai paredzētās žakarda mehāniskās stelles un roku aužamie stāvi. Tagad mākslinieks var digitalizēt savas skices un pārveidot tās ar „Adobe Photoshop” programmas palīdzību, kura pārvērš tās tehniskajos rakstos, un tad ieprogrammēt „TC – 1”. Aušanas process ir pusmehānisks – mākslinieks pēdējā brīdī var kaut ko pamainīt, jo viņam ir iespēja nemitīgi kontrolēt procesu. Izstrādāto produktu sauc par laikmetīgo gobelēnu. Tas ne tikai ātrāk tiek radīts, bet arī pēc izskata atšķiras no tradicionāliem gobelēniem. Šīs tehnoloģijas māksliniekiem patiešām piedāvā jaunas iespējas.Kā šis brīnums tika līdz Latvijai? Pirms dažiem gadiem LMA profesore Aija Baumane un studentes Jekaterina Alksne un Zane Kokina piedalījās minētās norvēģu mākslinieces projektā par jaunajām stellēm, kurš notika Rīgā, Kauņā un Tallinā. Pirms pusotra gada LMA iegādājās šīs stelles ar Valsts Kultūrkapitāla atbalstu. Šis ieguvums mainīja studiju programmu, piedāvājot studentiem līdz šim neredzētas iespējas. Šajā izstādē varat skatīt gan LMA studentu, gan pasniedzēju digitālo steļļu mākslas darbus. Bijusī LMA studente Jekaterina Alksne, kura piedalījās projektā, ir šīs izstādes kuratore. Viņa pašlaik ir DU MMF maģistrante un digitālās aušanas pasniedzēja. Pēc izstādes interesentiem bija iespēja noklausīties viņas atklāto lekciju.Nākamajā gadā ir gaidāma vēl viena digitālās aušanas izstāde Latvijas Mākslas akadēmijā. Manuprāt, šo jauno virzienu tekstilmākslā gaida spoža nākotne. Lai veicas!

Inna(izmantota informācija no DU mājaslapas)

(autores foto)

Mūzikas un mākslas pasaulē

INOVĀCIJAS TEKSTILMĀKSLĀ

Izstādes kuratore Jekaterina Alksne pie sava diplomdarba „Mandarinfish”.

32

Mūzikas un mākslas pasaulē

„Mana pirmā mīlestība”, Arta Skuja.

„Slinka kā cūka”, Agnese Kirmuža.

„Tur bija tik jocīgi, šeit – nepierasti. Drīz varēs lēkāt”, Irēna Andrejeva.

„Pašportrets”, Valērija Grigorjeva-Paukova.

33

Ap un par DU muzeju

„MAN KĀ VĒSTURNIECEI...”

Šis droši vien ir daudzu vēsturnieku raksturīgākais, nereti pat mīļākais izteiciens. Arī Zanei. Studējot vēsturi, Zanes patriotisms un mīlestība pret vēsturi un universitāti ir tikai augusi. Nu viņa strādā par DU muzeja vadītāju, kas nebūt nav garlaicīgs darbs, kā daudziem varētu šķist. Kā Zanei veicas un kā noris muzeja darbība, par to arī šajā intervijā.

- Pastāsti, lūdzu, ar ko tu nodarbojies?

- Galvenā no manām nodarbēm, kam es arī veltu lielāko dienas daļu, ir darbiņš Daugavpils Universitātes muzejā. Esmu DU muzeja vadītāja. Piedāvājums kļūt par DU muzeja vadītāju man nāca nedaudz negaidīti. Studēju maģistrantūrā un arvien biežāk iedomājos par to, kur es turpmāk varētu sevi realizēt. Mana vienīgā darba pieredze bija saistīta ar topošo studentu uzņemšanu vasarā, strādājot DU uzņemšanas komisijā.Piekrītot šim piedāvājumam, zināmā mērā riskēju. Lai gan pirms tam novadpētniecības prakses laikā biju iepazinusies ar muzeju darbinieku pamatprasmēm, vēl bija tik daudz nezināma un neizprasta. Pateicoties teorētiskajām un praktiskajām nodarbībām Muzeju Valsts pārvaldes organizētajos kursos, mācoties no savām

kļūdām un laika gaitā gūstot arvien jaunu pieredzi, pilnveidojos pati un arī universitātes muzejs ieguva jaunu elpu.

- Tātad sākumā studēji vēsturi?

- Jā, studēju bakalaura studiju programmā „Vēsture un sociālās zinības” un pēc tam arī maģistra studiju programmā „Vēsture”.Par iespēju studēt vēsturi iedomājos tikai 12. klasē. Kā pirmais solis ceļā uz šīm studijām bija padziļinātais vēstures kurss vidusskolā. Mācoties vidusskolā, bija iespēja izvēlēties profilkursu dažādos mācību priekšmetos, tostarp arī vēsturē. Kopumā man bija 6 vēstures stundas nedēļā, kas arvien vairāk raisīja interesi un vēlmi izzināt pagātni. Tā es nolēmu turpināt vēstures studijas augstskolā, un savu izvēli nekad neesmu nožēlojusi.

- Kā tapa DU muzejs un kā laika gaitā ir attīstījies?

- Kopumā muzeja pirmsākumi ir saistīti ar 80. gadu sākumu, kad tika uzsākta materiālu vākšana Daugavpils Pedagoģiskā institūta muzeja izveidei. Tie tika iesniegti DPI PSRS un vispārējās vēstures katedrā, kur notika turpmāka to apstrāde un sistematizācija. 1982. gada 3. decembrī – par godu DPI 30. gadadienai – tika atvērts DPI sabiedriskais muzejs. Sākotnēji tas pastāvēja tikai kā jubilejas izstāde – ekspozīcija augstskolas zālē, Vienības ielā 13, kuras viens no uzdevumiem bija maksimāli atspoguļot DPI vēsturi un iezīmēt nākotnes perspektīvas. 1993. gadā tas pārtapa par Daugavpils Pedagoģiskās universitātes muzeju, un 2007. gadā tika pieņemts DU muzeja nolikums.Bet, ja atskatās vēl senākā pagātnē, augstskolas vēstures pirmsākumos, tad jau Daugavpils Valsts skolotāju institūta telpās bija izveidots novadpētnieciskais muzejs.Pašlaik muzejā var apskatīt pensionētās DU docētājas, profesores Ludmilas Timoščenko Daugavpils Universitātei dāvināto unikālo ābeču kolekciju, kas ir apskatāma kopš 4. novembra un apmeklētājiem ir pieejama kā pastāvīga ekspozīcija. Kolekcija aizrauj ne tikai ar lielo savākto ābeču skaitu, bet arī ar to dažādību un daudzveidību. Izstādē apskatāmas ābeces ķīniešu, eskimosu, Austrālijas aborigēnu, ASV un Kanādas indiāņu valodā, kā arī ābeces neredzīgajiem un nedzirdīgajiem bērniem. Interesi raisa arī senāko, 16.–17. gs. ābeču kopijas, faksimili. Vienlaikus muzejā var aplūkot nelielu izstādīti, kas vēsta par studentu dzīvi augstskolā no tās pirmsākumiem, t.i., no 20. gs. 20. gadiem, līdz pat mūsdienām. Tā ir virtuāla izstāde „90 epizodes no studentu dzīves”, kas pārtapusi papīra formātā.

