Ilona Šauša,

keramiķe

Daugavpils Māla mākslas centra projektu vadītāja,

biedrības „Baltic raku” priekšsēdētāja.

Rūdītā keramika un tās attīstības iespējas

Atslēgas vārdi: Rūdītā keramika, tradīcija, raku, kultūras produkts, zīmols „Baltijas raku”,

pārrobežu sadarbība, integrācija.

Referāts „Rūdītā keramika un tās attīstības iespējas” veltīts sešus gadsimtus senai, pusaizmirstai

rūdītās keramikas tradīcijai un kustībai, kas uzsākta, lai šo kultūras mantojumu atjaunotu tās

vēsturiskajā teritorijā, kura aptver trīs Baltijas valstis, atsevišķus Krievijas reģionus un

Baltkrieviju. Lai arī rūdītā keramika pagaidām ir mazpētīts kultūras mantojums, sava

ekoloģiskuma un vizuālās procesa atraktivitātes dēļ tā atkal ir kļuvusi aktuāla un tai ir potenciāls,

kas var tikt pārvērsts par savdabīgu reģiona zīmolu „Baltijas raku”.

Referātā apskatītas šādas tēmas: Daugavpils Māla mākslas centra (DMMC) attīstības koncepcijas

meklējumi; ieskats rūdītās keramikas vēsturē, izplatībā un tehnoloģijā; rūdītās keramikas

salīdzinājums ar raku keramikas tradīciju; ieskats pašreizējā „Baltijas raku” zīmola izveides un

tālāk virzīšanas procesā; attīstības iespējas un ieguvumi, ko tas var pavērt.

Latgale ir slavena ar savām dziļajām podniecības tradīcijām un izcilajiem meistariem, te ir

vairāki keramikas centri, un neizbēgami – arī konkurence starp tiem. Tomēr, lai jebkāda kultūras

nozare attīstītos, konkurence un tās rosinātie savas identitātes meklējumi ir pat nepieciešami. Pie

šī jautājuma apstājās Daugavpils Māla mākslas centra koncepcijas veidotāji. Protams, Daugavpils

keramiķi nevar konkurēt ar Rēzeknes, Maltas vai Ludzas podniekiem, kuru autentiskās darbnīcas

atrodas pievilcīgā lauku vidē, tomēr atrašanās industriālā, dažādu tautību apdzīvotā pierobežas

pilsētā, Daugavpils Māla mākslas centrā, kurā gadiem plecu pie pleca darbojas podniecības

vecmeistari, jaunākas un vecākas paaudzes keramiķi ar akadēmisko izglītību un vairākas

biedrības ar visai aktīvu projektu darbību, veicina meklējumus, tradīciju sasaisti ar laikmetīgo

mākslu, pielāgošanos esošās multinacionālās auditorijas prasībām. Vērā tika ņemtas arī

pašreizējās liberālā tirgus tendences, kur arī kultūras joma tiek regulēta ar reklāmas un

mārketinga paņēmieniem, tāpēc, tika domāts par ilgtspējīgas projektu menedžmenta un

publicitātes nodrošināšanas stratēģijas izveidošanas nepieciešamību. Neapstrīdams ir fakts, ka

lieli, starptautiski pasākumi tiek popularizēti daudz citādāk nekā reģionālas nozīmes aktivitātes.

Tāpēc, mēģinot izstrādāt DMMC attīstības koncepciju, tika domāts ne tikai par jau esošo, lai arī

izcilo keramikas tradīciju vienas valsts vai reģiona ietvaros, bet meklēta iespēja, kā paplašināt

darbības areālu, piešķirt koncepcijai plašāku skatījumu un Eiropas dimensiju. Šāda iespēja tika

saskatīta rūdītās keramikas tehnikas atjaunošanā un attīstībā.