Pie unikālās ābeču kolekcijas.

34

Ap un par DU muzejuMuzeja krājumā ir arī foto materiāli, rakstītie un lietiskie priekšmeti, kā, piemēram, mikroskopi, fotoaparāti, rakstāmmašīnas, dažādi fizikas rīki (mērierīces, instrumenti), ko kādreiz izmantoja studiju procesā, kā arī dažādi dāvinājumi, kas tika pasniegti Daugavpils Universitātes, pirms tam arī Pedagoģiskās universitātes un vēl pirms tam – Pedagoģiskā institūta vadībai.

- Kur atrodas mūsu universitātes muzejs?

- Pašlaik DU muzejs ir iemājojis jaunās telpās, t.i., Saules ielā 1/3, bijušajā DU bibliotēkas informācijas zālē – B-201 un B-202 kabinetos. Muzejs apmeklētājiem ir atvērts no otrdienas līdz piektdienai laikā 10:00-12:00 un 14:00-16:00. Bet, ja kādam ir vēlme apskatīt izstādi, var sazināties ar mani, tad neatsaku arī ārpus apmeklētāju pieņemšanas laika!

- Kas ietilpst tavos darba pienākumos?

- Kopš muzejā ir parādījusies jaunā ābeču kolekcija, ikvienu interesentu iepazīstinu ar izstādē redzamajām ābecītēm, pastāstu par rakstības un ābeču vēsturi, kā arī par kolekcijas veidotāju profesori Timoščenko. Vēl liels darbs jāiegulda arī šīs kolekcijas aprakstīšanā un kataloģizācijā. Esmu uzsākusi dažus citus projektiņus, un viens no tiem ir multimediāla diska izveide sadarbībā ar maģistra studiju programmas „Datorzinātne” studentiem. Mēs veidojam multimediālo disku „No Pēterpils līdz Saulei”, kas ir ceļojums pa DU mācību korpusu Saules ielā 1/3 laikā un telpā.

Arīdzan palīdzu tiem interesentiem, kas meklē informāciju par augstskolas vēsturi, par docētājiem, kas ir strādājuši augstskolā, proti, tiek izmantots muzeja krājums, muzejā esošās fotogrāfijas, kā arī arhīva materiāli.Mana darbības sfēra ir saistīta ar pensionētiem universitātes darbiniekiem. Tā ir kontaktu uzturēšana, dzīvesstāstu ierakstīšana. Tie ir ikgadēji pasākumi, kas pulcē kopā seniorus un DU vadību.

- Vai ir kādi palīgi vai kolēģi, kas palīdz attīstīt un uzturēt kārtībā muzeja darbību?

- Ir izveidojies tāds kā neliels joks – kad piemin muzeju, tad domā Zani, kad piemin Zani – domā muzeju. Muzejā pildu gan muzeja vadītājas, gan krājuma glabātājas, gan izstāžu veidotājas un nu arī gides funkcijas. Galvenokārt darbojos viena, bet reizēm piesaistu arī kādus palīgus – tie ir studenti, topošie vēsturnieki, kas vienu reizi gadā nāk pie manis novadpētnieciskajā praksē. Nedēļas laikā studenti iegūst gan teorētiskās zināšanas, īsu ekskursiju muzeoloģijā, gan arī praktiskās prasmes, kas turpmāk noderētu, strādājot muzejā. Turpretim viņi man sniedz savu skatījumu, piemēram, par izstāžu veidošanu vai arī apraksta muzejā esošos priekšmetus u.tml. Liels, liels paldies arī kolēģiem no draudzīgajām struktūrvienībām, kas papildina muzeja krājumu ar jauniem eksponātiem, neskopojas ar viedokļiem, padomiem, kā arī palīdz atrisināt organizatoriskus jautājumus.

- Pēdējā laikā muzejā tiek rīkoti dažādi pasākumi un norisinās dažādi notikumi saistībā ar to.

Realizējas ieceres un top jauni projekti.

35

Ap un par DU muzeju- Jā, līdz šim DU muzejs pastāvēja tādā virtuālā vidē, proti, universitātes mājaslapā bija iespēja apskatīties dažādas virtuālās izstādes. Pašlaik muzejs sev ir ieguvis telpas, kas ļauj attīstīties un pilnveidoties. Līdz ar to ir iespēja šo darbību izvērst plašāku. Kā pēdējā aktivitāte ir pavisam nesen atklātā ābeču izstāde, ko jau iepriekš minēju. Protams, ir dažas jaunas ieceres, bet par kurām stāstīt būtu pāragri, tāpēc lai tas paliek vēl kā neatklāts noslēpums.

- Vai tuvākajā laikā ir paredzēti kādi pasākumi?

- Novembrī biju iesaistījusies arī 4. Daugavpils Zinātnes festivālā, piedāvājot atklāto lekciju-diskusiju „Zinātnieka ABC”, prātojot par to, kāda varētu būt zinātnieka ābece. Bet turpmāk muzejā notiks plašāks un daudz pamatīgāks darbs ar dāvināto ābeču kolekciju. Arvien vairāk domāju par dažādām muzeja pedagoģiskajām programmām, nodarbībām, kas būtu orientētas uz dažāda vecuma skolēniem. Muzejā ir pieejami dažādi materiāli, kas ir saistīti ar rakstības vēsturi gan pasaulē, gan Eiropā un arī Latvijā. Ir pieejamas arī profesores Ludmilas Timoščenko publikācijas, ko turpmāk varētu izmantot arī skolēni vai studenti savos zinātniskajos darbos. Ja kādam rodas interese, ir laipni aicināti DU muzejā izmantot šo iespēju.

- Kas tevi motivē šādām aktivitātēm?

- Darbs muzejā ir radošs, un to, cik interesants tas var būt, es sapratu ne uzreiz. Kad uzsāku darbu muzejā, liels darbs bija jāveic ar muzeja krājuma sakārtošanu un dokumentāciju, kas savā ziņā ir muzeja tāda kā ēnas puse, kas prasa laiku. Toties vēlāk tas ļauj daudz pilnīgāk šo muzeja bagātību izmantot. Kopumā idejas nāk pēkšņi un pašas no sevis.Apjausma, ka mūsu universitātei ir ļoti bagātīgas tradīcijas, ka mums ir muzejs un ka tādam ir jābūt un jāpastāv, ka ir jāgodā gan mūsu bijušie docētāji, gan arī jāpiemin mūsu izcilākie studenti, – tas laikam mani arī mudina darboties, kaut ko darīt, popularizēt muzeju un priekšmetus, kas ir tā krājumā. Varētu teikt, ka esmu Daugavpils Universitātes un Daugavpils patriote.

- Varbūt esi vēl kaut kur iesaistījusies?

- Jā, jau vairākus gadus es darbojos DU Vēstures katedras Mutvārdu vēstures centrā. Šī centra dalībniece esmu jau kopš

tā pirmsākumiem, kad 2003. gadā devāmies pirmajā mutvārdu vēstures ekspedīcijā uz Vaboles pagastu, ierakstot cilvēku dzīvesstāstus. Tā ir arī mana sirdslieta, un pieredzi, ko es guvu, ierakstot Austrumlatvijas iedzīvotāju dzīvesstāstus, izmantoju arī, ierakstot pensionēto universitātes darbinieku atmiņas. Vairākus gadus darbojos arī DU Jauno zinātnieku asociācijā.

- Vai kādreiz nācies lietot izteicienu „.. man kā vēsturniecei...”?

- Jā! :) Esmu lietojusi šo izteicienu, un man tas ļoti patīk. Visbiežāk tas izskan, runājot par kādiem pagātnes notikumiem, kā arī tad, kad ir vēlme pafilozofēt, jo vēsturnieks zināmā mērā ir arī filozofs.

- Tuvojas gada beigas. Kā tu raugies uz nākotni? Ko ceri sagaidīt jaunajā gadā?

- Manuprāt, šis 2009. gads gan man, gan DU muzejam bija pārmaiņām un panākumiem bagāts.Vēlētos, lai nākamajā gadā ar panākumiem īstenojas šajā gadā iecerētais un uzsāktais.Pēc dabas esmu optimiste un dzīvoju ar domu, ka viss labākais vēl ir tikai priekšā. Tāpēc arī ticu, ka nākamais gads noteikti būs daudz radošāks un veiksmīgāks.

- Tavs novēlējums „Lai Top!” lasītājiem!

- Būt lepniem par to, ka viņi ir DU studenti. Būt aktīviem, veidojot augstskolas vēsturi, jo katrs no mums ir vēstures veidotājs. Protams, apskatīt izstādes un apmeklēt aktivitātes, ko piedāvā Daugavpils Universitātes muzejs!

- Paldies!

Pie Zanes muzejā viesojās Evita(foto: autore, kā arī no Zanes mājas albuma)

36

Einšteina lappusīte

4. DAUGAVPILS ZINĀTNES FESTIVĀLS

Šogad rudens lieliem un maziem Daugavpils iedzīvotājiem sniedza iespēju ne tikai priecēt acis ar dabas veiktajām pārmaiņām krāšņajos pilsētas parkos, bet arī palīdzēja nodarbināt ziņkārīgos prātus 4. Daugavpils Zinātnes festivālā. Minētais notikums bija pārņēmis savā varā Daugavpils Universitāti laikā no 9. līdz 13. novembrim.Zinātnes festivāls notika ar mērķi popularizēt interesi par zinātni Daugavpilī, ļaut maziem bērniem un skolēniem nepiespiestā gaisotnē iepazīt fizikas, bioloģijas, ķīmijas un citu zinātņu interesantākos izpētes objektus. Arī studentiem bija iespēja paplašināt savu redzesloku un iesaistīties diskusijās par Latvijas un visas pasaules nākotni, bet skolotājiem – noklausīties lekcijas un ar jauniegūtām zināšanām ieviest dažādību savās stundās. Šogad festivāla programmā tika iekļautas 65 dažādas aktivitātes: atklātas lekcijas, dažādas darbnīcas, aizraujošas diskusijas, prezentācijas, izstādes, konkursi, skolēnu zinātniskais parlaments u.c. 12. novembra vakarā deju ansamblis „Laima” visiem zinātkārajiem festivāla apmeklētājiem ļāva nedaudz atpūsties un sniedza priekšnesumu „Pankūkas”. Iesaistīties Zinātnes festivāla aktivitātēs varēja jebkura vecuma interesents, un jāsecina, ka interese par festivālu visu tā norises laiku bija ļoti liela.Festivāla laikā Daugavpils Universitātes Parādes ielas korpusa foajē darbojās Zinātnes pilsētiņa, kurā varēja piedalīties aizraujošā zinātniskajā ceļojumā pa biomateriālu pasauli, uzzināt par lāzeru pielietošanu ražošanā un ikdienā un ieraudzīt tos darbībā, kā arī apskatīt savvaļas dzīvnieku izbāzeņus patiesos

izmēros. Kaut arī visas piedāvātās aktivitātes bija ļoti interesantas, visvairāk festivāla apmeklētāju, īpaši bērnu, uzmanību piesaistīja 2 košas robotvaboles – bizmārītes. Robotvaboles ir aptuveni 50 cm gari roboti, kuri veidoti pēc bizmārīšu parauga. Viena ir veidota pēc Latvijā ļoti bieži sastopamas sugas (Coccinella septempunctata), otra – pēc šogad Latvijā atklātās jaunās invazīvās sugas (Harmonia

axyridis). Vizuāli galvenā atšķirība ir redzama mārīšu punktiņu izvietojumā: vienai punktiņi ir simetriski, bet otrai – nē. Robotvabolēm piemītot arī intelekts – tās var telpā atrast laputi, sazināties savā starpā, sekot viena otrai vai cilvēkam, neietriekties sienā vai nenokrist pa kāpnēm. Vaboles ir praktiski autentiskas. Tās veidojot, autors ir mērījis visas proporcijas un plankumu izvietojumu. Robotvaboles veidotas Eiropas Savienības 7. ietvara projekta „2 WAYS” ietvaros,

sadarbojoties Daugavpils Universitātei ar Rīgas Tehniskās universitātes Robotikas klubu. Robotvaboļu autors ir Guntis Kuļikovskis. Bizmārītes neapšaubāmi bija festivāla zvaigznes. Turklāt tām piemita īpašība miermīlīgi skriet pretī cilvēkiem ar fotoaparātiem. :)13. novembrī festivāla ietvaros Daugavpils Universitātē viesojās ASV vēstniece Latvijā Džūdita Gārbere. Vizītes

laikā vēstniece lasīja lekciju par klimata pārmaiņām un atjaunojamajiem enerģijas resursiem. Pēc lekcijas notika diskusija, kurā bija iespēja uzdot jautājumus par ASV izglītību, kultūru un ekonomiku. Viesojoties Daugavpils Universitātē, vēstniece universitātes bibliotēkai uzdāvināja grāmatu kolekciju „Library of America”.4. Daugavpils Zinātnes festivāls bija nekomerciāls pasākums, tā mērķos ietilpa nevis naudas līdzekļu iegūšana, bet gan

Ikvienam bija iespēja iepazīt Latvijas mežu ar tā skaistākajiem – pūkainajiem un ne tik ļoti – dzīvniekiem.