Rūdītā keramika. Tā ir sešsimt gadu sena, ekoloģiska keramikas tehnoloģija, kur stiklveida,

metālu oksīdiem bagātinātās glazūras vietā tiek izmantots rudzu miltu ieraugs.1

Par rūdīto keramiku informācijas nav daudz. Latvijā bibliotēku krātuvēs izdevās atrast tikai vienu

atkāpi krājuma „Latviešu tautas māksla” 1. sējumā Dz. Feldmanes rakstā „Podniecība”, kur

1 Maskavas Arheoloģijas institūta zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Kovaļs, kuru kolēģi arheologi rekomendēja

kā labāko ekspertu Krievijas viduslaiku keramikā un importētās keramikas pārzinātāju, stāsta: „Man nav gadījies

sastapt rūdītās keramikas traukus, kas būtu senāki par 14. gs, tomēr līdz 16. gs, šādas keramikas paraugi ir ļoti reti,

savukārt pētījumu par 17.gs. keramiku un vēlāku laika posmu Krievijā ir ļoti maz, un gandrīz nav nekādu publikāciju

par to.”

2

teikts, ka ekspedīcijas laikā Latgalē ir atrasti arī melnie jeb rūdītie trauki, kas ir darināti īpašā

tehnoloģijā, ar rokas virpu pievirpojot sloksnes no zilajiem māliem ar zvirgzdu piemaisījumu, un

pēc apdedzināšanas norūdīti rudzu vai auzu miltu šķīdumā. Šiem traukiem piemita ļoti augsta

termiskā izturība, kaut gan parasti tie tika apdedzināti vienkāršās telpu apsildāmās krāsnīs.

Visilgāk šī tehnika saglabājās tagadējā Dagdas un Maltas apriņķī, kur vēl 20. gs. sākumā

nabadzīgākie podnieki izgatavoja podus šajā tehnikā.2 Otrais atrastais raksts arī pieder

Dz. Feldmanei. Tajā viņa turpina tēmu, aprakstot ekspedīcijās uz Dagdu, Maltu un Pleskavas

ezera apkaimi iegūtos materiālus par keramikas krāsnīm, kurās melnie trauki tika izgatavoti.3

Arī pēc Nacionālā vēstures muzeja arheoloģijas nodaļas līdzstrādnieces B. Dumpes teiktā, ziņas

par rūdīšanu Latvijā ir visai skopas un tikai no etnogrāfiskiem avotiem, Latvijas muzeju krātuvēs

pagaidām apzināti septiņi rūdītās keramikas trauki, divi no tiem atrodas Latvijas Nacionālā

vēstures muzeja fondos, pieci – Brīvdabas muzejā, visi no Latgales.

Tas, ka kolekcija nav liela, varētu būt izskaidrojums arī tā, ka šī tehnika ir grūti identificējama uz

nokvēpušas vai apdegušas poda virsmas. Lai pēc gadsimta noteiktu organisko vielu klātbūtni, kas

cēlusies no trauka iemērkšanas rudzu vai auzu miltu šķidrumā, ir nepieciešamas visai dārgas

ekspertīzes. Iespējams, ka rūdītā keramika nav bijusi plaši lietota visā Latvijas teritorijā, ar to

vairāk nodarbojās nabadzīgajā Latgalē, visbeidzot, šie lētie, putras vārīšanai domātie trauki un to

estētika nekad nav tikusi augsti vērtēta, jo smalkāki jau skaitījās glazētie vai čuguna podi. Varbūt

tas ir likumsakarīgi, ka rūdītās keramikas atjaunošanas process pēdējos desmit gados tiek virzīts,

pateicoties profesionālo mākslinieku entuziasmu plenēros, semināros un meistarklasēs Viļņā,

Ķernaves plenēros, Daugavpilī, Bobruiskā, adaptējot seno tehniku atbilstoši 21. gs. estētiskajām

un tehnoloģiskajām prasībām, meklējot jaunus tās pielietojuma veidus. Šīs kustības mērķis ir:

palīdzēt atjaunot, attīstīt un popularizēt kultūras mantojumu – rūdītās keramikas tradīciju tās

vēsturiskajā teritorijā.