37

Einšteina lappusītesvētku radīšana kopīgas, brīvprātīgas darbības rezultātā. Arī Daugavpils Universitātes studentiem bija iespēja ieguldīt daļu sava laika un ideju festivāla tapšanā un iegūt neatkārtojamu pieredzi, piesakoties brīvprātīgajam darbam. Jaunieši, kas nežēloja savu

brīvo laiku un katru dienu cītīgi strādāja gan Zinātnes pilsētiņā, gan daudzos pasākumos, atzina – kaut arī darbs prasīja piepūli, tika iegūti neaizmirstami iespaidi un spilgtas emocijas, jauni draugi un, protams, zināšanas.4. Daugavpils Zinātnes festivālam iespēju notikt un priecēt interesentus dāvāja VAS „Latvijas Dzelzceļš”, European Science Events Association, Latgales Zoodārzs, Robēra Šūmana Francijas Kultūras centrs, Zviedrijas Karalistes vēstniecība, Somijas vēstniecība, Zviedru kultūras fonds, Zviedru institūts, SIA „Data Pro Grupa”, Junior Achievement Latvia, informācijas portāls www.d-fakti.lv, SIA „Fazer maiznīcas”, SIA „Baltijas Lāzeru centrs”, Latvijas Mākslas akadēmija, Latgales plānošanas reģiona Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas centrs, „Platforma Music”.Kaut arī 4. Daugavpils Zinātnes festivāls jau ir beidzies, tas ir atstājis ne tikai spilgtas atmiņas un iespaidus, bet arī ar savu esamību apliecinājis, ka kopīgiem spēkiem pat grūtās ekonomiskās situācijas laikā ir iespējams paveikt tiešām daudz. Daugavpils ir prezentējusi sevi kā pilsētu, kurā ir reālas, plašas iespējas zinātnes attīstībai nākotnē, bet Daugavpils Universitāte parādīja, ka tā ir gatava sekmēt šo attīstību, jo mums ir

profesionāls akadēmiskais personāls un radoši, gudri jaunieši, kas pavisam drīz iegūs arī lielisku izglītību. Zinātnes festivāli ir pazīstami visā pasaulē, tomēr šogad notikušajam festivālam Daugavpilī ir Eiropas mēroga nozīme, jo, parādot cilvēkiem, ka zinātne ir nevis neizprotama, bet gan pieejama katram un ļoti interesanta, Daugavpils Universitāte cenšas ieinteresēt jauniešus iegūt augstāko izglītību un kādreiz dot arī savu ieguldījumu zinātnes attīstībā.

Inga(izmantoti www.du.lv resursi)

(foto: Inga Altāne)

Izpalīdzīgie Daugavpils Universitātes studenti Zinātnes pilsētiņā.

Apmeklēt Zinātnes festivālu un pārbaudīt savus veselības rādītājus bija ieradušies arī jaunākie

Daugavpils iedzīvotāji.

38

Einšteina lappusīte

STARPTAUTISKĀ ZINĀTNISKĀ KONFERENCE „VALSTS UN TIESĪBU AKTUĀLĀS PROBLĒMAS”

2009. gada 23.–24. oktobrī Daugavpils Universitātē notika starptautiskā zinātniskā konference „Valsts un tiesību aktuālās problēmas”. Konferencē tika runāts par valsts un sabiedrības aktuālajām sociālajām un tiesiskajām problēmām, kā arī civiltiesību, krimināltiesību un valsts tiesību aktuālajām problēmām. Konferences laikā plaši diskutēts par nepilnībām spēkā esošajos likumos un iespējām tās novērst. Zīmīgi ir tas, ka likumi un normas tika apspriesti ne tikai no juridiski tiesiskā aspekta, bet arī no sabiedrības skatupunkta, aplūkojot reālas dzīves situācijas un likumus praksē, nevis teorijā.Līdzīga konference universitātē notika 2005. gadā, taču toreiz atsaucība no dalībnieku puses bija daudz mazāka. Konferences organizēšana šogad bija ļoti nozīmīgs pasākums, jo piedalījās

dalībnieki ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas, Ukrainas, Polijas un Krievijas. Tā kā atsaucība no ārvalstu juristiem bija diezgan liela, konference notika trijās valodās – latviešu, krievu un angļu.Viens no konferences mērķiem bija pievērst arī jauno zinātnieku uzmanību pētāmajām problēmām, jo pavisam drīz viņi būs tie, kas varēs ietekmēt likumu pieņemšanu valstī.Konferencē piedalījās gan juristi, gan arī psihologi un ekonomisti. Aktuālās tiesiskās problēmas tika apskatītas no dažādu zinātnes jomu skatupunktiem. Tas nozīmē, ka konference bija tiešām vērtīga un tās organizēšanā ieguldīto pūļu rezultāts ir liels daudzums nozīmīgas informācijas par sabiedrības sociālajām un tiesiskajām problēmām un inovatīvas idejas to iespējamai risināšanai.Tas, ka Daugavpils Universitātē tieši šogad, pēc 4 gadu pārtraukuma, notiek starptautiska zinātniskā konference, kas apskata valsts un tiesību problēmas, nozīmē tikai to, ka mūsu universitāte ir stipra, spējīga attīstīties un sadarboties ar ārzemju zinātniekiem. Līdzīgu konferenču rīkošana ir ļoti svarīga, jo ikvienai valstij jārūpējas par to, lai nākotnē tajā būtu ne tikai cilvēki, kas vēlas mainīt likumdošanu vai ietekmēt politikas gaitu, bet arī cilvēki, kam ir tam nepieciešamās zināšanas.

Inga(foto: Margarita Mihailova)

Tiesību speciālistiem vienmēr ir ko apspriest...

39

Kur zāle zaļāka

„PALIEKOT UZ VIETAS, NAV IESPĒJAMS KAUT KO PANĀKT”

Šveices vizītkarte:

• Atrašanās vieta: Rietumeiropas centrālā daļā

• Platība: 41 285 km2• Iedzīvotāju skaits: ~ 7.5 miljoni• Galvaspilsēta: Berne• Lielākās pilsētas: Cīrihe, Ženēva, Bāzele• Valsts valodas: vācu valoda, franču

valoda, itāļu valoda, retoromāņu valoda• Valūta: Šveices franks/CHF

Tas, kurš, dodoties ceļā, skaidri apzinās to, ko vēlas sameklēt un sasniegt, nekad neapmaldīsies. Tāltālās zemes turpina vilināt studentus no visiem pasaules nostūriem, aicinādamas iepazīt neatkārtojamo, vietumis savdabīgo kultūru un tradīcijas, izbaudīt vidi un iegūt nenovērtējamu pieredzi gan studijās, gan arī paplašinot savu personīgo pasaules redzējumu.Šoreiz savos iespaidos par Alpu zemi Šveici dalījās Ilze Juhneviča, Mūzikas un mākslu fakultātes studente, kas nu jau ceturto gadu studē „Datordizaina” studiju programmā.

Daži interesanti fakti:

• Šveicei nav savas nacionālās puķes, dzīvnieka un saukļa.• Šveicē ir vairāk banku nekā zobārstu. • Vidējs šveicietis gadā apēd aptuveni 10.5 kg šokolādes.• Šveice nav iesaistījusies karā kopš 1515. gada.• Šveicē prezidents tiek ievēlēts katru gadu.• Šveicē ir pieņemts likums, kas aizliedz skaļi aizcirst mašīnas durvis.• Šveices armijas naži ir sarkanā krāsā, lai būtu labāk pamanāmi uz sniega.• Šveicē katra iedzīvotāja īpašumā obligāti jābūt bumbu patvertnei vai vismaz jābūt nodrošināta

brīva piekļuve tai.• Šveicē ir ~1 500 ezeru, tādējādi mēdz teikt, ka, lai kur tu atrastos, vismaz 16 km rādiusā ir

sastopams kāds ezers.

- Kas tevi pamudināja piedalīties studentu apmaiņas programmā?

- Tā ir visiem labi pazīstamā ERASMUS studentu apmaiņas programma. Pirmkārt,

vilināja iespēja paplašināt savu redzesloku, iegūstot jaunu, vēl nebijušu pieredzi studiju ietvaros. Otrkārt, radās vēlme un interese ieraudzīt pasauli, tādā veidā uzkrājot arī

personīgā rakstura pieredzi.

- Kāpēc izvēlējies tieši Šveici kā brauciena galapunktu?

- Īstenībā tam ir visnotaļ vienkāršs izskaidrojums. Ikviens students vai pasniedzējs labi zina, ka, lai dotos studēt uz kādu ārzemju universitāti šīs programmas

ietvaros, starp DU un tevis izvēlēto ārzemju augstskolu jābūt noslēgtam līgumam. Tā kā uz to brīdi šāda veida līgums tika noslēgts tikai ar SUPSI (Scuola Universitaria Professionale della Svizzera Italiana),

izvēle bija acīmredzama. Tur es studēju tieši Vizuālās komunikācijas nodaļā. Ļoti interesanta vide.Dzīvojusi Lugāno. Tā ir brīnumaina pilsēta

Skats uz Sansalvatores kalnu. Lugāno.Studiju laikāLugāno pilsētas ainava.

40

Kur zāle zaļākaŠveices dienvidu daļā, kas atrodas itāliskā Tičīno kantonā.

- Kā veicās ar studiju apguvi?

- Diezgan sarežģīti. Lielākoties tādēļ, ka aizbraucu uz turieni tikai septembra beigās, lai gan uz vietas bija jābūt jau augustā, jo sākās kursi itāļu valodas apguvē. Lieki

piebilst, ka studijas notika itāļu valodā. Iesākumā bija ļoti grūti, tomēr atsaucīgie pasniedzēji palīdzēja tikt ar visu galā. Turklāt uz to laiku biju vienīgā ERASMUS studente, tāpēc man tika veltīta pastiprināta uzmanība, kas, protams, bija ļoti patīkami.

- Vai dzīvoji kopmītnē?

- Nē, visu studiju laiku dzīvoju dzīvoklī. Universitāte pati parūpējās par to, piedāvājot vairākas dzīvesvietas, kur mani varētu izmitināt. Pašai nenācās par to uztraukties itin nemaz.

- Kā tika pavadīts ārpus studiju laiks?

- Brīvā laika kā tāda īstenībā nav bijis.

Mācības ilga vidēji no pulksten 8.00 rīta līdz pulksten 20.00 vakara. Visas aktivitātes, kas risinājās ārpus studiju laika, tieši vai netieši tika saistītas ar mācībām. Piemēram, tā kā Lugāno atrodas pavisam tuvu Milānai, kas ir lielo mākslas un kultūras pasākumu epicentrs, bija iespējams apmeklēt daudzveidīgās konferences, skolu prezentācijas un tādu vērienīgu pasākumu

kā Dizaina nedēļa, kur sabrauc apmeklētāji no visas pasaules. Arī mūsu augstskola tur piedalījās, prezentējot savu audzēkņu darbus.

- Droši vien Šveice ir patiesi satriecoša zeme.

- Jā, noteikti! Šveici var raksturot kā ļoti jauku, drošu un viesmīlīgu valsti. Godīgi sakot, tur jutos omulīgi, gluži kā mājās. Atliek pieminēt, ka tā pārsteidz ar savu īpatnējo dabas skaistumu, augsto kultūras un labklājības līmeni.

- Kā tu raksturotu pašus šveiciešus?

- Sniegt kopēju raksturojumu būtu samērā

pagrūti, jo, kā zināms, Šveice vēsturiski ir nodalīta trīs apgabalos, un katrā no tiem dominē cita tautība, kurai varētu nosaukt atšķirīgas iezīmes un īpašības. Es dzīvoju t.s. „itāļu pusē”, tāpēc galvenokārt sastapos ar izslavēto itāļu mentalitāti. Vienvārdsakot viņi ir ļoti runīgi, ekstraverti salīdzinājumā ar tā dēvētiem „ziemeļu tautu” pārstāvjiem, kuri pēc dabas ir noslēgtāki un lēnīgāki. Pirmajā mirklī varētu šķist, ka itāļi ir pārlieku skaļi un uzbāzīgi, taču līdz ar laiku, kad jau pierodi, nostiprinās uzskats, ka tie ir ļoti pozitīvi, jauki un atklāti cilvēki.

- Vai ir vēlme atkārtoti aizceļot uz Šveici?

- Jā, neapšaubāmi! Tur ir palikuši draugi, un šī zeme tiešām liek ilgoties.

- Vai citiem arī ieteiktu piedalīties tāda veida avantūrās, dodoties iepazīt svešas zemes un to izglītības sistēmu?

- Noteikti! Manuprāt, tas ir jāievieš kā obligāts nosacījums – studiju laikā aizbraukt apmaiņas braucienā uz ārzemēm, jo tas paplašina redzesloku un ļauj uzkrāt tik ļoti nenovērtējamu un turpmāk noderīgu pieredzi. Paliekot uz vietas, nav iespējams kaut ko panākt. Tas attiecas ne tikai uz studijām, bet arī uz citām cilvēka dzīves jomām. Tā, piemēram, dzīvojot visu mūžu nelielā ciematiņā un nemaz neizbraucot no tā, nav iespējams izveidot sava veida salīdzināšanas sistēmu, kas ļautu izprast, kas ir kas. Aizbraucot citur, atveras acis, paplašinās tavs redzesloks, vietumis mainās pasaules un lietu uztvere un tu spēj domāt brīvāk. Noteikti izmantojiet šo iespēju un ne mirkli nešaubieties! Uzdrīkstieties!

- Liels paldies, ka dalījies savos iespaidos! Lai veicas!

Ar topošo mākslinieci sarunājās Līna(foto: no Ilzes personīgā arhīva)

(izmantoti globālā tīmekļa resursi)

Ar kursabiedriem.

41

Veselā miesā vesels gars

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES BASKETBOLISTU PANĀKUMI DU STUDENTS BEZ 0,22 SEKUNDĒM SPORTA MEISTARS

DU SPORTISTI ATKAL UZVEIC ČEMPIONUS

Pirms kāda laika startēja kārtējās sezonspēles Latvijas sieviešu basketbola līgā, kurā piedalās 7 komandas: SK „Cēsis”, SK „Liepājas Metalurgs”, „TTT – Rīga Juniores”, „TTT – Rīga”, „Daugavpils Universitāte”, „LU”, „RTU – Merks”. Arī šajā sezonā Latvijas sieviešu basketbola līgā „DU” basketbolistes nepārstāj pierādīt savu profesionālo pieeju basketbola bumbai. :) Jau pirmajā spēlē „DU” basketbolistes uzveica pagājušās sezonas trešās vietas ieguvējus SK „Liepājas Metalurgs” (70:56), parādot savu uzvaras apņēmību. Šajā spēlē „DU” komandas galvenais treneris Nikolajs Romaņenko atzīmē Oļesju Jevsejevu kā visrezultatīvāko spēlētāju. Lai gan pēc tam sekoja dažas neveiksmes, N. Romaņenko uzsver, ka daudzām „DU” pretinieku komandām bija diezgan grūti izcīnīt uzvaras, jo „DU” meitenes visiem spēkiem centās to nepieļaut. :)