Agrā ripas keramika, rūdītā keramika vai melnie trauki Latvijā, oбварная, рябая керамика

Krievijā, гартаваная керамика Baltkrievijā, raugo keramika Lietuvā, poripott – setu lietotais

apzīmējums, quenched, fermented ceramic – tehnikas angliskotā versija, tie ir tikai daži no

izmantotajiem šīs tehnikas apzīmējumiem.

Tomēr, lai arī keramikas rūdīšana rudzu ieraugā, ir patiešām unikāls iepriekšminētā reģiona

kultūras mantojums, kas ārpus tā praktiski nav pazīstams, tam ir zināma līdzība ar pasaulē plaši

pazīstamajām japāņu un amerikāņu raku tehnikām, kas pēc būtības ir manipulācijas ar tikko

apdedzinātajiem vēl kvēlojošajiem keramikas izstrādājumiem pēc tam, kad tos izņem no

keramikas cepļa.4 Interesanti, ka ar japāņu hieroglifu raku, apzīmē ne tikai šo pēcapdedzinājuma

tehniku, viena no tā nozīmēm ir prieks, kas pilnībā atbilst rūdīšanas aizraujošajam procesam.

Pēcapdedzinājuma tehnikām dažādu valstu tradīcijās ir atšķirīgas izpausmes:

- Pēc 4 gadsimtus senās japāņu raku tradīcijas, kas cieši saistīta ar tējas dzeršanas

tradīcijām, meditāciju un dzenbudismu, raku tējas trauki tiek iemērkti stiprā zaļās tējas

novārījumā vai vienkārši atstāti aukstā gaisa iedarbībai, kad straujajā temperatūras

kritumā glazūras virsma saplaisā un, trauku lietošanas gaitā plaisas pakāpeniski piesātinās

2 Feldmane Dz. Podniecība // Latviešu tautas māksla. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1961. – 1. sēj., 169.-

170.lpp. 3 Feldmane Dz. Trauku apdedzināmie cepļi Latgales un Vidzemes lauku podniecībā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā

// Arheoloģija un etnogrāfija. – Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1961. – III Rakstu krāj., 133.-

134.lpp. 4 Romberg J. Introduction: In Hemachandra R. 500 Raku Bold Explorations of a Dynamic Ceramics Technique. New

York: Lark Crafts, 2011. - 420.lpp., 6.lpp. ISNB 13:978-1-60059-294-2

3

ar tējas novārījumu, atstājot uz trauka virsmas brūnganu tīklveida rakstu.5 Japāņu raku ir

pasaulē plaši pazīstams zīmols, kuram ir augsta vērtība kolekcionāru acīs.

- Amerikāņu raku, ir izaudzis no japāņu raku tehnikas. Pateicoties nejaušam atklājumam,

1960. gadā to aizsāka profesors Pols Soldners. Šajā tehnikā kvēlojošie trauki netiek

atdzesēti, bet ievietoti metāla konteinerā kopā ar kādu viegli uzliesmojošu materiālu –

skaidām, sausām lapām, avīzēm. Tām uzliesmojot, rodas dūmi, kas reaģē ar karsto mālu

un glazūru – māls kļūst pelēcīgs vai melns, bet varu saturošās zaļās glazūras iegūst

sarkanu vai zeltainu nokrāsu un senlaicīgu patinu.6 Plašās mārketinga aktivitātes,

vienkāršā tehnika un efektīgais rezultāts amerikāņu raku padarījis vēl populārāku nekā

japāņu raku un tagad tas praktizēts visā pasaulē, Japānu ieskaitot.