5. novembrī „DU” basketbolistes mājas spēlē sacentās ar komandu „TTT – Rīga Juniores”, pagarinājumā ar 78:74 izcīnīja uzvaru un iekļuva Latvijas Sieviešu basketbola līgas četriniekā. Arī 10. novembrī „DU” pierādīja savu profesionalitāti un izcīnīja uzvaru pret „RTU – Merks”. 15. novembrī „DU” izcīnīja vēl vienu uzvaru – trešo pēc kārtas – pret „Liepājas Metalurgu” (58:50). Treneris N. Romaņenko īpaši izceļ Kristīnes Egles lielisko spēli (pēc astoņiem mačiem Kristīne pēc iegūtiem punktiem atradās čempionāta ceturtajā vietā), kā arī Olgas Kazakevičas ātrumu spēles gaitā (trīs spēlēs pēc kārtas Olga tika atzīta par labāko).Nav šaubu, ka „DU” basketbolistes izcīnīs vēl daudzas uzvaras šajā sezonā, jo sākums nepārprotami ir bijis daudzsološs. N. Romaņenko atzīmē, ka jau tagad par DU basketbola komandu daudz tiek runāts un rakstīts valsts mēroga sporta jaunumos, kas savukārt popularizē mūsu universitāti. Novēlam „DU” basketbolistēm spēku, izturību un vēl vairāk entuziasma šajā sezonā! :)

6.–7. novembrī Jelgavā notika Latvijas čempionāts peldēšanā, kurā piedalījās valsts reģionu izlases. Latgales izlases sastāvā lieliski startēja DU students Pāvels Vilcāns, kurš izcīnīja divas uzvaras (50 m + 100 m peldēšana uz muguras un 100 m + 200 m kompleksā peldēšana). Distancē 50 m peldēšanā uz muguras Pāvels parādīja lielisku rezultātu, un tikai 0,22 sekundes viņam pietrūka, lai kļūtu par starptautiskās klases sporta meistaru. Ir acīmredzami, ka tas ir tikai sākums, un tagad „Lai Top!” lappusēs bieži tiks stāstīts par šī jaunā, bet perspektīvā sportista panākumiem. Sveicam Pāvelu ar izcīnītām uzvarām un gaidīsim jaunus, pārsteidzošus rezultātus, jo tie noteikti būs!

15. novembrī jaunatklātajā Daugavpils Olimpiskajā sporta centrā notika „Schenker” volejbola līgas spēle, kurā piedalījās arī DU komanda.Spēles gaitā mūsu volejbolisti trijos setos pārliecinoši pieveica (3:0) pērnā gada Latvijas čempionus komandu „Lāse-R/Rīga”. Pēc šīs uzvaras „Daugavpils Universitāte” līgas turnīra tabulā pakāpusies uz piekto vietu deviņu komandu konkurencē. Mēs lepojamies ar jūsu uzvaru un novēlam jaunus panākumus čempionātā!

Par universitātes sporta jaunumiem informēja Žanna

(foto: www.basket.lv)

DU basketbola komanda ar treneri Nikolaju Romaņenko.

42

Ciemos pie ZentiņasKlāt drēgnais laiks, kad vide mums apkārt ir ārkārtīgi bīstama organismam. Gaisā klejo baciļi un dažādi nepatīkamu vīrusu izraisītāji. Īsāk sakot – kur šodien vīruss, tur pat arī uzglūn gripa! Gripa ir akūta, sevišķi lipīga elpošanas orgānu vīrusu infekcija. Gripas izraisītājs ir vīruss, kas atšķiras no citiem vīrusiem ar savu mainīgo dabu.Cilvēkiem slimības parastās pazīmes ir saaukstēšanās un drudzis, sāpīgs kakls, muskuļu sāpes, spēcīgas galvassāpes, klepošana, vājums un vispārējs diskomforts. Nopietnākos gadījumos gripa var izraisīt pneimoniju, kas var beigties letāli, it īpaši maziem bērniem un veciem cilvēkiem. Bieži gripa netiek savlaicīgi diagnosticēta, jo tā tiek sajaukta ar parastu saaukstēšanos. Gripu salīdzinājumā ar saaukstēšanos izraisa pavisam citi vīrusi, un tā ir daudz bīstamāka slimība. Gripas infekcijas avots ir slims cilvēks. Gripas vīruss izplatās ļoti strauji. Visvienkāršāk to iegūt, ja kāds slims cilvēks uzšķauda, jo vīruss izplatās līdz pat 6 metru attālumam.Tomēr gripas raksturīgās pazīmes ir pēkšņs sākums, parasti pēc 2–3 dienu inkubācijas, intoksikācijas simptomi, tādi kā temperatūra, galvassāpes, sāpes muskuļos, traheīts ar nereproduktīvu klepu.

Gripas profilakse:

• Pēc iespējas mazāk apmeklēt sabiedriskās vietas!• Vakcinēties („Mēness” aptiekās ir iespēja vakcinēties

pret gripu ar vakcīnu „Fluorix” tikai par 3, 80 LVL)!• Biežāk mazgāt rokas! (Piemēram, var izmantot

„Dermovas ziepes” – antibakteriālas ziepes ar ph – 6,5)

• Dezinficēt rokas ar speciālajiem dezinfekcijas līdzekļiem, tādiem kā „Septinov” – roku higiēnas želeja, kas darbojas bez ūdens!

• Sargāt „gripas ieejas vārtus” – mutes un deguna gļotādu (mehāniski ar medicīnas vienreizējās lietošanas masku, deguna gļotādas aizsardzībai var

lietot „Humex”, „Oksolīnu” vai „Virogelu” – deguna ziede)!

• Stiprināt savu imunitāti: 1) uzņemt pēc iespējas vairāk C vitamīna gan ar svaigiem augļiem un dārzeņiem, gan ar aptiekās nopērkamo (0,5 – 1,0 g dienā); 2) ēst ķiplokus – tiem piemīt baktericīdas un imūnsistēmu stimulējošas īpašības, vai izvēlēties tādus preparātus kā „Futura Garlic cap. 2.8 mg N 100”; 3) neaizmirst arī par ingveru – dabisks līdzeklis imunitātes stiprināšanā, no aptiekās nopērkamajiem preparātiem iesakām „AfFLUBIN”, „Visamin gt. 50 ml”, „EHINĀCIJAS” dažādus preparātus, „OKSILOKOCĪNU” – homeopātisku līdzekli, kā arī „REMANTADĪNS”, „IMMUNAL”, „IMUNOX GTT”!

• Lieto pēc iespējas vairāk šķidruma – vēlams dzert ūdeni un dažādu zāļu tējas!