- Baltijā un Krievijā lietotajā rūdītās keramikas tradīcijā, karstie trauki tiek iegremdēti

raudzētā rudzu vai auzu miltu šķidrumā, kas nereti papildināts vēl ar citām meistaru

noslēpumā turētām sastāvdaļām. Te tie iegūst neparastu raibumainu virsmu, kurai

raksturīgi apaļīgi plankumi dabīgās okera, brūnganā un melnā krāsu variācijā. Pēc seniem

ticējumiem, šie acīm līdzīgie plankumi pasargā ēdienu no skauģa acīm. Tomēr, 19. un

20. gs. mijā, palielinoties iedzīvotāju rocībai, kad varēja atļauties arī dārgākos glazētos

traukus, šī tehnika izzūd.

Lai arī nacionālo kultūras produktu lobēšana un mārketings Latvijā nav īpaši attīstīts, tomēr,

izanalizējot vēstures avotus, pagātnes praksi un citu tautu pieredzi, kļūst skaidrs, ka tādai mazai

zemei kā Latvija, ir jāizmanto katra iespēja celt savu tēlu, lai arī tas balstās uz esošām vai

izdomātām leģendām. Ir jāvairo spēki, veidojot apvienības, sadarbības tīklus, jādomā globāli,

tāpēc radās ideja izraudzīties vienu kopīgu nosaukumu, ar kuru tiek apzīmēta rūdītā, обварная

vai raugo keramika, lai to varētu uzreiz atpazīt visur, lai tas identificētos ar visu izplatības

reģionu, nevis tikai ar niecīgu tā daļu, izveidot zīmolu, kurš kalpotu par atpazīstamības un

kvalitātes garantu. Kāpēc lai mēs nerīkotos tāpat kā amerikāņi, kuri savai jaunatklātajai tehnikai

izmantoja raku vārdu, kas jau ir nostiprinājis savas pozīcijas, tas tikai jāievieto pēdiņās un

jānosauc par „Baltijas raku”. Ir līdzības šajās tehnikās un ir arī būtiskas atšķirības, taču tās ir

jāuzskata par mūsu plusu, par pamatu mūsu neatkārtojamajai unikalitātei, visa reģiona identitātei.

Inovatīva pieeja rūdītās keramikas tradīcijai, pielāgojot to 21. gs. prasībām, jaunu atraktīvu

pielietojuma veidu meklēšana, tehnoloģijas pilnveidošana, kas ļauj to veikt praktiski jebkurā

vidē, saikne ar lauksaimniecības produktu izmantošanu, rudzu maizes cepšanu un raku tradīcijām

pasaulē, sola interesantas „Baltijas raku” zīmola attīstības perspektīvas. Tomēr, mūsdienu tirgus

apstākļos un sīvajā konkurencē par klientu šo nosacījumu ir par maz. Tika izvērtēta esošā

situācija, kuras rezultātā tika konstatēti trīs būtiskākie šķēršļi, kuri traucē atjaunot un attīstīt

rūdīto keramiku un izveidot ilgtspējīgu, atpazīstamu zīmolu. Tie ir: atbilstošas materiāltehniskās

bāzes, teorētiskās platformas un informatīvās sistēmas trūkums.

Līdz ar to tika noteiktas svarīgākās aktivitātes, kas nepieciešamas, lai sasniegtu uzstādīto mērķi:

- veikt vēsturisko materiālu izpēti;

- organizēt rūdītās keramikas meistardarbnīcas, plenērus studentiem, amatniekiem,

profesionālajiem māksliniekiem un citiem interesentiem;

- uzlabot tehnisko bāzi rūdītās keramikas tehnoloģijas attīstībai;

- veidot rūdītās „Baltijas raku” keramikas kolekcijas un ceļojošās izstādes;

5 Morcate G. American Stile Raku / Highlits of Raku History. http://americanraku.com/raku.htm [skatīts 2010. g.

10. novembris] 6 Turpat.

4

- veikt publicitātes nodrošināšanas pasākumus: izdot informatīvos bukletus, izveidot

mājas lapu, izdot mākslas katalogus un citus reklāmas materiālus.

Ar LKKF, Latgales Kultūras programmas un citu atbalstītāju palīdzību jau ir uzsākts darbs

vēstures avotu un dzīvās tradīcijas izpētē; ir veikta izglītības programma: novadīti vietējā mēroga

un starptautiski rūdītās keramikas semināri, plenēri un meistarklases amatniekiem,

profesionālajiem māksliniekiem, bērniem un studentiem; iepirkti raku cepļi un to aprīkojums;

DMMC izveidota pastāvīga rūdītās „Baltijas raku” keramikas ekspozīcija; novadītas animācijas

meistardarbnīcas par rūdīto „Baltijas raku” keramiku, izdots DVD disks ar izveidotajām

animācijām, kuras interesenti var apskatīt arī internetā; izdoti informatīvie izdales materiāli –

bukleti latviešu, krievu un angļu valodā.7 Šī gada novembrī DMMC tiks uzsāktas darbnīcas

bērniem un jauniešiem „Māksla, mūzika, māls – tradīcijas un jaunrade”, kurās tiks veidoti,

apdedzināti un rūdīti keramikas mūzikas instrumenti. Šajās aktivitātēs tika mēģināts aptvert

iespējami plašu, dažāda vecuma un izglītības auditoriju, kura interesējas par mākslu un kultūras

mantojumu. Tie ir projektā iesaistīto organizāciju biedri vai darbinieki, amatnieki, mākslinieki,

mākslas skolu audzēkņi, mākslas, vēstures un kultūras menedžmenta fakultāšu studenti, muzeju

darbinieki un citi profesionāļi, kā arī vietējie iedzīvotāji un tūristi.

Iespējas. Lai podniecības tradīcija tiktu uzturēta, tai ir jāmainās, ik pa laikam jāpiedāvā kas jauns

vai labi aizmirsts vecais. Tā pagājušā gadsimta 60. gadu beigās, pateicoties J. Pujāta iniciatīvai,

Ā. Kāpostiņa zināšanām un atsaucīgu, eksperimentēt gribošu podnieku palīdzībai, no aizmirstības

tika pacelta svēpētā keramika, kura ātri vien ieņēma stabilu vietu līdzās koši glazētajiem

traukiem, bagātinot Latgales podniecības stilistisko diapazonu. Pie tam, atjaunojot šo tehnoloģiju,

meistari ne tikai sekoja vecajām, gadsimtos izstrādātajām podniecības tradīcijām, bet meklēja

jaunas formas, smeļoties iedvesmu austrumu keramikā, atgriežoties pie arheoloģiskajiem

materiāliem, pielāgojot tās šodienas latviešu mentalitātei un vajadzībām.8 Taču kopš tā laika ir

pagājuši gadu desmiti, ir laiks piedāvāt atkal ko jaunu. Rūdītā „Baltijas raku” keramika ir viena

no šīm iespējām.

Laikā, kad pasaulē tik daudz tiek runāts par atjaunojamajiem resursiem, veselīgu dzīvesveidu,

rūdītā keramika atkal kļūst aktuāla ar savu ekoloģiskumu, izgatavošanas procesa vizuālo

atraktivitāti, tehnoloģijas savdabību, kas apdedzināšanu un rūdīšanu ļauj veikt arī pārvietojamos

raku cepļos ārpus keramiķu darbnīcām praktiski jebkurā vidē: plenēros, bērnu nometnēs, pilsētas

svētkos un korporatīvajos pasākumos. Tai ir arī leģenda un rudzu maizes smarža.

Ir pietiekami daudz iemeslu, lai pieliktu pūles tradīcijas atjaunošanai, un ir pietiekami daudz

paredzamo ieguvumu: saglabāts kultūras mantojums, paplašināts keramikas piedāvājums,

aktualizēta esošās publikas interese, piesaistīts jauns interesentu loks, radīts jauns produkts, kas

var ieinteresēt gan eko, gan kreatīvos, gan kultūras tūristus. Ir arī kustības pievienotā vērtība:

integrācijas procesu sekmēšana starp kaimiņvalstīm un to iedzīvotājiem, māksliniekiem un

kultūras institūcijām; jaunas iespējas pārrobežu projektu attīstībai, ES fondu piesaistīšanai. Galu

galā, kāpēc lai rūdītās „Baltijas raku” keramikas tradīcija ar laiku neieņemtu sev atbilstošu vietu

pasaules kartē līdzās japāņu un amerikāņu raku? Apvienojot spēkus, tas var izdoties.

7 http://debessmanna.lv/2012/07/20/animacijas-meistardarbnicas-baltic-raku-daugavpili/

8 Pujāts J. Latgales keramika (19. gs. vidus – 20. gs. 80. gadi). – Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība,

2002. – 130.-132. lpp.

5

Izmantotā literatūra

1. Dumpe B. Svēpētās keramikas izcelsme Latvijas podniecībā // Arheoloģija un etnogrāfija.

– Rīga: Zinātne, 2011. XXV Rakstu krāj. 283.-293. lpp. ISBN 978-9984-879-08-6

2. Feldmane Dz. Podniecība // Latviešu tautas māksla. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība,

1961. – 1.sēj., 159-184.lpp.

3. Feldmane Dz. Trauku apdedzināmie cepļi Latgales un Vidzemes lauku podniecībā

19. gs. beigās un 20. gs. sākumā // Arheoloģija un etnogrāfija. – Rīga: Latvijas PSR

Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1961. – III Rakstu krāj., 133.-155.lpp.

4. Morcate G. American Stile Raku / Highlits of Raku History.

http://americanraku.com/raku.htm

5. Pujāts J. Latgales keramika (19. gs. vidus – 20. gs. 80. gadi). – Rēzekne: Latgales kultūras

centra izdevniecība, 2002. – 240.lpp.

6. Romberg J. Introduction: In Hemachandra R. 500 Raku Bold Explorations of a Dynamic

Ceramics Technique. NewYork: Lark Crafts, 2011. – 20.pg., ISNB 13:978-1-60059-294-2

Ieguvumi no ‘Baltijas raku’ attīstības projekta realizēšanas

Senās podniecības tradīcijas attīstīšana

Sagla

bāšana

Ja

un

u p

ieeju

meklē

ša

na

Izglītība

Uzla

bo

tas k

era

miķ

u p

rasm

es ,

ko

mp

ete

nce, ko

nku

rēts

pēja

.

Izveid

ots

pa

ma

ts teo

rētiskā

m u

n

pra

ktiskām

stu

diju

pro

gra

mm

ām

m

āksla

s u

n k

ultū

ras teo

rija

s

stu

dentiem

Jauns tūrisma produkts

Kultūra

s tūri

sm

s

(rūdīt

ās k

era

mik

as k

ole

kcijas)

Kre

atī

vais

(meis

tard

arb

nīc

as, p

lenēri

, fe

stivāli)

Ekotū

rism

s(a

tjaunoja

mie

resurs

i,

veselīgs d

zīv

esveid

s)

06/11/2012 Daugavpils Māla mākslas centrs 22

Lietota agrās ripas keramikas tehnikā darināta piena ķērne,

darināta no zilajiem māliem ar zvirgzdu piemaisījumiem un

brūnganām rūdīšanas pēdām, 19. gs. beigas – 20. gs. sākums. No

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma.

I. Šaušas foto

Rūdītās keramikas paraugi no Baltkrievijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma. I. Šaušas foto

2

Rūdītā, zīmola „Baltic raku” keramika no Daugavpils Māla mākslas centra kolekcijas. I. Šaušas foto