Sevišķs risks ceļotājiem. Visi ceļotāji, kas dodas uz tiem pasaules reģioniem, kur ir sezonāli (ziemas un pavasara) gripas uzliesmojumi, ir pakļauti riskam inficēties ar šo slimību. Tūristiem risks ir tāpēc, ka bieži viņi ceļo pārpildītos transporta līdzekļos un apmeklē drūzmainas vietas – abas situācijas veicina transmisiju. Vecāki cilvēki, indivīdi ar respiratorām vai sirds slimībām, cukura slimību vai jebkādu pazeminātas imunitātes stāvokli un veselības aprūpes darbinieki ir īpašā riska grupā. Saslimšanas ar gripu ceļojuma laikā ietekme var būt diapazonā no neērtību radīšanas līdz dzīvībai bīstamiem stāvokļiem.Par vakcīnu. Gripas vīruss pastāvīgi attīstās, un tā antigēnās īpašības ātri mainās. Lai būtu efektīva aizsardzība, gripas vakcīnai jāstimulē imunitāte pret tiem galvenajiem vīrusu tipiem, kas tajā laikā cirkulē. Vakcīna satur trīs tipus, sastāvu katru gadu maina, lai nodrošinātu aizsardzību pret tiem tipiem, kas prevalē katrā gripas sezonā. Tā kā antigēnās izmaiņas cirkulējošiem gripas vīrusiem notiek ļoti ātri, var būt būtiskas atšķirības starp prevalējošiem tipiem gripas sezonu laikā Ziemeļu un Dienvidu puslodēs, kas notiek dažādos gadalaikos (novembrī – martā Ziemeļos un aprīlī – septembrī Dienvidos). Vakcīnas sastāvu pielāgo tai puslodei, kurā to izmantos. Rezultātā vienā puslodē iegūtā vakcīna var sniegt tikai daļēju aizsardzību pret gripas infekciju otrā puslodē. Augsta gripas riska grupas ceļotājiem jāvakcinējas regulāri katru gadu. Ikvienam, kas ceļo no vienas puslodes uz otru īsi pirms vai gripas sezonas laikā, jāorganizē vakcinācija, cik drīz vien iespējams pēc ierašanās galā. Pretējās puslodes vakcīnas maz ticams, ka var iegūt pirms ierašanās.

Rita Livmane

43

Psiholoģijas pasaulē

LAI TOP GAISMA!

Pēc statistikas datiem, katrs piektais zemeslodes iedzīvotājs rudens vai ziemas mēnešos nonāk depresijā. Lai gan studenti ir ļoti dzīvespriecīgi, arī viņi dažkārt nonāk depresijā. Tomēr mēs negrasāmies padoties, tāpēc sāksim cīņu ar depresiju!Vai esi pamanījis, ka saulainajās dienās garastāvoklis vienmēr ir labāks nekā apmākušajās? Līdz ar to – lai top gaisma! Vislabākais veids, kā aizstāt saules gaismu, ir dzīva uguns, tāpēc 10 minūtes sveču gaismā padarīs dzīvi daudz gaišāku.Iestājoties aukstam laikam, nez kāpēc vairums cilvēku sāk ģērbties tumšās krāsās, un šis paradums sekmē iestigšanu depresijā. Lai izvairītos no tā, uzvelc kaut ko krāsainu un spilgtu. Tas nenozīmē vilkt uzreiz visas visspilgtākās drēbes, taču kāds košs aksesuārs tiešām būs iederīgs.Ir svarīgi kādu laiku aizmirst par visām raizēm un ne par ko nedomāt. Tas neprasīs daudz laika, taču sniegs milzīgu atpūtu prātam.Katru dienu sāc ar smaidu uz lūpām, jo smaidošs cilvēks izstaro pozitīvu enerģiju un tas neļauj „aplipināties” ar depresiju, kā arī apkārtējie cilvēki izjūt to un viņu attieksme pret tevi mainās. Atceries (!): smaidošam cilvēkam ir grūtāk atteikt (it īpaši tas noderēs sarunās ar pasniedzējiem).Mēs bieži solām panākt daudz ko dzīvē, taču ne vienmēr notiek pēc mūsu prāta. Nesoli sev piepildīt visus sapņus, jo vienalga realizēt visu nevarēsi, bet nomāktība, ka plānotais netika realizēts, paliks.Ļoti liela nozīme ziemas mēnešos ir pareizam uzturam. Ir svarīgi kompensēt vitamīnu trūkumu, it īpaši D vitamīna (zivis, rieksti, piens, olu dzeltenumi). Meitenes, aizmirstiet par diētām, jo saldumi ir labs līdzeklis cīņā pret depresiju, tāpēc varat droši atļauties šokolādes tāfelīti.Dzīvo šodien! Detalizēti plānojot nākamo vasaru, tu palaidīsi garām daudz iespēju šodien, tāpēc aktīvi piedalies dažādos pasākumos, apmeklē izstādes un, protams, atpūties ar draugiem.NB! Taču neaizmirsti par sesiju.

Ar depresiju cīnījās Ļubova :)

44

Smaida terapija

Interesanti, vai visi zina, ka Latvijā jau vairākus gadus ir savs Ziemassvētku vecītis. Viņš dzīvo Ziemupē, Liepājas rajonā, Baltijas jūras krastā starp Liepāju un Pāvilostu. Viņam var rakstīt vēstules un braukt ekskursijās. Vairāk par Ziemassvētku vecīša dzīvi var uzzināt www.ziemassvetkuvecitis.lv.

Amerikā ir ļoti populāra tradīcija – Ziemassvētku vecīši katrā lielveikalā. Bet, kā noskaidrojās, 7% pretendentu uz Ziemassvētku vecīša vietu lielveikalos ir krimināla pagātne.

Aptuvens ienākums no fotogrāfijām ar Santa Klausu ASV lielveikalos sastāda 2 255 750 000 dolāru.

Ir saskaitīts, ka Santa Klausam Ziemassvētkos ir jāapmeklē 842 000 000 mājas, un, lai to izdarītu, viņam jāpārvietojas ar ātrumu 4 796 250 jūdzes stundā.

4% amerikāņu tic, ka vasarā Santa brauc ar sporta mašīnu, bet 25% tic, ka ar džipu.

27% dzīvnieku īpašnieku Amerikā ir bildes, kur viņu suns vai kaķis ir nofotografēts ar Santa Klausu.

28% amerikāņu atdāvina savas dāvanas. Cik bieži to dara pie mums?

50% amerikāņu ziemas brīvlaikā valkā drēbes ar Ziemassvētku simboliku.

4 000 000 tonnas atkritumu veidojas katru gadu no dāvanu iepakojuma papīra un iepirkuma maisiņiem. Bet dāvanu iesaiņošana un atvēršana ir tik patīkams process, vai ne?

ASV vairāk nekā 1 000 000 akru zemes ir apstādīti ar Ziemassvētku eglītēm.

ASV katru gadu tiek nosūtītas vairāk nekā 3 miljardi Ziemassvētku kartiņu.

Vidējā amerikāņu ģimene izsūta 28 Ziemassvētku kartiņas un arī saņem tikpat daudz.

Lielāko daļu briljantu (31%) pērk Ziemassvētku laikā.

400 000 amerikāņu katru gadu saslimst, apēdot bojātas Ziemassvētku ēdienu pārpaliekas.

Saskaņā ar 1995. gada aptauju 7 no 10 britu suņiem saņem

Ziemassvētku dāvanas no saviem saimniekiem.

Agrāk Anglijā tradicionālais Ziemassvētku ēdiens bija cūkas galva, gatavota sinepēs.

ASV Ziemassvētku iepirkšanas sezonā tikai kartes „Visa” tiek lietotas 5 340 reizes minūtē. Francijas iedzīvotāji tic, ka bērniem, kuri dzimst Ziemassvētkos, piemīt pareģošanas spējas.

Dziesma „Klusa nakts” tika uzrakstīta korim, kad baznīcas ērģeles salūza.

Visvairāk mākslīgo eglīšu ražo Korejā, Taizemē un Honkongā.

Indijā Ziemassvētkos izrotā banānu palmas.

Pasaules garākā Ziemassvētku eglīte (76 m) tika uzstādīta ASV 1950. gadā.

Velsā viena no svarīgākām svētku tradīcijām Ziemassvētku priekšvakarā ir īrisa krējuma gatavošana. To taisa no sviesta un cukura, sākumā vārot un tad izstiepjot.

Agrāk Ziemassvētku eglītes rotāja ar augļiem, ziediem un svecēm. 19. gadsimta sākumā vācu stikla pūtēji sāka ražot stikla bumbas, lai aizvietotu smagos rotājumus. Jaunās stikla bumbiņas dēvēja par burbuļiem.

Ukrainā Ziemassvētku rotājumu vidū ir mākslīgais zirneklis ar tīklu. Ir ticējums, ka zirnekļu tīkls, atrasts Ziemassvētku rītā, sola veiksmi. Stāsta, ka reiz ir dzīvojusi nabadzīga sieviete, kura nevarēja atļauties iegādāties Ziemassvētku rotājumus. Kad viņa pamodās Ziemassvētku rītā, ieraudzīja zirnekļu tīklus ap eglīti. Saulei lecot, zirnekļu tīkli pārvērtās zeltā un sudrabā.

Lielākā Ziemassvētku petarde (45,72 metrus gara un 3,04 metri diametrā), kura arī darbojās, bija uztaisīta Austrālijā un uzspridzināta 1991. gadā.

Olivers Kromvels no 1649. līdz 1660. gadam bija aizliedzis Ziemassvētku korāļus un ballītes, jo uzskatīja, ka Ziemassvētkiem jābūt ļoti svinīgiem. Vienīgā svinēšana bija sprediķis un dievkalpojums.

1836. gadā Alabama kļuva par pirmo ASV štatu, kurā pasludināja Ziemassvētkus par oficiāliem svētkiem. 1907. gadā Oklahoma kļuva par pēdējo ASV štatu, kurā to izdarīja.***Mūsmājās ir ļoti daudz interesantu un pat smieklīgu ticējumu. Piemēram, ja kas iespēj Ziemassvētku vakarā, pirtī izpēries,

INTERESANTI FAKTI PAR ZIEMASSVĒTKIEM

45

Armēņu: Shenoraavor Nor Dari yev Pari Gaghand!

Basku: Zorionstsu Eguberri! Zoriontsu Berri Urte!

Bulgāru: Tchestito Rojdestvo Hristovo! Tchestita Nova Godina!

Čehu: Prejeme Vam Vesele Vanoce a stastny Novy Rok!

Dāņu: Zalig Kerstfeest en een Gelukkig Nieukjaar!

Franču: Joyeux Noel et heureuse Anne!

Ebreju: Mo’adim Lesimkha!

Grieķu: Kala Khristougena kai Eftikhes to Neon Ethos!

Igauņu: Roomsaid Joulu Phui ja Uut Aastat!

Indonēziešu: Selamah Tahun Baru!

Īslandiešu: Gledlig jol og Nyar!

Itāļu: Buon Natalie e felice Capo d’Anno!

Japāņu: Shinnen omedeto! Kurisumasu Omedeto!

Ķīniešu (mandarīnu izloksnē): Kung Ho Hsin Hsi! Ching Chi Shen Tan!

Korejiešu: Sung Tan Chuk Ha!

Krievu: Pozdrevlyayu s prazdnikom Rozhdestva Hristova i s Novim Godom!

Lietuviešu: Linksmu sventu Kaledu ir Laimingu Nauju Metu!

Rumāņu: Sarbatori Fericite! La Multi Ani!

Poļu: Wesolych Swiat Bozego Narodzenia i szczesliwego Nowego Roku!

Portugāļu: Feliz Natal e propero Ano Novo!

Slovāku: Vesele Vianoce! A stastlivy Novy Rok!

Slovēņu: Vesele Bozicne! Screcno Novo Leto!

Somu: Hyvaa joule! Onnellista Uutta Voutta!

Spāņu: Feliz Navidad y prospero Ano Nuevo!

Turku: Yeni Yilnizi Kutar, saadetler dilerim!

Ukraiņu: Veselykh Svyat i scaslivoho Novoho Roku!

Ungāru: Boldog Karacsonyl es Ujevl Unnepeket!

Vācu: Frohliche Weihnachten und ein Glueckliches Neues Jahr!

Velsiešu: Nadolic Llawen! Blwyddn Newdd Dda!

Smaida terapijapliks ieskriet dārzā un pakratīt ābeli, tad nākamajā gadā būs daudz ābolu.

Ja Ziemassvētku naktī neapgāž ragavas, tad tās visu nakti skraida apkārt.

Ziemassvētku rītā visi darbi tumsā jāpadara, tad visi darbi labi veiksies.

Pirmo Ziemassvētku rītā jāuzrauga bērni, lai tie neaizskrietu pie kaimiņiem, jo tad darbs vairs neveicoties.

Ziemassvētku vakarā jādejo dārzā, sakot: „Kurmi, kurmi, neroc dārzu, es tavu degunu ar kurpi nomīšu!” Tad kurmji nerok dārzu.

Ziemassvētku vakarā jāskrien basām kājām trīsreiz apkārt mājai, lai nesāp zobi.

Ziemassvētku naktī pulksten 12 ūdens akās pārvēršoties par vīnu.

Lai būtu daudz naudas, Ziemassvētku vakarā melns kaķis jānes ap baznīcu.

Ziemassvētku sestdienas vakarā jāuzliek uz grīdas gabaliņš gaļas un maizes, tad jālaiž istabā suns. Ko suns pirmo ķers, tas nākamgad būs dārgāks.

Ziemassvētku vakarā jāstāv uz vienas kājas uz galda un jātur vienā rokā alus kauss, otrā linu sauja, tad aug vareni lini.

Kura meita grib apprecēties, tai Ziemassvētku rītā jāizslauka istaba, jāizber mēsli ārā, uz tiem jānostājas un jāiesaucas: „Ū, ū!” Kurā pusē suns ieriesies, no tās nāks izredzētais tautudēls.

Ja meita redz Ziemassvētku naktī sapnī kādu puisi, viņai kreklu pasniedzam, tad tas būs viņas brūtgāns. Ja puisis redz meitu, tā būs viņa brūte.

Par statistikas datiem un Ziemassvētku tradīcijām brīnījās

Inna(izmantoti globālā tīmekļa materiāli)

PRIECĪGUS ZIEMASSVĒTKUS UN LAIMĪGU JAUNO GADU! – DAŽĀDĀS VALODĀS: