Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā...students’ hostels, hotels, hospitals, sanatoriums,...

1

Centrālā statistikas pārvalde

Central Statistical Bureau of Latvia

Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā

2018

Income and living conditions

in Latvia 2018

Statistisko datu krājums Collection of Statistics

Rīga

2019

2 ________________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018

Statistisko datu krājums ir sagatavots, izmantojot ikgadējā apsekojuma „Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” (EU-SILC) datus. Tā izlase ietver paneļa komponentu (garengriezuma izlase), kas sniedz informāciju par vienām un tām pašām mājsaimniecībām četru gadu garumā.

Statistisko datu krājumā ir apkopota informācija par EU-SILC apsekojuma galvenajiem jautājumu blokiem. Viens no publikācijas mērķiem ir rosināt datu lietotājus strādāt ar šī apsekojuma anonimizētiem mikrodatu failiem un pašiem veikt dziļāku datu analīzi.

Datu lietotājam jāņem vērā, ka skaitļu noapaļošanas rezultātā iespējamas atšķirības starp kopējo rādītāju un saskaitāmo aritmētisko kopsummu.

Apsekojuma datu apstrādi veikusi un datu krājumu izdošanai sagatavojusi Sociālās statistikas departamenta Sociālās statistikas datu apkopošanas un analīzes daļa.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) būtu pateicīga, ja saņemtu atsauksmes par datu krājumu un ieteikumus turpmākajām publikācijām par šo tēmu.

The collection of statistics is based on the results of the annual survey “EU Statistics on Income and Living Conditions” (EU-SILC). The survey sample includes panel component (longitudinal sample) providing information on the same households throughout four years.

The collection of statistics summarises information on the main topics of the EU-SILC survey. The publication aims at encouraging data users to work with the anonymised micro-data files of this survey and make more detailed data analysis by themselves.

Data users should take into account that due to the rounding adjustments slight discrepancies may occur between the totals and sums of components.

Data of the survey were processed and the collection of statistics was drawn up by the Social Statistics Data Compilation and Analysis Section of the Social Statistics Department.

The Central Statistical Bureau (CSB) would be grateful for any comments on the data collection and suggestions for further publications on this subject.

Nosacītie apzīmējumi Explanation of symbols

- Parādība nav konstatēta Magnitude zero

0.0

Parādība ir konstatēta, bet tās lielums ir mazāks par 0,05 no lietotās mērvienības

Magnitude less than 0.05 of the unit employed

0.00 Parādība ir konstatēta, bet tās lielums ir mazāks par 0,005 no lietotās mērvienības

Magnitude less than 0.005 of the unit employed

( ) Dati iegūti no neliela skaita respondentu atbilžu (20–49 novērojumi)

Data based on small number of respondent answers (20–49 observations)

... Trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi Data not available or too uncertain for presentation

© Centrālā statistikas pārvalde, 2019

Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301, Latvija

tālrunis: 67366850

e-pasts: [email protected] https://www.csb.gov.lv

Central Statistical Bureau of Latvia, 2019

Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301, Latvia

Phone: +371 67366850

e-mail: [email protected]

https://www.csb.gov.lv

Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta.

Reproductions and quotations are permitted on condition that the source is stated.

ISBN 978-9984-06-539-7

ISSN 2501-0050

019-009-000

https://www.csb.gov.lv/en/sakums

CSB│ EU-SILC Survey 2018 ____________________________________________________________________________ 3

Saturs

Vispārīgas ziņas par apsekojumu ........................................................................................................ 4

Izlase .............................................................................................................................................. 7

Apsekojumā izmantotie termini ......................................................................................................... 12

1. Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori 2013.–2017. gadā ............................. 16

2. Mājsaimniecību ienākumi ......................................................................................................... 23

3. Mājokļa apstākļi ...................................................................................................................... 31

4. Mājsaimniecību sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riski ...................................... 40

5. Iedzīvotāju veselības stāvoklis .................................................................................................. 57

6. Mājsaimniecību sastāvs ........................................................................................................... 72

7. 2018. gada modulis „Labsajūta” ................................................................................................ 80

8. Starptautiskie salīdzinājumi ...................................................................................................... 97

Contents

About the Survey .............................................................................................................................. 4

Sampling ......................................................................................................................................... 7

Terms and Definitions ...................................................................................................................... 12

1. Monetary Poverty and Income Inequality Indicators in 2013–2017 ................................................ 16

2. Household Income .................................................................................................................. 23

3. Housing Conditions ................................................................................................................. 31

4. Risks of Household Social Exclusion and Material Deprivation ....................................................... 40

5. Population Health .................................................................................................................... 57

6. Composition of Households ...................................................................................................... 72

7. Module 2018 “Well-Being” ....................................................................................................... 80

8. Comparative International Statistics .......................................................................................... 97


Vispārīgas ziņas par apsekojumu

About the Survey

Ievads

2018. gadā CSP veica jau četrpadsmito apsekojumu „Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem”

(EU-SILC), kas tiek īstenots visās ES dalībvalstīs. Tā mērķis ir nodrošināt salīdzināmu un sistemātiski apkopojamu

informāciju par katru valsti un ES kopumā. CSP 2018. gadā EU-SILC apsekojumā aptaujāja 5 833 mājsaimniecības un

10 785 personas, kurām bija 16 gadi un vairāk.

EU-SILC apsekojumā tika iegūta plaša informācija par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka

labklājību. Datu krājumā ir apkopota informācija par galvenajām EU-SILC apsekojuma tēmām:

• monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori;

• mājsaimniecības ienākumi;

• mājokļa apstākļi;

• mājsaimniecības sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riski;

• mājsaimniecības locekļu veselības pašvērtējums;

• mājsaimniecības sastāvs un tās locekļu sociālekonomiskais raksturojums.

Tiesiskais pamats

EU-SILC apsekojuma ieviešanu ES dalībvalstu statistikas sistēmā nosaka 2003. gada 16. jūnija Eiropas Parlamenta un

Padomes Regula (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC), kā

arī sešas papildu tehniskās regulas, kas ir saistošas visām dalībvalstīm.

Apsekojuma mērķa populācija

Apsekojuma mērķa grupa ir personas, kuras dzīvo privātās mājsaimniecībās Latvijas teritorijā. Netiek aptaujātas

personas, kuras dzīvo kolektīvajās mājsaimniecībās vai institūcijās (t.i., veco ļaužu pansionātos, bērnu invalīdu internātos,

studentu kopmītnēs, viesnīcās, slimnīcās, sanatorijās, cietumos u.tml.). Apsekojuma laikā tiek iegūta informācija kā par

visu mājsaimniecību kopumā, tā arī par katru mājsaimniecības locekli.

Apsekojuma organizācija un aptaujas dokumenti

EU-SILC ir paneļa apsekojums, kas ilgst četrus gadus. Apsekojumā tiek izmantots rotējošais izlases modelis.

EU-SILC apsekojuma izlasē iekļautās mājsaimniecības tiek apsekotas vienreiz gadā. 2018. gadā lielākoties tika aptaujātas

mājsaimniecības, kuras EU-SILC apsekojumā piedalījās atkārtoti. Personas, kuras kopš iepriekšējās apsekojuma reizes

mainīja savu dzīvesvietu, tika apsekotas jaunajā mājoklī. Tika sekots līdzi katram mājsaimniecības loceklim, kuram

pirmajā apsekojuma reizē bija vismaz 14 gadi.

Netika sekots līdzi personām, kuras pārcēlās dzīvot ārpus Latvijas, un personām, kuras nokļuva kolektīvajās

mājsaimniecībās vai institūcijās (veco ļaužu pansionātos, bērnu invalīdu internātos, studentu kopmītnēs u.tml.).

2018. gadā tika apsekotas arī mājsaimniecības, kuras pirmo reizi piedalījās apsekojumā. Tās tika iekļautas apsekojuma

izlasē, izmantojot CSP Demogrāfiskās statistikas datu apstrādes sistēmas datus.

Pilsētās tika apsekoti visi mājsaimniecības locekļi, kuri dzīvoja apsekojuma izlasē iekļautajās adresēs. Lauku teritorijās

tika apsekotas tikai tās mājsaimniecības, kur dzīvoja vismaz viena izlases adresē norādītā persona.

Ja lauku teritorijā esošā adresē nedzīvoja neviena izlases sarakstā esoša persona, tad mēģināja noskaidrot tās pašreizējo

dzīvesvietas adresi un veikt aptauju tur, ja jaunā dzīvesvietas adrese atradās tā paša pagasta teritorijā. Pretējā gadījumā

tika aptaujātas mājsaimniecības, kas dzīvoja apsekojuma izlasē iekļautajā adresē.

Aptaujas laikā par katru mājsaimniecību tika aizpildītas četras dažādu veidu veidlapas: Mājsaimniecības reģistrs,

Mājsaimniecības veidlapa, Individuālā veidlapa un 2018. gada moduļa veidlapa „Labsajūta”. Mājsaimniecības


About the Survey


reģistrs un Mājsaimniecības veidlapa tika aizpildīta, aptaujājot mājsaimniecības personu, kura atbild par mājokli kopumā.

Individuālās veidlapas jautājumi tika atsevišķi uzdoti katram mājsaimniecības loceklim, kuram bija 16 gadi un vairāk.

Mājsaimniecības reģistrā tika aizpildīta pamatinformācija par mājsaimniecības sastāvu un par katru mājsaimniecības

locekli (dzimšanas datums, dzimums, pilsonība u.c.).

Izmantojot Mājsaimniecības veidlapu, tika iegūta informācija par mājsaimniecību kopumā: mājokļa apstākļi,

mājsaimniecības sociālekonomiskais stāvoklis, mājsaimniecības kopējie ienākumi, mājokļa izmaksas, mājsaimniecību

savstarpējā palīdzība, lauksaimnieciskā ražošana.

Savukārt, izmantojot Individuālo veidlapu, tika iegūta informācija, kas attiecas tieši uz pašu respondentu:

nodarbinātība, ienākumi, veselības pašvērtējums, izglītība.

2018. gadā apsekojumam tika pievienots modulis „Labsajūta”.

Introduction

In 2018, Central Statistical Bureau (CSB) conducted the fourteenth survey “EU Statistics on Income and Living

Conditions” (EU-SILC) carried out in all EU Member States. The survey is aimed at production of comparable and

systematically-compiled information on each country separately and on the EU as a whole. In 2018, within the framework

of the EU-SILC survey, CSB surveyed 5 833 households and 10 785 persons aged 16 and over.

The EU-SILC survey provides extensive information on various aspects influencing welfare of a household and every

individual. The collection of data includes summary of the key EU-SILC survey subjects:

• monetary poverty and income inequality indicators;

• household income;

• housing conditions;

• risks of household social exclusion and material deprivation;

• self-perceived health of household members;

• household composition and socio-economic characterization of its members.

Legal basis

Introduction of the EU-SILC survey into the European Statistical System is stipulated by the Regulation of the European

Parliament and Council (EC) No 1177/2003 concerning Community statistics on income and living conditions (EU-SILC), as

well as by six additional technical regulations which are mandatory to all Member States.

Target population of the survey

Survey target population consists of persons living in private households within the territory of Latvia. Persons living in

collective households or institutions are not surveyed (i.e., old peoples’ homes, boarding-schools for disabled children,

students’ hostels, hotels, hospitals, sanatoriums, prisons, etc.). Within the framework of the survey, information is

collected on both household as a whole and each household member separately.

Organization and documentation of the survey

EU-SILC is a panel survey lasting for four years. Rotational sample design is used in the survey.

Households included in the EU-SILC survey sample are surveyed once a year. In 2018, mainly households participating in

the EU-SILC survey were polled repeatedly. Persons, who had changed their place of residence since the last survey, were

interviewed in their new place of residence. The survey keeps track of each household member who during the first wave

was at least 14 years old.


About the Survey


Persons who moved to live outside Latvia as well as persons who moved to collective households or institutions (old

peoples’ homes, boarding-schools for disabled children, students’ hostels etc.) were no longer followed.

In 2018, households participating in the survey for the first time were also surveyed. They were included in the survey

sample by using data of the CSB Demographic Statistics Data Processing System.

In urban areas, all household members living in the sampled addresses were surveyed, whereas in rural areas only

households resided by at least one person mentioned in the sampled address.

If an address located in rural area was inhabited by none of the sampled persons, attempts were made to find out his/her

current place of residence and, if the new address was located in the same rural municipality, to conduct the survey there.

If the territory differed, households living in the sampled address were interviewed instead.

During the survey, four different questionnaires were completed about each household: Household Register,

Household Questionnaire, Personal Questionnaire and 2018 module questionnaire “Well-being”. Household

Register and Household Questionnaire were completed by interviewing person responsible for common issues of the

household. Questions of the Personal Questionnaire were individually asked to each household member aged 16 and over.

Household Register was filled in with the key information about household composition and each household member

(date of birth, gender, citizenship, etc.).

Household Questionnaire allowed collecting information concerning the whole household: housing conditions, socio-

economic status, total income, housing expenditure, inter-household assistance, agricultural production.

Personal Questionnaire helped to collect information regarding respondent directly: employment, income, self-

perceived health, education.

In 2018, the survey was supplemented with the module “Well-being”.


Izlase

Sampling

Izlases dizains

Latvijā EU-SILC apsekojumā tika izmantota stratificēta

divpakāpju izlase. Stratifikācija tika veikta pēc

urbanizācijas pakāpes. Kopā ir izveidotas četras stratas:

1. Rīga;

2. lielākās pilsētas (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala,

Liepāja, Rēzekne, Ventspils, Jēkabpils un

Valmiera);

3. pārējās Latvijas pilsētas;

4. lauku teritorijas.

Tautas skaitīšanas iecirkņi (1) ir izmantoti kā primārās

izlases vienības (PIV). Tos atlasa, izmantojot

sistemātisko izlasi, kur izlasē iekļaušanas varbūtība ir

proporcionāla PIV lielumam (mājsaimniecību skaitam).

Otrajā izlases veidošanas pakāpē tika izmantoti mājokļi.

Tās ir sekundārās izlases vienības (SIV). SIV tika

atlasītas ar nejaušo izlases metodi no PIV, kas tika

atlasītas pirmajā izlases pakāpē. Apsekojuma izlasē

iekļaujamo adrešu skaits tika novērtēts, ņemot vērā

iespējamo neatbildētības līmeni katrā PIV. Katrā

atlasītajā mājoklī tika apsekotas visas tajā dzīvojošās

mājsaimniecības un personas.

Ņemot vērā iepriekšējo gadu EU-SILC apsekojumu

neatbildētības līmeni un to, ka bija mājokļi, kuros

dzīvoja vairākas mājsaimniecības, 2018. gadā

apsekojuma izlasē bija 7 972 mājsaimniecības. Ja ar

mājokli nebija iespējams sazināties (adrese nebija

atrodama, nebija iespējas sazināties ne ar vienu personu

no šīs adreses u.c.), tika pieņemts, ka mājoklī dzīvo

viena mājsaimniecība.

Izlases apjoms

EU-SILC apsekojuma izlasē atkārtoti tika iekļautas 4 772

mājsaimniecības, bet pirmo reizi – 3 169 mājokļi.

Apsekojumā piedalījās 5 833 mājsaimniecības.

Aptaujātajās mājsaimniecībās dzīvoja 10 785 personas,

kurām bija 16 gadi un vairāk, no tām 10 420 personas

atbildēja uz Individuālās veidlapas jautājumiem.

(1) Tautas skaitīšanas iecirkņi ir teritorijas, kas tika izveidotas

2011. gada tautas skaitīšanas vajadzībām. Iecirkņi pārklāj visu Latvijas teritoriju, tie ir sakārtoti serpentīna kārtībā

(ģeogrāfiski tuvu esoši iecirkņi ir tuvu arī iecirkņu sarakstā).

Sample design

Two-stage sampling design was used for the EU-SILC

survey in Latvia. Stratification was made according to

the degree of urbanisation. In total, four strata were

created:

1 Riga;

2 largest cities (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala,

Liepāja, Rēzekne, Ventspils, Jēkabpils and

Valmiera);

3 other towns;

4 rural areas.

Population and Housing Census counting areas (2) are

used as primary sampling units (PSU). They are selected

by using systematic sampling method with the inclusion

probabilities proportional to the size of PSU (number of

households).

Dwellings were used at the second stage of the sampling

design. They are secondary sampling units (SSU). SSU

were selected with the help of simple random sampling

from PSU selected at the first stage of sampling. The

number of addresses to be included in the sample was

adjusted taking into account the possible non-response

level in each PSU. All households and persons living in

the selected dwelling were surveyed.

Taking into account the non-response rate in previous

EU-SILC surveys as well as the fact that there were

dwellings resided by several households, the sample of

2018 included 7 972 households. If it was not possible

to contact the dwelling (address was not found, it was

impossible to contact any person from this address,

etc.), it was assumed that one household was living in

the respective dwelling.

Sample size

In the sample of the EU-SILC survey, 4 772 households

were included repeatedly and 3 169 for the first time; in

total 5 833 households participated in the survey. Out of

the 10 785 persons aged 16 and over living in the

surveyed households, 10 420 answered the questions of

the Personal Questionnaire.

(2) Population and Housing Census counting areas are territories

developed for the needs of Population and Housing

Census 2011. Areas cover the whole territory of Latvia and are arranged in a serpentine order (areas located close

geographically are close also in the area list).

Izlase

Sampling


Izlases dizains un apjoms pirmajā reizē

Sample design and size at first wave

Pirmā pakāpe

First stage Otrā pakāpe Second stage

PIV PSU

SIV SSU

Mājsaimniecības Households

Rīga 111 1 110 1 110 Riga (capital)

Lielākās pilsētas 70 630 630 Largest cities

Pārējās pilsētas 61 549 550 Other towns

Lauki 88 880 883 Rural

PAVISAM 330 3 169 3 173 TOTAL

Atkārtoti izlasē iekļauto mājsaimniecību skaits pa apsekojuma reizēm

Number of households included in the sample repeatedly by wave

Apsekojuma reize

Wave Pavisam

Total

2. 3. 4.

Rīga 512 496 527 1 535 Riga (capital)

Lielākās pilsētas 320 338 333 991 Largest cities

Pārējās pilsētas 252 278 232 762 Other towns

Lauki 550 530 431 1 511 Rural

PAVISAM 1 634 1 642 1 523 4 799 TOTAL

Neatbildētība

No 4 799 mājsaimniecībām, kuras iekļautas apsekojuma

izlasē atkārtoti, izdevās sazināties ar 4 629, no tām

apsekojumā piedalījās 4 214.

No 3 169 mājokļiem, kuri tika iekļauti apsekojuma izlasē

pirmo reizi, izdevās sazināties ar 2 788

mājsaimniecībām, no tām apsekojumā piedalījās 1 625.

Virspārklājumu veido nederīgās izlases vienības. Tādi ir

308 mājokļi jeb 9,7 % no jaunās izlases daļas un 310

mājokļi kopā, kas ir 3,9 % no visas izlases.

Gandrīz par visiem aptaujāto mājsaimniecību locekļiem,

kuriem bija 16 un vairāk gadu, tika aizpildītas

Individuālās veidlapas. Tikai no 3,4 % mājsaimniecības

locekļu neizdevās iegūt atbildes uz Individuālās

veidlapas jautājumiem.

Non-response

Out of 4 799 households included in the survey sample

repeatedly, 4 629 households were contacted, 4 214 of

them participated in the survey.

Out of 3 169 dwellings included in the survey sample for

the first time, 2 788 households were contacted, 1 625

of them participated in the survey.

The over-coverage is formed by invalid sampling units.

There are 308 such dwellings or 9.7 % of the new

sample and 310 dwellings, altogether forming 3.9 % of

the overall sample

Personal Questionnaire was completed on almost all

members of the surveyed households aged 16 and over.

Only 3.4 % of the household members did not provide

answers to the Personal Questionnaire questions

Neatbildētība atkarībā no apsekojuma reizes

Non-response depending on the wave

Apsekojuma reize

Wave

PAVISAM

TOTAL

1. 2. 3. 4.

Izlase 3 173 1 634 1 642 1 523 7 972 Sample

Neatbildētība 1 553 244 190 152 2 139 Non-response

Neatbildētība, % 48.9 14.9 11.6 10.0 26.8 Non-response rate, %

Izlase

Sampling


Neatbildētības iemesli

Reasons for non-response

Mājsaimniecības, kuras iekļautas

apsekojumā atkārtoti

Households included in the

sample repeatedly

Mājsaimniecības, kuras iekļautas

apsekojumā pirmo reizi Households

included in the sample for the first

time

PAVISAM TOTAL

skaits number

% skaits number

% skaits number

%

IZLASE 4 799 3 173 7 972 SAMPLE

Neatbildētība pavisam 586 100.0 1 553 100.0 2 139 100.0 Non-response, total

Apvienojās divas vai

vairāk mājsaimniecības 1 0.2 - - 1 0.05

Two or more

households merged

Mājsaimniecībā nav

izlases personas 6 1.0 - - 6 0.3

No sampled person

in household

Mājsaimniecība

pārvietojusies uz

ārzemēm

14 2.4 - - 14 0.7 Household moved

outside the country

Mājsaimniecība

pārvietojusies uz

kolektīvu

mājsaimniecību/

struktūru valsts

robežas

12 2.0 - - 12 0.6

Entire household

moved to a

collective household

or institution within

the country

Visi mājsaimniecībā

miruši 53 9.0 - - 53 2.5

All household

members have died

Mājsaimniecība ir

pazudusi (nav

informācijas par

mājsaimniecību)

79 13.5 - - 79 3.7

Lost household (no

information on the

household)

Adrese nav atrodama 3 0.5 2 0.1 5 0.2 Address cannot be

found

Adresei nevar piekļūt 0 0.0 75 4.8 75 3.5 Address cannot be

accessed

Adrese neeksistē vai

tā nav dzīvesvieta 2 0.3 308 19.8 310 14.5

Address does not

exist or is not

residence of

household

Mājsaimniecība

atteicās piedalīties 253 43.2 784 50.5 1 037 48.5

Household refused to

cooperate

Mājsaimniecība

apsekojuma laikā

nebija sastopama

135 23.0 333 21.4 468 21.9

Household was

temporary away

during the fieldwork

Neviens no

mājsaimniecības

nespēja atbildēt

(slimība utt.)

27 4.6 45 2.9 72 3.4

None of household

members was able to

respond (illness, etc.)

Cits iemesls 0 0.0 1 0.1 1 0.0 Other reason

Mājsaimniecība tika

aptaujāta, bet netika

iegūts pilns anketu

komplekts

1 0.2 5 0.3 6 0.3

Household was

interviewed, but set

of questionnaires

obtained was

incomplete

Izlase

Sampling

10 _______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018

Izlases rotācija

Lai nodrošinātu garengriezuma informāciju un saglabātu

izlases reprezentativitāti turpmākajos gados, EU-SILC

apsekojumā tiek izmantots rotējošā paneļa izlases

dizains. Apsekojuma izlasē iekļuvušie mājokļi tiek

sadalīti četrās apakšizlasēs. No apsekojuma izlases katru

gadu izslēdz vienu grupu, un tās vietā pievieno jaunu

apakšizlases grupu. 2018. gadā EU-SILC apsekojuma

izlasē tika atkārtoti iekļautas 4 799 mājsaimniecības.

3 169 mājokļi (mājsaimniecības) pirmo reizi tika iekļauti

apsekojuma izlasē.

Izlasē iekļaušanas varbūtību noteikšana un svaru aprēķins

Pirmajā pakāpē tika izmantoti 2011. gada tautas

skaitīšanas dati. Par izlases vienībām tika izmantoti

tautas skaitīšanas iecirkņi, kas aptver visu Latvijas

teritoriju. Stratifikācija tika veikta pēc urbanizācijas

pakāpes. Tika izveidotas četras stratas: Rīga, sešas

lielākās pilsētas, pārējās pilsētas un lauku teritorijas. H-

tās stratas i-tā iecirkņa izlasē iekļaušanas varbūtību

pirmajā pakāpē aprēķina šādi:

Rotation scheme of the sample

With an aim to provide longitudinal information and

maintain representativeness of the sample also during

the following years, a rotational panel sample design

was used in the EU-SILC survey. Dwellings included in

the sample are divided into four sub-samples. One

group is excluded from the survey sample each year and

a new sub-sample group is added instead. In 2018,

4 799 households were included in the sample of the

EU-SILC survey repeatedly and 3 169 dwellings

(households) were included in the survey sample for the

first time.

Determination of inclusion probabilities and calculation of weights

Data of Population and Housing Census 2011 are used at

the first sampling stage. Sampling units were the

Population and Housing Census counting areas covering

the whole territory of Latvia. Stratification was made

according to the degree of urbanisation. Four strata

were developed: Riga, six largest cities, other towns and

rural areas. In the first stage, the inclusion probability 1hi

of the counting area i of stratum h is calculated

as follows:

hM

hiM

hm

hi=

1

kur

hm

– izlasē iekļauto iecirkņu skaits h-tajā stratā;

hM

– mājsaimniecību skaits h-tās stratas populācijā;

hiM

– mājsaimniecību skaits h-tās stratas i-tā iecirkņa

populācijā. Otrajā pakāpē tika izmantoti CSP Demogrāfiskās statistikas datu apstrādes sistēmas dati. Otrajā pakāpē par izlases vienībām tika izmantoti mājokļi un mājsaimniecības. H-tās stratas i-tā iecirkņa

mājsaimniecības izlasē iekļaušanas varbūtību 2hi

otrajā pakāpē aprēķina šādi:

where

hm

– number of counting areas of the stratum h included in the sample;

hM

– number of households in the population of stratum h;

hiM

– number of households in the population of the

area i of the stratum h. Data from the CSB Demographic Statistics Data Processing System were used at the second stage. Within the framework of this stage, dwellings and households were used as sampling units. At the second

stage, inclusion probability 2hi

of the area i of the stratum h is calculated as follows:

hs

hshi

N

n=

2

kur

hsn – mājokļu skaits h-tās stratas i-tā iecirkņa izlasē;

hsN – mājokļu skaits h-tās stratas i-tā iecirkņa

populācijā. Tātad h-tās stratas i-tā iecirkņa mājoklim izlasē

iekļaušanas varbūtība hi

divos soļos ir vienāda:

where

hsn – number of dwellings in the sample of the

counting area i in the stratum h;

hsN – number of dwellings in the population of the

counting area i of the stratum h.

Thus, the inclusion probability hi

for a dwelling in

the area i of the stratum h in two stages is equal to:

Izlase

Sampling

CSB│ EU-SILC Survey 2018 ___________________________________________________________________________ 11

hi

hi

h

hi

hhihihiN

n

M

Mm==

21

Tā kā izlasē tiek iekļautas visas mājsaimniecības un visi

mājsaimniecības locekļi no katra izlases mājokļa, tad

katras mājsaimniecības un katra mājsaimniecības

locekļa izlasē iekļaušanas varbūtība ir vienāda ar

mājokļa izlasē iekļaušanas varbūtību.

Dizaina svars mājoklim ir vienāds ar izlasē iekļaušanas

varbūtības apgriezto lielumu.

As the sample includes all households and household

members of the selected dwellings, the inclusion

probability of each household and household member is

equal to the dwelling inclusion probability.

Design weights for the dwelling equal the inverse of the

inclusion probability.

hi

hiw

1=

Neatbildētības dēļ tika veikta dizaina svaru koriģēšana,

izmantojot atbildētības homogenitātes grupu metodi

(Särndal u.c., 1992). Atbildētības homogenitātes grupas

ir veidotas, izmantojot informāciju par atbildējušo

mājsaimniecību atrašanās vietu (urbanizācijas pakāpi –

stratu un reģionu) un tās piedalīšanās reizi.

Pēc neatbildētības koriģētie svari katrā stratā vēl tika

kalibrēti mājsaimniecību līmenī pēc demogrāfiskajiem

datiem: vecuma, dzimuma un sešiem Latvijas

reģioniem.

Due to the non-response, the design weights were

revised using response homogeneity group method

(Särndal etc., 1992). Response homogeneity groups are

formed by using information on location of the

responding household (urbanisation level – strata and

region) and number of times the household is

participating in the survey.

Weights adjusted by non-response in each stratum were

calibrated also at household level according to the

demographical data: age, gender, and six regions of

Latvia.


Apsekojumā izmantotie termini

Terms and Definitions

Privātā mājsaimniecība (mājsaimniecība)

Vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi.

Vecums

Personas vecums tiek noteikts 2017. gada 31. decembrī.

Bērns

Persona jaunāka par 18 gadiem. Apgādībā esošs bērns ir persona, kas ir jaunāka par 18 gadiem, kā arī personas

18–24 gadu vecumā, ja tās ir ekonomiski neaktīvas un dzīvo ar vismaz vienu no vecākiem.

Mājoklis

Pastāvīgai dzīvošanai paredzēta viena vai vairākas dzīvojamās istabas (dzīvojamā māja, dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā,

istaba komunālajā dzīvoklī u.c.). Mājoklim parasti ir noteikta adrese.

Mājokļa izmaksas

Īrniekiem mājokļa izmaksās tiek iekļauta īre par mājokļa izmantošanu, apkure, elektrība, gāze, ūdensapgāde un

kanalizācija, atkritumu izvešana, mājokļa kārtējā remonta un uzturēšanas izdevumi, mājokļa apdrošināšanas izmaksas un

citi ar mājokli saistītie izdevumi.

Īpašniekiem mājokļa izmaksās tiek iekļauti hipotekārie procentu maksājumi, mājokļa apdrošināšanas izmaksas,

nekustamā īpašuma nodoklis par mājokli un zemi, apkure, elektrība, gāze, ūdensapgāde un kanalizācija, atkritumu

izvešana, mājokļa kārtējā remonta un regulārās uzturēšanas izdevumi un citi ar mājokli saistītie maksājumi.

Rīcībā esošie (neto) ienākumi

Tie ir 2017. gadā gūtie ieņēmumi: naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātie darba ņēmēja natūrā

gūtie ienākumi, izmantojot uzņēmuma vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no

pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no

noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni, kas jaunāki par 16 gadiem; ienākumi no

īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta ienākuma nodokļa pārmaksas dēļ (par saimnieciskās

darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.). No šīs kopējās ienākumu summas tiek

atskaitīti nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi; naudas summas, kas tikušas regulāri piešķirtas citām

mājsaimniecībām; atmaksātā summa Valsts ieņēmumu dienestam sakarā ar nenomaksāto vai nepilnīgi nomaksāto

ienākuma nodokli.

Ienākumi no algota darba

Saņemtā naudas atlīdzība, ko darba devējs izmaksā strādājošajiem. Tie ir pamatdarbā un papilddarbos gūtie ienākumi no

darba devēja. Algota darba ienākumos tiek iekļauta komandējuma nauda, dzeramnauda, papildu samaksa par virsstundu

darbu, darbnespējas lapas A samaksa, prēmijas, naudas apbalvojumi un citi papildu samaksas veidi. Netiek ņemta vērā

atlīdzība par izdevumiem, kas saistīti ar darba pienākumu pildīšanu (piemēram, transporta izdevumiem, speciāliem darba

aizsargtērpiem u.tml.), kā arī kompensācijas sakarā ar darba attiecību pārtraukšanu.

Ienākumi no pašnodarbinātības

Ienākumu summa no pašnodarbinātības vai uzņēmējdarbības, ko persona izmanto personiskajiem tēriņiem vai privāto

uzkrājumu veidošanai.

Ienākumi no īpašuma

Noguldījumu un depozītu procenti, dividendes un ienākumi no zemes, mājokļa vai cita nekustamā īpašuma izīrēšanas.

Sociālie transferti

Valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas

pabalsti un kompensācijas, tai skaitā arī citu valstu.

Privātie transferti

Regulāra naudas palīdzība un uzturlīdzekļi (alimenti), kas saņemti no personas, kura dzīvo citā mājsaimniecībā.

Kvintiļu grupa

Viena piektā daļa no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā kārtībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz

vienu mājsaimniecības locekli.

Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori

Indikatori, kurus Lākenas Eiropadome pieņēma 2001. gada decembrī, lai varētu izvērtēt un novērot ES dalībvalstu

progresu sociālās atstumtības mazināšanā. Šajos indikatoros ietilpst nabadzības riska indekss, Džini koeficients u.c.

indikatori (sk. 1. nodaļu).




Nabadzības riska indekss

Iedzīvotāju procentuālais īpatsvars, kuru ekvivalentais rīcībā esošais ienākums ir zem 60 % no nacionālā ekvivalentā

rīcībā esošā ienākuma mediānas.

Džini koeficients

Raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība

(t.i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.

Ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi

Mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi, kas tiek aprēķināti uz ekvivalento patērētāju. Tos iegūst, dalot mājsaimniecības

ienākumus ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu, kuru veido, izmantojot modificēto OECD skalu – pirmajam

pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un

vecākam – 0,5, bet katram bērnam, kas jaunāks par 14 gadiem, – 0,3.

Kvintiļu attiecības indekss (S80/S20)

Attiecība starp ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar augstākajiem

ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (augstākā kvintile), pret ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko

saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar zemākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (zemākā kvintile).

Relatīvā mediānas nabadzības riska plaisa

Procentuāla starpība starp zem nabadzības riska sliekšņa esošo iedzīvotāju ienākumu mediānu un pašu nabadzības riska

slieksni.

Nabadzības risks vai sociālā atstumtība

Personas, kuru ienākumi ir mazāki par nabadzības riska slieksni vai kuras ir dziļi materiāli nenodrošinātas, vai arī ir

nodarbinātas darbā ar zemu intensitāti.

Materiālā nenodrošinātība

Raksturo personu īpatsvaru, kurām piemīt vismaz trīs no šādām materiālās nenodrošinātības pazīmēm: finansiālu iespēju

trūkums 1) segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu, 2) finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, 3) segt

pēkšņus, neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, 4) ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu, 5) katru gadu

vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, 6) lietot savām vajadzībām vieglo auto, 7) lietot savām vajadzībām veļas

mazgājamo mašīnu, 8) lietot savām vajadzībām krāsu televizoru, 9) lietot savām vajadzībām telefonu.

Dziļa materiālā nenodrošinātība

Raksturo personas, kurām piemīt vismaz četras no šādām materiālās nenodrošinātības pazīmēm: finansiālu iespēju

trūkums 1) segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu, 2) finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, 3) segt

pēkšņus, neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, 4) ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu, 5) katru gadu

vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, 6) lietot savām vajadzībām vieglo auto, 7) lietot savām vajadzībām veļas

mazgājamo mašīnu, 8) lietot savām vajadzībām krāsu televizoru, 9) lietot savām vajadzībām telefonu.

Darba intensitāte

Tas ir darbspējas vecuma mājsaimniecības locekļu ienākumu pārskata periodā nostrādāto mēneša skaita attiecība pret

kopējo mēnešu skaitu, ko mājsaimniecības locekļi teorētiski varēja nostrādāt. Personas tiek klasificētas intervālā no WI=0

(nav nodarbināti) līdz WI=1 (pilna nodarbinātība). Tiek pieņemts, ka persona dzīvo mājsaimniecībā ar zemu darba

intensitāti, ja WI ≤ 0,2.

Izglītības līmeņi

Pamatskolas izglītība vai zemāka: personai nav skolas izglītības vai arī iegūtā izglītība ir zemāka par sākumskolas

izglītību; ir iegūta sākumskolas izglītība, pamatizglītība, profesionālā pamatizglītība; arodizglītība ar pedagoģisko

korekciju; arodizglītība pēc pamatizglītības.

Vidējā izglītība: personai ir iegūta vispārējā vidējā izglītība; vispārējā vidējā izglītība pēc arodizglītības; profesionālā

vidējā izglītība pēc pamatizglītības; profesionālā vidējā izglītība pēc arodizglītības; arodizglītība pēc vispārējās vidējās

izglītības; profesionālā vidējā izglītība pēc vispārējās vidējās izglītības.

Augstākā izglītība: personai ir iegūta pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība; akadēmiskā izglītība (bakalaura

grāds) vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (profesionālais bakalaura grāds); otrā līmeņa profesionālā augstākā

izglītība (studiju ilgums – 5 gadi), akadēmiskā izglītība (maģistra grāds) vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība

(profesionālais maģistra grāds); doktora grāds.

Plašāku ieskatu par apsekojumā izmantotajām definīcijām sniedz Komisijas Regula (EK) Nr. 1980/2003 (2003. gada

21. oktobris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) 1177/2003 attiecībā uz Kopienas statistiku par

ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz definīcijām un atjauninātām definīcijām (https://eur-

lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32003R1980&from=EN).

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32003R1980&from=EN







Private household (household)

Several persons living in one dwelling and sharing expenditure or one person having a separate housekeeping.

Age

Age of the person is defined on 31 December 2017.

Child

Person under the age of 18. Dependent child is a person aged 0–17 as well as person aged 18–24 if economically inactive

and living with at least one of the parents.

Dwelling

One or several residential rooms for permanent residence (residential house, apartment in a multi-dwelling building, room

in a communal apartment, etc.). Usually dwelling has a definite address.

Housing costs

For tenants housing costs include rent for use of the dwelling, heating, electricity, gas, water supply, sewerage, refuse

removal, dwelling repair and maintenance expenses, housing insurance expenses and other housing-related expenses.

For owners housing costs include mortgage payments, dwelling insurance payments, real estate tax for dwelling and

land, heating, electricity, water supply and sewerage, refuse removal, dwelling repair and maintenance expenses and

other housing-related expenses.

Disposable (net) income

Income received in 2017: cash income from labour, employee income in kind received by using company car for private

needs estimated in cash, income or losses received from self-employment, pensions and benefits received, regular

material assistance from other households, profit from deposit interests, dividends, shares, income received by children

aged under 16, income from property rental, tax return from the State Revenue Service due to overpaid income tax (for

business activities, eligible costs – education, medical treatment, etc.). From this total amount of income, the following

items are deducted: real estate tax, amount of money regularly given to other households, amount paid to the State

Revenue Service due to unpaid or insufficiently paid income tax.

Wages and salaries

Monetary remuneration that employer pays to employees. This is income from the main job and additional jobs received

from employer. Labour income includes travel allowances, tips, additional payment for overtime work, payment for the

sick-leave certificate A, bonuses, cash awards and other additional payments. Compensation for expenses related to work

duties is not taken into account (for example, transportation expenses, special protective clothing, etc.), as well as

compensations in case of termination of labour relations.

Self-employment income

Amount of income received from self-employment or business which person uses for private expenses or to make private

savings.

Income from property

Interest from savings and deposits, dividends and income from renting land, dwelling or other real estate.

Social transfers

Pensions and benefits paid by the State or municipality, child maintenance payments, scholarships, social insurance

benefits and compensations, including the ones paid by other countries.

Private transfers

Regular monetary assistance and maintenance obligation costs (alimony) received from a person living in another

household.

Quintile group

One fifth (20 %) of the number of surveyed households grouped in increasing sequence according to the disposable

income per one household member.

Monetary poverty and income inequality indicators

Indicators adopted by the Laeken European Council in December 2001 in order to evaluate and observe the progress of

EU Member States in decreasing the social exclusion. Those indicators include at-risk-of poverty rate, Gini coefficient and

other indicators (see Section 1).

At-risk-of-poverty rate

Share of persons with an equivalised disposable income below 60 % of the national median equivalised disposable

income.




Gini coefficient

Characterizes inequality of income. It varies from 0 to 100. Gini coefficient is 0, if there is absolute equality of income

(i.e., all population has the same income), but the closer it gets to 100, the greater is inequality of income.

Equivalised disposable income

Household disposable income divided by its “equivalent size”, which is calculated with the help of the so-called “modified

OECD” equivalence scale. This scale gives a weight of 1.0 to the first adult, 0.5 to any other household member aged 14

and over and 0.3 to each child aged under 14.

Quintile share ratio (S80/S20)

Ratio of total equivalised disposable income received by the 20 % of the country’s population with the highest equivalised

disposable income (top quintile) to that received by the 20 % of the country’s population with the lowest equivalised

disposable income (bottom quintile).

Relative median at-risk-of-poverty gap

Percentage difference between the at-risk-of-poverty threshold and median equivalised disposable income of persons

below the same threshold.

At-risk-of-poverty or social exclusion

Persons with disposable income below at-risk-of-poverty threshold or persons subjected to severe material deprivation or

employed in low work intensity.

Material deprivation rate

Share of persons facing severe financial constraints, defined as the proportion of people lacking at least three items

among the nine following: household could not afford: 1) to face unexpected expenses, 2) one week annual holiday away

from home, 3) to pay for arrears (mortgage or rent, utility bills or hire purchase instalments), 4) a meal with meat,

chicken or fish every second day, 5) to keep home adequately warm, or could not afford (even if wanted to): 6) a washing

machine, 7) a colour TV, 8) a telephone, 9) a personal car.

Severe material deprivation

Severe material deprivation is defined as the proportion of people lacking at least four items among the nine following:

the household could not afford: 1) to face unexpected expenses, 2) one week annual holiday away from home, 3) to pay

for arrears (mortgage or rent, utility bills or hire purchase instalments), 4) a meal with meat, chicken or fish every second

day, 5) to keep home adequately warm, or could not afford (even if wanted to): 6) a washing machine, 7) a colour TV, 8)

a telephone, 9) a personal car.

Work intensity

Refers to the number of months that all working age household members have been working during the income reference

year as a proportion of the total number of months that could theoretically be worked within the household. Individuals

are classified into work intensity categories that range from WI=0 (jobless household) to WI=1 (full work intensity). It is

considered that person is living in household with low work intensity if WI≤0.2.

Educational attainment

Basic education or lower: an individual has not acquired school education, or the education attained is lower than

primary education; has attained primary education; basic education; vocational basic education; vocational education with

pedagogical correction; vocational education after basic education.

Secondary education: an individual has acquired general secondary education; general secondary education after

vocational education; vocational secondary education after basic education; vocational secondary education after

vocational education; vocational education after general secondary education, vocational secondary education after

general secondary education.

Higher education: an individual has acquired first level higher education; academic education (bachelor’s degree) or

second level vocational higher education (vocational bachelor’s degree); second level vocational higher education (length

of studies – five years); academic education (master’s degree) or second level vocational higher education (vocational

master’s degree); doctorate degree.

Wider insight into definitions used in the survey is provided by Commission Regulation (EC) No. 1980/2003

(21 October 2003) implementing Regulation (EC) No 117/2003 of the European Parliament and of the Council concerning

Community statistics on income and living conditions (EU-SILC) as regards definitions and updated definitions

(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32003R1980&from=EN).

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32003R1980&from=EN

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32003R1980&from=EN


1. Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori 2013.–2017. gadā (1)

Monetary Poverty and Income Inequality Indicators in 2013–2017 (2)

SATURS

1.1. Vidējie ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi 2013.–2017. gadā ...................................... 18

1.2. Nabadzības riska slieksnis (ilustratīvās vērtības) 2013.–2017. gadā .............................. 18

1.3. Nabadzības riska indekss pēc dzimuma un vecuma 2013.–2017. gadā .......................... 18

1.4. Nabadzības riska indekss 18 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem pēc

sociālekonomiskā statusa 2013.–2017. gadā .............................................................. 19

1.5. Nabadzības riska indekss dažāda demogrāfiskā sastāva mājsaimniecībās

2013.–2017. gadā .................................................................................................. 19

1.6. Nabadzības riska indekss pēc apdzīvojamā mājokļa īpašuma formas

2013.–2017. gadā .................................................................................................. 20

1.7. Nabadzības riska indekss pirms un pēc sociālajiem transfertiem 2013.–2017. gadā ........ 20

1.8. Variācija ap nabadzības riska slieksni 2013.–2017. gadā ............................................. 20

1.9. Relatīvā mediānas nabadzības riska plaisa pēc vecuma un dzimuma

2013.–2017. gadā .................................................................................................. 20

1.10. Nabadzības riska indekss statistiskajos reģionos 2013.–2017. gadā .............................. 21

1.11. Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20) statistiskajos reģionos 2013.–2017. gadā ............... 21

1.12. Džini koeficients statistiskajos reģionos 2013.–2017. gadā .......................................... 21

1.13. Nabadzības riska indekss pēc iegūtā izglītības līmeņa 2013.–2017. gadā ....................... 22

1.14. Iedzīvotāju īpatsvars, kuri pakļauti nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai,

pēc vecuma un dzimuma 2013.–2017. gadā .............................................................. 22

1.15. Iedzīvotāju materiālā nenodrošinātība 2014.–2018. gadā ............................................ 22

CONTENTS

1.1. Average equivalised disposable income; 2013–2017 ................................................... 18

1.2. At-risk-of-poverty threshold (illustrative values); 2013–2017 ....................................... 18

1.3. At-risk-of-poverty rate by gender and age; 2013–2017 ............................................... 18

1.4. At-risk-of-poverty rate among persons aged 18 or over by activity status; 2013–2017 ... 19

1.5. At-risk-of-poverty rate in households of various demographic types; 2013–2017 ........... 19

1.6. At-risk-of-poverty rate by accommodation tenure status; 2013–2017 ........................... 20

1.7. At-risk-of-poverty rate before and after social transfers; 2013–2017 ............................ 20

1.8. Dispersion around at-risk-of-poverty threshold; 2013–2017 ........................................ 20

1.9. Relative median at-risk-of-poverty gap by age and gender; 2013–2017 ........................ 20

1.10. At-risk-of-poverty rate in statistical regions; 2013–2017 ............................................. 21

1.11. Quintile share ratio (S80/S20) in statistical regions; 2013–2017 .................................. 21

1.12. Gini coefficient in statistical regions; 2013–2017 ........................................................ 21

1.13. At-risk-of-poverty rate by educational attainment; 2013–2017 .................................... 22

1.14. Share of people at-risk-of-poverty or social exclusion by age and gender; 2013–2017 .... 22

1.15. Material deprivation; 2014–2018 .............................................................................. 22

(1) Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori publicēti ar atsauci uz ienākumu pārskata gadu, nevis ar atsauci uz

apsekojuma gadu, kā to publicē Eurostat. Šādu lēmumu 2010. gada 25. marta sēdē ir atbalstījusi Centrālās statistikas pārvaldes

Metodoloģiskā padome.

(2) Monetary poverty and income inequality indicators are published with a reference to the income reference year, not with reference to the

survey year as it is published by Eurostat. Such a decision was endorsed by the Methodological Council of the Central Statistical Bureau

at the meeting of 25 March 2010.

1 Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori 2013.–2017.gadā

Monetary Poverty and Income Inequality Indicators in 2013–2017


2017. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3 % iedzīvotāju – par 1,2 procentpunktiem vairāk

nekā 2016. gadā. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.

2017. gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 367 eiro mēnesī vienas

personas mājsaimniecībai (2016. gadā – 330 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem

līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2017. gadā sasniedza 770 eiro mēnesī (2016. gadā – 694 eiro mēnesī).

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars 2010.–2017. gadā

(procentos)

CSP datubāze internetā (tabulas numurs: NIG030).

Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (44,2 %) un vismazākais – Rīgā (15,6 %).

Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 29 % iedzīvotāju, Zemgalē – 25 %, Kurzemē – 24,8 % un Pierīgā – 16,9 %

iedzīvotāju.

Visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. 2017. gadā tādu bija 74 % (2016. gadā –

72,8 %). Nākamās lielākās nabadzības riskam pakļautās sabiedrības grupas bija nepilnās ģimenes ar vienu pieaugušo un

bērniem (32,6 %), personas līdz 64 gadu vecumam, kuras dzīvo vienas (31 %), un daudzbērnu ģimenes ar diviem

pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem (20,7 %).

Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,1 % 2017. gadā un 8,8 % 2016. gadā). Savukārt

ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (59,5 % 2017. gadā un 56,5 % 2016. gadā) un pensionāri

(48,9 % 2017. gadā un 43,7 % 2016. gadā).

Pēdējo gadu laikā samazinās sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem. 2017. gadā sociālo transfertu sniegtais

atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 15,8 procentpunktiem. Nepastāvot sociālajiem

transfertiem, nabadzības riskam būtu pakļauti 39,1 % iedzīvotāju. 2016. gadā sociālie transferti nabadzības risku

samazināja par 17,8 procentpunktiem, 2015. un 2014. gadā – par 18,4 procentpunktiem.

19.0 19.2 19.4

21.2

22.521.8 22.1

23.3

10

12

14

16

18

20

22

24

26

28

30

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nabadz_nevienl__monetara_nab/NIG030.px




1.1. Vidējie ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi 2013.–2017. gadā

1.1. Average equivalised disposable income; 2013–2017 (EUR gadā/ EUR annually)

2013 2014 2015 2016 2017

Uz ekvivalento patērētāju 6 324 6 970 7 526 7 831 8 738 Per equivalent consumer

CSP datubāze internetā (tabulas numurs: NIG010)/ CSB Internet database (table number: NIG010).

1.2. Nabadzības riska slieksnis (ilustratīvās vērtības) 2013.–2017. gadā

1.2. At-risk-of-poverty threshold (illustrative values); 2013–2017 (EUR gadā/ EUR annually)

2013 2014 2015 2016 2017

Vienas personas

mājsaimniecība 3 122 3 497 3 819 3 964 4 400 Single persons

2 pieaugušie un 2 bērni,

jaunāki par 14 gadiem 6 556 7 344 8 019 8 325 9 240

Two adults with two

children aged under 14


1.3. Nabadzības riska indekss pēc dzimuma un vecuma 2013.–2017. gadā

1.3. At-risk-of-poverty rate by gender and age; 2013–2017 (procentos/ in per cent)

2013 2014 2015 2016 2017

PAVISAM 21.2 22.5 21.8 22.1 23.3 TOTAL

0–17 24.3 23.2 18.6 18.4 17.5 0–17

18–24 16.9 22.1 17.3 16.1 19.6 18–24

25–49 17.4 16.0 14.5 14.6 13.8 25–49

50–64 20.5 21.5 23.1 22.7 23.8 50–64

65+ 27.6 34.6 38.1 39.9 45.7 65+

18+ 20.5 22.4 22.6 22.9 24.7 18+

0–64 19.6 19.6 17.9 17.7 17.7 0–64

18–64 18.4 18.6 17.7 17.5 17.8 18–64

Vīrieši 19.5 19.7 19.4 19.1 20.4 Males

0–17 25.9 23.3 19.0 17.2 16.9 0–17

18–24 15.5 20.7 17.5 15.9 20.1 18–24

25–49 17.5 15.4 14.6 14.8 14.0 25–49

50–64 21.6 21.9 23.4 23.1 23.7 50–64

65+ 15.9 22.6 28.4 29.1 37.5 65+

18+ 18.0 18.9 19.5 19.6 21.3 18+

0–64 20.1 19.3 18.0 17.4 17.5 0–64

18–64 18.4 18.1 17.7 17.5 17.8 18–64

Sievietes 22.5 24.8 23.9 24.6 25.8 Females

0–17 22.7 23.2 18.2 19.7 18.1 0–17

18–24 18.4 23.5 17.2 16.3 19.0 18–24

25–49 17.4 16.7 14.4 14.4 13.6 25–49

50–64 19.7 21.1 22.8 22.4 23.9 50–64

65+ 33.2 40.4 42.9 45.1 49.8 65+

18+ 22.5 25.1 25.0 25.6 27.3 18+

0–64 19.2 19.9 17.8 17.9 17.9 0–64

18–64 18.3 19.0 17.7 17.5 17.9 18–64



https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__nabadz_nevienl__monetara_nab/NIG010.px/?rxid=051b5d54-ec0a-43a2-bb3a-fb3cf74c3237


https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__nabadz_nevienl__monetara_nab/NIG020.px/?rxid=ede1e907-b7f4-4d19-b7bb-8d3f033aafb0


https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__nabadz_nevienl__monetara_nab/NIG030.px/?rxid=ab50a721-edb3-4b71-93b6-a674ca965d1a




1.4. Nabadzības riska indekss 18 gadus veciem un vecākiem iedzīvotājiem pēc

sociālekonomiskā statusa 2013.–2017. gadā

1.4. At-risk-of-poverty rate among persons aged 18 or over by activity status; 2013–2017

(procentos/ in per cent)

2013 2014 2015 2016 2017

PAVISAM 19.8 22.2 22.5 23.1 24.9 TOTAL

Nodarbinātie 8.1 9.2 8.3 8.8 8.1 At work

Bezdarbnieki 53.3 55.0 55.7 56.5 59.5 Unemployed

Pensionētie 29.4 36.7 41.9 43.7 48.9 In retirement

Citi neaktīvie 28.7 31.9 29.8 30.7 38.3 Other inactive persons

Vīrieši 16.7 18.6 19.3 19.7 21.5 Males











1.5. Nabadzības riska indekss dažāda demogrāfiskā sastāva mājsaimniecībās

2013.–2017. gadā

1.5. At-risk-of-poverty rate in households of various demographic types; 2013–2017 (procentos/ in per cent)

2013 2014 2015 2016 2017

PAVISAM 21.0 22.4 21.8 22.2 23.3 TOTAL

Bez apgādībā esošiem

bērniem 21.7 25.3 27.7 28.0 30.1

People without dependent

children

Vienas personas

mājsaimniecība 42.2 50.9 55.7 54.9 52.6 Single persons household

vīrieši 39.0 42.0 46.1 47.7 42.8 men

sievietes 43.6 54.9 60.3 58.2 57.3 women

viena persona, <65 gadi 32.2 32.3 35.2 34.9 31.0 persons aged under 65

viena persona, 65+ 51.1 67.4 74.0 72.8 74.0 single person aged 65+

2 pieaugušie bez apgādībā

esošiem bērniem 16.3 19.1 21.4 21.3 24.9

Two adults without

dependent children

abi jaunāki par 65 gadiem 16.7 18.6 19.9 18.7 17.0 both aged under 65

vismaz viens no tiem 65+ 15.9 19.8 23.1 24.2 33.5 at least one aged 65+

Visas mājsaimniecības ar

apgādībā esošiem bērniem 20.4 19.5 16.0 16.3 16.5

All households with

dependent children

1 pieaugušais ar bērniem 41.1 37.0 34.4 34.3 32.6 Single parents

2 pieaugušie ar 1 apgādībā

esošu bērnu 12.1 15.1 11.2 13.4 12.1

Two adults with one

dependent child

2 pieaugušie ar 2 apgādībā

esošiem bērniem 17.2 15.9 14.7 14.4 10.2

Two adults with two

dependent children

2 pieaugušie ar 3 un vairāk


Two adults with three and

more dependent children

2 vai vairāk pieaugušie bez


Two or more adults without

dependent children

2 vai vairāk pieaugušie ar


Two or more adults with

dependent children

3 vai vairāk pieaugušie bez


Three or more adults

without dependent children

3 vai vairāk pieaugušie ar


Three or more adults with

dependent children



https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__nabadz_nevienl__monetara_nab/NIG040.px/?rxid=6b45b025-55be-4201-99ba-b4e912f78379


https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__nabadz_nevienl__monetara_nab/NIG050.px/?rxid=bc17ada6-d139-4d17-9f68-c1f38a9e4863




1.6. Nabadzības riska indekss pēc apdzīvojamā mājokļa īpašuma formas

2013.–2017. gadā

1.6. At-risk-of-poverty rate by accommodation tenure status; 2013–2017 (procentos/ in per cent)

2013 2014 2015 2016 2017

PAVISAM 21.2 22.5 21.8 22.1 23.3 TOTAL

Īpašumā vai īrēts bez maksas 19.7 20.9 20.5 21.0 22.6 Owner occupied or rent-free

Īrēts 30.8 32.7 31.0 29.9 28.3 Rented


1.7. Nabadzības riska indekss pirms un pēc sociālajiem transfertiem

2013.–2017. gadā

1.7. At-risk-of-poverty rate before and after social transfers; 2013–2017 (procentos/ in per cent)

2013 2014 2015 2016 2017

Nabadzības riska indekss pēc visiem sociālajiem transfertiem

21.2 22.5 21.8 22.1 23.3 At-risk-of-poverty rate after all social transfers

Nabadzības riska indekss pirms sociālajiem transfertiem, ņemot vērā vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas

27.0 27.3 27.8 28.3 28.8

At-risk-of-poverty rate before social transfers, including old-age and survivors’ benefits

Nabadzības riska indekss pirms visiem sociālajiem transfertiem

41.7 40.9 40.2 39.9 39.1 At-risk-of-poverty rate before all social transfers


1.8. Variācija ap nabadzības riska slieksni 2013.–2017. gadā

1.8. Dispersion around at-risk-of-poverty threshold; 2013–2017 (procentos/ in per cent)

2013 2014 2015 2016 2017

40 % no ekvivalento rīcībā

esošo ienākumu mediānas 7.9 8.9 8.1 8.2 9.4

40 % of median equivalised

disposable income




disposable income




disposable income


1.9. Relatīvā mediānas nabadzības riska plaisa pēc vecuma un dzimuma

2013.–2017. gadā

1.9. Relative median at-risk-of-poverty gap by age and gender; 2013–2017 (procentos/ in per cent)

2013 2014 2015 2016 2017

PAVISAM 23.6 25.5 24.0 25.3 27.8 TOTAL

0–17 28.8 34.2 25.4 28.3 30.7 0–17

18–64 29.0 33.7 30.8 31.0 33.9 18–64

65+ 12.1 15.8 20.4 21.7 23.7 65+

18+ 22.9 23.7 23.9 25.1 27.7 18+

Vīrieši 28.3 30.5 26.7 28.9 29.0 Males

0–17 28.8 35.5 24.3 30.3 29.7 0–17

18–64 30.5 34.2 34.0 34.3 37.1 18–64

65+ 12.5 15.0 18.9 19.1 17.5 65+

18+ 27.6 29.0 27.4 28.6 28.8 18+


0–17 28.9 31.9 26.5 23.4 30.8 0–17

18–64 28.6 32.7 28.9 28.9 32.3 18–64

65+ 12.1 16.0 20.5 22.3 25.1 65+

18+ 19.9 21.3 22.6 24.2 27.2 18+



https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__nabadz_nevienl__monetara_nab/NIG060.px/?rxid=d68a8a35-dbbb-4615-8f17-b870bd7521ac


https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__nabadz_nevienl__monetara_nab/NIG090.px/?rxid=e02bbbf6-0f3d-45ef-b54f-cda37258a378


https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__nabadz_nevienl__monetara_nab/NIG080.px/?rxid=72bca609-925c-4429-a358-ab35edc99014


https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__nabadz_nevienl__monetara_nab/NIG100.px/?rxid=fd1ac381-0e03-4453-91b9-69b7a76380a7




1.10. Nabadzības riska indekss statistiskajos reģionos 2013.–2017. gadā

1.10. At-risk-of-poverty rate in statistical regions; 2013–2017 (procentos/ in per cent)

Statistiskais reģions 2013 2014 2015 2016 2017 Regions

PAVISAM 21.2 22.5 21.8 22.1 23.3 TOTAL

Rīga 13.7 13.8 13.5 14.5 15.6 Riga

Pierīga 19.6 17.5 18.6 16.7 16.9 Pierīga

Vidzeme 26.8 28.2 29.2 28.6 29.0 Vidzeme

Kurzeme 21.2 22.9 21.7 23.3 24.8 Kurzeme

Zemgale 24.6 27.1 23.0 26.6 25.0 Zemgale

Latgale 33.0 40.4 39.2 37.7 44.2 Latgale


1.11. Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20) statistiskajos reģionos

2013.–2017. gadā

1.11. Quintile share ratio (S80/S20) in statistical regions; 2013–2017


PAVISAM 6.5 6.5 6.2 6.3 6.8 TOTAL

Rīga 6.1 5.9 5.8 5.7 6.3 Riga

Pierīga 6.9 6.6 6.3 6.4 6.6 Pierīga

Vidzeme 6.6 6.3 5.5 5.5 5.3 Vidzeme

Kurzeme 5.9 5.5 5.3 5.7 5.5 Kurzeme

Zemgale 5.6 6.8 5.6 5.9 6.2 Zemgale

Latgale 5.6 5.5 5.6 5.8 7.6 Latgale


1.12. Džini koeficients statistiskajos reģionos 2013.–2017. gadā

1.12. Gini coefficient in statistical regions; 2013–2017 (procentos/ in per cent)


PAVISAM 35.5 35.4 34.5 34.5 35.6 TOTAL

Rīga 34.3 33.7 33.6 32.2 34.1 Riga

Pierīga 37.1 35.9 34.5 34.8 35.9 Pierīga

Vidzeme 33.7 34.0 32.4 31.6 31.8 Vidzeme

Kurzeme 33.6 32.6 31.5 32.7 31.8 Kurzeme

Zemgale 32.0 34.2 31.5 33.2 32.7 Zemgale

Latgale 31.9 31.0 31.5 32.3 36.4 Latgale



https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__nabadz_nevienl__monetara_nab/NIG150.px/?rxid=9b6ba852-7234-4f79-b0eb-8b2063bd953f


https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__nabadz_nevienl__monetara_nab/NIG170.px/?rxid=9b6ba852-7234-4f79-b0eb-8b2063bd953f


https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__nabadz_nevienl__monetara_nab/NIG160.px/?rxid=1a3c5a42-aa4f-44f3-9f79-23c80cb8b2bb




1.13. Nabadzības riska indekss pēc iegūtā izglītības līmeņa 2013.–2017. gadā

1.13. At-risk-of-poverty rate by educational attainment; 2013–2017 (procentos/ in per cent)

2013 2014 2015 2016 2017

Pamatskolas izglītība

vai zemāka

Basic education or

lower

18–64 36.5 34.4 33.2 28.9 28.8 18–64

65+ 35.8 43.7 46.9 49.9 52.0 65+

Vidējā izglītība Secondary education

18–64 18.5 19.9 19.1 20.7 18.4 18–64

65+ 26.0 34.1 36.8 40.2 36.1 65+

Augstākā izglītība Higher education

18–64 6.0 6.8 6.7 5.0 5.2 18–64

65+ 15.9 20.6 28.1 25.7 22.7 65+


1.14. Iedzīvotāju īpatsvars, kuri pakļauti nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai,

pēc vecuma un dzimuma 2013.–2017. gadā

1.14. Share of people at-risk-of-poverty or social exclusion by age and gender; 2013–2017 (procentos/ in per cent)

2013 2014 2015 2016 2017

PAVISAM 32.7 30.9 28.5 28.2 28.4 TOTAL

0–17 35.3 31.3 24.7 23.9 22.5 0–17

18–64 30.0 27.3 25.0 24.5 23.5 18–64

65+ 39.3 42.1 43.1 43.9 49.0 65+

Vīrieši 30.6 27.9 26.0 24.9 25.2 Males

0–17 36.4 30.7 25.4 22.5 21.7 0–17

18–64 29.5 26.4 24.6 24.0 23.0 18–64

65+ 28.0 31.2 33.5 32.7 40.1 65+


0–17 34.1 31.9 23.9 25.4 23.3 0–17

18–64 30.4 28.2 25.4 25.0 24.0 18–64

65+ 44.8 47.3 47.8 49.3 53.4 65+


1.15. Iedzīvotāju materiālā nenodrošinātība 2014.–2018. gadā

1.15. Material deprivation; 2014–2018


2014 2015 2016 2017 2018

Materiālā nenodrošinātība 34.6 29.7 26.4 23.0 21.0 Material deprivation

Dziļa materiālā

nenodrošinātība 19.2 16.4 12.8 11.3 9.5

Severe material

deprivation

CSP datubāze internetā (tabulu numuri: MNG130 un MNG140)/ CSB Internet database (table numbers: MNG130 and MNG140).


https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__nabadz_nevienl__monetara_nab/NIG190.px/?rxid=505c2bb3-b2e5-4f66-9e20-7642cb4d1924


https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__nabadz_nevienl__monetara_nab/NIG180.px/?rxid=781a6c9c-a27d-4958-9fda-2395b18e9ab2

http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nabadz_nevienl__matnenodr/MNG130.px


http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__nabadz_nevienl__matnenodr/MNG130.px/?rxid=12ac6e28-edcc-447f-9c24-f9be1a838292

http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__nabadz_nevienl__matnenodr/MNG140.px/?rxid=d48049f1-3123-40ec-9fae-d6d5c1e8908f


2. Mājsaimniecību ienākumi

Household Income

SATURS

2.1. Mājsaimniecību sadalījums pēc galvenā iztikas līdzekļu avota 2013.–2017. gadā ............25

2.2. Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu sastāvs 2013.–2017. gadā ................................25

2.3. Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu struktūra 2013.–2017. gadā ..............................25

2.4. Mājsaimniecību sadalījums pēc galvenā iztikas līdzekļu avota 2017. gadā ......................26

2.5. Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu sastāvs 2017. gadā ..........................................27

2.6. Mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma struktūra 2017. gadā ........................................28

2.7. Mājsaimniecību savstarpējā materiālā palīdzība 2017. gadā .........................................30

CONTENTS

2.1. Households by main source of subsistence; 2013–2017 ...............................................25

2.2. Composition of household disposable income; 2013–2017 ...........................................25

2.3. Structure of household disposable income; 2013–2017 ...............................................25

2.4. Households by main source of subsistence in 2017 .....................................................26

2.5. Composition of household disposable income in 2017 ..................................................27

2.6. Structure of household disposable income in 2017 ......................................................28

2.7. Inter-household cash transfers in 2017 .....................................................................30

2 Mājsaimniecību ienākumi

Household Income


2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 11,8 %, sasniedzot 489 eiro uz

vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps bija lielākais, salīdzinot ar iepriekšējos

gados fiksēto pieaugumu (2016. gadā – par 4,9 %, 2015. gadā – par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %).

Mājsaimniecību rīcībā (neto) esošie ienākumi Latvijā 2008.–2017. gadā

(eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

CSP datubāze internetā (tabulas numurs: IIG040).

2017. gadā viszemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē – 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Kopš

2016. gada mājsaimniecību ienākumi šajā reģionā pieauga par 10,3 %. Savukārt visaugstākie ienākumi bija Rīgā (592 eiro

mēnesī) un Pierīgā (536 eiro mēnesī). Šajos reģionos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 12,2 %. Zemgalē

mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 442 eiro mēnesī (pieaugums par 14,4 %), Kurzemē – 431 eiro mēnesī

(pieaugums par 8,8 %) un Vidzemē – 401 eiro mēnesī (pieaugums par 9,6 %). Pilsētās mājsaimniecību rīcībā esošie

ienākumi bija 518 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (pieaugums par 10,9 %) un laukos – 425 eiro mēnesī

(pieaugums par 14,2 %).

2017. gadā mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās par 13,1 % – no 311 eiro

mēnesī 2016. gadā līdz 352 eiro mēnesī 2017. gadā. Ienākumi no sociālajiem transfertiem (pensijām, pabalstiem u.c.

budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga lēnāk – par 4,2 % (no 108 eiro mēnesī 2016. gadā līdz

112 eiro mēnesī 2017. gadā).

2017. gadā ienākumu no algota darba īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos veidoja 72 % (2016. gadā –

71,2 %), bet sociālo transfertu īpatsvars – 23 % (2016. gadā – 24,7 %).

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu struktūra 2008.–2017. gadā (procentos)

CSP datubāze internetā (tabulas numurs: IIG050).

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, vismazākais ienākumu pieaugums bija trūcīgākajās mājsaimniecībās (par 5,6 %

pirmās kvintiļu grupas un par 7,1 % otrās kvintiļu grupas mājsaimniecībās). Visvairāk ienākumi pieauga turīgākajās jeb

piektās kvintiļu grupas mājsaimniecībās (par 14,3 %). Trešās un ceturtās kvintiļu grupas mājsaimniecībās ienākumi gada

laikā pieauga attiecīgi par 11,6 % un par 11,3 %.

355

303 286305 320

354387

417437

489

0

100

200

300

400

500

600

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

0%

25%

50%

75%

100%

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Ienākumi no algota darba Pašnodarbināto ienākumi Sociālie transferti Citi ienākumi

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__mb__ienakumi/IIG040.px



Household Income


2.1. Mājsaimniecību sadalījums pēc galvenā iztikas līdzekļu avota 2013.–2017. gadā

2.1. Households by main source of subsistence; 2013–2017 (procentos/ in per cent)

2013 2014 2015 2016 2017

PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL

Algota darba samaksa 57.1 58.7 59.2 60.5 60.2 Wages and salaries

Ienākumi no

pašnodarbinātības 2.6 2.9 2.7 2.3 2.2 Self-employment income

Transferti 39.5 37.9 37.3 36.4 36.6 Transfers

sociālie transferti 38.4 37.1 36.2 35.3 35.2 social transfers

Citi ienākumu veidi 0.8 0.4 0.7 0.8 1.0 Other kind of income

CSP aprēķins/ CSB estimate.

2.2. Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu sastāvs 2013.–2017. gadā

2.2. Composition of household disposable income; 2013–2017

(EUR, vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī/ EUR, on average per household member monthly)

2013 2014 2015 2016 2017

Rīcībā esošie ienākumi,

pavisam 353.99 386.91 416.50 437.11 488.84 Total disposable income

Ienākumi no algota darba 243.45 271.72 293.42 311.21 351.90 Wages and salaries

Pašnodarbināto ienākumi 13.70 15.99 15.57 13.32 14.44 Self-employment income

Ienākumi no īpašuma 3.19 3.51 4.58 3.77 6.97 Income from property

Saņemtie transferti 97.21 99.83 106.78 113.67 118.90 Received transfers


privātie transferti 4.31 3.80 5.51 5.73 6.43 private transfers

Citi ienākumi 0.06 0.03 0.03 0.05 0.09 Other kind of income

Rīcībā esošo ienākumu

samazinošie izdevumi -3.62 -4.18 -3.88 -4.92 -3.47

Expenses decreasing total

disposable income

CSP datubāze internetā (tabulas numurs: IIG050)/ CSB Internet database (table number: IIG050).

2.3. Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu struktūra 2013.–2017. gadā

2.3. Structure of household disposable income; 2013–2017 (procentos/ in per cent)

2013 2014 2015 2016 2017

Rīcībā esošie ienākumi,

pavisam 100 100 100 100 100 Total disposable income

Ienākumi no algota darba 68.8 70.2 70.4 71.2 72.0 Wages and salaries

Pašnodarbināto ienākumi 3.9 4.1 3.7 3.0 3.0 Self-employment income

Ienākumi no īpašuma 0.9 0.9 1.1 0.9 1.4 Income from property

Saņemtie transferti 27.5 25.8 25.6 26.0 24.3 Received transfers


privātie transferti 1.2 1.0 1.3 1.3 1.3 private transfers

Citi ienākumi 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 Other income

Rīcībā esošo ienākumu

samazinošie izdevumi -1.0 -1.1 -0.9 -1.1 -0.7

Expenses decreasing total

disposable income

CSP datubāze internetā (tabulas numurs: IIG050)/ CSB Internet database (table number: IIG050).


https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__mb__ienakumi/IIG050.px/?rxid=b0561940-c95f-4da2-bd60-29fc0378d945




Household Income


2.4. Mājsaimniecību sadalījums pēc galvenā iztikas līdzekļu avota 2017. gadā

2.4. Households by main source of subsistence in 2017 (procentos/ in per cent)

Pavisam Total

Algota

darba samaksa Wages and salaries

Ienākumi

no pašno-darbinātības Self-employment income

Saņemtie

sociālie transferti Received social transfers

Saņemtie

privātie transferti Received private transfers

Citi

ienākumu veidi Other kind of income

Visas

mājsaimniecības 100 60.2 2.2 35.2 1.3 1.0 All households

Pilsētas 100 62.0 1.7 34.0 1.5 0.9 Urban areas

Lauki 100 55.9 3.7 38.3 1.0 1.1 Rural areas

Reģioni Regions

Rīga 100 65.8 2.1 29.4 1.5 1.2 Riga

Pierīga 100 64.7 1.9 31.3 0.9 1.2 Pierīga

Vidzeme 100 56.2 1.9 41.1 0.3 0.4 Vidzeme

Kurzeme 100 56.1 1.8 39.8 1.6 0.7 Kurzeme

Zemgale 100 63.1 2.2 32.9 0.9 0.9 Zemgale

Latgale 100 44.9 3.7 48.2 2.4 0.8 Latgale

Kvintiļu grupas Quintile groups

1. 100 29.9 3.3 60.2 3.7 2.9 First

2. 100 34.5 1.9 62.7 0.7 0.1 Second

3. 100 65.9 2.2 30.9 0.7 0.3 Third

4. 100 81.5 1.8 15.5 0.9 0.2 Fourth

5. 100 89.4 1.9 6.7 0.6 1.4 Fifth

Mājsaimniecības

tips

Household type

Viena persona,

16–64 gadi 100 69.6 3.5 20.2 3.7 3.0

Single person

aged 16–64

Viena persona, 65 + 100 5.8 0.2 93.1 0.6 0.2 Single person

aged 65+

Viens pieaugušais ar

bērniem 100 68.9 2.6 21.3 7.2 0.0

One adult with

children

Pāris bez bērniem 100 55.0 2.1 41.6 0.8 0.5 Couple without

children

Pāris ar vienu bērnu 100 89.9 1.6 5.6 0.7 2.2 Couple with one

child

Pāris ar diviem

bērniem 100 92.7 4.2 2.7 0.0 0.3

Couple with two

children

Pāris ar trīs un vairāk

bērniem 100 81.2 5.4 12.2 0.0 1.2

Couple with three

and more children

Izglītības līmenis

(16–64) (1)

Educational

attainment

(age 16–64) (2)


vai zemāka 100 68.5 2.7 26.2 2.2 0.4

Basic education or

lower

Vidējā izglītība 100 77.4 3.6 15.2 2.2 1.5 Secondary

education

Augstākā izglītība 100 88.6 2.3 7.2 0.8 1.2 Higher education


(1) Mājsaimniecības galvenajam pelnītājam.

(2) Of the main household breadwinner.


Household Income


2.5. Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu sastāvs 2017. gadā

2.5. Composition of household disposable income in 2017


Rīc

ībā e

sošie

ienākum

i,

pavis

am

Tota

l dis

posable

incom

e

Ienākum

i no a

lgota

darb

a

Wages a

nd s

ala

ries

Pašnodarb

ināto

ienākum

i

Self-e

mplo

ym

ent

incom

e

Ienākum

i no īpašum

a

Incom

e fro

m p

ropert

y

Saņem

tie s

ociā

lie t

ransfe

rti

Receiv

ed s

ocia

l tr

ansfe

rs

Saņem

tie p

rivātie t

ransfe

rti

Receiv

ed p

rivate

tra

nsfe

rs

Citi ie

nākum

i

Oth

er

incom

e

Rīc

ībā e

sošo ienākum

u

sam

azin

ošie

izdevum

i

Expenses d

ecre

asin

g t

ota

l

dis

posable

incom

e

Visas

mājsaimniecības 488.84 351.90 14.44 6.97 112.47 6.43 0.09 -3.47 All households

Pilsētas 518.01 379.05 11.01 7.28 117.23 7.85 0.09 -4.50 Urban areas

Lauki 425.29 292.79 21.91 6.28 102.12 3.34 0.08 -1.23 Rural areas

Reģioni Regions

Rīga 592.16 446.47 14.49 11.39 118.93 9.80 0.08 -9.00 Riga

Pierīga 536.01 404.66 12.56 6.83 109.85 3.10 0.02 -1.02 Pierīga

Vidzeme 401.45 273.66 12.64 2.28 109.44 4.07 0.14 -0.77 Vidzeme

Kurzeme 430.63 288.63 16.08 7.75 111.40 7.64 0.12 -1.00 Kurzeme

Zemgale 441.80 316.79 13.11 5.01 101.21 4.03 0.04 1.61 Zemgale

Latgale 330.45 194.58 17.89 0.79 113.57 5.63 0.17 -2.18 Latgale


1. 162.36 70.14 7.54 0.89 83.48 6.17 0.05 -5.91 First

2. 285.17 131.52 8.03 0.73 139.86 5.71 0.13 -0.82 Second

3. 401.18 272.60 10.93 1.64 109.27 6.83 0.08 -0.17 Third

4. 572.41 440.83 16.84 3.54 106.05 7.18 0.13 -2.16 Fourth

5. 1076.25 889.00 30.28 30.60 129.08 6.12 0.04 -8.87 Fifth

Mājsaimniecības

tips

Household type

Viena persona,

16–64 gadi 672.34 543.45 23.05 12.97 90.94 14.93 0.00 -13.00

Single person

aged 16–64

Viena persona,

65 + 390.73 54.17 10.07 7.27 314.91 12.16 0.00 -7.86

Single person

aged 65+

Viens pieaugušais

ar bērniem 342.24 231.94 8.63 0.31 59.93 40.46 0.11 0.86

One adult with

children

Pāris bez bērniem 578.96 381.86 16.47 8.75 171.79 3.91 0.00 -3.82 Couple without

children

Pāris ar vienu

bērnu 579.74 489.74 14.10 16.16 63.41 3.66 0.07 -7.39

Couple with one

child

Pāris ar diviem

bērniem 460.43 391.96 13.16 3.70 49.75 2.92 0.18 -1.23

Couple with two

children

Pāris ar trīs un

vairāk bērniem 382.05 281.48 20.05 14.77 64.02 3.34 0.09 -1.70

Couple with three

and more children

Aktivitātes

statuss (1)

Activity status (2)

Algotu darbu

strādājošie 554.93 468.51 5.67 3.14 75.97 4.53 0.11 -3.00 Employees

Pašnodarbinātie 536.13 258.12 153.69 62.04 68.03 5.61 0.11 -11.47 Self-employed

Bezdarbnieki 198.81 82.93 3.39 10.81 81.08 20.54 0.01 0.04 Unemployed

Pensionētie 310.67 27.95 4.46 3.85 270.58 7.71 0.01 -3.88 In retirement

(1) Pēc mājsaimniecību galveno pelnītāju raksturojošas pazīmes.



Household Income


Rīc

ībā e

sošie

ienākum

i,

pavis

am

Tota

l dis

posable

incom

e

Ienākum

i no a

lgota

darb

a

Wages a

nd s

ala

ries

Pašnodarb

ināto

ienākum

i

Self-e

mplo

ym

ent

incom

e

Ienākum

i no īpašum

a

Incom

e fro

m p

ropert

y

Saņem

tie s

ociā

lie t

ransfe

rti

Receiv

ed s

ocia

l tr

ansfe

rs

Saņem

tie p

rivātie t

ransfe

rti

Receiv

ed p

rivate

tra

nsfe

rs

Citi ie

nākum

i

Oth

er

incom

e

Rīc

ībā e

sošo ienākum

u

sam

azin

ošie

izdevum

i

Expenses d

ecre

asin

g t

ota

l

dis

posable

incom

e

Citas

mājsaimniecības 222.99 47.11 3.97 1.08 142.99 30.19 0.10 -2.45 Other households

Izglītības

līmenis

(16–64) (1)

Educational

attainment

(age 16–64) (2)

Pamatskolas

izglītība vai

zemāka

291.85 209.89 6.65 0.33 68.81 4.52 0.10 1.54 Basic education or

lower

Vidējā izglītība 427.21 330.94 15.70 2.90 71.77 6.37 0.12 -0.59 Secondary

education

Augstākā izglītība 698.77 587.61 19.06 15.99 76.67 7.10 0.09 -7.75 Higher education

CSP datubāze internetā (tabulu numuri: IIG050, IIG070, un IIG090) un CSP aprēķins/ CSB Internet database (table numbers: IIG050,

IIG070, and IIG090) and CSB estimate.

2.6. Mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma struktūra 2017. gadā

2.6. Structure of household disposable income in 2017 (procentos/ in per cent)

Rīc

ībā e

sošie

ienākum

i,

pavis

am

Tota

l dis

posable

incom

e

Ienākum

i no a

lgota

darb

a

Wages a

nd s

ala

ries

Pašnodarb

ināto

ienākum

i

Self-e

mplo

ym

ent

incom

e

Ienākum

i no īpašum

a

Incom

e fro

m p

ropert

y

Saņem

tie s

ociā

lie t

ransfe

rti

Receiv

ed s

ocia

l tr

ansfe

rs

Saņem

tie p

rivātie t

ransfe

rti

Receiv

ed p

rivate

tra

nsfe

rs

Citi ie

nākum

i

Oth

er

incom

e

Rīc

ībā e

sošo ienākum

u

sam

azin

ošie

izdevum

i

Expenses d

ecre

asin

g t

ota

l

dis

posable

incom

e

Visas

mājsaimniecības 100 72.0 3.0 1.4 23.0 1.3 0.0 -0.7 All households

Pilsētas 100 73.2 2.1 1.4 22.6 1.5 0.0 -0.9 Urban areas

Lauki 100 68.8 5.2 1.5 24.0 0.8 0.0 -0.3 Rural areas

Reģioni Regions

Rīga 100 75.4 2.4 1.9 20.1 1.7 0.0 -1.5 Riga

Pierīga 100 75.5 2.3 1.3 20.5 0.6 0.0 -0.2 Pierīga

Vidzeme 100 68.2 3.1 0.6 27.3 1.0 0.0 -0.2 Vidzeme

Kurzeme 100 67.0 3.7 1.8 25.9 1.8 0.0 -0.2 Kurzeme

Zemgale 100 71.7 3.0 1.1 22.9 0.9 0.0 0.4 Zemgale

Latgale 100 58.9 5.4 0.2 34.4 1.7 0.1 -0.7 Latgale


1. 100 43.2 4.6 0.5 51.4 3.8 0.0 -3.6 First

2. 100 46.1 2.8 0.3 49.0 2.0 0.0 -0.3 Second

3. 100 67.9 2.7 0.4 27.2 1.7 0.0 0.0 Third

4. 100 77.0 2.9 0.6 18.5 1.3 0.0 -0.4 Fourth

5. 100 82.6 2.8 2.8 12.0 0.6 0.0 -0.8 Fifth







https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__mb__ienakumi/IIG070.px/?rxid=038cf0f0-bd93-4bf9-a6f5-ec97f65b4b47

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__mb__ienakumi/IIG090.px/?rxid=aae4259a-ed75-4fb0-8249-d44a9851c57f


Household Income


Rīc

ībā e

sošie

ienākum

i,

pavis

am

Tota

l dis

posable

incom

e

Ienākum

i no a

lgota

darb

a

Wages a

nd s

ala

ries

Pašnodarb

ināto

ienākum

i

Self-e

mplo

ym

ent

incom

e

Ienākum

i no īpašum

a

Incom

e fro

m p

ropert

y

Saņem

tie s

ociā

lie t

ransfe

rti

Receiv

ed s

ocia

l tr

ansfe

rs

Saņem

tie p

rivātie t

ransfe

rti

Receiv

ed p

rivate

tra

nsfe

rs

Citi ie

nākum

i

Oth

er

incom

e

Rīc

ībā e

sošo ienākum

u

sam

azin

ošie

izdevum

i

Expenses d

ecre

asin

g t

ota

l

dis

posable

incom

e

Mājsaimniecības

tips

Household type

Viena persona,

16–64 gadi 100 80.8 3.4 1.9 13.5 2.2 0.0 -1.9

Single person

aged 16–64

Viena persona,

65 + 100 13.9 2.6 1.9 80.6 3.1 0.0 -2.0

Single person

aged 65+

Viens pieaugušais

ar bērniem 100 67.8 2.5 0.1 17.5 11.8 0.0 0.3

One adult with

children

Pāris bez bērniem 100 66.0 2.8 1.5 29.7 0.7 0.0 -0.7 Couple without

children

Pāris ar vienu

bērnu 100 84.5 2.4 2.8 10.9 0.6 0.0 -1.3

Couple with one

child

Pāris ar diviem

bērniem 100 85.1 2.9 0.8 10.8 0.6 0.0 -0.3

Couple with two

children

Pāris ar trīs un

vairāk bērniem 100 73.7 5.2 3.9 16.8 0.9 0.0 -0.4

Couple with three

and more children

Aktivitātes

statuss (1)

Activity status (2)

Algotu darbu

strādājošie 100 84.4 1.0 0.6 13.7 0.8 0.0 -0.5 Employees

Pašnodarbinātie 100 48.1 28.7 11.6 12.7 1.0 0.0 -2.1 Self-employed

Bezdarbnieki 100 41.7 1.7 5.4 40.8 10.3 0.0 0.0 Unemployed

Pensionētie 100 9.0 1.4 1.2 87.1 2.5 0.0 -1.3 In retirement

Citas

mājsaimniecības 100 21.1 1.8 0.5 64.1 13.5 0.0 -1.1 Other households

Izglītības

līmenis

(16–64) (1)

Educational

attainment

(16-64) (2)

Pamatskolas

izglītība vai

zemāka

100 71.9 2.3 0.1 23.6 1.5 0.0 0.5 Basic education or

lower

Vidējā izglītība 100 77.5 3.7 0.7 16.8 1.5 0.0 -0.1 Secondary

education

Augstākā izglītība 100 84.1 2.7 2.3 11.0 1.0 0.0 -1.1 Higher education

CSP datubāze internetā (tabulu numuri: IIG050 un IIG070) un CSP aprēķins/ CSB Internet database (table numbers: IIG050 and

IIG070) and CSB estimate.






https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__mb__ienakumi/IIG070.px/?rxid=038cf0f0-bd93-4bf9-a6f5-ec97f65b4b47


Household Income


2.7. Mājsaimniecību savstarpējā materiālā palīdzība 2017. gadā

2.7. Inter-household cash transfers in 2017

Mājsaimniecības, kas ir sniegušas regulāru naudas palīdzību citām mājsaimniecībām (procentos) Households which have made regular cash transfers to other households (in per cent)

Sniegtās materiālās palīdzības vidējā summa (EUR gadā) (1) Average amount transferred (EUR annually) (2)

Mājsaimniecības, kas ir saņēmušas regulāru naudas palīdzību no citām mājsaimniecībām (procentos) Households which have received regular cash transfers from other households (in per cent)

Saņemtās materiālās palīdzības vidējā summa (EUR gadā) (1) Average amount received (EUR annually) (2)

Visas

mājsaimniecības 9.9 122.71 10.5 176.53 All households

Pilsētas 11.2 142.24 11.8 206.82 Urban areas

Lauki 6.6 73.90 7.4 100.83 Rural areas


1. 8.0 75.30 12.9 174.75 First

2. 5.0 51.74 12.5 143.64 Second

3. 7.9 75.69 12.3 205.09 Third

4. 11.6 137.21 9.6 207.16 Fourth

5. 16.8 273.62 5.1 152.06 Fifth

Mājsaimniecības

tips

Household

type

Viena persona,

16–64 gadi 11.2 179.46 10.9 179.19

Single person

aged 16–64

Viena persona, 65 + 4.5 63.69 14.7 145.93 Single person

aged 65+


bērniem 6.5 (46.38) 49.2 1142.25

One adult with

children

Pāris bez bērniem 10.2 125.39 5.7 93.86 Couple without

children

Pāris ar vienu bērnu 13.9 163.91 5.7 (131.69) Couple with one

child

Pāris ar diviem

bērniem 16.7 173.00 8.1 (140.18)

Couple with two

children


bērniem 12.2 199.19 9.7 (209.30)

Couple with

three and more

children


(1) Sniegtās un saņemtās materiālās palīdzības summa tika rēķināta vidēji uz visām mājsaimniecībām kopumā.

(2) Amount of material assistance given and received is calculated per all households.


3. Mājokļa apstākļi

Housing Conditions

SATURS

3.1. Mājokļa tips 2014.–2018. gadā.................................................................................34

3.2. Mājokļu labiekārtotība 2014.–2018. gadā ..................................................................34

3.3. Mājsaimniecības, kuras norādījušas atsevišķas problēmas saistībā ar savu mājokli,

2014.–2018. gadā ..................................................................................................34

3.4. Ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi un to ietekme uz mājsaimniecības finansiālo

situāciju 2014.–2018. gadā ......................................................................................35

3.5. Mājokļu vispārīgais raksturojums 2018. gadā .............................................................35

3.6. Mājokļa tips 2018. gadā ..........................................................................................36

3.7. Mājokļu labiekārtotība 2018. gadā ............................................................................37

3.8. Mājsaimniecību īpatsvars, kas norādījušas atsevišķas problēmas saistībā

ar savu mājokli 2018. gadā ......................................................................................38

3.9. Ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi un to ietekme uz mājsaimniecības finansiālo

situāciju 2018. gadā ...............................................................................................39

CONTENTS

3.1. Dwelling types; 2014–2018 .....................................................................................34

3.2. Amenities available in dwellings; 2014–2018 .............................................................34

3.3. Households indicating problems with dwelling; 2014–2018 () ........................................34

3.4. Housing costs and their influence on household financial situation; 2014–2018 ..............35

3.5. General dwelling characteristics in 2018 ....................................................................35

3.6. Dwelling types in 2018 ............................................................................................36

3.7. Amenities available in dwelling; 2018 ........................................................................37

3.8. Share of households indicating problems with the dwelling; 2018 () ..............................38

3.9. Housing costs and their influence on household financial situation in 2018 .....................39

3 Mājokļa apstākļi

Housing Conditions


Dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas mājsaimniecību dzīvo daudzdzīvokļu mājās ar 10 un vairāk dzīvokļiem, bet vairāk nekā

viena ceturtā daļa – savrupmājā/ viensētā. 2018. gadā mājsaimniecību apdzīvotā mājokļa platība bija vidēji 69,4

kvadrātmetri, to lietošanā bija vidēji 2,7 istabas un katram mājsaimniecības loceklim – vidēji 1,2 istabas. Visplašākos

mājokļus (vidēji 89,6 kvadrātmetrus) apdzīvoja Pierīgas mājsaimniecības, savukārt Rīgas mājsaimniecības – vispieticīgākās

platības mājokļus (vidēji – 56 kvadrātmetrus). 2018. gadā vienas 16–64 gadus vecas personas mājsaimniecības apdzīvotā

mājokļa platība bija vidēji 53,6 kvadrātmetri un 53,8 kvadrātmetri – vienas vecāka gadagājuma (vismaz 65 gadus vecu)

personas mājsaimniecībai. Šajās mājsaimniecībās uz vienu personu bija vairāk nekā 2 istabas. Turpretī mājsaimniecības ar

bērniem dzīvoja plašākos mājokļos (76,3 kvadrātmetri – pāris ar vienu bērnu, 79,5 kvadrātmetri – pāris ar diviem bērniem,

85 kvadrātmetri – pāris ar trim un vairāk bērniem). Tomēr pāriem ar vismaz diviem bērniem bija mazāk par vienu istabu

katrai personai (0,8 istabas – pāriem ar diviem bērniem un 0,6 istabas – pāriem ar trim un vairāk bērniem), kas liecina par

pārapdzīvotību.

2018. gadā 93,3 % Latvijas mājsaimniecību bija nodrošinātas ar aukstā ūdens apgādi (ūdensvadu), 84,4 % – ar karstā

ūdens apgādi, 87,2 % mājsaimniecību mājokļos bija vanna vai duša un 89,5 % – tualete ar ūdens novadu. Rīgā gandrīz

visu mājsaimniecību mājokļos bija aukstā ūdens apgāde (99,7 %), karstā ūdens apgāde (95,4 %), tualete ar ūdens novadu

(97,6 %) un vannas istaba vai duša (95,9 %). Savukārt Latgalē, Vidzemē un Zemgalē ievērojami mazākai mājsaimniecību

daļai mājokļi bija aprīkoti ar iepriekš minētajām labierīcībām.

Kopš 2017. gada mājokļa uzturēšanas izdevumi pieauga par 8,8 %. 2018. gadā mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija

vidēji 150 eiro mēnesī un mājsaimniecības šo izdevumu segšanai tērēja vidēji 13,4 % no saviem rīcībā esošiem ienākumiem.

Tā bija vidējā gada laikā maksātā summa, ņemot vērā gan silto sezonu ar zemākām, gan apkures periodu ar augstākām

izmaksām.

2018. gadā visaugstākie mājokļa uzturēšanas izdevumi bija Pierīgā (186 eiro mēnesī) un Rīgā (173 eiro mēnesī). Pārējos

reģionos mājokļa uzturēšanas izdevumi bija zemāki: Zemgalē – 139 eiro mēnesī, Kurzemē – 125 eiro mēnesī, Vidzemē –

124 eiro mēnesī un Latgalē – 98 eiro mēnesī.

Visvairāk mājokļa uzturēšanai tērēja pāri ar trim un vairāk bērniem (245 eiro mēnesī jeb 12,3 % no saviem rīcībā esošiem

ienākumiem) un pāri ar diviem bērniem – 237 eiro mēnesī jeb 12,7 % no saviem rīcībā esošiem ienākumiem. Savukārt

vienas personas mājsaimniecības mājokļa uzturēšanai tērēja vismazāk: 129 eiro mēnesī vienas 16–64 gadus vecas personas

mājsaimniecības un 94 eiro mēnesī – vienas vismaz 65 gadus vecas personas mājsaimniecības. Tomēr šīm mājsaimniecībām

mājokļa uzturēšanas izdevumu segšanai ir nepieciešama ievērojami lielāka daļa no to rīcībā esošiem ienākumiem. Vienas

16–64 gadus vecas personas mājsaimniecībai mājokļa uzturēšanas izdevumi veidoja 18,5 % no tās rīcībā esošiem

ienākumiem un vienas vecāka gadagājuma (vismaz 65 gadus vecas) personas mājsaimniecībai – 24,5 % no tās rīcībā

esošajiem ienākumiem.

Ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi un to attiecība pret rīcībā esošiem ienākumiem dažāda demogrāfiskā tipa mājsaimniecībās 2018. gadā

CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MTG050)/ CSB Internet database (table number: MTG050).

150129

94

176

140

225 237 245

13.4

18.5

24.521.8

12.2 13.1 12.7 12.3

-40

-30

-20

-10

0

10

20

30

40

0

250

500

Visasmājsaimniecības

Viena persona

16–64 gadi

Viena persona65+

Vienspieaugušais ar

bērniem

Pāris bezbērniem

Pāris ar vienubērnu

Pāris ar diviembērniem

Pāris ar trim unvairāk bērniem

(%)

(eiro/

euro

)

Mājokļa uzturēšanas izdevumi (eiro mēnesī)

Mājokļa uzturēšanas izdevumu % attiecība pret mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem

http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__majapst/MTG050.px

http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__majapst/MTG050.px/?rxid=6de43c51-eaef-4ab1-baa7-34748b1d9736


Housing Conditions


2018. gadā 24,4 % mājsaimniecību nebija grūtību segt mājokļa izdevumus. Mājokļa izdevumu segšana bija nedaudz

apgrūtinoša 47,6 % mājsaimniecību un ļoti apgrūtinoša – 28 % mājsaimniecību.

Vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija Zemgalē. 2018. gadā 36,4 % šī reģiona mājsaimniecību mājokļa izdevumu

segšana bija ļoti apgrūtinoša. Savukārt Rīgā un Kurzemē bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kurām mājokļa

izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša – attiecīgi 22,3 % un 23,5 %.

Dati liecina, ka vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no

65 gadiem, un mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem. Mājokļa izdevumus bija ļoti apgrūtinoši segt 46 %

vientuļām vecākā gadagājuma personām (vecumā no 65 gadiem) un 35,6 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un

bērniem. Savukārt starp pāriem ar vienu bērnu un pāriem ar diviem bērniem bija vismazākais īpatsvars, kas apgalvoja, ka

mājokļa izdevumu segšana ir ļoti apgrūtinoša, – attiecīgi 13,4 % un 16,7 %.

Atbilžu sadalījums uz jautājumu “Vai kopējie ar mājokli saistītie izdevumi Jūsu mājsaimniecībai sagādā finansiālas grūtības?” 2018. gadā

(procentos)


2018. gadā 22,7 % mājsaimniecību norādīja, ka viņu mājoklim ir tekošs jumts, mitras sienas vai trupe logu rāmjos vai

grīdās, 18,3 % uztraucās par apkārtējās vides piesārņojumu dzīvesvietas apkārtnē un 14,3 % mājsaimniecību traucēja

troksnis no kaimiņu dzīvokļiem, kāpņu telpas vai āra. Salīdzinoši mazāk mājsaimniecību uztraucās par noziedzību un

vardarbību savas dzīvesvietas apkārtnē (9 %) un to, ka mājoklī ir nepietiekama dienas gaisma, pārāk tumšs (7,7 %).

Salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Rīgā ievērojami vairāk mājsaimniecību uztraucās par apkārtējās vides

piesārņojumu dzīvesvietas apkārtnē (25,1 %), troksni no kaimiņu dzīvokļiem, kāpņu telpas vai āra (23,5 %) un noziedzību

un vardarbību savas dzīvesvietas apkārtnē (18,9 %). Savukārt Latgalē visvairāk mājsaimniecību uztraucās par to, ka viņu

mājoklī ir tekošs jumts, mitras sienas vai trupe logu rāmjos vai grīdās (39,4 %).

24.0

16.7

13.4

19.9

35.6

46.0

29.7

28.0

48.1

55.6

48.8

53.1

46.5

39.9

39.1

47.6

27.9

27.7

37.8

27.0

18.0

14.1

31.2

24.4

0% 20% 40% 60% 80% 100%

Pāris ar trim un vairāk bērniem

Pāris ar diviem bērniem

Pāris ar vienu bērnu

Pāris bez bērniem

Viens pieaugušais ar bērniem

Viena persona 65+

Viena persona 16–64 gadi

Visas mājsaimniecības

Ļoti apgrūtinoši Nedaudz apgrūtinoši Nemaz nav apgrūtinoši


http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__majapst/MTG060.px/?rxid=1d0f4489-66f8-4dca-abe3-1272cfb65cc0


Housing Conditions


3.1. Mājokļa tips 2014.–2018. gadā

3.1. Dwelling types; 2014–2018 (procentos/ in per cent)

2014 2015 2016 2017 2018

PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL

Savrupmāja/ viensēta 26.2 27.2 26.7 25.9 26.0 Detached house

Savrupmājas daļa vai

rindu māja 3.5 3.2 2.7 2.8 2.5

Semi-detached or terraced

house

Dzīvoklis daudzdzīvokļu

mājā ar mazāk nekā

10 dzīvokļiem

7.9 8.1 8.1 7.6 8.0

Apartment or flat in a

building with less than

10 dwellings

Dzīvoklis daudzdzīvokļu

mājā ar 10 un vairāk

dzīvokļiem

62.2 61.4 62.4 63.1 63.3

Apartment or flat in a

building with 10 or more

dwellings

Cita tipa mājoklis 0.1 0.1 0.1 0.6 0.1 Some other kind of

accommodation


3.2. Mājokļu labiekārtotība 2014.–2018. gadā

3.2. Amenities available in dwellings; 2014–2018 (procentos/ in per cent)

2014 2015 2016 2017 2018

Mājsaimniecības, kurām ir šādas labierīcības:

Households having following amenities:

Vannas istaba vai duša 83.5 83.9 84.9 86.7 87.2 Bath or shower

Tualete ar ūdens novadu 85.5 86.1 86.7 88.3 89.5 Indoor flushing toilet

CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MNG050)/ CSB Internet database (table number: MNG050).

3.3. Mājsaimniecības, kuras norādījušas atsevišķas problēmas saistībā ar savu

mājokli, 2014.–2018. gadā (1)

3.3. Households indicating problems with dwelling; 2014–2018 (2) (procentos/ in per cent)

2014 2015 2016 2017 2018

Tekošs jumts; mitras

sienas, griesti, grīdas vai

mājas pamati vai trupe

logu rāmjos, durvīs vai

grīdās

26.9 24.1 21.6 22.7 22.7

Leaking roof, damp walls/

floors/ foundation, or rot

in window frames or floor

Pārāk tumšs, maz dienas

gaismas 9.0 8.7 8.3 8.9 7.7 Too dark, not enough light

Troksnis no kaimiņu

dzīvokļiem, kāpņu telpas,

rūpniecības uzņēmumiem

vai ielas

15.6 14.5 14.0 14.7 14.3

Noise from neighbours or

from the street (traffic,

business, factories, etc.)

Apkārtējās vides

piesārņojums, putekļi

un/vai citas vides

problēmas

20.1 18.0 17.1 18.0 18.3

Pollution, grime and/or

other environmental

problems

Vardarbība un noziedzības

līmenis dzīvesvietas

apkārtnē

13.5 12.3 10.4 8.5 9.0 Crime, violence or

vandalism in the area

CSP datubāze internetā (tabulu numuri: MTG010 un MNG050)/ CSB Internet database (table numbers: MTG010 and MNG050).

(1) Respondents varēja norādīt vienu vai vairākas problēmas saistībā ar savu mājokli.

(2) Respondent was able to indicate one or several housing deprivation factors.


http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__majapst/MTG030.px/?rxid=e4f4a310-0edc-41c0-8ee2-6e6225a2bcf2


http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__nabadz_nevienl__matnenodr/MNG050.px/?rxid=b154049e-eecc-41b6-928e-9bdb2ad280d9

http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__majapst/MTG010.px/?rxid=8a7dcf12-e769-473d-9c43-e8899a803b20


http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__majapst/MTG010.px/?rxid=8a7dcf12-e769-473d-9c43-e8899a803b20



Housing Conditions


3.4. Ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi un to ietekme uz mājsaimniecības

finansiālo situāciju 2014.–2018. gadā

3.4. Housing costs and their influence on household financial situation; 2014–2018

2014 2015 2016 2017 2018

Kopējie ar mājokļa

uzturēšanu saistītie

izdevumi uz mājsaimniecību

mēnesī, EUR

136.00 141.94 139.98 138.09 150.21 Total monthly housing

costs per household, EUR

Mājokļa izdevumi, procentos

pret rīcībā esošo ienākumu 16.1 15.2 14.0 13.5 13.4

Housing costs as per cent

of disposable income

„Vai kopējie ar mājokli saistītie izdevumi Jūsu mājsaimniecībai sagādā

finansiālas grūtības?” (procentos) 100 100 100 100 100

“Is total housing cost a financial burden to your

household?” (in per cent)

Ļoti apgrūtinoši 40.0 33.9 30.5 32.9 28.0 A heavy burden

Nedaudz apgrūtinoši 45.5 47.7 50.1 46.9 47.6 A slight burden

Nemaz nav apgrūtinoši 14.5 18.4 19.4 20.2 24.4 Not a burden at all

CSP datubāze internetā (tabulu numuri: MTG050 un MTG060)/ CSB Internet database (table numbers: MTG050 and MTG060).

3.5. Mājokļu vispārīgais raksturojums 2018. gadā

3.5. General dwelling characteristics in 2018

Vidējais istabu

skaits mājsaimniecību lietošanā (1) Average number of rooms available to households (2)

Istabu skaits uz vienu mājsaimniecības locekli (1) Average number of rooms per household

member (2)

Mājokļa vidējā platība, m2

Average size of dwelling, m2

Visas mājsaimniecības 2.7 1.2 69.4 All households

Pilsētas 2.5 1.1 60.5 Urban areas

Lauki 3.2 1.3 91.8 Rural areas

Reģioni Regions

Rīga 2.3 1.1 56.0 Riga

Pierīga 3.1 1.2 89.6 Pierīga

Vidzeme 2.8 1.2 74.3 Vidzeme

Kurzeme 2.7 1.1 71.2 Kurzeme

Zemgale 3.2 1.3 78.5 Zemgale

Latgale 2.8 1.3 65.7 Latgale

Mājsaimniecības tips Household type

Viena persona, 16–64 gadi 2.2 2.2 53.6 Single person

aged 16–64

Viena persona, 65 + 2.2 2.2 53.8 Single person aged 65+


bērniem 2.4 1.0 60.8 One adult with children

Pāris bez bērniem 2.8 1.4 73.8 Couple without children

Pāris ar vienu bērnu 2.9 1.0 76.3 Couple with one child

Pāris ar diviem bērniem 3.1 0.8 79.5 Couple with two

children


bērniem 3.3 0.6 85.0

Couple with three and

more children


(1) Par istabu tiek uzskatīta arī virtuve, ja tā ir paredzēta ne tikai maltītes gatavošanai, bet arī tiek apdzīvota kā privāta telpa.

(2) Kitchen, if intended not only for cooking, but resided also as a private space, is considered to be a room as well.






http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__majapst/MTG020.px/?rxid=a59fa78e-58f1-4687-a4fd-afe866f42844


Housing Conditions


3.6. Mājokļa tips 2018. gadā

3.6. Dwelling types in 2018 (procentos/ in per cent)

Pavis

am

Tota

l

Savru

pm

āja

/ vie

nsēta

Deta

ched h

ouse

Savru

pm

āja

s d

aļa

vai rindu

māja

Sem

i-deta

ched o

r te

rraced

house

Dzīv

oklis d

audzdzīv

okļu

mājā

ar

mazāk n

ekā 1

0 d

zīv

okļiem

Apart

ment

or

flat

in a

buildin

g

with less t

han 1

0 d

wellin

gs

Dzīv

oklis d

audzdzīv

okļu

mājā

ar

10 u

n v

airāk d

zīv

okļiem

Apart

ment

or

flat

in a

buildin

g

with 1

0 o

r m

ore

dw

ellin

gs

Cita t

ipa m

ājo

klis

Som

e o

ther

type o

f

accom

modation

Visas mājsaimniecības 100 26.0 2.5 8.0 63.3 0.1 All households



Reģioni Regions

Rīga 100 6.0 1.9 4.6 87.5 - Riga

Pierīga 100 36.8 1.9 8.7 52.3 0.4 Pierīga

Vidzeme 100 40.3 1.7 11.2 46.8 - Vidzeme

Kurzeme 100 31.1 2.0 10.4 56.5 - Kurzeme

Zemgale 100 38.7 3.9 10.0 47.3 0.1 Zemgale

Latgale 100 38.4 4.7 9.8 46.9 0.1 Latgale


Viena persona,

16–64 gadi 100 15.7 1.8 9.3 72.9 0.4

Single person

aged 16–64

Viena persona, 65 + 100 17.8 2.4 9.5 70.3 - Single person

aged 65+


bērniem 100 10.4 1.7 8.5 79.4 -

One adult with

children


children

Pāris ar vienu bērnu 100 25.0 3.6 6.0 65.4 - Couple with one

child

Pāris ar diviem bērniem 100 24.7 1.6 7.6 65.8 0.3 Couple with two

children


bērniem 100 27.1 3.7 9.2 60.0 -

Couple with three

and more children



http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__majapst/MTG030.px/?rxid=b68b8435-bccf-4840-a8a1-b5e195dd61a3


Housing Conditions


3.7. Mājokļu labiekārtotība 2018. gadā

3.7. Amenities available in dwelling; 2018 (procentos/ in per cent)

Aukstā

ūdens a

pgāde

(ūdensvads)

Cold

wate

r supply

(w

ate

r pip

e)

Kars

tā ū

dens a

pgāde

Hot

wate

r supply

Kanalizācija

Sew

era

ge

Vannas istaba

vai duša Bath or shower

Tualete ar

ūdens novadu Indoor

flushing toilet

Tīk

la g

āze

Tow

n g

as a

nd n

atu

ral gas

Balo

nu g

āze

Liq

uefied h

ydro

carb

ons

Sta

cio

nārā

ele

ktr

iskā p

līts

Sta

tionary

ele

ctr

ical ra

nge

privāta

jā lie

tošanā

for

sole

use

koplieto

šanā

share

d

privāta

jā lie

tošanā

for

sole

use

koplieto

šanā

share

d

Visas mājsaimniecības 93.3 84.4 91.9 86.1 1.2 87.5 2.0 48.4 29.7 22.8

All households

Pilsētas 97.8 91.6 97.2 91.6 1.4 93.2 2.3 61.6 18.3 21.9 Urban areas

Lauki 82.2 66.5 78.7 72.3 0.6 73.3 1.1 15.4 58.2 24.8 Rural areas

Reģioni Regions

Rīga 99.7 95.4 99.4 94.0 1.9 94.4 3.2 75.0 5.1 21.8 Riga

Pierīga 95.0 90.1 93.8 90.1 1.4 91.8 1.7 43.9 29.8 30.0 Pierīga

Vidzeme 85.8 71.3 82.1 77.8 0.1 78.4 2.1 14.1 51.9 31.2 Vidzeme

Kurzeme 92.7 82.7 91.1 84.5 0.4 86.4 1.0 28.8 41.7 26.9 Kurzeme

Zemgale 87.5 70.6 85.7 81.9 1.1 82.7 1.4 40.7 43.9 16.6 Zemgale

Latgale 85.8 71.8 83.7 71.9 0.5 76.2 0.4 34.0 54.1 11.9 Latgale

Mājsaimniecības tips

Household type

Viena persona,

16–64 gadi 92.0 81.9 91.5 81.6 3.2 83.2 4.6 53.7 24.0 21.5

Single person

aged 16–64

Viena persona,

65 + 91.8 80.7 90.3 82.8 1.0 85.8 1.9 54.8 30.6 13.1

Single person

aged 65+

Viens pieaugušais

ar bērniem 97.8 90.0 96.3 92.0 1.0 92.8 0.9 53.9 17.8 30.3

One adult with

children

Pāris bez bērniem 94.5 86.0 92.5 88.1 0.5 89.3 1.1 45.9 32.4 23.8 Couple without

children

Pāris ar vienu

bērnu 98.1 93.6 97.2 94.9 0.5 94.3 1.6 44.8 22.3 35.3

Couple with

one child

Pāris ar diviem

bērniem 97.8 92.4 95.9 94.3 0.7 94.9 0.9 45.0 24.3 37.9

Couple with

two children

Pāris ar trīs un

vairāk bērniem 95.1 87.4 94.3 92.2 1.5 94.3 - 35.9 29.4 36.1

Couple with

three and more

children

CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MTG040) un CSP aprēķins/ CSB Internet database (table number: MTG040) and CSB estimate.


http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__majapst/MTG040.px/?rxid=a14bb386-d886-425b-9b0a-d2c53571e02f


Housing Conditions


3.8. Mājsaimniecību īpatsvars, kas norādījušas atsevišķas problēmas saistībā ar savu

mājokli 2018. gadā (1)

3.8. Share of households indicating problems with the dwelling; 2018 (2) (procentos/ in per cent)

Tekošs jumts; mitras sienas, griesti, grīdas vai mājas pamati vai trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās Leaking roof, damp walls/ floors/ foundation, or rot in window frames or floor

Pārāk tumšs, maz gaismas Too dark, not enough light

Troksnis no kaimiņu dzīvokļiem, kāpņu telpas, rūpniecības uzņēmumiem vai ielas Noise from neighbours or from the street (traffic, business, factories, etc.)

Apkārtējās vides piesārņojums, putekļi un/vai citas vides problēmas Pollution, grime and/or other environmental problems

Vardarbība un noziedzības līmenis dzīvesvietas apkārtnē Crime, violence or vandalism in the area

Visas mājsaimniecības 22.7 7.7 14.3 18.3 9.0 All households

Pilsētas 18.8 7.6 17.7 20.1 11.9 Urban areas

Lauki 32.4 7.9 5.8 13.9 1.6 Rural areas

Reģioni Regions

Rīga 17.6 9.7 23.5 25.1 18.9 Riga

Pierīga 17.4 3.0 7.0 6.5 2.0 Pierīga

Vidzeme 28.5 12.7 10.3 20.6 1.2 Vidzeme

Kurzeme 23.2 6.7 9.2 18.1 6.7 Kurzeme

Zemgale 20.2 7.7 7.2 15.6 2.3 Zemgale

Latgale 39.4 5.9 13.0 17.0 5.6 Latgale


Viena persona,

16–64 gadi 22.0 8.1 16.6 17.6 11.1

Single person

aged 16–64

Viena persona, 65 + 21.9 8.2 14.0 15.3 8.3 Single person

aged 65+


bērniem 23.6 8.9 18.0 21.3 10.9

One adult with

children

Pāris bez bērniem 19.7 7.6 13.1 18.8 8.2 Couple without

children

Pāris ar vienu bērnu 16.4 6.1 14.5 17.4 11.1 Couple with one

child

Pāris ar diviem

bērniem 25.6 3.8 14.6 21.8 7.4

Couple with two

children


bērniem 26.4 6.0 14.5 17.1 8.9

Couple with three

and more children

CSP datubāze internetā (tabulu numuri: MTG010 un MNG050)/ CSB Internet database (table numbers: MTG010 and MNG050).

(1) Respondents varēja norādīt vienu vai vairākas problēmas saistībā ar savu mājokli.

(2) Respondent was able to indicate one or several housing deprivation factors.

http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__majapst/MTG010.px/?rxid=8a7dcf12-e769-473d-9c43-e8899a803b20


http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__majapst/MTG010.px/?rxid=8a7dcf12-e769-473d-9c43-e8899a803b20



Housing Conditions


3.9. Ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi un to ietekme uz mājsaimniecības

finansiālo situāciju 2018. gadā

3.9. Housing costs and their influence on household financial situation in 2018

Kopējie ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi uz mājsaimniecību mēnesī, EUR Total housing costs, EUR per household monthly

Mājokļa izdevumi, % pret rīcībā esošo ienākumu Housing costs, as per cent of disposable income

„Vai kopējie ar mājokli saistītie izdevumi Jūsu mājsaimniecībai sagādā finansiālas grūtības?”, % “Is total housing cost a financial burden to your household?”, %

Ļoti apgrūtinoši A heavy burden

Nedaudz apgrūtinoši A slight burden

Nemaz nav apgrūtinoši Not a burden at all

Visas mājsaimniecības 150.21 13.4 28.0 47.6 24.4

All households



Reģioni Regions

Rīga 172.96 13.5 22.3 48.2 29.5 Riga

Pierīga 185.97 14.0 32.0 47.7 20.3 Pierīga

Vidzeme 124.12 13.4 25.6 53.8 20.6 Vidzeme

Kurzeme 125.15 12.1 23.5 52.2 24.4 Kurzeme

Zemgale 139.46 12.8 36.4 42.7 20.9 Zemgale

Latgale 98.13 13.3 35.7 41.9 22.3 Latgale


Viena persona,

16–64 gadi 128.57 18.5 29.7 39.1 31.2

Single person

aged 16–64


aged 65+


bērniem 176.05 21.8 35.6 46.5 18.0

One adult with

children


children

Pāris ar vienu bērnu 225.35 13.1 13.4 48.8 37.8 Couple with

one child

Pāris ar diviem bērniem 236.55 12.7 16.7 55.6 27.7 Couple with

two children


bērniem 244.81 12.3 24.0 48.1 27.9

Couple with

three and more

children

CSP datubāze internetā (tabulu numuri: MTG050 un MTG060)/ CSB Internet database (table numbers: MTG050 and MTG060).






4. Mājsaimniecību sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riski

Risks of Household Social Exclusion and Material Deprivation

SATURS

4.1. Mājsaimniecību nodrošinātība ar ilglietošanas precēm 2014.–2018. gadā ...................... 43

4.2. Atbilžu sadalījums uz jautājumu „Ņemot vērā jūsu mājsaimniecības kopējos neto

(pēcnodokļu) ienākumus, kā jūsu mājsaimniecībai izdodas savilkt galus kopā, t.i.,

nomaksāt nepieciešamos ikdienas izdevumus?” 2014.–2018. gadā ............................... 43

4.3. Mājsaimniecību nodrošinātība ar ilglietošanas precēm 2018. gadā ................................ 44

4.4. Mājsaimniecību materiālās nenodrošinātības riska faktoru ietekme pilsētās un

laukos 2018. gadā .................................................................................................. 47

4.5. Mājsaimniecību materiālās nenodrošinātības riska faktoru ietekme

statistiskajos reģionos 2018. gadā ............................................................................ 48

4.6. Mājsaimniecību materiālās nenodrošinātības riska faktoru ietekme dažāda

demogrāfiskā tipa mājsaimniecībās 2018. gadā .......................................................... 49

4.7. Atbilžu sadalījums uz jautājumu „ņemot vērā Jūsu mājsaimniecības kopējos neto

(pēcnodokļu) ienākumus, kā Jūsu mājsaimniecībai izdodas savilkt galus kopā, t.i.,

nomaksāt nepieciešamos ikdienas izdevumus?” 2018. gadā ......................................... 51

4.8. Mājsaimniecību zemāko nepieciešamo neto ienākumu, lai spētu savilkt galus kopā, un

mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu salīdzinājums 2018. gadā ................................. 52

4.9. Mājsaimniecību iespējas savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret citām

2018. gadā ............................................................................................................ 53

4.10. 16 gadus vecu un vecāku personu individuālo pamatvajadzību nodrošināšanas

iespējas 2018. gadā ................................................................................................ 54


iespējas statistiskajos reģionos 2018. gadā ................................................................ 55


iespējas dažāda demogrāfiskā tipa mājsaimniecībās 2018. gadā ................................... 56

CONTENTS

4.1. Durable goods possessed by households; 2014–2018 ................................................. 43

4.2. Answers to the question “Taking into account your household’s total net

(after taxes) income, is your household able to make ends meet, namely,

to pay for its usual necessary expenses?”; 2014–2018 ................................................ 43

4.3. Durable goods possessed by households in 2018 ........................................................ 44

4.4. Influence of household material deprivation risk factors in urban and rural areas;

2018 ..................................................................................................................... 47

4.5. Influence of household material deprivation risk factors by statistical region; 2018 ......... 48

4.6. Influence of household material deprivation risk factors in households of various

demographic types; 2018 ........................................................................................ 49

4.7. Answers to the question “Taking into account your household’s total net

(after taxes) income, is your household able to make ends meet, namely,

to pay for its usual necessary expenses?”; 2018 ......................................................... 51

4.8. Comparison between household lowest net income necessary to make ends meet

and household disposable income; 2018 .................................................................... 52

4.9. Household ability to replace worn-out furniture; 2018 ................................................. 53

4.10. Possibilities to meet basic individual needs of persons aged 16 and over; 2018 .............. 54

4.11. Possibilities to meet basic individual needs of persons aged 16 and over

by statistical region; 2018 ....................................................................................... 55

4.12. Possibilities to meet basic individual needs of persons aged 16 and over

in households of various demographic types; 2018 ..................................................... 56

4 Mājsaimniecību sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riski



2018. gadā 35,7 % mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par

7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā. Savukārt par 5,6 procentpunktiem palielinājās to mājsaimniecību īpatsvars,

kas savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (no 51,2 % 2017. gadā līdz 56,8 % 2018. gadā),

un par 2,1 procentpunktu – to mājsaimniecību īpatsvars, kas savus ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti viegli (no 5,3 %

2017. gadā līdz 7,4 % 2018. gadā).

Rīgas un Pierīgas mājsaimniecības visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus.

2018. gadā 8,9 % Rīgas mājsaimniecību un 8 % Pierīgas mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti

viegli. Savukārt pesimistiskākais vērtējums par savām iespējām segt ikdienas izdevumus bija mājsaimniecības Latgalē un

Zemgalē. 2018. gadā 44,1 % Latgales mājsaimniecību un 43,6 % Zemgales mājsaimniecību savus nepieciešamos ikdienas

izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām.

Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvo viena persona vecumā no 65 gadiem, un

mājsaimniecībām, kurās dzīvo viens pieaugušais ar bērniem. 54,8 % vienas personas (vecumā no 65 gadiem)

mājsaimniecību un 42,6 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām

vai ar lielām grūtībām.

Spēja segt nepieciešamos ikdienas izdevumus dažāda tipa mājsaimniecībās 2018. gadā

(procentos)

CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MNG150).

2018. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 555 eiro

mēnesī. Tas ir par 9,1 % vairāk nekā 2017. gadā, kad Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa

uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 509 eiro mēnesī, bet to rīcībā esošie ienākumi veidoja 96 % no šīs summas,

sasniedzot 489 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli.

2017. gadā mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem (1. un 2. kvintiļu grupa) visbiežāk trūka līdzekļu ikdienas izdevumu

segšanai, un tās nosauca ievērojami pieticīgākas summas, kas būtu nepieciešamas ikdienas izdevumu segšanai. 1. kvintiļu

grupas mājsaimniecības norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 360 eiro mēnesī,

2. kvintiļu grupas mājsaimniecības – 446 eiro mēnesī. Tomēr šo mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ievērojami atpalika

no minimālās nepieciešamās summas. 1. kvintiļu grupas mājsaimniecībām rīcībā esošie ienākumi veidoja tikai 45,1 % no

minimālās summas ikdienas izdevumu segšanai, sasniedzot 162 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. 2. kvintiļu

grupas mājsaimniecībām situācija bija nedaudz labāka. To rīcībā esošie ienākumi sasniedza 64 % no minimālās summas

ikdienas izdevumu segšanai, sasniedzot 285 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

2018. gadā 62 % trūcīgāko (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām

grūtībām. Turīgāko mājsaimniecību vidū (5. kvintiļu grupā) šāds īpatsvars bija ievērojami mazāks – 9,5 %. Turklāt,

salīdzinot ar zemāko kvintiļu grupu mājsaimniecībām, 5. kvintiļu grupas mājsaimniecības nosauca ievērojami augstāku

summu ikdienas izdevumu segšanai – vismaz 711 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

31.5

21.9

17.1

28.2

42.6

54.8

37.0

35.7

59.8

71.5

69.0

62.2

52.5

41.1

53.1

56.8

8.7

6.6

13.9

9.6

4.9

4.1

9.9

7.4

0% 20% 40% 60% 80% 100%




Pāris bez bērniem


Viena persona 65+


Visas mājsaimniecības

Ar grūtībām vai ar lielām grūtībām Ar nelielām grūtībām vai samērā viegli Viegli vai ļoti viegli





Kopš 2017. gada nedaudz samazinājās to mājsaimniecību īpatsvars, kas naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties segt

neparedzētus izdevumus (no 63,4 % 2017. gadā līdz 59,2 % 2018. gadā), katru gadu doties brīvdienās ārpus mājām (no

39,4 % 2017. gadā līdz 35,6 % 2018. gadā) un ēst gaļu, putnu gaļu un zivis katru otro dienu (16 % 2017. gadā un 14,5 %

2018. gadā). Savukārt bez būtiskām izmaiņām saglabājās to mājsaimniecību īpatsvars, kas pēdējo 12 mēnešu laikā naudas

trūkuma dēļ kaut reizi bija parādā par komunālo pakalpojumu rēķiniem (par apkuri, elektrību, gāzi, ūdeni u.c.) (11,4 %

2017. gadā un 11,1 % 2018. gadā), par galvenā mājokļa īres un hipotekārā kredīta maksājumiem (11,3 % 2017. gadā un

11,2 % 2018. gadā) un par pirkumiem uz kredīta vai aizdevumiem, kas nav saistīti ar galvenā mājokļa iegādi (13,2 %

2017. gadā un 13,5 % 2018. gadā). 2018. gadā 19,1 % Latvijas mājsaimniecību naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties

savām vajadzībām izmantot vieglo automobili, 7,8 % – datoru un 4,3 % – veļas mazgājamo mašīnu. Savukārt krāsu

televizors un telefons (ieskaitot mobilo telefonu) bija pieejams gandrīz visiem.

Materiālā situācija pilsētu mājsaimniecībās bija labvēlīgāka nekā lauku mājsaimniecībās. 2018. gadā pilsētās bija par

15,4 procentpunktiem mazāks to mājsaimniecību īpatsvars, kas nevarēja atļauties katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās

ārpus mājām (31,2 % – pilsētās, 46,6 % – laukos), par 5,2 procentpunktiem mazāks to mājsaimniecību īpatsvars, kas

nevarēja atļauties segt pēkšņus neparedzētus izdevumus (pilsētās – 57,7 %, laukos 62,9 %), un par 4 procentpunktiem

mazāks to mājsaimniecību īpatsvars, kas nevarēja atļauties ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu (13,3 % – pilsētās,

17,3 % – laukos). Pilsētās un laukos īpaši neatšķīrās mājsaimniecību īpatsvars, kas pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma

dēļ kaut reizi bija parādā par galvenā mājokļa komunālo pakalpojumu rēķiniem (apkuri, elektrību, gāzi, ūdeni u.c.)

(pilsētās – 11,8 %, laukos – 9,3 %).

2018. gada dati liecina, ka 23,5 % aptaujāto mājsaimniecības locekļu, kuriem bija vismaz 16 gadi, nevarēja atļauties

regulāri piedalīties ar naudas izmaksām saistītās atpūtas aktivitātēs ārpus mājām. Savukārt tikai 7,7 % iedzīvotāju naudas

trūkums bija šķērslis, lai vismaz reizi mēnesī satiktos ar draugiem vai radiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena, un 4,9 % –

lai savā mājoklī privātai lietošanai nodrošinātu internetu.

Pilsētās un laukos īpaši neatšķīrās iedzīvotāju (kuriem bija vismaz 16 gadi) īpatsvars, kuri nevarēja atļauties regulāri

piedalīties ar naudas izmaksām saistītās atpūtas aktivitātēs ārpus mājām (pilsētās – 23,2 %, laukos – 24 %) un vismaz

reizi mēnesī satikties ar draugiem vai radiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena (7,3 % pilsētās, 8,6 % laukos). Savukārt

laukos bija ievērojami lielāks iedzīvotāju īpatsvars, kas nevarēja atļauties novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis

lietotām) (pilsētās – 17,6 %, laukos – 22,9 %) un nelielu naudas summu tērēt tikai sev (pilsētās – 11,8 %, laukos –

16,8 %).

Analizējot iedzīvotāju datus pēc viņu mājsaimniecības tipa, var secināt, ka materiāli visatstumtākie bija vecākā gadagājuma

(vismaz 65 gadus veci) iedzīvotāji, kuri dzīvo vieni paši. Salīdzinot ar citās mājsaimniecībās dzīvojošajiem, vientuļo vecākā

gadagājuma (vismaz 65 gadus vecu) iedzīvotāju vidū bija vislielākais iedzīvotāju īpatsvars, kas nevarēja sev nodrošināt

divus piemērotus apavu pārus, novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām), vismaz reizi mēnesī tikties ar

draugiem vai radiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena, regulāri piedalīties ar naudas izmaksām saistītās atpūtas aktivitātēs

ārpus mājām, nelielu naudas summu tērēt tikai sev un savā mājoklī privātai lietošanai nodrošināt internetu. Interesanti, ka

lielākai daļai šo iedzīvotāju citi iemesli nevis naudas trūkums liedza sev nodrošināt iepriekš minētās pamatvajadzības.




4.1. Mājsaimniecību nodrošinātība ar ilglietošanas precēm 2014.–2018. gadā

4.1. Durable goods possessed by households; 2014–2018

(procentos no visām mājsaimniecībām/ as per cent of all households)

2014 2015 2016 2017 2018

Mājsaimniecības, kuru rīcībā ir šādas ilglietošanas preces:

Households possessing the following durable goods:

Telefons (arī mobilais telefons) 97.8 98.2 98.6 98.8 99.0 Phone (also mobile phone)

Krāsu televizors 96.7 96.9 96.4 95.6 95.6 Colour TV

Dators 65.9 68.2 71.2 72.1 72.5 Computer

Veļas mazgājamā mašīna 87.6 88.6 89.6 89.9 90.6 Washing machine

Vieglais automobilis 47.3 50.5 51.7 52.6 54.3 Car

Mājsaimniecības, kurām nav šādas ilglietošanas preces, jo nevar atļauties:

Households not possessing the following durable goods, because cannot afford:



Dators 13.6 11.2 9.3 9.8 7.8 Computer



Mājsaimniecības, kurām nav

šādas ilglietošanas preces cita iemesla dēļ:

Households not possessing the following durable goods, because of other reason:



Dators 20.5 20.5 19.6 18.1 19.7 Computer




4.2. Atbilžu sadalījums uz jautājumu „Ņemot vērā jūsu mājsaimniecības kopējos neto

(pēcnodokļu) ienākumus, kā jūsu mājsaimniecībai izdodas savilkt galus kopā, t.i.,

nomaksāt nepieciešamos ikdienas izdevumus?” 2014.–2018. gadā

4.2. Answers to the question “Taking into account your household’s total net (after taxes)

income, is your household able to make ends meet, namely, to pay for its usual necessary

expenses?”; 2014–2018 (procentos/ in per cent)

2014 2015 2016 2017 2018

Visas mājsaimniecības 100 100 100 100 100 All households

Ar lielām grūtībām 20.1 16.9 14.5 15.6 11.8 With great difficulty

Ar grūtībām 30.4 28.2 27.6 28.0 23.9 With difficulty

Ar nelielām grūtībām 32.2 32.5 36.8 34.5 36.2 With some difficulty

Samērā viegli 13.4 17.0 16.0 16.6 20.7 Fairly easily

Viegli 3.6 4.6 4.2 4.7 6.5 Easily

Ļoti viegli 0.2 0.5 0.9 0.5 1.0 Very easily



http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__nabadz_nevienl__matnenodr/MNG090.px/?rxid=d63793d1-4510-4763-a20b-c32a07c479ce


http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__nabadz_nevienl__matnenodr/MNG150.px/?rxid=d449e0fd-8d72-44ad-9589-f5e4c86051a4




4.3. Mājsaimniecību nodrošinātība ar ilglietošanas precēm 2018. gadā

4.3. Durable goods possessed by households in 2018

(procentos no visām mājsaimniecībām/ as per cent of all households)

Telefons

(arī mobilais telefons) Phone (also mobile phone)

Krāsu televizors Colour TV

Dators Computer

Veļas mazgājamā mašīna Washing machine

Vieglais automobilis Car

Mājsaimniecības, kuru rīcībā ir šādas ilglietošanas preces:

Households possessing the following durable goods:

Visas

mājsaimniecības 99.0 95.6 72.5 90.6 54.3 All households



Reģioni Regions

Rīga 99.0 92.9 78.5 93.2 51.5 Riga

Pierīga 99.3 98.8 76.8 93.9 62.7 Pierīga

Vidzeme 99.3 97.4 68.9 87.9 59.2 Vidzeme

Kurzeme 98.3 97.0 67.9 89.2 53.3 Kurzeme

Zemgale 98.6 95.4 69.6 86.8 58.4 Zemgale

Latgale 99.3 96.3 61.1 86.2 44.7 Latgale


1. 97.8 93.3 54.0 78.8 34.4 First

2. 98.4 96.9 51.2 88.3 36.4 Second

3. 99.7 96.6 76.5 93.4 55.9 Third

4. 99.6 97.5 86.5 95.9 67.3 Fourth

5. 99.4 93.8 94.3 96.7 77.3 Fifth


Viena persona,

16–64 gadi 97.9 89.2 71.2 83.1 39.2

Single person

aged 16–64


aged 65+


bērniem 100.0 95.3 90.9 97.9 50.9

One adult with

children


children

Pāris ar vienu bērnu 99.6 95.1 96.6 99.4 87.0 Couple with one

child

Pāris ar diviem bērniem 99.7 97.6 97.5 99.4 90.2 Couple with two

children


bērniem 100.0 96.9 95.9 98.0 77.0

Couple with three

and more children


(16–64) (1)

Educational

attainment

(age 16–64) (2)


vai zemāka 97.5 91.4 72.8 81.0 43.1

Basic education or

lower

Vidējā izglītība 99.4 95.8 82.6 92.7 60.9 Secondary education

Augstākā izglītība 99.6 93.9 96.0 97.8 76.9 Higher education






Telefons (arī mobilais telefons) Phone (also mobile phone)


Dators Computer



Mājsaimniecības, kurām nav šādas ilglietošanas preces, jo nevar atļauties:

Households not possessing the following durable goods, because cannot afford:

Visas




Reģioni Regions

Rīga 0.2 0.6 4.6 2.8 19.2 Riga

Pierīga 0.1 0.4 5.3 2.3 17.4 Pierīga

Vidzeme 0.5 1.3 8.6 5.4 17.7 Vidzeme

Kurzeme 0.5 1.4 8.8 5.3 18.7 Kurzeme

Zemgale 0.7 2.2 10.8 5.6 20.1 Zemgale

Latgale 0.6 1.7 14.9 7.8 21.3 Latgale


1. 1.2 3.5 20.1 12.2 33.6 First

2. 0.6 1.0 10.1 4.5 21.4 Second

3. 0.1 0.6 5.3 2.1 19.8 Third

4. - 0.2 2.7 1.6 14.5 Fourth

5. - 0.0 0.8 1.0 6.1 Fifth


Viena persona,

16–64 gadi 1.3 2.9 13.2 9.4 29.0

Single person

aged 16–64


aged 65+


bērniem - 1.7 5.5 1.0 32.6

One adult with

children

Pāris bez bērniem - 0.5 7.3 1.8 14.6 Couple without

children

Pāris ar vienu bērnu - 0.2 1.1 0.6 7.6 Couple with one

child

Pāris ar diviem bērniem - 0.8 1.4 - 7.3 Couple with two

children


bērniem - - 3.0 - 15.9

Couple with three

and more children


(16–64) (1)

Educational attainment (age 16–64) (2)


vai zemāka 1.9 5.1 15.3 12.9 36.2

Basic education or

lower


Augstākā izglītība - 0.2 1.0 0.7 10.8 Higher education






Telefons (arī mobilais telefons) Phone (also mobile phone)


Dators Computer



Mājsaimniecības, kurām nav šādas ilglietošanas preces cita iemesla dēļ:

Households not possessing the following durable goods, because of other reason:

Visas




Reģioni Regions

Rīga 0.8 6.5 16.9 4.0 29.3 Riga

Pierīga 0.6 0.8 17.9 3.8 19.9 Pierīga

Vidzeme 0.2 1.4 22.5 6.7 23.1 Vidzeme

Kurzeme 1.2 1.6 23.3 5.6 28.0 Kurzeme

Zemgale 0.7 2.3 19.6 7.6 21.5 Zemgale

Latgale 0.1 2.0 24.1 6.1 34.0 Latgale


1. 1.0 3.2 25.9 9.1 32.0 First

2. 1.0 2.0 38.7 7.2 42.2 Second

3. 0.2 2.8 18.1 4.5 24.3 Third

4. 0.4 2.3 10.8 2.6 18.2 Fourth

5. 0.6 6.1 5.0 2.2 16.6 Fifth


Viena persona,

16–64 gadi 0.8 7.9 15.6 7.5 31.8

Single person

aged 16–64


aged 65+


bērniem - 3.1 3.6 1.2 16.4

One adult with

children


children

Pāris ar vienu bērnu 0.4 4.7 2.2 - 5.4 Couple with one

child

Pāris ar diviem bērniem 0.3 1.6 1.0 0.6 2.5 Couple with two

children


bērniem - 3.1 1.2 2.0 7.0

Couple with three

and more children


(16–64) (1)

Educational

attainment

(age 16–64) (2)


vai zemāka 0.5 3.5 11.9 6.1 20.7

Basic education or

lower


Augstākā izglītība 0.4 6.0 3.0 1.5 12.3 Higher education





http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__nabadz_nevienl__matnenodr/MNG090.px/?rxid=bd6c01eb-2db1-4b6a-a643-e4b1817964c5




4.4. Mājsaimniecību materiālās nenodrošinātības riska faktoru ietekme pilsētās un

laukos 2018. gadā

4.4. Influence of household material deprivation risk factors in urban and rural areas; 2018


Visas mājsaimniecības All households

Pilsētas Urban

Lauki Rural

„Vai visa Jūsu mājsaimniecība var atļauties katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām?” 100 100 100

“Can your entire household afford to go for a week's annual holiday away from home?”

Jā 64.4 68.8 53.4 Yes

Nē 35.6 31.2 46.6 No

„Vai visa Jūsu mājsaimniecība var atļauties ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu?” 100 100 100

“Can your whole household afford a meal with meat, chicken, fish (or vegetarian equivalent) every second day?”

Jā 85.5 86.7 82.7 Yes

Nē 14.5 13.3 17.3 No

„Vai Jūsu mājsaimniecība var atļauties segt neparedzētus izdevumus 320 EUR apmērā no pašu līdzekļiem?” 100 100 100

“Can your household afford to cover unexpected expenses of EUR 320 and pay through its own resources?”

Jā 40.8 42.3 37.1 Yes

Nē 59.2 57.7 62.9 No

„Vai Jūsu mājsaimniecība pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ ir bijusi parādā par komunālo pakalpojumu (apkure, elektrība, gāze, ūdens u.c.) rēķiniem?” (1) 100 100 100

“In the last 12 months, has your household been in arrears, i.e., has been unable to pay on time due to financial difficulties, on utility bills (heating, electricity, gas, water, etc.)?” (2)

Jā, vienreiz 2.7 3.0 1.8 Yes, once

Jā, divreiz un vairāk 8.4 8.7 7.5 Yes, twice or more

Nē 88.9 88.2 90.7 No

„Vai Jūsu mājsaimniecība pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ ir bijusi parādā par galvenā mājokļa īres vai hipotekārā kredīta maksājumiem?” (1) 100 100 100

“In the last 12 months, has your household been in arrears, i.e., has been unable to pay on time due to financial difficulties, on rent or mortgage repayment for the main dwelling?” (2)



Nē 88.8 89.7 85.2 No

„Vai Jūsu mājsaimniecība pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ ir bijusi parādā par maksājumiem par pirkumiem uz kredīta vai aizdevumiem, kas nav saistīti ar galvenā mājokļa īri vai iegādi?” (1) 100 100 100

“In the last 12 months, has your household been in arrears on hire purchase instalments or other loan payments not related to the main dwelling, i.e., has been unable to pay on time due to financial difficulties?” (2)



Nē 86.5 87.2 84.4 No

CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MNG010) un CSP aprēķins/ CSB Internet database (table number: MNG010) and CSB estimate.

(1) Attiecas tikai uz tām mājsaimniecībām, kurām bija jāveic šādi maksājumi.

(2) Refers only to households which had to make such payments


http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__nabadz_nevienl__matnenodr/MNG010.px/?rxid=a57a5b98-5564-4753-8a05-c95a8bf0332c




4.5. Mājsaimniecību materiālās nenodrošinātības riska faktoru ietekme statistiskajos

reģionos 2018. gadā

4.5. Influence of household material deprivation risk factors by statistical region; 2018


Statistiskais reģions/ Regions

Rīga Riga

Pierīga Pierīga

Vidzeme Vidzeme

Kurzeme Kurzeme

Zemgale Zemgale

Latgale Latgale

„Vai visa Jūsu mājsaimniecība var atļauties katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām?” 100 100 100 100 100 100


Jā 75.2 57.3 63.2 63.2 56.9 54.0 Yes Nē 24.8 42.7 36.8 36.8 43.1 46.0 No „Vai visa Jūsu mājsaimniecība var atļauties ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu?” 100 100 100 100 100 100


Jā 90.0 84.0 79.0 83.7 83.9 83.7 Yes

Nē 10.0 16.0 21.0 16.3 16.1 16.3 No

„Vai Jūsu mājsaimniecība var atļauties segt neparedzētus izdevumus 320 EUR apmērā no pašu līdzekļiem?” 100 100 100 100 100 100


Jā 48.0 40.9 36.6 39.9 34.8 31.4 Yes Nē 52.0 59.1 63.4 60.1 65.2 68.6 No

„Vai Jūsu mājsaimniecība pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ ir bijusi parādā par komunālo pakalpojumu (apkure, elektrība, gāze, ūdens u.c.) rēķiniem?” (1) 100 100 100 100 100 100


Jā, vienreiz 4.3 1.7 3.9 0.4 1.2 2.3 Yes, once Jā, divreiz un vairāk 6.0 6.6 7.3 15.2 10.2 9.9 Yes, twice or more Nē 89.8 91.7 88.7 84.3 88.6 87.8 No

„Vai Jūsu mājsaimniecība pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ ir bijusi parādā par galvenā mājokļa īres vai hipotekārā kredīta maksājumiem?” (1) 100 100 100 100 100 100


Jā, vienreiz 4.0 2.4 0.5 0.2 - 3.0 Yes, once Jā, divreiz un vairāk 3.6 7.7 10.2 20.5 20.3 2.3 Yes, twice or more Nē 92.3 89.9 89.3 79.3 79.7 94.8 No

„Vai Jūsu mājsaimniecība pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ ir bijusi parādā par maksājumiem par pirkumiem uz kredīta vai aizdevumiem, kas nav saistīti ar galvenā mājokļa īri vai iegādi?” (1) 100 100 100 100 100 100

“In the last 12 months, has your household been in arrears on hire purchase instalments or other loan payments not related to the main dwelling, i.e., has been unable to pay on time due to financial difficulties?” (2)

Jā, vienreiz 2.7 5.8 6.9 2.7 1.1 3.6 Yes, once

Jā, divreiz un vairāk 7.9 12.4 9.2 11.9 16.8 8.1 Yes, twice or more Nē 89.4 81.8 83.9 85.4 82.1 88.2 No









4.6. Mājsaimniecību materiālās nenodrošinātības riska faktoru ietekme dažāda

demogrāfiskā tipa mājsaimniecībās 2018. gadā

4.6. Influence of household material deprivation risk factors in households of various

demographic types; 2018 (procentos/ in per cent)

Mājsaimniecības tips/ Household type viena persona single person

vie

ns p

ieaugušais

ar

bērn

iem

one a

dult w

ith c

hildre

n

pāris b

ez b

ērn

iem

couple

without

childre

n

pāris couple

16–64 g

adi

aged 1

6–64

65 u

n v

airāk g

adi

aged 6

5 a

nd o

ver

ar

vie

nu b

ērn

u

with o

ne c

hild

ar

div

iem

bērn

iem

with t

wo c

hildre

n

ar

trīs

un v

airāk b

ērn

iem

with t

hre

e c

hildre

n a

nd m

ore

„Vai visa Jūsu mājsaimniecība var atļauties katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām?” 100 100 100 100 100 100 100


Jā 70.2 44.6 71.1 67.1 83.1 80.0 71.1 Yes

Nē 29.8 55.4 28.9 32.9 16.9 20.0 28.9 No

„Vai visa Jūsu mājsaimniecība var atļauties ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai

līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu?” 100 100 100 100 100 100 100


Jā 82.6 73.7 87.9 89.9 96.8 95.0 87.2 Yes

Nē 17.4 26.3 12.1 10.1 3.2 5.0 12.8 No

„Vai Jūsu mājsaimniecība var atļauties segt neparedzētus izdevumus 320 EUR apmērā no pašu līdzekļiem?” 100 100 100 100 100 100 100


Jā 38.1 23.8 26.7 48.5 60.5 58.2 42.3 Yes

Nē 61.9 76.2 73.3 51.5 39.5 41.8 57.7 No

„Vai Jūsu mājsaimniecība pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ ir bijusi parādā par komunālo pakalpojumu (apkure, elektrība, gāze, ūdens u.c.) rēķiniem?” (1) 100 100 100 100 100 100 100


Jā, vienreiz 3.1 1.3 4.8 1.8 2.7 1.8 2.9 Yes, once

Jā, divreiz un vairāk 13.1 5.2 15.5 4.5 7.7 9.7 16.7 Yes, twice or more

Nē 83.8 93.5 79.7 93.7 89.6 88.5 80.3 No






Mājsaimniecības tips/ Household type viena persona single person

vie

ns p

ieaugušais

ar

bērn

iem

one a

dult w

ith c

hildre

n

pāris b

ez b

ērn

iem

couple

without

childre

n

pāris couple

16–64 g

adi

aged 1

6–64

65 u

n v

airāk g

adi

aged 6

5 a

nd o

ver

ar

vie

nu b

ērn

u

with o

ne c

hild

ar

div

iem

bērn

iem

with t

wo c

hildre

n

ar

trīs

un v

airāk b

ērn

iem

with t

hre

e c

hildre

n a

nd m

ore

„Vai Jūsu mājsaimniecība pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ ir bijusi parādā par galvenā mājokļa īres vai hipotekārā kredīta maksājumiem?” (1) 100 100 100 100 100 100 100


Jā, vienreiz 4.3 0.8 4.8 1.8 0.7 - 2.2 Yes, once


Nē 81.8 91.3 86.5 90.9 92.5 93.2 91.1 No

„Vai Jūsu mājsaimniecība pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ ir bijusi parādā par maksājumiem par pirkumiem uz kredīta vai aizdevumiem, kas nav saistīti ar galvenā mājokļa īri vai iegādi?” (1) 100 100 100 100 100 100 100

“In the last 12 months, has your household been in arrears on hire purchase instalments or other loan payments not related to the main dwelling, i.e., has been unable to pay on time due to financial

difficulties?” (2)

Jā, vienreiz 4.5 4.7 - 4.2 6.7 1.6 - Yes, once


Nē 81.2 72.0 88.3 90.9 87.6 92.1 85.3 No









4.7. Atbilžu sadalījums uz jautājumu „ņemot vērā Jūsu mājsaimniecības kopējos neto

(pēcnodokļu) ienākumus, kā Jūsu mājsaimniecībai izdodas savilkt galus kopā,

t.i., nomaksāt nepieciešamos ikdienas izdevumus?” 2018. gadā

4.7. Answers to the question “Taking into account your household’s total net (after taxes)

income, is your household able to make ends meet, namely, to pay for its usual necessary

expenses?”; 2018


Pavisam Total

Ar lielām grūtībām With great difficulty

Ar grūtībām With difficulty

Ar nelielām grūtībām With some difficulty

Samērā viegli Fairly easily

Viegli Easily

Ļoti viegli Very easily

Visas

mājsaimniecības 100

11.8 23.9 36.2 20.7 6.5 1.0 All households

Pilsētas 100 10.7 23.9 36.0 21.4 6.9 1.1 Urban areas

Lauki 100 14.4 24.2 36.7 18.8 5.4 0.5 Rural areas

Reģioni Regions

Rīga 100 7.9 19.5 38.3 25.4 7.4 1.5 Riga

Pierīga 100 11.3 28.3 34.3 18.0 7.8 0.2 Pierīga

Vidzeme 100 15.2 19.5 38.4 22.8 3.8 0.3 Vidzeme

Kurzeme 100 9.7 28.3 34.7 21.1 5.3 0.9 Kurzeme

Zemgale 100 14.4 29.2 34.7 13.6 6.3 1.8 Zemgale

Latgale 100 19.4 24.7 34.2 15.9 5.4 0.4 Latgale


1. 100 28.9 33.1 26.8 8.0 2.6 0.6 First

2. 100 16.4 35.8 35.5 10.7 1.6 - Second

3. 100 8.7 26.0 43.1 17.4 4.4 0.4 Third

4. 100 3.2 17.1 43.7 28.0 7.3 0.7 Fourth

5. 100 1.7 7.7 31.8 39.2 16.5 3.0 Fifth

Mājsaimniecības

tips

Household type

Viena persona,

16–64 gadi 100 17.2 19.8 31.0 22.1 8.8 1.1

Single person

aged 16–64

Viena persona,

65 + 100 17.4 37.4 29.5 11.6 3.6 0.5

Single person

aged 65+

Viens pieaugušais

ar bērniem 100 12.7 29.9 37.6 14.9 4.5 0.3

One adult with

children

Pāris bez bērniem 100 6.2 21.9 39.2 23.0 8.1 1.5 Couple without

children

Pāris ar vienu

bērnu 100 5.0 12.1 36.3 32.8 12.7 1.2

Couple with one

child

Pāris ar diviem

bērniem 100 8.1 13.8 35.9 35.5 6.0 0.6

Couple with two

children

Pāris ar trīs un

vairāk bērniem 100 12.5 19.0 34.6 25.3 6.4 2.3

Couple with three

and more children

Izglītības

līmenis

(16–64) (1)

Educational

attainment

(age 16-64) (2)

Pamatskolas

izglītība vai

zemāka

100 27.5 29.1 32.6 9.7 1.2 - Basic education or

lower

Vidējā izglītība 100 12.5 23.6 38.2 20.1 5.0 0.6 Secondary

education

Augstākā izglītība 100 3.4 12.2 36.4 33.4 12.2 2.3 Higher education





http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__nabadz_nevienl__matnenodr/MNG150.px/?rxid=f2e7318a-5e98-46f0-87e3-d8345d455cf0




4.8. Mājsaimniecību zemāko nepieciešamo neto ienākumu, lai spētu savilkt galus kopā,

un mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu salīdzinājums 2018. gadā

4.8. Comparison between household lowest net income necessary to make ends meet and

household disposable income; 2018


Zemākais nepieciešamais neto ienākums Lowest needed net income

Rīcībā esošais ienākums Total disposable income

Mājsaimniecības, kuru rīcībā esošais ienākums ir lielāks vai vienāds ar zemāko nepieciešamo ienākumu, procentos Share of households with disposable income equal or higher than the lowest needed income, in per cent

Mājsaimniecības, kuru rīcībā esošais ienākums ir mazāks par zemāko nepieciešamo ienākumu, procentos Share of households with disposable income lower than the lowest needed income, in per cent

Visas

mājsaimniecības 555.49 488.84 29.9 70.1 All households

Pilsētas 589.43 518.01 30.1 69.9 Urban areas

Lauki 483.81 425.29 29.4 70.6 Rural areas

Reģioni Regions

Rīga 621.23 592.16 33.6 66.4 Riga

Pierīga 538.48 536.01 36.7 63.3 Pierīga

Vidzeme 506.72 401.45 22.4 77.6 Vidzeme

Kurzeme 623.64 430.63 25.6 74.4 Kurzeme

Zemgale 561.01 441.80 24.9 75.1 Zemgale

Latgale 398.35 330.45 26.0 74.0 Latgale


1. 414.34 162.36 5.4 94.6 First

2. 469.64 285.17 8.3 91.7 Second

3. 546.95 401.18 21.8 78.2 Third

4. 616.39 572.41 44.3 55.7 Fourth

5. 753.70 1076.25 71.4 28.6 Fifth

Mājsaimniecības

tips

Household type

Viena persona,

16–64 gadi 875.39 672.34 23.5 76.5

Single person

aged 16–64

Viena persona,

65 + 550.13 390.73 11.0 89.0

Single person

aged 65+

Viens pieaugušais

ar bērniem 516.53 342.24 19.0 81.0

One adult with

children

Pāris bez bērniem 609.31 578.96 35.4 64.6 Couple without

children

Pāris ar vienu

bērnu 572.85 579.74 46.6 53.4

Couple with one

child

Pāris ar diviem

bērniem 483.82 460.43 43.1 56.9

Couple with two

children

Pāris ar trīs un

vairāk bērniem 403.2 382.05 42.8 57.2

Couple with three

and more children



http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__nabadz_nevienl__matnenodr/MNG160.px/?rxid=d5b0fa32-6421-4c8e-9fcb-ed76d216b5e6




4.9. Mājsaimniecību iespējas savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret citām

2018. gadā

4.9. Household ability to replace worn-out furniture; 2018


Pavisam Total

Vai mājsaimniecība maina mēbeles (gultu, dīvānu, skapi, bufeti u.c. mēbeles), kad tās ir nolietotas vai bojātas? Does household replace furniture (bed, sofa/ dresser, cupboard) when worn out or damaged?

Jā Yes

Nē – mājsaimniecība nevar to atļauties No – cannot afford it

Nē – cits iemesls No – other reason

Visas mājsaimniecības 100 46.4 35.9 17.7 All households

Pilsētas 100 47.5 35.2 17.4 Urban areas

Lauki 100 43.6 37.8 18.6 Rural areas

Reģioni Regions

Rīga 100 51.9 29.2 18.9 Riga

Pierīga 100 39.5 40.3 20.1 Pierīga

Vidzeme 100 54.1 29.1 16.8 Vidzeme

Kurzeme 100 38.6 43.3 18.1 Kurzeme

Zemgale 100 45.4 37.4 17.2 Zemgale

Latgale 100 43.2 44.4 12.5 Latgale


1. 100 24.9 59.4 15.7 First

2. 100 25.6 49.6 24.7 Second

3. 100 45.9 35.0 19.1 Third

4. 100 60.8 23.8 15.4 Fourth

5. 100 74.6 11.8 13.6 Fifth


Viena persona, 16–64 gadi 100 43.5 39.4 17.1 Single person aged 16–64

Viena persona, 65 + 100 18.6 51.9 29.5 Single person aged 65+

Viens pieaugušais ar bērniem 100 44.6 42.7 12.6 One adult with children

Pāris bez bērniem 100 50.4 30.8 18.7 Couple without children

Pāris ar vienu bērnu 100 72.8 15.9 11.3 Couple with one child

Pāris ar diviem bērniem 100 68.9 20.9 10.2 Couple with two children


bērniem 100 62.5 28.6 9.0

Couple with three and

more children






iespējas 2018. gadā

4.10. Possibilities to meet basic individual needs of persons aged 16 and over; 2018 (procentos/ in per cent)

Pavisam Total

Pilsētas Urban areas

Lauki Rural areas

Vīrieši Males

Sievietes Females

Vai Jums ir divi apavu pāri, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm? 100 100 100 100 100

Do you have two pairs of shoes in a good condition that are suitable for daily activities?

Jā 86.2 85.7 87.3 87.7 85.0 Yes

Nē, nevar atļauties 9.8 10.3 8.7 8.8 10.6 No, cannot afford it

Nē, cits iemesls 4.0 4.0 4.0 3.5 4.4 No, other reason

Vai Jūs varat nomainīt novalkātās drēbes pret jaunām (nevis lietotām)? 100 100 100 100 100

Can you replace worn-out clothes by some new (not second-hand) ones?

Jā 71.5 73.7 66.6 74.9 68.8 Yes



Vai Jūs regulāri vismaz reizi mēnesī satiekaties ar draugiem/ ģimeni (radiem) uz maltīti vai glāzi dzēriena? 100 100 100 100 100

Do you get-together with friends/ family (relatives) for a drink/ meal at least once a month?

Jā 81.1 81.7 79.8 81.8 80.6 Yes



Vai Jūs regulāri piedalāties atpūtas aktivitātēs (kas ir saistītas ar naudas

izmaksām)? 100 100 100 100 100

Do you regularly participate in a leisure activity (that costs

money)?

Jā 47.8 50.1 43.0 50.5 45.7 Yes



Vai Jūs gandrīz katru nedēļu nelielu naudas summu tērējat tikai sev, savam priekam (kaut ko nopērkot vai darot priekš sevis)? 100 100 100 100 100

Do you spend a small amount of money most weeks on yourself, for your own pleasure (buying/ doing something for yourself)?

Jā 81.0 82.7 77.3 82.4 79.9 Yes



Vai Jums ir pieeja internetam privātai lietošanai, kad tas ir nepieciešams? 100 100 100 100 100

Do you have an Internet connection for personal use when needed?

Jā 77.0 78.7 73.3 80.5 74.2 Yes








iespējas statistiskajos reģionos 2018. gadā

4.11. Possibilities to meet basic individual needs of persons aged 16 and over by statistical

region; 2018 (procentos/ in per cent)

Statistiskais reģions/ Regions

Rīga Riga

Pierīga Pierīga

Vidzeme Vidzeme

Kurzeme Kurzeme

Zemgale Zemgale

Latgale Latgale

Vai Jums ir divi apavu pāri, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm? 100 100 100 100 100 100


Jā 87.1 89.4 92.1 73.5 91.1 82.7 Yes

Nē, nevar atļauties 8.2 7.2 5.7 23.2 4.0 13.0 No, cannot afford it

Nē, cits iemesls 4.7 3.4 2.2 3.3 5.0 4.3 No, other reason

Vai Jūs varat nomainīt novalkātās drēbes pret jaunām (nevis lietotām)? 100 100 100 100 100 100


Jā 78.7 68.4 67.5 63.1 73.6 66.7 Yes



Vai Jūs regulāri vismaz reizi mēnesī satiekaties ar draugiem/ ģimeni (radiem) uz maltīti vai glāzi dzēriena? 100 100 100 100 100 100

Do you get-together with friends/family (relatives) for a drink/meal at least once a month?

Jā 85.9 79.7 83.7 77.6 79.1 74.8 Yes



Vai Jūs regulāri piedalāties atpūtas aktivitātēs (kas ir saistītas ar naudas izmaksām)? 100 100 100 100 100 100

Do you regularly participate in a leisure activity (that costs money)?

Jā 52.9 42.3 48.4 49.9 51.6 37.6 Yes



Vai Jūs gandrīz katru nedēļu nelielu naudas summu tērējat tikai sev, savam priekam (kaut ko nopērkot vai darot priekš sevis)? 100 100 100 100 100 100

Do you spend a small amount of money most weeks on yourself, for your own pleasure (buying/doing something for yourself)?

Jā 84.8 73.0 82.5 83.4 79.8 80.4 Yes



Vai Jums ir pieeja internetam privātai lietošanai, kad tas ir nepieciešams? 100 100 100 100 100 100

Do you have an Internet connection for personal use when needed?

Jā 81.5 80.1 77.5 74.2 75.1 65.9 Yes








iespējas dažāda demogrāfiskā tipa mājsaimniecībās 2018. gadā

4.12. Possibilities to meet basic individual needs of persons aged 16 and over in households of

various demographic types; 2018 (procentos/ in per cent)

Mājsaimniecības tips/ Household’s type

viena persona single person

vie

ns p

ieaugušais

ar

bērn

iem

one a

dult w

ith c

hildre

n

pāris b

ez b

ērn

iem

couple

without

childre

n

pāris couple

ar

vie

nu b

ērn

u

with o

ne c

hild

ar

div

iem

bērn

iem

with t

wo c

hildre

n

ar

trīs

un v

airāk b

ērn

iem

with t

hre

e c

hildre

n a

nd

more

0–64 g

adi

aged 0

–64

65 u

n v

airāk g

adi

aged 6

5 a

nd o

ver

Vai Jums ir divi apavu pāri, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm? 100 100 100 100 100 100 100


Jā 82.6 74.2 85.8 86.2 94.4 91.7 86.9 Yes

Nē, nevar atļauties 15.1 15.1 14.0 9.4 4.5 7.1 12.5 No, cannot afford it

Nē, cits iemesls 2.3 10.7 0.2 4.4 1.1 1.2 0.5 No, other reason

Vai Jūs varat nomainīt novalkātās drēbes pret jaunām (nevis lietotām)? 100 100 100 100 100 100 100


Jā 71.0 43.1 71.5 72.4 87.5 83.0 74.8 Yes



Vai Jūs regulāri vismaz reizi mēnesī satiekaties ar draugiem/ ģimeni (radiem) uz maltīti vai glāzi dzēriena? 100 100 100 100 100 100 100

Do you get-together with friends/family (relatives) for a drink/meal at least once a month?

Jā 81.5 67.5 83.3 80.8 88.5 88.6 82.0 Yes



Vai Jūs regulāri piedalāties atpūtas aktivitātēs (kas ir saistītas ar naudas izmaksām)? 100 100 100 100 100 100 100

Do you regularly participate in a leisure activity (that costs money)?

Jā 49.6 24.4 47.1 44.4 56.8 66.4 53.7 Yes



Vai Jūs gandrīz katru nedēļu nelielu naudas summu tērējat tikai sev, savam priekam (kaut ko nopērkot vai darot priekš sevis)? 100 100 100 100 100 100 100

Do you spend a small amount of money most weeks on yourself, for your own pleasure (buying/doing something for yourself)?

Jā 85.4 77.7 81.0 80.4 86.0 82.2 82.1 Yes



Vai Jums ir pieeja internetam privātai

lietošanai, kad tas ir nepieciešams? 100 100 100 100 100 100 100

Do you have an Internet

connection for personal use when needed?

Jā 74.0 25.1 93.0 71.3 98.8 98.6 97.4 Yes





5. Iedzīvotāju veselības stāvoklis (1)

Population Health (2)

SATURS

5.1. Iedzīvotāju vispārējā veselības stāvokļa pašnovērtējums 2014.–2018. gadā ..................60

5.2. Galvenais iemesls, kāpēc netika veikta pārbaude pie medicīnas speciālista

(izņemot zobārstu) vai ārstēšanās pēdējo 12 mēnešu laikā, lai gan ir bijusi šāda

nepieciešamība, 2014.–2018. gadā ........................................................................61

5.3. Galvenais iemesls, kāpēc netika veikta zobu pārbaude vai ārstēšana pēdējo

12 mēnešu laikā, lai gan ir bijusi šāda nepieciešamība, 2014.–2018. gadā ..................62

5.4. Iedzīvotāju vispārējā veselības stāvokļa pašnovērtējums pēc dzīvesvietas,

dzimuma un izglītības līmeņa 2018. gadā ..................................................................63

5.5. Iedzīvotāju vispārējā veselības stāvokļa pašnovērtējums dzimuma un

vecuma grupām 2018. gadā ....................................................................................64

5.6. Iedzīvotāju vispārējā veselības stāvokļa pašnovērtējums pa kvintiļu grupām

2018. gadā ............................................................................................................65

5.7. Pārbaužu veikšana vai ārstēšanās pie medicīnas speciālista un apstākļi,

kas traucējuši veikt pārbaudes vai ārstēšanos, 2018. gadā ..........................................66

5.8. Pārbaužu veikšana vai ārstēšanās pie medicīnas speciālista un apstākļi, kas traucējuši

veikt pārbaudes vai ārstēšanos, pēc dzimuma un vecuma grupām 2018. gadā ...............67

5.9. Pārbaužu veikšana vai ārstēšanās pie medicīnas speciālista un apstākļi,

kas traucējuši veikt pārbaudes vai ārstēšanos, pa kvintiļu grupām 2018. gadā ...............68

5.10. Zobārsta apmeklējums un zobārsta neapmeklēšanas iemesls 2018. gadā ......................69

5.11. Zobārsta apmeklējums un zobārsta neapmeklēšanas iemesls pēc dzimuma un

vecuma grupām 2018. gadā ....................................................................................70

5.12. Zobārsta apmeklējums un zobārsta neapmeklēšanas iemesls pa kvintiļu grupām

2018. gadā ............................................................................................................71

CONTENTS

5.1. Self-perceived general health; 2014–2018 .................................................................60

5.2. Main reason for unmet need for medical examination or treatment (except dental)

during the last 12 months; 2014–2018 ...................................................................61

5.3. Main reason for unmet need for dental examination or treatment during the last

12 months; 2014–2018 ........................................................................................62

5.4. Self-perceived general health by place of residence, gender and educational

attainment; 2018 ...................................................................................................63

5.5. Self-perceived general health by gender and age group; 2018 .....................................64

5.6. Self-perceived general health by quintile group; 2018 .................................................65

5.7. Medical care and reasons for unmet need for medical examination or treatment;

2018 .....................................................................................................................66

5.8. Medical care and reasons for unmet need for medical examination or treatment

by gender and age group; 2018 ...............................................................................67

5.9. Medical care and reasons for unmet need for medical examination or treatment

by quintile group; 2018 ...........................................................................................68

5.10. Dental visits and reasons for unmet need for dental examination or treatment; 2018 ......69

5.11. Dental visits and reasons for unmet need for dental examination or treatment

by gender and age group; 2018 ...............................................................................70

5.12. Dental visits and reasons for unmet need for dental examination or treatment

by quintile group; 2018 ...........................................................................................71

(1) Atbildes ir snieguši aptaujāto mājsaimniecību locekļi, kuriem 2018. gadā bija 16 gadi un vairāk.

(2) Answers were given by members of the surveyed household who were aged 16 or over in 2018.

5 Iedzīvotāju veselības stāvoklis

Population Health


2018. gadā Latvijas lielākā daļa iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem savu veselību vērtēja kā labu (41,5 %) vai vidēju

(37,5 %). Un tikai 5,5 % šī vecuma iedzīvotāju savu veselību vērtēja kā ļoti labu. Salīdzinot ar 2017. gadu, par 1,4

procentpunktiem ir samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kas savu veselību vērtēja kā vidēju un par 1,5 procentpunktiem – to

iedzīvotāju īpatsvars, kuri savu veselību vērtēja kā sliktu. Savukārt par 2 procentpunktiem ir palielinājies to iedzīvotāju

īpatsvars, kas savu veselību vērtēja kā ļoti labu, un par 0,7 procentpunktiem – kā labu.

Vīrieši savu veselības stāvokli vērtēja optimistiskāk nekā sievietes. 2018. gadā savu veselības stāvokli kā labu vai ļoti labu

vērtēja 52 % vīriešu un 43 % sieviešu, bet kā sliktu vai ļoti sliktu attiecīgi 17,5 % sieviešu un 12,9 % vīriešu.

Vislabākais veselības pašvērtējums bija jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem: 85,1 % savu veselību vērtēja kā

labu vai ļoti labu. Turpretī vissliktākais veselības pašvērtējums bija iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem. 2018. gadā 38,3 %

no viņiem savu veselības stāvokli uzskatīja par sliktu vai ļoti sliktu.

Iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem veselības stāvokļa pašvērtējums 2018. gadā (procentos)

CSP datubāze internetā (tabulu numuri: VPG010 un VPG040)/ CSB Internet database (table numbers: VPG010 and VPG040).

2018. gadā uz jautājumu “Vai Jums ir kāda ilgstoša slimība vai ilgstoša veselības problēma?” apstiprinošu atbildi sniedza

40,2 % respondentu vecumā no 16 gadiem. Uz ilgstošu slimību vai ilgstošām veselības problēmām norādīja 34,9 % vīriešu

un 44,3 % sieviešu vecumā no 16 gadiem. Dati liecina, ka ilgstošas slimības vai ilgstošas veselības problēmas krasi pieaug,

iedzīvotājiem sasniedzot 50 gadu vecumu. 2018. gadā uz ilgstošām slimībām vai ilgstošām veselības problēmām norādīja

48,8 % iedzīvotāju 50 līdz 64 gadu vecumā un 75,3 % iedzīvotāju vismaz 65 gadu vecumā. Turklāt sievietes ievērojami

vairāk nekā vīrieši sev identificēja ilgstošas slimības vai ilgstošas veselības problēmas. 2018. gadā uz ilgstošām slimībām

vai ilgstošām veselības problēmām norādīja 51,2 % sieviešu un 45,9 % vīriešu 50 līdz 64 gadu vecumā un 77,1 % sieviešu

un 71,7 % vīriešu vismaz 65 gadu vecumā.

2018. gadā 40 % respondentu norādīja, ka veselības problēmas vismaz pēdējos 6 mēnešus ir traucējušas vai ierobežojušas

veikt aktivitātes, ko cilvēki parasti dara. Tas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā, kad uz šo veselības

problēmu radīto ierobežojumu esamību norādīja 41,3 % iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem.

5.5

16.7

8.9

0.8

0.3

6.8

4.5

41.5

68.4

60.3

30.5

11.0

45.2

38.5

37.5

12.6

26.3

52.6

50.4

35.0

39.4

12.4

1.7

3.9

13.4

29.5

10.1

14.1

3.1

0.6

0.6

2.7

8.8

2.8

3.4

0% 25% 50% 75% 100%

Visi

16–24

25–49

50–64

65+

Vīrieši

Sievietes

ļoti labs labs viduvējs slikts ļoti slikts

http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__veseliba__vesel_pasnovert/VPG010.px


http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__veseliba__vesel_pasnovert/VPG010.px/?rxid=a3410c83-5b52-4f94-9228-2757bcbe4f4d



Population Health

CSB│ EU-SILC Survey 2018____________________________________________________________________________59

Iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem atbilžu sadalījums uz jautājumu “Cik lielā mērā kāda veselības problēma vismaz pēdējo 6 mēnešu laikā ir Jūs ierobežojusi veikt aktivitātes, ko cilvēki parasti dara?” 2014.–2018. gadā

(procentos)

CSP datubāze internetā (tabulas numurs: VPG030)/ CSB Internet database (table number: VPG030).

Iedzīvotājiem, sasniedzot 50 gadu vecumu, līdz ar ilgstošām slimībām vai ilgstošām veselības problēmām krasi palielinās

arī to radītie ierobežojumi veikt aktivitātes, ko cilvēki parasti dara. 2018. gadā 47 % 50 līdz 64 gadus vecu iedzīvotāju un

73,8 % vismaz 65 gadus vecu iedzīvotāju apgalvoja, ka pēdējo 6 mēnešu laikā viņiem ir bijuši veselības problēmu radīti

ierobežojumi veikt aktivitātes, ko cilvēki parasti dara. Līdz 64 gadu vecu vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes uz šo jautājumu

būtiski neatšķīrās. Atšķirības sniegtajās atbildēs parādījās iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem. 75,1 % šī vecuma sieviešu

un 71,1 % šīs pašas vecuma grupas vīriešu norādīja uz veselības problēmu radītajiem ierobežojumiem veikt aktivitātes, ko

cilvēki parasti dara.

11,1 % iedzīvotāju norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņiem ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas

speciālista (izņemot zobārstu) vai ārstēšanos, bet tas netika izdarīts. No viņiem 38,3 % kā galveno ārsta neapmeklēšanas

iemeslu minēja nespēju to atļauties vai pārāk lielo dārdzību. Kā otru būtiskāko iemeslu iedzīvotāji minēja, ka vēlējās nogaidīt

un paskatīties, vai ar laiku nekļūs labāk (24,7 %), un trešais izplatītākais iemesls (12,7 %) bija pārāk ilgais gaidīšanas laiks

uz pieņemšanu un rindas.

17,3 % aptaujāto pēdējo 12 mēnešu laikā bija nepieciešamība apmeklēt zobārstu, bet tas netika izdarīts. 78 % no šiem

respondentiem kā galveno iemeslu minēja, ka viņi nevar to atļauties vai tas ir pārāk dārgi. Otrs visbiežāk minētais zobārsta

neapmeklēšanas iemesls (6,5 % gadījumu) bija bailes no ārstiem un izmeklēšanas, bet trešais – ka nevarēja izbrīvēt laiku

darba dēļ vai bija jārūpējas par bērniem, vai citiem cilvēkiem (5 % gadījumu).

62.8 61.6 62.6 58.7 60.0

27.1 28.4 28.730.9 30.3

10.0 10.1 8.6 10.5 9.7

0%

25%

50%

75%

100%

2014 2015 2016 2017 2018

Nav ierobežojusi nemaz Ir ierobežojusi, bet ne pārāk stipri Stipri ierobežojusi




Population Health


5.1. Iedzīvotāju vispārējā veselības stāvokļa pašnovērtējums 2014.–2018. gadā

5.1. Self-perceived general health; 2014–2018 (procentos/ in per cent)

2014 2015 2016 2017 2018

Kāds ir Jūsu vispārējais veselības stāvoklis?

How is your health in general?

PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL

Ļoti labs 4.6 4.8 5.1 3.5 5.5 Very good

Labs 41.2 41.5 42.1 40.8 41.5 Good

Vidējs 37.1 37.4 37.2 38.9 37.5 Fair

Slikts 13.6 13.0 12.6 13.9 12.4 Bad

Ļoti slikts 3.5 3.2 3.0 3.0 3.1 Very bad

Vai Jums ir kāda ilgstoša slimība vai ilgstoša veselības problēma?

Do you have any longstanding illness or longstanding health problem?

PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL

Jā 40.6 41.2 39.9 42.7 40.2 Yes

Nē 59.4 58.8 60.1 57.3 59.8 No

Cik lielā mērā kāda veselības problēma vismaz pēdējo 6 mēnešu laikā ir Jūs ierobežojusi veikt aktivitātes, ko cilvēki parasti dara?

For at least the past 6 months, to what extent have you been limited because of a health problem in activities people usually do?

PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL

Stipri ierobežojusi 10.0 10.1 8.6 10.5 9.7 Severely limited

Ir ierobežojusi, bet ne

pārāk stipri 27.1 28.4 28.7 30.9 30.3 Limited, but not severely

Nav ierobežojusi nemaz 62.8 61.6 62.6 58.7 60.0 Not limited at all

CSP datubāze internetā (tabulu numuri: VPG010, VPG020 un VPG030)/ CSB Internet database (table numbers: VPG010, VPG020 and

VPG030).








Population Health


5.2. Galvenais iemesls, kāpēc netika veikta pārbaude pie medicīnas speciālista

(izņemot zobārstu) vai ārstēšanās pēdējo 12 mēnešu laikā, lai gan ir bijusi šāda

nepieciešamība, 2014.–2018. gadā (1)

5.2. Main reason for unmet need for medical examination or treatment (except dental) during

the last 12 months; 2014–2018 (2) (procentos/ in per cent)

2014 2015 2016 2017 2018

PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL

Šāds gadījums nav bijis 80.8 88.2 88.2 89.7 88.9 There was no such

occasion

Nevarēja to atļauties

(pārāk dārgi) 10.5 6.8 5.3 4.5 4.2

Could not afford to (too

expensive)

Pārāk ilgi jāgaida

pieņemšana/ rindā 1.6 1.2 2.5 1.3 1.4 Waiting list

Nevarēja izbrīvēt laiku

darba dēļ vai bija

jārūpējas par bērniem vai

citiem cilvēkiem

1.7 0.8 0.8 1.1 1.2

Could not take time

because of work, care for

children or for others

Bija pārāk tālu jābrauc/

nav transporta līdzekļu 0.4 0.3 0.5 0.4 0.5

Too far to travel/ no

means of transportation

Bailes no ārstiem/

slimnīcas/ izmeklēšanas 0.4 0.2 0.2 0.2 0.3

Fear of doctor/ hospitals/

examination/ treatment

Gribēja nogaidīt un

paskatīties, vai ar laiku

nekļūs labāk

3.6 1.9 2.1 2.3 2.7

Wanted to wait and see if

problem got better on its

own

Nezināja nevienu labu

ārstu vai speciālistu 0.6 0.3 0.3 0.3 0.5

Did not know any good

doctor or specialist

Citi iemesli 0.4 0.2 0.1 0.2 0.2 Other reasons


(1) Sākot ar 2015. gadu, ir pārrāvums laikrindā, jo tika mainīta metodoloģija jautājumā par nepieciešamību veikt pārbaudi vai ārstēšanos

pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu).

(2) Starting from 2015, there is a break in the time series because of changes in methodology of the question about unmet need for medical

examination or treatment (except dental) at health care provider.




Population Health


5.3. Galvenais iemesls, kāpēc netika veikta zobu pārbaude vai ārstēšana pēdējo

12 mēnešu laikā, lai gan ir bijusi šāda nepieciešamība, 2014.–2018. gadā (1)

5.3. Main reason for unmet need for dental examination or treatment during the last

12 months; 2014–2018 (2) (procentos/ in per cent)

2014 2015 2016 2017 2018

PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL

Šāds gadījums nav bijis 78.8 83.4 83.4 83.1 82.7 There was no such

occasion


(pārāk dārgi) 17.6 13.5 13.2 13.4 13.4


expensive)


pieņemšana/ rindā 0.4 0.2 0.3 0.4 0.6 Waiting list

Nevarēja izbrīvēt laiku

darba dēļ vai bija

jārūpējas par bērniem vai

citiem cilvēkiem

0.7 0.7 0.8 0.9 0.9

Could not take time

because of work, care for

children or for others

Bija pārāk tālu jābrauc/

nav transporta līdzekļu 0.1 0.2 0.1 0.1 0.2

Too far to travel/ no


Bailes no

ārstiem/slimnīcas/

izmeklēšanas

1.4 1.3 1.2 1.1 1.1 Fear of doctor/ hospitals/




nekļūs labāk

0.7 0.5 0.6 0.7 0.8

Wanted to wait and see if

problem got better on its

own

Nezināja nevienu labu

ārstu vai speciālistu 0.1 0.1 0.1 - 0.1





(1) Sākot ar 2015. gadu, ir pārrāvums laikrindā, jo tika mainīta metodoloģija jautājumā par nepieciešamību apmeklēt zobārstu.

(2) Starting from 2015, there is a break in the time series because of changes in methodology of the question about unmet need for dental

examination or treatment.




Population Health


5.4. Iedzīvotāju vispārējā veselības stāvokļa pašnovērtējums pēc dzīvesvietas,

dzimuma un izglītības līmeņa 2018. gadā

5.4. Self-perceived general health by place of residence, gender and educational attainment;

2018 (procentos/ in per cent)

Pavis

am

Tota

l

Pilsēta

s

Urb

an a

reas

Lauki

Rura

l are

as

Vīrie

ši

Male

s

Sie

vie

tes

Fem

ale

s

Izglītības līmenis/ Educational attainment

(age 16–64)

Pam

ats

kola

s izglītība v

ai

zem

āka

Basic

education o

r lo

wer

Vid

ējā

izglītība

Secondary

education

Augstā

kā izglītība

Hig

her

education



PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL

Ļoti labs 5.5 5.4 5.8 6.8 4.5 9.4 5.4 9.4 Very good

Labs 41.5 43.0 38.1 45.2 38.5 50.2 46.3 60.8 Good

Vidējs 37.5 36.4 39.7 35.0 39.4 30.4 38.5 25.5 Fair

Slikts 12.4 11.9 13.4 10.1 14.1 8.2 8.2 3.7 Bad

Ļoti slikts 3.1 3.2 3.0 2.8 3.4 1.8 1.6 0.5 Very bad



PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL

Jā 40.2 39.2 42.3 34.9 44.3 32.7 32.1 21.0 Yes

Nē 59.8 60.8 57.7 65.1 55.7 67.3 67.9 79.0 No



PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL

Stipri ierobežojusi 9.7 9.4 10.4 8.6 10.6 6.7 5.5 3.0 Severely limited

Ir ierobežojusi, bet ne

pārāk stipri 30.3 29.9 31.0 27.1 32.7 24.1 26.8 19.2

Limited, but not

severely

Nav ierobežojusi

nemaz 60.0 60.7 58.6 64.3 56.7 69.2 67.7 77.8 Not limited at all

CSP datubāze internetā (tabulu numuri: VPG010, VPG020 un VPG030) un CSP aprēķins/ CSB Internet database (table numbers: VPG010,

VPG020 and VPG030) and CSB estimate.








Population Health


5.5. Iedzīvotāju vispārējā veselības stāvokļa pašnovērtējums dzimuma un vecuma

grupām 2018. gadā

5.5. Self-perceived general health by gender and age group; 2018


Pavisam/ Total Vīrieši/ Males Sievietes/ Females

16–24

25–49

50–64

65+

16–24

25–49

50–64

65+

16–24

25–49

50–64

65+



PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL

Ļoti labs 16.7 8.9 0.8 0.3 17.8 10.1 0.9 0.1 15.5 7.9 0.7 0.3 Very good

Labs 68.4 60.3 30.5 11.0 69.1 59.2 33.9 11.9 67.6 61.4 27.8 10.5 Good

Vidējs 12.6 26.3 52.6 50.4 10.8 25.9 48.9 53.0 14.4 26.7 55.5 49.2 Fair

Slikts 1.7 3.9 13.4 29.5 1.4 4.1 13.5 25.8 2.1 3.7 13.4 31.3 Bad

Ļoti slikts 0.6 0.6 2.7 8.8 0.9 0.7 2.9 9.1 0.4 0.4 2.6 8.6 Very bad



PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL

Jā 11.7 20.3 48.8 75.3 9.6 20.2 45.9 71.7 14.0 20.5 51.2 77.1 Yes

Nē 88.3 79.7 51.2 24.7 90.4 79.8 54.1 28.3 86.0 79.5 48.8 22.9 No



PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL

Stipri

ierobežojusi 1.4 3.0 9.2 24.5 2.1 3.4 9.9 23.6 0.8 2.6 8.7 25.0

Severely limited

Ir ierobežojusi,

bet ne pārāk

stipri

10.1 18.9 37.8 49.3 9.5 18.2 36.0 47.5 10.7 19.5 39.3 50.1 Limited, but not

severely

Nav

ierobežojusi

nemaz

88.5 78.1 53.0 26.2 88.4 78.3 54.1 28.9 88.6 77.9 52.0 24.9 Not limited at

all


VPG060).








Population Health


5.6. Iedzīvotāju vispārējā veselības stāvokļa pašnovērtējums pa kvintiļu grupām

2018. gadā

5.6. Self-perceived general health by quintile group; 2018 (procentos/ in per cent)

Kvintiļu grupas/ Quintile groups

1. 2. 3. 4. 5.



PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL

Ļoti labs 3.6 3.2 4.8 5.5 10.5 Very good

Labs 30.4 28.4 42.8 49.4 55.0 Good

Vidējs 42.5 42.4 37.1 36.4 29.3 Fair

Slikts 18.8 20.2 12.1 7.2 4.6 Bad

Ļoti slikts 4.8 5.8 3.2 1.5 0.7 Very bad


Do you have any

longstanding illness or longstanding health problem?

PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL

Jā 52.3 54.2 39.4 32.1 24.4 Yes

Nē 47.7 45.8 60.6 67.9 75.6 No



PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL

Stipri ierobežojusi 14.1 16.7 9.7 5.7 3.0 Severely limited

Ir ierobežojusi, bet ne pārāk

stipri 34.8 36.6 30.9 26.6 23.0 Limited, but not severely

Nav ierobežojusi nemaz 51.1 46.7 59.4 67.7 74.0 Not limited at all


VPG030).








Population Health


5.7. Pārbaužu veikšana vai ārstēšanās pie medicīnas speciālista un apstākļi, kas

traucējuši veikt pārbaudes vai ārstēšanos, 2018. gadā

5.7. Medical care and reasons for unmet need for medical examination or treatment; 2018


Pavis

am

Tota

l

Pilsēta

s

Urb

an a

reas

Lauki

Rura

l are

as

Vīrie

ši

Male

s

Sie

vie

tes

Fem

ale

s

Izglītības līmenis/ Educational attainment

(16–64)

Pam

ats

kola

s izglītība

vai zem

āka

Basic

education o

r

low

er

Vid

ējā

izglītība

Secondary

education

Augstā

kā izglītība

Hig

her

education

Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Jums ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista vai ārstēšanos (izņemot zobārstu), bet Jūs to neizdarījāt?

Was there any time during the past 12 months when you really needed medical examination or treatment (excluding dental), but you did not have it?

PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL

Jā, bija vismaz viens šāds

gadījums 11.1 11.2 10.8 11.3 10.9 13.2 11.0 6.4

Yes, there was at least

one such occasion

Nē, tāds gadījums nav bijis 88.9 88.8 89.2 88.7 89.1 86.8 89.0 93.6 No, there was no such

occasion

Kāds bija galvenais iemesls, kāpēc neveicāt pārbaudi pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) vai ārstēšanos? (1)

What was the main reason for not having medical examination

or treatment (except dental)? (2)

PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL


(pārāk dārgi) 38.3 33.5 49.2 32.9 42.7 59.7 37.1 23.5


expensive)


pieņemšana/ rindas 12.7 12.6 13.0 11.2 13.9 7.8 11.5 17.4 Waiting list

Nevarēja izbrīvēt laiku darba

dēļ vai bija jārūpējas par

bērniem vai citiem cilvēkiem

10.8 11.9 8.1 11.6 10.1 8.1 15.6 22.1

Could not take time

because of work, care

for children or for others

Bija pārāk tālu jābrauc/ nav

transporta līdzekļu 4.8 4.5 5.4 3.2 6.1 1.9 1.0 0.9

Too far to travel or no


Bailes no ārstiem/slimnīcas/

izmeklēšanas 2.3 2.4 2.1 2.6 2.0 - 1.8 1.7

Fear of doctors,

hospitals, examination or

treatment



nekļūs labāk

24.7 27.4 18.8 32.7 18.4 17.6 27.4 29.6

Wanted to wait and see

if problem got better on

its own

Nezināja nevienu labu ārstu

vai speciālistu 4.3 5.0 2.7 3.4 5.1 3.1 3.7 4.4



Citi iemesli 2.1 2.7 0.7 2.6 1.8 1.9 1.8 0.4 Other reasons

CSP datubāze internetā (tabulas numurs: VPG071) un CSP aprēķins/ CSB Internet database (table number: VPG071) and CSB estimate.

(1) Tiem, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā bija vismaz viens gadījums, kad bija nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista vai

apmeklēt ārstu, bet tas netika izdarīts.

(2) If during last 12 months there was at least one occasion when person needed examination or treatment but did not have it.




Population Health



traucējuši veikt pārbaudes vai ārstēšanos, pēc dzimuma un vecuma grupām

2018. gadā

5.8. Medical care and reasons for unmet need for medical examination or treatment by gender

and age group; 2018 (procentos/ in per cent)


16–24

25–49

50–64

65+

16–24

25–49

50–64

65+

16–24

25–49

50–64

65+


Was there any time during the past 12 months when you really needed medical examination or treatment (excluding

dental), but you did not have it?

PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL

Jā, bija vismaz viens šāds gadījums

4.3 8.7 13.8 14.8 4.4 9.6 15.4 13.8 4.2 7.9 12.6 15.3 Yes, there was at least one such occasion

Nē, tāds gadījums nav bijis

95.7 91.3 86.2 85.2 95.6 90.4 84.6 86.2 95.8 92.1 87.4 84.7 No, there was no such occasion


What was the main reason for not having medical examination or treatment (except dental)? (2)

PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL

Nevarēja to atļauties (pārāk dārgi)

28.3 39.5 39.0 37.7 21.5 35.4 35.3 27.2 35.8 44.2 42.7 42.3 Could not afford to (too expensive)

Pārāk ilgi jāgaida pieņemšana/ rindas

6.5 12.4 12.3 14.2 8.2 8.2 11.7 16.0 4.5 17.2 12.8 13.3 Waiting list

Nevarēja izbrīvēt laiku darba dēļ vai bija jārūpējas par bērniem vai citiem cilvēkiem

9.9 19.6 12.0 1.1 11.4 18.0 11.3 1.2 8.3 21.3 12.8 1.1

Could not take time because of work, care for children or for other people

Bija pārāk tālu jābrauc vai nav transporta līdzekļu

- 0.7 1.8 12.2 - 0.3 2.7 9.4 - 1.2 0.8 13.4 Too far to travel or no means of transportation

Bailes no ārstiem/ slimnīcas/ izmeklēšanas

- 0.8 2.3 4.1 - 0.6 3.3 5.5 - 1.0 1.2 3.4 Fear of doctors/ hospitals/exami-nation/ treatment

Gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūs labāk

42.5 23.5 26.5 22.2 43.1 33.2 30.9 32.3 41.8 12.3 22.2 17.7

Wanted to wait and see if problem got better on its own

Nezināja nevienu labu ārstu vai speciālistu

6.5 2.0 5.2 5.4 3.7 1.4 3.8 5.9 9.5 2.7 6.5 5.2 Did not know any good doctor or specialist

Citi iemesli 6.3 1.5 0.9 3.3 12.1 2.9 0.9 2.5 - - 0.9 3.6 Other reasons

CSP datubāze internetā (tabulu numuri: VPG081 un VPG082/ CSB Internet database (table numbers: VPG081 and VPG082)





https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__veseliba__vesel_pasnovert/VPG082.px


https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__veseliba__vesel_pasnovert/VPG082.px/?rxid=c4c4eb25-2b94-4550-a835-ede6a9901d18


Population Health



traucējuši veikt pārbaudes vai ārstēšanos, pa kvintiļu grupām 2018. gadā

5.9. Medical care and reasons for unmet need for medical examination or treatment by quintile

group; 2018 (procentos/ in per cent)


1. 2. 3. 4. 5.


Was there any time during the past 12 months when you really needed medical examination or treatment (excluding dental), but you did not have it?

PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL

Jā, bija vismaz viens šāds gadījums 16.7 13.3 9.7 9.5 6.6 Yes, there was at least one such

occasion

Nē, tāds gadījums nav bijis 83.3 86.7 90.3 90.5 93.4 No, there was no such occasion


What was the main reason for not having medical examination or treatment (except dental)? (2)

PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL

Nevarēja to atļauties (pārāk dārgi) 58.8 40.7 34.3 22.2 13.7 Could not afford to (too expensive)

Pārāk ilgi jāgaida pieņemšana/ rindas 7.4 12.2 18.1 13.7 16.8 Waiting list

Nevarēja izbrīvēt laiku darba dēļ vai bija

jārūpējas par bērniem vai citiem

cilvēkiem

4.5 8.1 9.2 20.0 19.4 Could not take time because of work,

care for children or for other people

Bija pārāk tālu jābrauc vai nav

transporta līdzekļu 5.2 8.9 3.0 3.7 0.4

Too far to travel or no means of

transportation

Bailes no ārstiem/ slimnīcas/

izmeklēšanas 2.9 2.5 1.6 1.1 3.5

Fear of doctors/ hospitals/examination/

treatment

Gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar

laiku nekļūs labāk 17.3 18.8 26.5 34.7 36.1

Wanted to wait and see if problem got

better on its own

Nezināja nevienu labu ārstu vai

speciālistu 3.1 5.6 5.1 2.9 5.8

Did not know any good doctor or

specialist









Population Health


5.10. Zobārsta apmeklējums un zobārsta neapmeklēšanas iemesls 2018. gadā

5.10. Dental visits and reasons for unmet need for dental examination or treatment; 2018


Pavis

am

Tota

l

Pilsēta

s

Urb

an a

reas

Lauki

Rura

l are

as

Vīrie

ši

Male

s

Sie

vie

tes

Fem

ale

s

Izglītības līmenis/

Educational attainment (16–64)

Pam

ats

kola

s izglītība

vai zem

āka

Basic

education o

r

low

er

Vid

ējā

izglītība

Secondary

education

Augstā

kā izglītība

Hig

her

education

Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Jums ir bijusi nepieciešamība veikt zobu pārbaudi vai ārstēšanos, bet Jūs to neizdarījāt?

Was there any time during the past 12 months when you really needed dental examination or treatment, but you did not have it

PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL

Jā, bija vismaz viens šāds

gadījums 17.3 17.0 17.8 18.7 16.1 24.3 20.0 8.9

Yes, there was at least

one such occasion

Nē, tāds gadījums nav bijis 82.7 83.0 82.2 81.3 83.9 75.7 80.0 91.1 No, there was no such

occasion

Kāds bija galvenais iemesls, kāpēc neveicāt zobu pārbaudi vai ārstēšanos? (1)

What was the main reason for not having dental examination or treatment? (2)

PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL


(pārāk dārgi) 78.0 78.8 76.1 70.5 84.7 83.0 77.0 63.2

Could not afford to

(too expensive)


pieņemšana/ rindas 3.4 2.6 5.2 4.2 2.7 5.0 3.8 4.7 Waiting list

Nevarēja izbrīvēt laiku darba

dēļ vai bija jārūpējas par

bērniem vai citiem cilvēkiem

5.0 5.6 3.8 6.9 3.3 2.6 5.2 15.2

Could not take time

because of work, care

for children or for others

Bija pārāk tālu jābrauc/ nav

transporta līdzekļu 0.9 0.8 1.1 0.2 1.5 - 0.4 0.9

Too far to travel or no


Bailes no ārstiem (zobārsta)/

slimnīcas/ izmeklēšanas 6.5 5.7 8.0 9.7 3.5 6.1 6.9 7.2

Fear of doctors (dentist)/

hospitals/ examination/

treatment


paskatīties, vai ar laiku nekļūs

labāk

4.8 4.7 4.9 6.9 2.8 2.3 5.8 7.2

Wanted to wait and see

if problem got better on

its own

Nezināja nevienu labu ārstu

vai speciālistu 0.5 0.6 0.3 0.4 0.6 0.3 0.3 1.4



Citi iemesli 1.0 1.2 0.5 1.2 0.8 0.6 0.6 0.4 Other reasons

CSP datubāze internetā (tabulu numuri: VPG091 un VPG092) un CSP aprēķins/ CSB Internet database (table numbers: VPG091 and VPG092) and CSB estimate.





https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__veseliba__vesel_pasnovert/VPG092.px/table/tableViewLayout1/?rxid=65a04f90-3446-42cd-b297-3e14ced1ae73


https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__veseliba__vesel_pasnovert/VPG092.px/?rxid=33cc3a84-9338-4916-a038-19c3808c5423


Population Health


5.11. Zobārsta apmeklējums un zobārsta neapmeklēšanas iemesls pēc dzimuma un

vecuma grupām 2018. gadā

5.11. Dental visits and reasons for unmet need for dental examination or treatment by gender

and age group; 2018 (procentos/ in per cent)


16–24

25–49

50–64

65+

16–24

25–49

50–64

65+

16–24

25–49

50–64

65+



PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL

Jā, bija vismaz viens šāds gadījums

7.3 15.9 22.9 17.7 8.0 18.4 25.4 17.0 6.5 13.5 21.0 18.0 Yes, there was at least one such occasion

Nē, tāds gadījums nav bijis

92.7 84.1 77.1 82.3 92.0 81.6 74.6 83.0 93.5 86.5 79.0 82.0 No, there was no such occasion

Kāds bija galvenais iemesls, kāpēc neveicāt zobu pārbaudi vai ārstēšanos? (1)


PAVISAM 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 TOTAL


(pārāk dārgi) 75.7 72.0 80.5 83.8 79.3 63.5 74.6 77.9 71.2 82.9 86.2 86.5

Could not afford to

(too expensive)


pieņemšana/ rindas 3.5 4.1 4.4 1.2 6.2 4.1 5.8 0.7 - 4.1 3.0 1.4 Waiting list

Nevarēja izbrīvēt

laiku darba dēļ vai

bija jārūpējas par

bērniem vai citiem

cilvēkiem

5.2 8.7 3.7 1.3 2.5 12.8 3.4 - 8.5 3.5 4.0 1.9

Could not take time

because of work,

care for children or

for other people

Bija pārāk tālu

jābrauc vai nav

transporta līdzekļu

- 0.5 0.3 2.4 - 0.2 - 1.0 - 1.0 0.5 3.1

Too far to travel or

no means of

transportation

Bailes no ārstiem

(zobārsta)/

slimnīcas/

izmeklēšanas

8.7 6.5 6.9 5.5 10.1 8.4 10.2 11.8 6.9 4.0 3.6 2.7

Fear of doctors

(dentist)/ hospitals/

examination/

treatment


paskatīties, vai ar

laiku nekļūs labāk

4.6 7.1 3.4 3.1 1.9 9.5 4.7 5.9 8.0 4.0 2.2 1.9

Wanted to wait and

see if problem got

better on its own

Nezināja nevienu

labu ārstu vai

speciālistu

2.3 0.4 0.3 0.5 - 0.3 0.3 0.6 5.4 0.6 0.2 0.4

Did not know any

good doctor or

specialist

Citi iemesli - 0.6 0.6 2.2 - 1.1 0.9 2.2 - - 0.3 2.2 Other reasons








https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__veseliba__vesel_pasnovert/VPG102.px/?rxid=5a137ed3-15b2-4e77-8b81-15fc9a922a3d


Population Health


5.12. Zobārsta apmeklējums un zobārsta neapmeklēšanas iemesls pa kvintiļu grupām

2018. gadā

5.12. Dental visits and reasons for unmet need for dental examination or treatment by quintile

group; 2018 (procentos/ in per cent)


1. 2. 3. 4. 5.



PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL

Jā, bija vismaz viens šāds gadījums 29.6 21.0 15.1 13.2 8.1 Yes, there was at least one such

occasion

Nē, tāds gadījums nav bijis 70.4 79.0 84.9 86.8 91.9 No, there was no such occasion

Kāds bija galvenais iemesls, kāpēc neveicāt zobu pārbaudi vai

ārstēšanos? (1)


PAVISAM 100 100 100 100 100 TOTAL

Nevarēja to atļauties (pārāk dārgi) 87.9 84.4 77.6 67.1 46.3 Could not afford to (too expensive)

Pārāk ilgi jāgaida pieņemšana/ rindas 1.3 3.1 4.6 5.4 6.4 Waiting list

Nevarēja izbrīvēt laiku darba dēļ vai bija

jārūpējas par bērniem vai citiem

cilvēkiem

1.4 1.8 2.7 10.9 20.5 Could not take time because of work,

care for children or for other people

Bija pārāk tālu jābrauc vai nav

transporta līdzekļu 1.3 0.8 0.6 1.0 -

Too far to travel or no means of

transportation

Bailes no ārstiem (zobārsta)/ slimnīcas/

izmeklēšanas 5.0 5.5 8.0 6.6 10.7

Fear of doctors (dentist)/ hospitals/


Gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar

laiku nekļūs labāk 2.6 2.7 4.7 8.4 11.6

Wanted to wait and see if problem got

better on its own

Nezināja nevienu labu ārstu vai

speciālistu 0.4 0.5 0.3 - 1.8

Did not know any good doctor or

specialist









https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__veseliba__vesel_pasnovert/VPG092.px/?rxid=2bb2922a-02ad-4a01-960d-a2e5861b55f9


6. Mājsaimniecību sastāvs

Composition of Households

SATURS

6.1. Mājsaimniecību vidējais lielums 2014.–2018. gadā ..................................................... 74

6.2. Mājsaimniecību locekļu vecuma struktūra 2014.–2018. gadā ....................................... 74

6.3. Mājsaimniecības locekļu sadalījums pēc sociālekonomiskā statusa 2014.–2018. gadā ..... 74

6.4. Mājsaimniecību vidējais lielums 2018. gadā ............................................................... 75

6.5. Mājsaimniecību locekļu vecuma un dzimuma struktūra 2018. gadā ............................... 75

6.6. Mājsaimniecību sadalījums pēc personu skaita 2018. gadā .......................................... 77

6.7. Mājsaimniecību sadalījums kvintiļu grupās pēc demogrāfiskā tipa 2018. gadā ................ 77

6.8. Mājsaimniecību sadalījums pēc demogrāfiskā tipa 2018. gadā ...................................... 78

6.9. Mājsaimniecību sadalījums pēc sociālekonomiskā statusa 2018. gadā ........................... 79

CONTENTS

6.1. Average size of households in 2014–2018 ................................................................. 74

6.2. Age structure of household members; 2014–2018 ...................................................... 74

6.3. Household members by activity status; 2014–2018 .................................................... 74

6.4. Average size of households in 2018 .......................................................................... 75

6.5. Age and gender structure of household members in 2018 ............................................ 75

6.6. Households by number of members in 2018 .............................................................. 77

6.7. Breakdown of households in quintile groups by demographic type; 2018 ....................... 77

6.8. Households by demographic type; 2018 .................................................................... 78

6.9. Households members by activity status; 2018 ............................................................ 79

6 Mājsaimniecību sastāvs



Mājsaimniecība ir sabiedrības pamatvienība, kurā tās locekļi dzīvo vienā mājoklī un kopīgi apvieno un izmanto tās

ekonomiskos resursus, vai arī viena persona, kas saimnieko atsevišķi. Mājsaimniecības jēdziens atšķiras no ģimenes

jēdziena ar to, ka vienā mājsaimniecībā var dzīvot cilvēki, kuriem nav radniecīgu saišu.

Mājsaimniecības sastāvs un tās lielums ir viens no faktoriem, kas nosaka mājokļa apstākļus, mājsaimniecību rīcībā esošos

ienākumus uz vienu mājsaimniecības locekli, materiālās nenodrošinātības riskus un no šiem rādītājiem atvasināto

nabadzības riska indeksu un nabadzības vai sociālās atstumtības risku.

2018. gadā mājsaimniecības vidējais lielums bija 2,3 personas. Vislielākās mājsaimniecības bija Pierīgā (vidēji –

2,5 personas), bet vismazākās – Rīgā (vidēji – 2,1 persona).

2018. gadā 46,4 % no visām mājsaimniecības personām bija nodarbinātas (t.i., algotu darbu strādājošas vai

pašnodarbinātas personas). Tas ir par 3,3 procentpunktiem vairāk nekā 2013. gadā, kad 43,1 % no visām mājsaimniecības

personām bija nodarbinātas. Savukārt bezdarbnieku īpatsvars ir samazinājies no 7,9 % 2013. gadā līdz 5,4 % 2018. gadā.

Citu neaktīvu personu (skolēnu, studentu, mājsaimnieču u.c. personu) un pensionāru īpatsvars ir saglabājies bez būtiskām

izmaiņām. 2018. gadā viņu īpatsvars bija attiecīgi 27,9 % un 20,3 %.

2018. gadā Rīgā bija vislielākais nodarbināto īpatsvars (51,5 %) un vismazākais – Latgalē (36,2 %). Pārējos reģionos

nodarbināto īpatsvars svārstījās no 43,6 % Kurzemē līdz 48,8 % Pierīgā. Tas varētu būt saistīts ar to, ka Rīgā dzīvo

vislielākais aktīvās darbaspējas (25 līdz 49 gadu vecuma) personu īpatsvars – 37,2 %. Līdzīga situācija bija Pierīgā, kur šī

vecuma iedzīvotāju īpatsvars bija 35,5 %. Pārējos reģionos 25 līdz 49 gadus vecu personu īpatsvars bija mazāks – no

28,8 % Latgalē līdz 33,3 % Zemgalē. Vislielākais jauniešu (vecumā līdz 24 gadiem) īpatsvars bija Zemgalē (26,9 %) un

vismazākais – Latgalē (24 %). Turklāt Latgalē bija vislielākais vecākā gadagājuma (vismaz 65 gadus vecu) iedzīvotāju

īpatsvars – 22,1 %.

Mājsaimniecību sadalījums kvintiļu grupās pēc demogrāfiskā tipa 2018. gadā (procentos)

CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MVG070).

Dati norāda uz nozīmīgu saistību starp mājsaimniecību personu vecumu un viņu ienākumu līmeni. Vienas 16 līdz 64 gadus

vecas personas mājsaimniecības bija visvairāk pārstāvētas gan starp trūcīgākajām (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecībām

(21,9 %), gan arī starp turīgākajām (5. kvintiļu grupas) mājsaimniecībām (35,1 %). Tas norāda, ka šīm mājsaimniecībām

ir visplašākās iespējas dzīvot dažādi – atbilstoši tam, kādus ienākumus viņas spēj sev nodrošināt. Veicot labi atalgotu darbu

un gūstot augstus ienākumus, tās var ierindoties starp turīgākajām mājsaimniecībām (5. kvintiļu grupā), jo saņemtos

ienākumus nav jādala ar citām mājsaimniecības personām. Tai pašā laikā, ja viena pati dzīvojoša 16 līdz 64 gadus veca

persona nespēj nodrošināt sev ienākumus, tad viņai nav nekāda finansiāla atbalsta un ierindojas starp trūcīgākajām

mājsaimniecībām (1. kvintiļu grupā). Savukārt vecākā gadagājuma (vismaz 65 gadus vecu) iedzīvotāju ienākumi bija

savstarpēji vienlīdzīgāki. Lielākā daļa vientuļo vecākā gadagājuma (vismaz 65 gadus vecu) iedzīvotāju ierindojās starp

mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem (1. kvintiļu grupā) vai ar vidēji zemiem ienākumiem (2. kvintiļu grupā), un

tikai 7,8 % šo iedzīvotāju piederēja turīgākajām mājsaimniecībām (5. kvintiļu grupai). Ierobežotāka, bet stabilāka situācija

bija pāriem ar vienu vai ar diviem bērniem. Salīdzinot ar vienas 16 līdz 64 gadus vecas personas mājsaimniecībām, pāri ar

vienu vai ar diviem bērniem bija mazāk pārstāvēti starp turīgākajām mājsaimniecībām (5. kvintiļu grupā). Tomēr šīs

mājsaimniecības bija arī salīdzinoši maz pārstāvētas starp trūcīgākajām mājsaimniecībām (1. kvintiļu grupā). Tai pašā laikā

vislielākais trūcīgāko (1. kvintiles grupas) mājsaimniecību īpatsvars bija starp pāriem ar trim un vairāk bērniem (36,4 %)

un mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viens pieaugušais ar bērniem (32,3 %). Tas ir skaidrojams, ka kopējie mājsaimniecību

ienākumi bija jādala uz lielāku personu skaitu, kā rezultātā vidēji uz katru mājsaimniecības locekli bija mazāka ienākumu

summa.

36.4

15.6

10.1

32.3

15.0

21.5

21.9

18.7

22.3

12.2

19.9

18.2

44.4

6.1

21.4

25.8

20.1

24.4

18.0

17.2

15.3

13.7

23.1

34.0

16.9

20.7

9.0

21.7

9.8

13.2

23.7

6.5

28.1

7.8

35.1

0% 20% 40% 60% 80% 100%





Pāris bez bērniem

Viena persona 65+


1.kvintile (trūcīgākā) 2.kvintile 3.kvintile 4.kvintile 5.kvintile (turīgākā)

http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__ms_sastavs/MVG070.px




6.1. Mājsaimniecību vidējais lielums 2014.–2018. gadā

6.1. Average size of households in 2014–2018

2014 2015 2016 2017 2018

Vidējais mājsaimniecības locekļu skaits

2.4 2.4 2.4 2.3 2.3 Average number of household members


6.2. Mājsaimniecību locekļu vecuma struktūra 2014.–2018. gadā

6.2. Age structure of household members; 2014–2018 (procentos/ in per cent)

2014 2015 2016 2017 2018

Visi mājsaimniecības locekļi 100 100 100 100 100 All household members

0–15 15.7 16.0 16.3 16.6 16.9 0–15

16–24 10.4 9.8 9.2 8.6 8.4 16–24

25–49 34.4 34.3 34.3 34.2 34.1 25–49

50–64 20.6 20.6 20.7 20.8 20.8 50–64

65+ 19.0 19.4 19.6 19.8 19.9 65+

Vīrieši 100 100 100 100 100 Males

0–15 17.6 17.9 18.3 18.7 18.9 0–15

16–24 11.7 11.0 10.3 9.6 9.3 16–24

25–49 37.2 37.2 37.3 37.2 37.1 25–49

50–64 20.0 20.1 20.2 20.4 20.4 50–64

65+ 13.5 13.8 14.0 14.2 14.3 65+

Sievietes 100 100 100 100 100 Females

0–15 14.0 14.3 14.6 14.9 15.1 0–15

16–24 9.3 8.8 8.2 7.8 7.5 16–24

25–49 32.0 31.8 31.8 31.7 31.5 25–49

50–64 21.1 21.1 21.1 21.1 21.1 50–64

65+ 23.6 24.1 24.3 24.5 24.7 65+

CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MVG090)/ CSB Internet database (table number: MVG090).

6.3. Mājsaimniecības locekļu sadalījums pēc sociālekonomiskā statusa 2014.–2018. gadā

6.3. Household members by activity status; 2014–2018

2014 2015 2016 2017 2018

Visi mājsaimniecības locekļi 100 100 100 100 100 All household members







http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__ms_sastavs/MVG090.px/?rxid=90568d83-28f8-47d6-8d67-8641ba89f3a2


http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__ms_sastavs/MVG080.px/?rxid=1c92f366-59e2-4959-a92c-b9999bf5b523




6.4. Mājsaimniecību vidējais lielums 2018. gadā

6.4. Average size of households in 2018

Vidējais

mājsaimniecības locekļu skaits Average number of household members

Visas mājsaimniecības 2.3 All households

Pilsētas 2.2 Urban areas

Lauki 2.5 Rural areas

Reģioni Regions

Rīga 2.1 Riga

Pierīga 2.5 Pierīga

Vidzeme 2.3 Vidzeme

Kurzeme 2.4 Kurzeme

Zemgale 2.4 Zemgale

Latgale 2.2 Latgale


1. 2.4 First

2. 2.1 Second

3. 2.5 Third

4. 2.4 Fourth

5. 2.1 Fifth

CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MVG010) un CSP aprēķins/ CSB Internet database (table number: MVG010) and CSB estimate.

6.5. Mājsaimniecību locekļu vecuma un dzimuma struktūra 2018. gadā

6.5. Age and gender structure of household members in 2018 (procentos/ in per cent)

Pavisam Total

0−15 16−24 25−49 50−64 65+

Visi mājsaimniecības locekļi All household members




Reģioni Regions

Rīga 100 16.6 8.0 37.2 18.3 19.9 Riga

Pierīga 100 17.6 8.5 35.5 19.9 18.6 Pierīga

Vidzeme 100 16.5 7.8 30.7 23.9 21.1 Vidzeme

Kurzeme 100 16.6 9.1 32.7 20.6 21.0 Kurzeme

Zemgale 100 18.3 8.6 33.3 22.0 17.8 Zemgale

Latgale 100 15.7 8.3 28.8 25.0 22.1 Latgale


1. 100 21.3 10.0 28.3 20.9 19.5 First

2. 100 17.0 7.2 25.1 12.9 37.9 Second

3. 100 18.7 9.3 33.4 19.4 19.2 Third

4. 100 15.2 8.0 38.6 25.2 13.1 Fourth

5. 100 11.4 7.0 45.5 25.2 11.0 Fifth

Iegūtais izglītības līmenis (16–64)

Educational attainment (age 16-64)

Pamatskolas izglītība vai zemāka 100 - 27.4 26.3 8.7 37.6 Basic education or lower

Vidējā izglītība 100 - 8.3 36.5 31.3 24.0 Secondary education

Augstākā izglītība 100 - 2.5 56.0 23.4 18.1 Higher education


http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__ms_sastavs/MVG010.px/?rxid=cc4d7233-b0f4-4955-ad1d-81fb0d756526




Pavisam Total

0−15 16−24 25−49 50−64 65+

Vīrieši Males




Reģioni

Regions

Rīga 100 19.2 8.7 41.0 17.1 14.0 Riga

Pierīga 100 19.2 9.5 36.6 21.3 13.5 Pierīga

Vidzeme 100 19.3 8.1 34.0 22.9 15.7 Vidzeme

Kurzeme 100 19.5 10.2 35.7 19.4 15.2 Kurzeme

Zemgale 100 20.5 10.1 37.4 20.4 11.7 Zemgale

Latgale 100 15.8 9.9 31.6 26.2 16.5 Latgale


1. 100 24.9 11.3 29.8 21.6 12.5 First

2. 100 20.2 8.0 30.0 13.8 27.9 Second

3. 100 21.1 10.8 34.6 19.5 14.0 Third

4. 100 17.2 8.5 41.1 22.9 10.3 Fourth

5. 100 11.1 7.5 49.0 22.7 9.6 Fifth






Sievietes

Females




Reģioni Regions

Rīga 100 14.6 7.5 34.2 19.1 24.6 Riga

Pierīga 100 16.2 7.7 34.5 18.8 22.8 Pierīga

Vidzeme 100 14.0 7.6 27.9 24.8 25.7 Vidzeme

Kurzeme 100 13.9 8.2 29.8 21.7 26.5 Kurzeme

Zemgale 100 16.3 7.3 29.5 23.4 23.4 Zemgale

Latgale 100 15.7 6.9 26.6 24.1 26.7 Latgale


1. 100 18.3 8.8 27.0 20.4 25.5 First

2. 100 14.7 6.6 21.7 12.2 44.7 Second

3. 100 16.7 8.1 32.3 19.2 23.6 Third

4. 100 13.4 7.5 36.2 27.2 15.6 Fourth

5. 100 11.6 6.4 42.1 27.6 12.3 Fifth









http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__ms_sastavs/MVG090.px/?rxid=333b9f41-2910-4351-ba2c-a5ea5591e10e

http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__ms_sastavs/MVG090.px/?rxid=333b9f41-2910-4351-ba2c-a5ea5591e10e




6.6. Mājsaimniecību sadalījums pēc personu skaita 2018. gadā

6.6. Households by number of members in 2018 (procentos/ in per cent)

Pavisam Total

Personu skaits mājsaimniecībā/

Number of household members

viena persona single person

divas personas two persons

trīs personas three persons

četras personas four persons

piecas un vairāk personas five and more persons




Reģioni

Regions

Rīga 100 39.0 28.5 17.7 10.3 4.5 Riga

Pierīga 100 28.2 29.3 21.7 13.2 7.6 Pierīga

Vidzeme 100 33.3 33.1 14.5 12.0 7.0 Vidzeme

Kurzeme 100 32.3 32.4 15.4 11.8 8.1 Kurzeme

Zemgale 100 31.8 27.1 21.0 10.4 9.6 Zemgale

Latgale 100 38.6 30.0 14.7 10.5 6.1 Latgale

Kvintiļu grupas

Quintile groups

1. 100 37.8 26.9 14.4 11.2 9.8 First

2. 100 44.1 26.9 12.7 10.4 6.0 Second

3. 100 28.4 29.3 20.0 13.2 9.1 Third

4. 100 26.8 31.1 23.7 13.8 4.6 Fourth

5. 100 37.3 33.9 18.0 7.6 3.3 Fifth


6.7. Mājsaimniecību sadalījums kvintiļu grupās pēc demogrāfiskā tipa 2018. gadā

6.7. Breakdown of households in quintile groups by demographic type; 2018 (procentos/ in per cent)

Pavisam Total

Kvintiļu grupas/ Quintile groups 1. 2. 3. 4. 5.

Visas mājsaimniecības 100 20 20 20 20 20 All households

Vienas personas mājsaimniecība

100 21.7 25.3 16.3 15.3 21.4 Single persons

16–64 gadi 100 21.9 6.1 15.3 21.7 35.1 aged 16–64

65 un vairāk gadi 100 21.5 44.4 17.2 9.0 7.8 aged 65 and over


children


100 32.3 19.9 24.4 16.9 6.5 One adult with

children

Pāris ar vienu bērnu 100 10.1 12.2 20.1 34.0 23.7 Couple with one

child

Pāris ar diviem bērniem 100 15.6 22.3 25.8 23.1 13.2 Couple with two

children

Pāris ar trīs un vairāk bērniem

100 36.4 18.7 21.4 13.7 9.8 Couple with three

and more children

Citas mājsaimniecības ar bērniem

100 29.6 18.6 27.9 14.9 9.0 Other households

with children

Citas mājsaimniecības bez bērniem

100 18.2 15.3 22.5 25.0 18.9 Other households

without children



http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__ms_sastavs/MVG040.px/?rxid=d61b45f8-d3d0-431b-af44-21dbd5b9d486


http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__ms_sastavs/MVG070.px/?rxid=5bdb76de-2a53-4704-9e98-98bc0418305d




6.8. Mājsaimniecību sadalījums pēc demogrāfiskā tipa 2018. gadā

6.8. Households by demographic type; 2018 (procentos/ in per cent)

Pavis

am

Tota

l

Viena persona

Single person

Pāris b

ez b

ērn

iem

Couple

without

childre

n

Vie

ns p

ieaugušais

ar

bērn

iem

One a

dult w

ith c

hildre

n

Pāris

Couple

Citas m

ājs

aim

nie

cīb

as a

r bērn

iem

Oth

er

household

s w

ith c

hildre

n

Citas m

ājs

aim

nie

cīb

as b

ez b

ērn

iem

Oth

er

household

s w

ithout

childre

n

pavis

am

tota

l

16–64 g

adi

aged 1

6– 6

4

65 u

n v

airāk g

adi

aged 6

5 a

nd o

ver

ar

vie

nu b

ērn

u

with o

ne c

hild

ar

div

iem

bērn

iem

with t

wo c

hildre

n

ar

trīs

un v

airāk b

ērn

iem

with t

hre

e c

hildre

n a

nd m

ore

Visas mājsaimniecības 100 34.9 17.4 17.5 18.7 3.8 7.3 5.3 2.0 8.8 19.3 All households

Pilsētas 100 37.7 19.4 18.4 17.4 4.2 7.5 5.5 1.9 7.2 18.5 Urban areas

Lauki 100 27.8 12.5 15.3 21.8 2.6 6.7 4.8 2.2 12.8 21.4 Rural areas

Reģioni

Regions

Rīga 100 39.0 21.1 17.9 17.1 4.5 7.7 5.3 2.0 5.5 18.9 Riga

Pierīga 100 28.2 14.2 14.0 17.7 2.9 9.9 5.9 1.7 12.2 21.7 Pierīga

Vidzeme 100 33.3 13.4 19.9 22.4 3.7 7.0 4.4 1.6 10.1 17.4 Vidzeme

Kurzeme 100 32.3 14.2 18.1 20.9 4.4 5.9 5.4 2.2 9.4 19.6 Kurzeme

Zemgale 100 31.8 14.7 17.1 17.0 3.3 7.7 6.2 2.4 10.2 21.5 Zemgale

Latgale 100 38.6 19.6 19.1 20.6 3.1 4.2 4.3 2.0 10.3 16.8 Latgale

Kvintiļu grupas

Quintile groups

1. 100 37.8 19.0 18.8 14.0 6.1 3.7 4.1 3.6 13.0 17.6 First

2. 100 44.1 5.3 38.8 17.0 3.7 4.4 5.9 1.9 8.1 14.8 Second

3. 100 28.4 13.3 15.1 16.8 4.6 7.3 6.8 2.1 12.2 21.7 Third

4. 100 26.8 18.9 7.9 19.4 3.2 12.4 6.1 1.4 6.6 24.2 Fourth

5. 100 37.3 30.5 6.8 26.2 1.2 8.6 3.5 1.0 3.9 18.2 Fifth



http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__ms_sastavs/MVG060.px/?rxid=730f53e3-5839-4d18-baff-eb0d07373af6




6.9. Mājsaimniecību sadalījums pēc sociālekonomiskā statusa 2018. gadā

6.9. Households members by activity status; 2018 (procentos/ in per cent)

Visi

mājsaim-niecības locekļi All household members

Nodarbinātie At work

Bezdarbnieki Unemployed

Pensionētie In retirement

Citi neaktīvie Other inactive persons

Visas mājsaimniecības 100 46.4 5.4 20.3 27.9 All households

Pilsētas 100 47.9 4.5 20.2 27.4 Urban areas

Lauki 100 43.3 7.2 20.4 29.1 Rural areas

Reģioni

Regions

Rīga 100 51.5 3.6 19.2 25.7 Riga

Pierīga 100 48.8 3.9 17.7 29.6 Pierīga

Vidzeme 100 44.4 6.6 20.1 28.9 Vidzeme

Kurzeme 100 43.6 5.9 22.8 27.7 Kurzeme

Zemgale 100 45.0 6.9 19.5 28.7 Zemgale

Latgale 100 36.2 9.0 24.9 29.9 Latgale

Kvintiļu grupas

Quintile groups

1. 100 24.5 12.5 23.0 40.0 First

2. 100 28.3 4.4 38.0 29.4 Second

3. 100 46.6 4.1 20.0 29.3 Third

4. 100 62.0 2.3 13.0 22.7 Fourth

5. 100 71.6 3.3 8.0 17.2 Fifth



Pamatskolas izglītība vai zemāka 100 38.5 10.8 5.1 45.6

Basic education or lower

Vidējā izglītība 100 70.2 10.5 6.5 12.9 Secondary education

Augstākā izglītība 100 85.0 4.1 3.8 7.1 Higher education



http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__ms_sastavs/MVG080.px/?rxid=54764634-9e7b-4aa5-8798-2637638f1f43


7. 2018. gada modulis „Labsajūta” (1)

Module 2018 “Well-Being” (2)

SATURS

7.1. Iedzīvotāju labsajūtas atsevišķu dimensiju vidējais raksturojums

2013. un 2018. gadā .............................................................................................. 82

7.2. Iedzīvotāju labsajūtas atsevišķu dimensiju vidējais raksturojums 2018. gadā ................. 82

7.3. Iedzīvotāju mentālās veselības atsevišķu dimensiju vidējais raksturojums

2013. un 2018. gadā .............................................................................................. 86

7.4. Iedzīvotāju mentālās veselības atsevišķu dimensiju raksturojums

2013. un 2018. gadā .............................................................................................. 86


2018. gadā ............................................................................................................ 87

7.6. Iedzīvotāju mentālās veselības atsevišķu dimensiju raksturojums 2018. gadā ................ 89

7.7. Iedzīvotāju novērtējums par iespēju saņemt materiālu un nemateriālu palīdzību

2018. gadā ............................................................................................................ 94

CONTENTS

7.1. Average assessment of selected well-being dimensions in 2013 and 2018 ..................... 82

7.2. Average assessment of selected well-being dimensions; 2018 ...................................... 82

7.3. Average assessment of selected mental health dimensions in 2013 and 2018 ................ 86

7.4. Assessment of selected mental health dimensions in 2013 and 2018............................. 86

7.5. Average assessment of selected mental health dimensions; 2018 ................................. 87

7.6. Assessment of selected mental health dimensions; 2018 ............................................. 89

7.7. Average assessment of possibility to get material and non-material help; 2018 .............. 94

(1) Atbildes ir snieguši aptaujāto mājsaimniecību locekļi, kuriem 2018. gadā bija vismaz 16 gadi. Starpnieka intervijas netika iekļautas.

(2) Answers were given by members of the surveyed household aged 16 or over in 2018. Proxy interviews are excluded.

7 2018. gada modulis „Labsajūta”

Module 2018 “Well-Being”


Labsajūtas atsevišķu dimensiju raksturojums

2013. un 2018. gadā respondentiem, kas ir vecāki par 16 gadiem, tika lūgts novērtēt savu apmierinātību ar dzīvi kopumā,

ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju, ar darbu/ pamatdarba vietu (tikai strādājošiem), ar sava laika izlietojumu un

ar personīgajām attiecībām ar citiem (radiem, draugiem, kolēģiem u.c.). Atbildes varēja sniegt skalā no 0 – pavisam

neapmierināts līdz 10 – pilnībā apmierināts. Kā arī tika uzdots jautājums “Vai Jūs uzticaties cilvēkiem?” ar atbilžu skalu no

0 – nevienam neuzticos līdz 10 – uzticos vairumam cilvēku.

2018. gadā apmierinātību ar savu dzīvi kopumā Latvijas iedzīvotāji vērtēja vidēji ar 6,7 ballēm. Visaugstāk vērtētās

labsajūtas dimensijas ir apmierinātība ar personīgajām attiecībām (7,8) un strādājošo apmierinātība ar savu darbu (7,4).

Ievērojami zemāk tiek vērtēta uzticēšanās citiem cilvēkiem (6,4). Apmierinātība ar finansiālo situāciju ir viszemāk novērtēta,

bet tai ir vislielākā uzlabojuma tendence – no 5 ballēm 2013. gadā līdz 5,4 ballēm 2018. gadā, kas varētu liecināt, ka

mazinās 2008. gada finanšu krīzes sekas.

Iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem labsajūtas atsevišķu dimensiju vidējais raksturojums 2013. un 2018. gadā

(vidējais vērtējums skalā no 0 (pavisam neapmierināts) līdz 10 (pilnībā apmierināts))

CSP datubāze internetā (tabulu numuri: MOD13_01 un MOD13_02).

Iedzīvotāju vispārējās apmierinātības ar dzīvi vērtējums samazinās, palielinoties respondentu vecumam: no optimistiskām

7,5 ballēm 16–24 gadus vecu jauniešu vidū līdz mērenākām 6,3 ballēm senioru vidū vecumā virs 65 gadiem. Jaunieši ir

apmierinātāki ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju (5,7 balles) nekā seniori (5). Starp visām iedzīvotāju vecuma

grupām strādājošiem pensionāriem (virs 65 gadu vecuma) ir vislielākā apmierinātība ar savu darbu (7,9 balles), kas varētu

būt saistīts ar izvēli pensionēties vai iespēju turpināt darba gaitas, ja ar darbu ir apmierināti.

Būtiskas atšķirības apmierinātībai ar dzīvi kopumā ir starp nodarbinātiem un bezdarbniekiem – attiecīgi 7 un 5,5 balles.

Visatšķirīgākais ir sociālekonomisko grupu sniegtais vērtējums apmierinātībai ar mājsaimniecības finansiālo situāciju –

nodarbinātajiem 5,8 balles, bet bezdarbniekiem – 3,4. Ienākumu līmenis būtiski ietekmē apmierinātību ar dzīvi kopumā:

trūcīgākās 1. kvintiļu grupas pārstāvji vispesimistiskāk raugās uz dzīvi un vidēji sniedz vērtējumu 5,9 balles. Augot

ienākumu līmenim, aug arī apmierinātība ar dzīvi, un turīgākajā 5. kvintiļu grupā tā sasniedz 7,5 balles. Līdzīga tendence

no viszemākā vērtējuma 1. kvintiļu grupā līdz apmierinātības visaugstākajam vērtējumam 5. kvintiļu grupā saglabājas visās

labsajūtas dimensijās.

Salīdzinot apmierinātības ar dzīvi rādītājus pēc mājsaimniecību sastāva, visaugstākā tā ir pāriem ar trīs un vairāk bērniem –

7,7 balles, bet viszemākā – vienatnē dzīvojošajām personām 65 gadu vecumā un vecākām (6,2). Arī citos labsajūtas

rādītājos personām, kas dzīvo mājsaimniecībās ar bērniem, ir vērojami augstāki apmierinātības rādītāji nekā tiem, kas dzīvo

mājsaimniecībās bez bērniem.

2018. gadā papildu aprakstītajām labsajūtas dimensijām respondentiem tika uzdots jautājums: “Cik lielā mērā Jūs izjūtat

sociālo atstumtību?” ar vērtējuma skalu no 0 (pavisam neizjūtu sociālo atstumtību) līdz 10 (pilnībā izjūtu sociālo atstumtību).

Sociālās atstumtības izjūtai ir tendence pieaugt līdz ar vecumu, sasniedzot 2,6 balles senioru (vecumā virs 65 gadiem) vidū,

kam, iespējams, sociālo kontaktu intensitāte samazinās. Mazāk sociālo atstumtību izjūt jaunieši vecumā 16–24 gadi (1,4).

Savukārt atšķirības ir vērojamas personām ar dažādiem izglītības līmeņiem – mazāk sociālo atstumtību izjūt personas ar

augstāko izglītību (1,3 balles), bet, samazinoties izglītības līmenim, sociālās atstumtības izjūta pieaug (personām ar

pamatskolas izglītību – 2,3). Bezdarbnieki arī ievērojami vairāk izjūt sociālo atstumtību, nekā nodarbinātie – attiecīgi 2,7

un 1,7 balles, kas liecina, ka darba esamība ir būtisks sociālās iekļaušanās aspekts. Mājsaimniecības tipu griezumā sociālās

atstumtības izjūta ir zemāka pāriem ar trīs un vairāk bērniem (1,1 balle) un pāriem ar 2 bērniem (1,2), kas varētu liecināt

par to, ka bērnu esamība palīdz pieaugušajiem vairāk izjust sevi kā sabiedrības daļu.

6.5

5.0

7.3 7.18.1

6.56.7

5.4

7.4 7.07.8

6.4

Vispārējaapmierinātība ar

dzīvi

Apmierinātība arfinansiālo situāciju

Apmierinātība ardarbu

Apmierinātība arlaika izlietojumu

Apmierinātība arpersonīgajām

attiecībām

Uzticēšanās citiemcilvēkiem

2013 2018

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__dzives_kvalit__labs_apmier/MOD13_01.px





7.1. Iedzīvotāju labsajūtas atsevišķu dimensiju vidējais raksturojums

2013. un 2018. gadā

7.1. Average assessment of selected well-being dimensions in 2013 and 2018

(vidējais vērtējums skalā 0–10 (1)/ average assessment in a scale from 0 to 10 (2))

2013 2018

Vispārēja apmierinātība ar dzīvi 6.5 6.7 Overall life satisfaction

Apmierinātība ar finansiālo situāciju 5.0 5.4 Satisfaction with financial situation

Apmierinātība ar darbu (3) 7.3 7.4 Job satisfaction (4)

Apmierinātība ar laika izlietojumu 7.1 7.0 Satisfaction with time use

Apmierinātība ar personīgajām attiecībām 8.1 7.8 Satisfaction with personal relationships

Uzticēšanās citiem cilvēkiem * 6.5 6.4 Trust in others **

CSP datubāze internetā (tabulu numuri: MOD13_01 un MOD13_02)/ CSB Internet database (table numbers: MOD13_01 and MOD13_02).

7.2. Iedzīvotāju labsajūtas atsevišķu dimensiju vidējais raksturojums 2018. gadā

7.2. Average assessment of selected well-being dimensions; 2018

(vidējais vērtējums skalā 0–10 (1)/ average assessment in a scale from 0 to 10 (2))

Vis

pārēja

ap

mie

rin

ātī

ba a

r d

zīv

i

Overa

ll life s

atisfa

ction

Ap

mie

rin

ātī

ba a

r

fin

an

siā

lo s

itu

ācij

u

Satisfa

ction w

ith f

inancia

l

situation

Ap

mie

rin

ātī

ba a

r d

arb

u

Job s

atisfa

ction

Ap

mie

rin

ātī

ba a

r laik

a

izlieto

jum

u

Satisfa

ction w

ith t

ime u

se

Ap

mie

rin

ātī

ba a

r

perso

nīg

ajā

m

att

iecīb

ām

Satisfa

ction w

ith p

ers

onal

rela

tionship

s

Uzti

cēšan

ās c

itie

m

cil

vēkie

m *

Tru

st

in o

thers

**

So

ciā

lās a

tstu

mtī

bas

izjū

ta *

**

Perc

eiv

ed s

ocia

l exclu

sio

n

****

Visi iedzīvotāji,

16+ 6.7 5.4 7.4 7.0 7.8 6.4 2.0

All persons aged

16+

Vīrieši 6.7 5.4 7.4 7.0 7.6 6.2 2.0 Males

Sievietes 6.7 5.3 7.4 7.0 7.8 6.5 2.0 Females

Vecuma grupas

(gadi)

Age groups

(years)

16–24 7.5 5.7 7.4 7.5 8.1 6.8 1.4 16–24

25–49 7.2 5.8 7.5 7.0 7.9 6.4 1.6 25–49

50–64 6.4 5.1 7.2 6.9 7.6 6.2 2.2 50–64

65+ 6.3 5.0 7.9 7.0 7.7 6.4 2.6 65+

Dzīvesvieta Place of residence

Pilsētas 6.7 5.4 7.4 6.9 7.8 6.3 2.0 Urban areas

Lauki 6.8 5.3 7.4 7.2 7.7 6.4 2.1 Rural areas

Reģioni Regions

Rīga 6.8 5.7 7.4 6.7 7.9 6.4 1.7 Riga

Pierīga 7.3 5.8 7.7 7.4 7.8 7.1 1.7 Pierīga

Vidzeme 6.6 5.2 7.5 6.8 7.2 5.4 4.0 Vidzeme

Kurzeme 6.8 4.9 7.2 7.1 7.8 6.5 1.6 Kurzeme

Zemgale 6.5 5.3 7.4 7.6 7.9 6.4 1.6 Zemgale

Latgale 6.2 4.9 7.0 6.7 7.6 6.0 2.3 Latgale

(1) Vidējais vērtējums skalā: no 0 (pavisam neapmierināts) līdz 10 (pilnībā apmierināts)/ * no 0 (nevienam neuzticas) līdz 10 (vairumam

cilvēku uzticas)/ *** no 0 (pavisam neizjūt sociālo atstumtību) līdz 10 (pilnībā izjūt sociālo atstumtību).

(2) Average assessment in a scale: from 0 (not satisfied at all) to 10 (completely satisfied)/ ** from 0 (does not trust anyone) to 10 (trusts

in most of people)/ **** from 0 (not excluded at all) to 10 (completely excluded).

(3) Tikai, ja pašdefinētais pašreizējais ekonomiskās aktivitātes statuss ir “strādājošs”.

(4) Only if self-defined current labour status is “at work”.



https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__dzives_kvalit__labs_apmier/MOD13_01.px/?rxid=dfdde7d8-e805-4a14-9fab-bbbdb2d8404b





Vis

pārēja

ap

mie

rin

ātī

ba a

r d

zīv

i

Overa

ll life s

atisfa

ction

Ap

mie

rin

ātī

ba a

r f

inan

siā

lo

sit

uācij

u

Satisfa

ction w

ith f

inancia

l situation

Ap

mie

rin

ātī

ba a

r d

arb

u

Job s

atisfa

ction

Ap

mie

rin

ātī

ba a

r laik

a

izlieto

jum

u

Satisfa

ction w

ith t

ime u

se

Ap

mie

rin

ātī

ba a

r p

erson

īgajā

m

att

iecīb

ām

Satisfa

ction w

ith p

ers

onal

rela

tionship

s

Uzti

cēšan

ās c

itie

m c

ilvēkie

m

Tru

st

in o

thers

So

ciā

lās a

tstu

mtī

bas izjū

ta

Perc

eiv

ed s

ocia

l exclu

sio

n


1. 5.9 4.1 6.9 6.7 7.4 5.9 2.7 First

2. 6.4 4.8 7.2 6.9 7.7 6.4 2.5 Second

3. 6.8 5.3 7.2 7.1 7.8 6.3 1.8 Third

4. 7.1 5.9 7.4 7.0 7.9 6.5 1.7 Fourth

5. 7.5 6.8 7.8 7.2 8.1 6.7 1.4 Fifth

Aktivitātes statuss Activity status

Nodarbinātie 7.0 5.8 7.4 7.0 7.8 6.4 1.7 At work

Bezdarbnieki 5.5 3.4 … 6.5 7.2 5.6 2.7 Unemployed

Pensionētie 6.2 4.8 … 7.0 7.6 6.3 2.8 In retirement

Citi neaktīvie 6.7 4.9 … 7.0 7.6 6.4 2.3 Other inactive persons

Nabadzības risks At-risk-of-poverty

Personas zem nabadzības

riska sliekšņa 5.9 4.1 6.9 6.7 7.4 6.0 2.9

Persons below the poverty

risk threshold

Personas virs nabadzības riska

sliekšņa 7.1 5.9 7.5 7.1 7.9 6.5 1.7

Persons above the poverty

risk threshold

Iegūtais izglītības līmenis

(16–64)

Educational attainment

(16–64)

Pamatskolas izglītība vai

zemāka 6.7 4.7 6.9 7.2 7.7 6.3 2.3

Basic education or lower

Vidējā izglītība 6.6 5.1 7.2 6.9 7.7 6.1 2.0 Secondary education

Augstākā izglītība 7.5 6.5 7.7 7.1 8.0 6.7 1.3 Higher education


Viena persona, 16–64 gadi 6.3 5.1 7.3 6.6 7.5 6.0 2.3 Single person aged 16–64

Viena persona, 65 + 6.2 4.8 7.8 7.0 7.7 6.4 2.9 Single person aged 65+

Viens pieaugušais ar bērniem 6.8 5.3 7.4 6.9 8.0 6.3 1.4 One adult with children

Pāris bez bērniem 6.7 5.5 7.4 7.0 7.8 6.4 2.1 Couple without children

Pāris ar vienu bērnu 7.5 6.1 7.5 7.1 8.0 6.6 1.4 Couple with one child

Pāris ar diviem bērniem 7.4 6.1 7.5 7.1 8.2 6.6 1.2 Couple with two children

Pāris ar trīs un vairāk bērniem 7.7 6.1 7.6 7.3 8.1 6.7 1.1 Couple with three and more

children

CSP datubāze internetā (tabulu numuri: MOD13_01, MOD13_02 un MOD13_07)/ CSB Internet database (table numbers: MOD13_01,

MOD13_02 and MOD13_07).










Mentālā veselība

2013. un 2018. gadā respondentiem, kas ir vecāki par 16 gadiem, tika jautāts, cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā viņi ir jutušies

laimīgi, rāmi un mierīgi, grūtsirdīgi/ nospiesti, nomākti un depresīvi, bijuši ļoti nervozi. Atbildes varēja sniegt 5 ballu skalā

no 1 – visu laiku līdz 5 – nemaz.

Iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem mentālās veselības atsevišķu dimensiju raksturojums pēdējo 4 nedēļu laikā 2013. un 2018. gadā

(procentos)

CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MOD13_03).

2018. gadā vairāk nekā puse (55,7 %) respondentu norādīja, ka pēdējo 4 nedēļu laikā visu laiku vai lielākoties jutušies rāmi

un mierīgi, kas ir par 4,7 procentpunktiem mazāk nekā 2013. gadā (60,4 %). Trešā daļa respondentu norādījuši, ka visu

laiku vai lielākoties jutušies laimīgi (31,5 %). Gandrīz katrs desmitais (13 %) no aptaujātajiem norādīja, ka pēdējo 4 nedēļu

laikā bija ļoti nervozs visu laiku vai lielākoties. 2018. gadā respondenti tika aptaujāti arī par vientulības izjūtu – 5,9 %

aptaujāto to ir izjutuši visu laiku vai lielākoties pēdējo 4 nedēļu laikā.

Pēdējos gados pētnieku vidū aizvien lielāku popularitāti gūst psiholoģiskās labklājības (well-being) un mentālās veselības

jautājumi. Pasaules Veselības organizācija mentālo veselību definē kā psiholoģiskās labklājības stāvokli, kad katrs indivīds

var realizēt savu potenciālu, tikt galā ar ikdienas dzīves stresu, strādāt produktīvi un auglīgi un sniegt savu ieguldījumu

sabiedrības dzīvē (1).

(1) http://www.who.int/features/factfiles/mental_health/en/

7.8 7.0 1.4 1.2

44.439.9

60.062.8

22.9 23.1

20.6 21.7

7.611.0

31.7

34.1

23.823.6

37.8 38.8

40.3 39.8

30.6

32.1

17.419.0

11.410.0

26.7 25.0

25.9 27.3

46.2

44.5

5.2 5.8 3.8 2.9

9.5 10.4

5.4 4.2

14.211.2

1.3 1.3 1.1 0.63.1

2.6

2013 2018

Bija laimīgs

2013 2018

Jutās rāms un mierīgs

2013 2018

Jutās grūtsirdīgs/ nospiests

2013 2018

Jutās nomākts un depresīvs

2013 2018

Bija ļoti nervozs

0%

20%

40%

60%

80%

100%

Nemaz Mazu brīdi Daļu laika Lielākoties Visu laiku





Iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem mentālās veselības indekss (1) 2013. un 2018. gadā

(vidējais rādītājs skalā no 0 līdz 100)

CSP aprēķins.

Mentālās veselības indekss ietver depresijas, trauksmes, uzvedības kontroles, pozitīvā afekta un kopēja distresa (2) aspektus.

Piecu gadu laikā mentālās veselības indekss iedzīvotājiem vecumā no 16 gadiem nav nozīmīgi mainījies (68,7 punkti

2018. gadā un 68,9 punkti 2013. gadā). Analizējot šī rādītāja izmaiņas pēc aptaujāto dzimuma, nedaudz pieaugusi atšķirība

starp vīriešu un sieviešu mentālās veselības indeksa rādītājiem – no 1,6 punktu atšķirības 2013. gadā līdz 2,9 punktu

atšķirībai 2018. gadā. Dati liecina, ka mentālās veselības rādītāji dažādos vecumos ir atšķirīgi, kas varētu norādīt uz

tendenci, ka līdz ar vecuma palielināšanos pieaug psiholoģiskais distress: jauniešu (16–24 gadi) mentālās veselības indekss

2018. gadā ir 75,7 punkti, bet senioru (vecumā virs 65 gadiem) – 65 punkti. Atkarībā no aptaujāto personu ienākumu

līmeņa ir atšķirīgi rādītāji – turīgākās (5. kvintiļu grupas) pārstāvjiem 2018. gadā vidēji mentālās veselības indekss ir 73

punkti un var secināt, ka viņi ir mazāk pakļauti psiholoģiskajam distresam nekā trūcīgākās (1. kvintiļu grupas) pārstāvji,

kam indekss ir daudz zemāks (63,5 punkti). Pēc mājsaimniecību sastāva visaugstākā mentālās veselības indeksa vērtība ir

pāriem ar trīs un vairāk bērniem (74,6 punkti), bet viszemākā – personām vecumā no 65 gadiem, kuras dzīvo vienas

(64,1 punkti).

(1) Mentālās veselības indekss ir rādītājs, kas tika izveidots Eiropas Komisijas BIOMED2 programmas un PVO Eiropas reģionālā biroja kopējā

projekta (EUROHIS) ietvaros 2001. gadā. Plašāka informācija pieejama: http://www.euro.who.int/en/publications/abstracts/eurohis-

developing-common-instruments-for-health-surveys

Mentālās veselības indekss (MHI-5) tiek aprēķināts no 5 respondentiem uzdotajiem jautājumiem: „Cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā: 1) bijāt

ļoti nervozs, 2) jutāties grūtsirdīgs/ nospiests, 3) jutāties rāms un mierīgs, 4) jutāties nomākts un depresīvs, 5) bijāt laimīgs?” ar atbilžu

variantiem skalā no 1 – „visu laiku” līdz 5 – „nemaz”. No šiem jautājumiem tiek aprēķināts mentālās veselības indekss 100 punktu skalā

no 0 (maksimālais psiholoģiskais distress) līdz 100 (optimālā mentālā veselība). Jo augstāka ir šī rādītāja vērtība, jo labāka ir respondenta

psiholoģiskā veselība.

(2) Psiholoģisks distress ir cilvēka iekšējās dzīves simptomu un pārdzīvojumu klāsts, kas parasti tiek uzskatīts par traucējošu, mulsinošu vai neparastu (Adapted from APA. Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders. 5th ed. Washington, DC. American Psychiatric

Association. 2013. p. 827.).

68.9

69.9

68.3

75.5

70.7

66.9

65.4

64.4 66.2 6

8.8 7

1.4

74.1

68.7 70.5

67.6

75.7

71.8

66.4

65.0

63.5 6

6.0

69.7 7

1.8 73.0

55.0

60.0

65.0

70.0

75.0

80.0

Pavis

am

Vīrie

ši

Sie

vie

tes

16–24

25–49

50–64

65+

1.

kvin

tiļu

gru

pa

2.

kvin

tiļu

gru

pa

3.

kvin

tiļu

gru

pa

4.

kvin

tiļu

gru

pa

5.

kvin

tiļu

gru

pa

2013 2018

http://www.euro.who.int/en/publications/abstracts/eurohis-developing-common-instruments-for-health-surveys






2013. un 2018. gadā

7.3. Average assessment of selected mental health dimensions in 2013 and 2018

2013 2018

Cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā jutāties: (1)

How much of the time over the past four weeks have you felt: (2)

laimīgs 3.0 3.0 … happy

rāms un mierīgs 2.4 2.5 … calm and peaceful

grūtsirdīgs/ nospiests 4.1 4.1 … down in the dumps

nomākts un depresīvs 4.4 4.5 … downhearted or depressed

ļoti nervozs 3.7 3.7 … very nervous

Mentālās veselības indekss (MHI-5) (3) 68.9 68.7 Mental Health Index (MHI-5) (4)


7.4. Iedzīvotāju mentālās veselības atsevišķu dimensiju raksturojums

2013. un 2018. gadā

7.4. Assessment of selected mental health dimensions in 2013 and 2018


2013 2018

Cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā jutāties:

How much of the time over the past four weeks have you felt:

laimīgs 100 100 happy

visu laiku 5.4 4.2 all of the time

lielākoties 25.9 27.3 most of the time

daļu laika 40.3 39.8 some of the time

mazu brīdi 20.6 21.7 a little of the time

nemaz 7.8 7.0 none of the time

rāms un mierīgs 100 100 calm and peaceful






grūtsirdīgs/ nospiests 100 100 down in the dumps






(1) 5 ballu skalā: no 1 (visu laiku) līdz 5 (nemaz).

(2) Average assessment in a scale from 1 (all of the time) to 5 (none of the time).

(3) Vidējais vērtējums 100 punktu skalā: no 0 (maksimālais psiholoģiskais distress) līdz 100 (optimālā mentālā veselība). Mentālās veselības

indekss ir rādītājs, kas tika izveidots Eiropas Komisijas BIOMED2 programmas un PVO Eiropas reģionālā biroja kopējā projekta (EUROHIS)

ietvaros 2001. gadā. Plašāka informācija pieejama: http://www.euro.who.int/en/publications/abstracts/eurohis-developing-common-

instruments-for-health-surveys.

(4) Average assessment in a scale from 0 (maximal psychological distress) to 100 (optimal mental health). Mental Health Index is an indicator

developed within the framework of common European Commission programme BIOMED2 and Wold Health Organisation Regional Office for Europe (WHO/Europe) project EUROHIS undertaken in 2001. More information on the project is available on the WHO/Europe website:

http://www.euro.who.int/en/publications/abstracts/eurohis-developing-common-instruments-for-health-surveys.








2013 2018

nomākts un depresīvs 100 100 downhearted or depressed






ļoti nervozs 100 100 very nervous






CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MOD13_03)/ CSB Internet database (table number: MOD13_03).


2018. gadā

7.5. Average assessment of selected mental health dimensions; 2018

Cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā jutāties: (1) How much of the time over the past four weeks

have you felt: (2)

Mentālās

veselības

indekss

(MHI-5) (3)

Mental

Health Index

(MHI-5) (4)

laim

īgs

happy

rām

s u

n

mie

rīg

s

calm

and

peacefu

l

grū

tsir

dīg

s/

no

sp

iests

dow

n in t

he

dum

ps

no

mākts

un

dep

resīv

s

dow

nheart

ed o

r

depre

ssed

ļo

ti n

ervo

zs

very

nerv

ous

vie

ntu

ļš

lonely

Visi iedzīvotāji,

16+ 3.0 2.5 4.1 4.5 3.7 4.4 68.7

All persons aged

16+

Vīrieši 3.0 2.4 4.2 4.5 3.8 4.5 70.5 Males

Sievietes 3.0 2.5 4.0 4.4 3.6 4.4 67.6 Females

Vecuma grupas

(gadi)

Age groups (years)

16–24 2.5 2.3 4.4 4.6 4.0 4.7 75.7 16–24

25–49 2.7 2.4 4.2 4.6 3.7 4.6 71.8 25–49

50–64 3.2 2.5 4.0 4.4 3.6 4.4 66.4 50–64

65+ 3.3 2.5 3.8 4.3 3.6 4.1 65.0 65+


Pilsētas 3.0 2.5 4.0 4.5 3.7 4.4 68.4 Urban areas

Lauki 3.0 2.5 4.1 4.4 3.8 4.4 69.4 Rural areas

Reģioni Regions

Rīga 3.0 2.4 4.0 4.5 3.7 4.3 69.2 Riga

Pierīga 2.9 2.5 4.1 4.4 3.9 4.5 69.8 Pierīga

Vidzeme 3.1 2.6 4.0 4.4 3.7 4.4 66.9 Vidzeme

Kurzeme 3.1 2.7 4.3 4.6 3.8 4.4 69.7 Kurzeme

Zemgale 2.8 2.3 4.1 4.5 3.7 4.5 71.3 Zemgale

Latgale 3.2 2.4 3.8 4.3 3.4 4.3 64.5 Latgale

(1) Skalā no 1 (visu laiku) līdz 5 (nemaz).

(2) Average assessment in a scale from 1 (all of the time) to 5 (none of the time).

(3) Vidējais vērtējums 100 punktu skalā: no 0 (maksimālais psiholoģiskais distress) līdz 100 (optimālā mentālā veselība). Rādītāja sīkāks

apraksts atrodams EHIS rokasgrāmatā. (4) Average assessment in a scale from 0 (maximal psychological distress) to 100 (optimal mental health). Further reference can be found

in EHIS Guidelines.


https://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/sociala/sociala__dzives_kvalit__labs_apmier/MOD13_03.px/?rxid=9c2ad476-6b66-49e7-ad27-d23cd7c6c116

https://circabc.europa.eu/w/browse/1e172c13-5506-49dd-a44f-82dfdc7339dd






Cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā jutāties: How much of the time over the past four weeks

have you felt:

Mentālās

veselības

indekss

(MHI-5) (1)

Mental

Health Index

(MHI-5) (2)

laim

īgs

happy

rām

s u

n

mie

rīg

s

calm

and

peacefu

l

grū

tsir

dīg

s/

no

sp

iests

dow

n in t

he

dum

ps

no

mākts

un

dep

resīv

s

dow

nheart

ed o

r

depre

ssed

ļoti

nervozs

very

nerv

ous

vie

ntu

ļš

lonely


1. 3.3 2.6 3.8 4.3 3.5 4.2 63.5 First

2. 3.2 2.6 3.9 4.4 3.7 4.2 66.0 Second

3. 3.0 2.4 4.1 4.5 3.7 4.5 69.7 Third

4. 2.9 2.4 4.2 4.6 3.8 4.5 71.8 Fourth

5. 2.7 2.4 4.3 4.6 3.8 4.5 73.0 Fifth


Nodarbinātie 2.8 2.4 4.2 4.5 3.8 4.5 71.2 At work

Bezdarbnieki 3.3 2.7 3.7 4.3 3.3 4.2 61.1 Unemployed

Pensionētie 3.3 2.6 3.8 4.3 3.6 4.1 64.1 In retirement

Citi neaktīvie 2.9 2.4 4.0 4.4 3.6 4.4 68.5

Other inactive

persons


Personas zem

nabadzības riska

sliekšņa

3.4 2.6 3.7 4.2 3.5 4.0 62.4

Persons below the

poverty risk

threshold

Personas virs

nabadzības riska

sliekšņa

2.8 2.4 4.2 4.5 3.8 4.5 71.2

Persons above the

poverty risk

threshold

Mājsaimniecības

tips

Household type

Viena persona,

16–64 gadi 3.2 2.5 3.9 4.4 3.6 3.9 65.3

Single person

aged 16–64

Viena persona, 65 + 3.4 2.5 3.8 4.3 3.7 3.7 64.1 Single person

aged 65+


bērniem 3.0 2.5 4.1 4.5 3.6 4.4 69.1

One adult with

children

Pāris bez bērniem 2.9 2.5 4.0 4.4 3.6 4.6 68.5 Couple without

children

Pāris ar vienu bērnu 2.5 2.3 4.2 4.6 3.7 4.7 73.5 Couple with one child

Pāris ar diviem

bērniem 2.6 2.4 4.3 4.6 3.7 4.7 73.2

Couple with two

children


bērniem 2.5 2.4 4.4 4.6 3.8 4.8 74.6

Couple with three

and more children


(1) Vidējais vērtējums 100 punktu skalā: no 0 (maksimālais psiholoģiskais distress) līdz 100 (optimālā mentālā veselība). Rādītāja sīkāks

apraksts atrodams EHIS rokasgrāmatā. (2) Average assessment in a scale from 0 (maximal psychological distress) to 100 (optimal mental health). Further reference can be found

in EHIS Guidelines.






7.6. Iedzīvotāju mentālās veselības atsevišķu dimensiju raksturojums 2018. gadā

7.6. Assessment of selected mental health dimensions; 2018


Pavis

am

Tota

l

Vis

u laik

u

All o

f th

e

tim

e

Lie

lāko

ties

Most

of th

e

tim

e

Daļu

laik

a

Som

e o

f th

e

tim

e

Mazu

brīd

i

A little o

f

the t

ime

Nem

az

None o

f th

e

tim

e

Cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā jutāties laimīgs?

How much of the time over the past four weeks have you been happy?

Visi iedzīvotāji, 16+ 100 4.2 27.3 39.8 21.7 7.0 All persons aged 16+

Vīrieši 100 3.9 27.0 39.7 21.8 7.7 Males

Sievietes 100 4.4 27.5 39.9 21.6 6.6 Females

Vecuma grupas (gadi) Age groups (years)

16–24 100 8.1 43.3 36.8 10.0 1.8 16–24

25–49 100 5.3 36.6 39.8 14.6 3.7 25–49

50–64 100 3.1 20.1 42.1 26.2 8.6 50–64

65+ 100 2.7 17.0 38.4 30.4 11.5 65+




Reģioni Regions

Rīga 100 5.1 26.0 40.4 21.6 6.9 Riga

Pierīga 100 4.5 31.1 40.8 18.3 5.3 Pierīga

Vidzeme 100 1.2 23.3 47.2 22.6 5.7 Vidzeme

Kurzeme 100 2.3 24.3 42.9 24.2 6.3 Kurzeme

Zemgale 100 5.4 40.8 33.0 12.8 8.0 Zemgale

Latgale 100 5.3 18.3 34.3 31.5 10.6 Latgale


1. 100 2.7 19.2 37.0 28.9 12.3 First

2. 100 3.5 21.1 40.3 26.2 8.9 Second

3. 100 3.8 28.0 41.6 20.6 6.0 Third

4. 100 5.0 30.5 43.1 16.9 4.5 Fourth

5. 100 6.2 38.2 37.1 15.4 3.1 Fifth

Cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā jutāties rāms un mierīgs?

How much of the time over the past four weeks have you felt calm and peaceful?


Vīrieši 100 13.3 45.9 29.9 9.5 1.3 Males



16–24 100 17.1 50.3 23.5 8.2 0.8 16–24

25–49 100 10.4 50.1 28.2 10.5 0.9 25–49

50–64 100 10.7 40.9 35.1 11.5 1.7 50–64

65+ 100 11.4 38.7 36.9 11.9 1.1 65+







Pavis

am

Tota

l

Vis

u laik

u

All o

f th

e

tim

e

Lie

lāko

ties

Most

of th

e

tim

e

Daļu

laik

a

Som

e o

f th

e

tim

e

Mazu

brīd

i

A little o

f

the t

ime

Nem

az

None o

f th

e

tim

e

Reģioni Regions

Rīga 100 12.9 49.7 27.3 9.2 1.0 Riga

Pierīga 100 5.9 50.0 31.8 10.8 1.5 Pierīga

Vidzeme 100 7.2 43.4 33.4 14.7 1.3 Vidzeme

Kurzeme 100 9.1 30.5 44.4 14.5 1.5 Kurzeme

Zemgale 100 15.6 47.4 27.8 8.4 0.8 Zemgale

Latgale 100 15.9 39.0 33.2 10.9 0.9 Latgale


1. 100 11.2 35.7 36.6 15.4 1.1 First

2. 100 8.6 41.4 36.5 12.3 1.1 Second

3. 100 12.6 45.1 31.6 9.5 1.1 Third

4. 100 10.8 51.3 27.4 8.9 1.6 Fourth

5. 100 12.8 49.5 28.2 8.6 0.9 Fifth

Cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā jutāties grūtsirdīgs/ nospiests?

How much of the time over the past four weeks have you felt down in the dumps?


Vīrieši 100 0.8 4.9 16.5 31.7 46.1 Males



16–24 100 0.6 3.9 14.1 20.9 60.5 16–24

25–49 100 0.6 4.1 15.3 34.6 45.5 25–49

50–64 100 1.7 6.1 20.9 34.7 36.5 50–64

65+ 100 2.1 8.3 23.5 36.0 30.1 65+




Reģioni Regions

Rīga 100 1.3 6.3 17.6 37.8 36.9 Riga

Pierīga 100 1.6 4.7 15.9 35.0 42.9 Pierīga

Vidzeme 100 1.4 6.2 18.6 38.6 35.2 Vidzeme

Kurzeme 100 0.8 4.5 15.5 25.7 53.6 Kurzeme

Zemgale 100 1.1 4.1 21.4 29.5 43.8 Zemgale

Latgale 100 1.6 8.7 27.5 34.1 28.1 Latgale


1. 100 1.6 9.1 25.9 32.3 31.1 First

2. 100 2.3 6.6 23.5 35.1 32.5 Second

3. 100 0.9 5.9 17.5 33.8 41.9 Third

4. 100 1.1 3.7 14.0 35.2 46.0 Fourth

5. 100 0.7 3.3 13.5 34.0 48.5 Fifth

Cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā jutāties nomākts un depresīvs?

How much of the time over the past four weeks have you felt downhearted or depressed?


Vīrieši 100 0.3 2.4 8.4 22.5 66.4 Males





Pavis

am

Tota

l

Vis

u laik

u

All o

f th

e

tim

e

Lie

lāko

ties

Most

of th

e

tim

e

Daļu

laik

a

Som

e o

f th

e

tim

e

Mazu

brīd

i

A little o

f

the t

ime

Nem

az

None o

f th

e

tim

e


16–24 100 0.9 1.6 7.3 18.2 72.0 16–24

25–49 100 0.2 1.7 7.5 22.8 67.7 25–49

50–64 100 1.0 3.5 11.1 25.6 58.9 50–64

65+ 100 0.8 4.3 13.1 24.2 57.5 65+




Reģioni Regions

Rīga 100 0.6 3.0 8.3 23.5 64.6 Riga

Pierīga 100 0.8 2.4 12.1 27.7 57.0 Pierīga

Vidzeme 100 0.5 2.9 10.6 29.7 56.3 Vidzeme

Kurzeme 100 0.3 1.6 7.2 20.7 70.2 Kurzeme

Zemgale 100 0.4 2.3 9.4 19.9 68.0 Zemgale

Latgale 100 1.3 5.4 13.6 20.2 59.6 Latgale


1. 100 0.9 4.6 15.0 25.6 53.9 First

2. 100 0.8 4.0 11.4 26.4 57.4 Second

3. 100 0.4 2.9 9.6 22.2 64.8 Third

4. 100 0.8 1.4 7.0 20.9 69.9 Fourth

5. 100 0.3 1.5 6.5 23.0 68.6 Fifth


Viena persona, 16–64 gadi 100 1.0 4.1 11.2 25.4 58.2 Single person aged 16–64

Viena persona, 65 + 100 1.1 4.6 14.1 23.9 56.2 Single person aged 65 +

Viens pieaugušais ar bērniem 100 0.8 1.8 6.1 31.4 60.0 One adult with children

Pāris bez bērniem 100 0.6 3.1 11.2 23.5 61.6 Couple without children

Pāris ar vienu bērnu 100 0.4 1.7 6.7 20.5 70.6 Couple with one child

Pāris ar diviem bērniem 100 0.7 1.1 4.6 20.8 72.8 Couple with two children

Pāris ar trīs un vairāk bērniem 100 … 1.0 9.0 15.6 74.4 Couple with three and more

children

Cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā jutāties ļoti nervozs?

How much of the time over the past four weeks have you been very nervous?


Vīrieši 100 2.1 8.8 22.4 39.4 27.3 Males



16–24 100 1.3 10.0 17.4 32.3 39.0 16–24

25–49 100 1.7 9.8 23.7 41.7 23.1 25–49

50–64 100 3.5 10.6 27.3 38.4 20.2 50–64

65+ 100 3.2 11.2 26.5 36.8 22.3 65+







Pavis

am

Tota

l

Vis

u laik

u

All o

f th

e

tim

e

Lie

lāko

ties

Most

of th

e

tim

e

Daļu

laik

a

Som

e o

f th

e

tim

e

Mazu

brīd

i

A little o

f

the t

ime

Nem

az

None o

f th

e

tim

e

Reģioni Regions

Rīga 100 1.8 9.9 26.1 45.5 16.7 Riga

Pierīga 100 2.8 8.9 19.3 37.5 31.4 Pierīga

Vidzeme 100 2.0 10.7 25.6 41.6 20.0 Vidzeme

Kurzeme 100 3.3 9.9 18.4 36.4 32.1 Kurzeme

Zemgale 100 3.3 9.7 27.2 32.8 27.0 Zemgale

Latgale 100 3.2 14.5 34.7 32.1 15.5 Latgale


1. 100 3.9 16.0 27.9 32.9 19.4 First

2. 100 3.2 9.9 27.2 36.4 23.3 Second

3. 100 2.0 10.3 24.3 40.1 23.4 Third

4. 100 2.4 7.4 22.4 43.1 24.7 Fourth

5. 100 1.5 8.2 23.3 41.9 25.1 Fifth

Cik ilgi pēdējo 4 nedēļu laikā jutāties vientuļš?

How much of the time over the past four weeks have you felt lonely?


Vīrieši 100 1.7 3.5 9.2 19.5 66.1 Males



16–24 100 0.6 2.1 5.5 15.1 76.7 16–24

25–49 100 0.7 2.0 7.5 19.0 70.8 25–49

50–64 100 2.0 3.9 12.5 20.1 61.5 50–64

65+ 100 3.6 7.6 14.5 23.4 50.9 65+




Reģioni Regions

Rīga 100 2.0 5.5 13.0 20.7 58.8 Riga

Pierīga 100 1.5 2.5 8.9 21.3 65.8 Pierīga

Vidzeme 100 1.8 3.2 11.1 21.4 62.6 Vidzeme

Kurzeme 100 1.6 3.2 7.6 25.4 62.3 Kurzeme

Zemgale 100 0.9 3.4 8.1 15.9 71.6 Zemgale

Latgale 100 3.0 5.6 13.0 15.5 62.9 Latgale


1. 100 3.3 5.1 14.6 20.4 56.5 First

2. 100 3.0 6.0 12.2 20.6 58.2 Second

3. 100 1.3 3.4 9.3 21.0 65.0 Third

4. 100 0.8 3.0 7.9 19.4 69.0 Fourth

5. 100 0.8 2.8 8.9 19.8 67.7 Fifth







Sociālais atbalsts

2018. gadā respondentiem, kas ir vecāki par 16 gadiem, tika uzdoti 2 jautājumi: “Vai nepieciešamības gadījumā Jums ir

iespēja saņemt materiālu palīdzību no ģimenes, draugiem, darba kolēģiem vai citiem Jums pazīstamiem cilvēkiem?” un “Vai

nepieciešamības gadījumā Jums ir iespēja saņemt nemateriālu palīdzību no ģimenes, draugiem, darba kolēģiem vai citiem

Jums pazīstamiem cilvēkiem?”. Ja iespējas saņemt nemateriālu atbalstu no citiem kopumā ir 90,3 % iedzīvotāju, tad iespējas

saņemt materiālu palīdzību ir tikai 77,9 % iedzīvotāju.

Iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem novērtējums par iespēju saņemt materiālu un nemateriālu palīdzību 2018. gadā

(procentos)

CSP datubāze internetā (tabulas numurs: MOD13_08).

Jaunieši ievērojami augstāk novērtējuši savas iespējas saņemt materiālu (89 %) vai nemateriālu (95,3 %) palīdzību nekā

seniori vecumā virs 65 gadiem (attiecīgi 71,3 % un 86,4 %). Palielinoties respondentu vecumam, novērtējums par iespējām

saņemt palīdzību no apkārtējiem samazinās. Līdzīga lineārā saistība atbildēm uz šiem jautājumiem ir arī starp ienākumu

kvintiļu grupām. No turīgākās 5. kvintiļu grupas respondentiem 89,3 % sniedza pozitīvas atbildes par iespēju saņemt

materiālu palīdzību un gandrīz visi (96 %) atbildēja, ka būtu iespēja saņemt nemateriālu palīdzību, kamēr trūcīgākās 1.

kvintiļu grupas atbildes bija mazāk optimistiskas – 67,5 % aptaujāto uzskata, ka varētu saņemt materiālu un 84,3 % –

nemateriālu palīdzību.

77.989.0

83.473.9 71.3

90.395.3 93.2 88.9 86.4

22.111.0

16.626.1 28.7

9.7 4.7 6.811.1 13.6

Iespēja

saņemt

materiālu palīdzību –

pavisam

16–24 25–49 50–64 65+ Iespēja

saņemt

nemateriālu palīdzību –

pavisam

16–24 25–49 50–64 65+

Jā Nē





7.7. Iedzīvotāju novērtējums par iespēju saņemt materiālu un nemateriālu palīdzību

2018. gadā

7.7. Average assessment of possibility to get material and non-material help; 2018


Pavisam Total

Jā Yes

Nē No

Vai nepieciešamības gadījumā Jums ir iespēja saņemt materiālu palīdzību no ģimenes, draugiem, darba

kolēģiem vai citiem Jums pazīstamiem cilvēkiem?

In case you need material help, is it possible to get it from family, friends, colleagues or other people you know?

Visi iedzīvotāji, 16+ 100 77.9 22.1 All persons aged 16+

Vīrieši 100 77.2 22.8 Males

Sievietes 100 78.3 21.7 Females


16–24 100 89.0 11.0 16–24

25–49 100 83.4 16.6 25–49

50–64 100 73.9 26.1 50–64

65+ 100 71.3 28.7 65+


Pilsētas 100 77.9 22.1 Urban areas

Lauki 100 78.1 21.9 Rural areas

Reģioni Regions

Rīga 100 77.5 22.5 Riga

Pierīga 100 75.2 24.8 Pierīga

Vidzeme 100 77.8 22.2 Vidzeme

Kurzeme 100 81.3 18.7 Kurzeme

Zemgale 100 78.9 21.1 Zemgale

Latgale 100 78.1 21.9 Latgale


1. 100 67.5 32.5 First

2. 100 71.7 28.3 Second

3. 100 78.8 21.2 Third

4. 100 82.9 17.1 Fourth

5. 100 89.3 10.7 Fifth


Nodarbinātie 100 81.4 18.6 At work

Bezdarbnieki 100 67.0 33.0 Unemployed

Pensionētie 100 71.4 28.6 In retirement

Citi neaktīvie 100 77.1 22.9 Other inactive persons


Personas zem nabadzības riska sliekšņa 100 66.5 33.5 Persons below the poverty risk threshold

Personas virs nabadzības riska sliekšņa 100 82.3 17.7 Persons above the poverty risk threshold

Iegūtais izglītības līmenis (16–64) Educational attainment (age 16-64)

Pamatskolas izglītība vai zemāka 100 70.7 29.3 Basic education or lower

Vidējā izglītība 100 78.3 21.7 Secondary education

Augstākā izglītība 100 87.5 12.5 Higher education




Pavisam Total

Jā Yes

Nē No


Viena persona, 16–64 gadi 100 76.6 23.4 Single person aged 16–64

Viena persona, 65 + 100 69.4 30.6 Single person aged 65 +

Viens pieaugušais ar bērniem 100 82.9 17.1 One adult with children

Pāris bez bērniem 100 77.3 22.7 Couple without children

Pāris ar vienu bērnu 100 83.7 16.3 Couple with one child

Pāris ar diviem bērniem 100 83.6 16.4 Couple with two children

Pāris ar trīs un vairāk bērniem 100 75.2 24.8 Couple with three and more children

Vai nepieciešamības gadījumā Jums ir iespēja saņemt nemateriālu palīdzību no ģimenes, draugiem,

darba kolēģiem vai citiem Jums pazīstamiem cilvēkiem?

In case you need non-material help, is it possible to get it from family, friends, colleagues or other people you know?

Visi iedzīvotāji, 16+ 100 90.3 9.7 All persons aged 16+

Vīrieši 100 89.9 10.1 Males

Sievietes 100 90.6 9.4 Females


16–24 100 95.3 4.7 16–24

25–49 100 93.2 6.8 25–49

50–64 100 88.9 11.1 50–64

65+ 100 86.4 13.6 65+


Pilsētas 100 89.7 10.3 Urban areas

Lauki 100 91.6 8.4 Rural areas

Reģioni Regions

Rīga 100 90.2 9.8 Riga

Pierīga 100 90.4 9.6 Pierīga

Vidzeme 100 92.2 7.8 Vidzeme

Kurzeme 100 90.0 10.0 Kurzeme

Zemgale 100 89.6 10.4 Zemgale

Latgale 100 89.9 10.1 Latgale


1. 100 84.3 15.7 First

2. 100 87.3 12.7 Second

3. 100 91.7 8.3 Third

4. 100 92.6 7.4 Fourth

5. 100 96.0 4.0 Fifth


Nodarbinātie 100 92.7 7.3 At work

Bezdarbnieki 100 82.7 17.3 Unemployed

Pensionētie 100 85.9 14.1 In retirement

Citi neaktīvie 100 89.4 10.6 Other inactive persons


Personas zem nabadzības riska sliekšņa 100 83.8 16.2 Persons below the poverty risk threshold

Personas virs nabadzības riska sliekšņa 100 92.8 7.2 Persons above the poverty risk threshold

Iegūtais izglītības līmenis (16–64) Educational attainment (age 16-64)

Pamatskolas izglītība vai zemāka 100 86.5 13.5 Basic education or lower

Vidējā izglītība 100 91.2 8.8 Secondary education

Augstākā izglītība 100 94.8 5.2 Higher education




Pavisam Total

Jā Yes

Nē No


Viena persona, 16–64 gadi 100 90.0 10.0 Single person aged 16–64

Viena persona, 65 + 100 85.6 14.4 Single person aged 65+

Viens pieaugušais ar bērniem 100 92.0 8.0 One adult with children

Pāris bez bērniem 100 88.6 11.4 Couple without children

Pāris ar vienu bērnu 100 94.5 5.5 Couple with one child

Pāris ar diviem bērniem 100 93.4 6.6 Couple with two children

Pāris ar trīs un vairāk bērniem 100 90.5 9.5 Couple with three and more children





8. Starptautiskie salīdzinājumi

Comparative International Statistics

SATURS

8.1. Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars

ES dalībvalstīs 2017. gadā .......................................................................................99

8.2. ES dalībvalstu iedzīvotāju īpatsvars, kuriem 2017. gadā piemita atsevišķi

nabadzības vai sociālās atstumtības riska rādītāji ..................................................... 100

8.3. Ienākumu nevienlīdzības indikatori ES dalībvalstīs 2017. gadā ................................... 101

8.4. Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem naudas trūkuma dēļ tika liegtas atsevišķas iespējas,

ES dalībvalstīs 2017. gadā ..................................................................................... 102

CONTENTS

8.1. Share of people at-risk-of-poverty or social exclusion in EU Member States; 2017 ..........99

8.2. Share of EU population having several at-risk-of-poverty or social exclusion

indicators; 2017 ................................................................................................... 100

8.3. Income inequality indicators in EU Member States; 2017 ........................................... 101

8.4. Share of EU population lacking several items due to lack of money; 2017 .................... 102

8 Starptautiskie salīdzinājumi


98______________________________________________________________________ CSP│ EU-SILC apsekojums 2018

Viens no stratēģijas “Eiropa 2020” kopējiem ES mērķiem ir samazināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto

iedzīvotāju skaitu par vismaz 20 miljoniem (no 116,1 miljona 2008. gadā līdz 96,1 miljonam 2020. gadā). 2017. gadā

nabadzības vai sociālās atstumtības riskam bija pakļauti gandrīz 113 miljoni ES iedzīvotāju.

Jaunākie pieejamie dati liecina, ka starp visām ES dalībvalstīm Latvijā bija sestais augstākais nabadzības vai sociālās

atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars (28,2 % 2016. gadā un 28,4 % 2017. gadā). Sliktāka situācija bija

Bulgārijā, kur nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija 38,9 %, Rumānijā – 35,7 %,

Grieķijā – 34,8 %, Lietuvā – 29,6 % un Itālijā – 28,9 %.

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ES dalībvalstīs (1) 2017. gadā

(procentos)

Datu avots: Eurostat (ilc_peps01) 15.03.2019.

Pieejamie dati par ES dalībvalstīm liecina, ka 2017. gadā Latvija bija viena no valstīm ar vismazāko iedzīvotāju īpatsvaru

(5,5 %), kas dzīvoja zemu darba intensitāti strādājošās mājsaimniecībās. Savukārt pārējie rādītāji Latvijā bija ievērojami

sliktāki: 2017. gada apsekojuma dati liecina, ka Latvijā bija trešais augstākais nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars

(23,3 %) un devītais augstākais dziļai materiālai nenodrošinātībai pakļauto personu īpatsvars (9,5 %) no visām ES

dalībvalstīm.

Salīdzinot ar pārējām ES dalībvalstīm, vairākos materiālās nenodrošinātības rādītājos Latvija ieņem visnotaļ augstas

pozīcijas. Latvija bija no ES dalībvalstīm ar visaugstāko iedzīvotāju īpatsvaru (59,8 % 2017. gadā un 55,3 % 2018. gadā),

kas naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties segt pēkšņus neparedzētus izdevumus. Turklāt Latvijā joprojām bija neliela

iedzīvotāju daļa (3,3 % 2017. gadā un 2,7 % 2018. gadā), kas nevarēja atļauties savām vajadzībām izmantot veļas

mazgājamo mašīnu. Šis rādītājs bija augstāks tikai Bulgārijā (8,4 %) un Rumānijā (8 %). Savukārt citu ES dalībvalstu

iedzīvotājus šī problēma gandrīz nemaz neskāra. Pārējos rādītājos Latvijas situācija bija labāka. Latvijā no visām ES

dalībvalstīm bija sestais augstākais iedzīvotāju īpatsvars, kas pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ kaut reizi laikus

nav spējuši segt komunālos maksājumus īri vai atmaksāt kredītu, un septītais augstākais iedzīvotāju īpatsvars, kas nevarēja

atļauties ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu. Savukārt Latvijas iedzīvotāju iespējas atļauties katru gadu vienu

nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām bija tikai nedaudz zem ES vidējā līmeņa un finansiālās iespējas uzturēt mājokli siltu

bija nedaudz labākas kā vidēji ES.

Latvijā nabadzības risku veicina zemie ienākumi un to nevienlīdzīgais sadalījums. No visām ES dalībvalstīm Latvijā

2017. gadā bija otrs augstākais kvintiļu attiecību indekss (S80/S20), kas raksturo ienākumu attiecību starp turīgākiem

iedzīvotājiem (5. kvintiļu grupu) un trūcīgākiem iedzīvotājiem (1. kvintiļu grupu). Latvijā 2017. gadā turīgāko iedzīvotāju

ienākumi bija 6,8 reizes augstāki par trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem, bet Lietuvā šī ienākumu starpība bija vēl augstāka –

7,3 reizes.

(1) Atsevišķām ES dalībvalstīm ir pieejami 2018. gada apsekojuma dati: Somijai, Dānijai (provizoriskie dati), Latvijai (2018. gada

apsekojuma dati attiecas uz ienākumu pārskata periodu – 2017. gadu) un Ungārijai. Eurostat šos datus publicē ar atsauci uz apsekojuma

gadu, CSP – uz ienākumu pārskata periodu. Tādējādi veidojas gada nobīde Eurostat un CSP publicētajos datos.

12.2 16.3

16.5

17.0

17.1

17.1

17.6

17.7

18.1

19.0

19.3

19.5

19.6

20.3

21.5

22.0

22.4

22.7

23.3

23.4

25.2

26.4

26.6

28

.4

28.9

29.6 3

4.8

35.7 38.9

0

50

Čehija

Slo

vākija

Som

ija

Nīd

erlande

Fra

ncija

Slo

vēnija

Dānija

Zvie

drija

Austr

ija

Vācija

Malta

Polija

Ungārija

Beļģ

ija

Luksem

burg

a

Apvie

notā

Kara

liste

ES-2

8

Īrija

Port

ugāle

Igaunija

Kip

ra

Horv

ātija

Spānija

Latv

ija

Itālija

Lie

tuva

Grieķija

Rum

ānija

Bulg

ārija

http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=ilc_peps01&lang=en




8.1. Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars

ES dalībvalstīs 2017. gadā

8.1. Share of people at-risk-of-poverty or social exclusion in EU Member States; 2017

Valsts

% no kopējā

iedzīvotāju

kopskaita

as % of total

population

Tūkst.

Thousands Country

ES-28 22.4 112 978 EU-28

LV LATVIJA(1) 28.4 543 LATVIA(2)

UK Apvienotā Karaliste(3) 22.0 14 325 United Kingdom(4)

AT Austrija 18.1 1 563 Austria

BE Beļģija 20.3 2 296 Belgium

BG Bulgārija 38.9 2 767 Bulgaria

CZ Čehija 12.2 1 267 Czech Republic

DK Dānija(5) 17.6 1 011 Denmark(6)

FR Francija 17.1 10 771 France

EL Grieķija 34.8 3 702 Greece

HR Horvātija 26.4 1 085 Croatia

EE Igaunija 23.4 305 Estonia

IT Itālija 28.9 17 407 Italy

IE Īrija 22.7 1 088 Ireland

CY Kipra 25.2 215 Cyprus

LT Lietuva 29.6 843 Lithuania

LU Luksemburga 21.5 126 Luxembourg

MT Malta 19.3 87 Malta

NL Nīderlande 17.0 2 864 Netherlands

PL Polija 19.5 7 273 Poland

PT Portugāle 23.3 2 399 Portugal

RO Rumānija 35.7 7 040 Romania

SK Slovākija 16.3 856 Slovakia

SI Slovēnija 17.1 345 Slovenia

FI Somija(7) 16.5 894 Finland(8)

ES Spānija 26.6 12 236 Spain

HU Ungārija(7) 19.6 1 887 Hungary(8)

DE Vācija 19.0 15 516 Germany

SE Zviedrija 17.7 1 765 Sweden

Datu avots/ Data source: Eurostat (ilc_peps01) 15.03.2019.

(1) 2018. gada apsekojuma dati par ienākumu pārskata periodu – 2017. gadu. Eurostat tos publicē ar atsauci uz apsekojuma gadu, CSP –

uz ienākumu pārskata periodu. Tādējādi veidojas gada nobīde Eurostat un CSP publicētajos datos.

(2) Data of the survey conducted in 2018 are based on income reference period 2017. Eurostat is publishing the data with a reference to the

year of the survey, CSB – to income reference period. Thus, there is one-year gap in the data published by Eurostat and CSB.

(3) Pārrāvums laikrindā.

(4) Break in time series.

(5) Provizoriskie 2018. gada apsekojuma dati.

(6) Provisional data of the survey conducted in 2018. (7) 2018. gada apsekojuma dati.

(8) The data of the survey conducted in 2018.

http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=ilc_peps01&lang=en




8.2. ES dalībvalstu iedzīvotāju īpatsvars, kuriem 2017. gadā piemita atsevišķi

nabadzības vai sociālās atstumtības riska rādītāji

8.2. Share of EU population having several at-risk-of-poverty or social exclusion indicators;

2017


Valsts

Nabadzības riska indekss At-risk-of-poverty rate

Dziļa materiālā nenodrošinātība Severe material deprivation

Zemas darba intensitātes mājsaimniecība Low work intensity household

Country

ES-28 16.9 6.6 7.1 EU-28

LV LATVIJA(1) 23.3 9.5 5.5 LATVIA(2)

UK Apvienotā

Karaliste(3) 17.1 4.2 7.7

United

Kingdom(4)

AT Austrija 14.4 3.7 6.2 Austria

BE Beļģija 15.9 5.1 10.1 Belgium

BG Bulgārija 23.4 29.9 8.0 Bulgaria

CZ Čehija 9.1 3.6 4.0 Czech Republic

DK Dānija(5) 12.8 3.4 8.0 Denmark(6)

FR Francija 13.4 4.2 5.9 France

EL Grieķija 20.2 21.0 11.3 Greece

HR Horvātija 20.1 10.3 9.0 Croatia

EE Igaunija 21.1 4.1 4.3 Estonia

IT Itālija 20.3 10.1 8.5 Italy

IE Īrija 15.7 5.2 13.0 Ireland

CY Kipra 15.8 11.6 7.5 Cyprus

LT Lietuva 22.9 12.4 7.2 Lithuania

LU Luksemburga 18.7 1.2 5.5 Luxembourg

MT Malta 16.7 3.3 5.4 Malta

NL Nīderlande 13.3 2.6 7.1 Netherlands

PL Polija 15.0 5.8 4.3 Poland

PT Portugāle 18.3 6.8 5.8 Portugal

RO Rumānija 23.5 19.7 5.2 Romania

SK Slovākija 12.4 7.1 4.2 Slovakia

SI Slovēnija 13.3 4.6 4.8 Slovenia

FI Somija(7) 12.0 2.8 7.6 Finland(8)

ES Spānija 21.7 5.1 9.7 Spain

HU Ungārija(7) 12.7 10.1 4.0 Hungary(8)

DE Vācija 16.0 3.3 6.3 Germany

SE Zviedrija 15.7 1.1 6.4 Sweden

Datu avots/ Data source: Eurostat (ilc_pees01) 15.03.2019.

(1) 2018. gada apsekojuma dati. Nabadzības riska indekss ir par ienākumu pārskata periodu – 2017. gadu. Eurostat šo rādītāju publicē ar

atsauci uz apsekojuma gadu, CSP – uz ienākumu pārskata periodu. Tādējādi veidojas gada nobīde Eurostat un CSP publicētajos datos.

(2) Data of the survey conducted in 2018. At-risk-of-poverty rate is based on income reference period 2017. Eurostat is publishing this

indicator with a reference to the year of the survey, CSB – to income reference period. Thus, there is one-year gap in the data published

by Eurostat and CSB.






http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=ilc_pees01&lang=en





CSB│ EU-SILC Survey 2018 __________________________________________________________________________ 101

8.3. Ienākumu nevienlīdzības indikatori ES dalībvalstīs 2017. gadā

8.3. Income inequality indicators in EU Member States; 2017 (procentos/ in per cent)

Valsts

Džini koeficients

(procentos)

Gini coefficient

(in per cent)

Kvintiļu attiecību

indekss (S80/S20)

Quintile share ratio

(S80/S20)

Country

ES-28 30.7 5.1 EU-28

LV LATVIJA(1) 35.6 6.8 LATVIA(2)

UK Apvienotā Karaliste(3) 33.1 5.4 United Kingdom(4)

AT Austrija 27.9 4.3 Austria

BE Beļģija 26.0 3.8 Belgium

BG Bulgārija 40.2 8.2 Bulgaria

CZ Čehija 24.5 3.4 Czech Republic

DK Dānija(5) 27.9 4.2 Denmark(6)

FR Francija 29.3 4.4 France

EL Grieķija 33.4 6.1 Greece

HR Horvātija 29.9 5.0 Croatia

EE Igaunija 31.6 5.4 Estonia

IT Itālija 32.7 5.9 Italy

IE Īrija 30.6 4.6 Ireland

CY Kipra 30.8 4.6 Cyprus

LT Lietuva 37.6 7.3 Lithuania

LU Luksemburga 30.9 5.0 Luxembourg

MT Malta 28.2 4.2 Malta

NL Nīderlande 27.1 4.0 Netherlands

PL Polija 29.2 4.6 Poland

PT Portugāle 33.5 5.7 Portugal

RO Rumānija 33.1 6.5 Romania

SK Slovākija 23.2 3.5 Slovakia

SI Slovēnija 23.7 3.4 Slovenia

FI Somija(7) 25.9 3.6 Finland(8)

ES Spānija 34.1 6.6 Spain

HU Ungārija(7) 28.7 4.4 Hungary(8)

DE Vācija 29.1 4.5 Germany

SE Zviedrija 28.0 4.3 Sweden

Datu avots/ Data source: Eurostat (ilc_di11, ilc_di12) 15.03.2019.

(1) 2018. gada apsekojuma dati ir par ienākumu pārskata periodu – 2017. gadu. Eurostat šos rādītājus publicē ar atsauci uz apsekojuma

gadu, CSP – uz ienākumu pārskata periodu. Tādējādi veidojas gada nobīde Eurostat un CSP publicētajos datos.

(2) Data of the survey conducted in 2018 are based on income reference period 2017. Eurostat is publishing these indicators with a reference

to the year of the survey, CSB – to income reference period. Thus, there is one-year gap in the data published by Eurostat and CSB.






http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=ilc_di11&lang=en

http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=ilc_di12&lang=en




8.4. Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem naudas trūkuma dēļ tika liegtas atsevišķas

iespējas, ES dalībvalstīs 2017. gadā

8.4. Share of EU population lacking several items due to lack of money; 2017 (procentos/ in per cent)

Valsts

Segt

kom

unālo

s

maksāju

mus,

īri vai atm

aksāt

kre

dītu

Cannot

pay for

utility

bills

,

rent,

mort

gage o

r hire

purc

hase insta

lments

U

ztu

rēt

mājo

kli s

iltu

Cannot

keep h

om

e

adequate

ly w

arm

Segt

pēkšņus n

epare

dzētu

s

izdevum

us

Cannot

face u

nexpecte

d

expenses

Ēst

gaļu

, putn

u g

aļu

vai ziv

is

katr

u o

tro d

ienu

Cannot

have a

meal w

ith

meat,

chic

ken o

r fish e

very

second d

ay

Katr

u g

adu v

ienu n

edēļu

doties b

rīvdie

nās ā

rpus

mājā

m

Cannot

go for

a w

eek a

nnual

holiday a

way fro

m h

om

e

Country

ES-28 9.1 7.8 33.8 7.9 30.0 EU-28

LV LATVIJA(1) 13.7 7.6 55.3 11.9 32.9 LATVIA(2)

UK Apvienotā Karaliste(3)

8.0 5.9 32.9 5.1 23.7 United Kingdom(4)

AT Austrija 5.9 2.4 20.6 5.5 14.2 Austria

BE Beļģija(5) 6.1 5.3 24.4 5.5 23.5 Belgium(6)

BG Bulgārija 33.3 36.5 53.2 31.7 52.6 Bulgaria

CZ Čehija 3.2 3.1 28.1 7.1 25.0 Czech Republic

DK Dānija(1) 8.7 3.0 25.2 1.5 12.2 Denmark(2)

FR Francija 9.1 4.9 29.6 7.1 23.1 France

EL Grieķija 44.9 25.7 52.7 13.2 50.9 Greece

HR Horvātija 21.9 7.4 56.2 10.5 58.2 Croatia

EE Igaunija(5) 8.0 2.3 34.7 4.4 26.9 Estonia(6)

IT Itālija(5) 5.9 14.0 34.4 10.9 43.0 Italy(6)

IE Īrija 13.0 4.4 41.6 1.7 35.5 Ireland

CY Kipra 24.8 22.9 50.1 3.8 52.3 Cyprus

LT Lietuva 8.7 28.9 50.6 16.5 41.8 Lithuania

LU Luksemburga 3.0 1.9 20.4 2.2 10.9 Luxembourg

MT Malta(5) 7.4 6.3 13.7 5.6 33.9 Malta(6)

NL Nīderlande(5) 3.8 2.2 21.4 2.0 14.3 Netherlands(6)

PL Polija 10.3 6.0 34.8 6.3 38.4 Poland

PT Portugāle(5) 6.6 19.4 34.8 2.4 41.3 Portugal(6)

RO Rumānija 17.3 11.3 52.5 19.2 65.0 Romania

SK Slovākija 7.4 4.3 34.6 14.8 42.3 Slovakia

SI Slovēnija(5) 13.4 3.3 33.0 6.0 21.9 Slovenia(6)

FI Somija(1) 10.7 1.7 27.2 3.2 13.5 Finland(2)

ES Spānija 9.3 8.0 36.6 3.7 34.3 Spain

HU Ungārija(1) 12.8 6.1 33.3 12.3 43.0 Hungary(2)

DE Vācija 4.4 3.3 29.3 7.0 15.3 Germany

SE Zviedrija 5.1 2.1 19.7 1.8 8.8 Sweden

(1) 2018. gada apsekojuma dati. Maltai ir 2017. gada dati par iedzīvotāju nespēju uzturēt mājokli siltu un katru gadu vienu nedēļu doties

brīvdienās ārpus mājām. (2) The data of the survey conducted in 2018. Malta has data of the survey conducted in 2017 on population inability to keep home adequately

warm and to go for a week annual holiday away from home. (3) Pārrāvums laikrindā. (4) Break in time series. (5) Provizoriskie 2018. gada apsekojuma dati. (6) Provisional data of the survey conducted in 2018.



CSB│ EU-SILC Survey 2018 __________________________________________________________________________ 103

Valsts

Lie

tot

savām

vaja

dzīb

ām

vie

glo

auto

mobili

Cannot

use a

pers

onal car

for

pers

onal needs

Lie

tot

savām

vaja

dzīb

ām

veļa

s

mazgāja

mo m

ašīn

u

Cannot

use a

washin

g m

achin

e for

pers

onal needs

Lie

tot

savām

vaja

dzīb

ām

krā

su

tele

viz

oru

Cannot

use a

colo

ur

TV f

or

pers

onal

needs

Lie

tot

savām

vaja

dzīb

ām

tele

fonu

(ieskaitot

mobilo t

ele

fonu)

Cannot

use a

tele

phone (

inclu

din

g

mobile p

hone)

for

pers

onal needs

Country

ES-28(1) 6.8 1.0 0.3 0.5 EU-28(2)

LV LATVIJA(3) 16.9 2.7 0.7 0.2 LATVIA(4)

UK Apvienotā Karaliste(5) 5.8 … … … United Kingdom(6)

AT Austrija 6.4 0.3 0.7 0.2 Austria

BE Beļģija(7) 5.9 1.1 0.7 0.2 Belgium(8)

BG Bulgārija 20.6 8.4 1.6 2.7 Bulgaria

CZ Čehija 7.4 0.2 0.1 0.1 Czech Republic

DK Dānija(3) 7.7 1.9 1.0 0.0 Denmark(4)

FR Francija 2.7 0.5 0.1 0.0 France

EL Grieķija 9.7 1.1 0.3 0.6 Greece

HR Horvātija 6.9 0.8 0.4 0.7 Croatia

EE Igaunija(7) 7.9 1.1 0.4 0.1 Estonia(8)

IT Itālija(7) 2.4 0.2 0.1 0.3 Italy(8)

IE Īrija 7.1 0.3 0.2 0.3 Ireland

CY Kipra 1.7 0.3 0.4 0.0 Cyprus

LT Lietuva 10.3 … … … Lithuania

LU Luksemburga 2.2 0.3 0.1 0.0 Luxembourg

MT Malta(7) 2.2 0.3 0.3 0.4 Malta(8)

NL Nīderlande(7) 5.6 0.3 0.4 … Netherlands(8)

PL Polija 7.0 0.5 0.4 1.0 Poland

PT Portugāle(7) 5.9 0.8 0.2 0.3 Portugal(8)

RO Rumānija 29.8 8.0 0.9 2.2 Romania

SK Slovākija 11.0 0.7 0.3 0.4 Slovakia

SI Slovēnija(7) 3.1 0.3 0.3 0.1 Slovenia(8)

FI Somija(3) 8.4 0.4 0.6 … Finland(4)

ES Spānija 4.6 0.2 0.1 0.2 Spain

HU Ungārija(3) 17.5 0.7 0.6 1.2 Hungary(4)

DE Vācija 6.3 0.5 0.2 0.2 Germany

SE Zviedrija 2.9 0.0 0.0 0.0 Sweden

Datu avots/ Data source: Eurostat (ilc_mdes05, ilc_mdes01, ilc_mdes04, ilc_mdes03, ilc_mdes02, ilc_mddu05, ilc_mddu04, ilc_mddu02,

ilc_mddu01) 18.03.2019.

(1) Novērtējums. (2) Estimate. (3) 2018. gada apsekojuma dati. (4) The data of the survey conducted in 2018. (5) Pārrāvums laikrindā. (6) Break in time series. (7) Provizoriskie 2018. gada apsekojuma dati. (8) Provisional data of the survey conducted in 2018.

http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=ilc_mdes05&lang=en





http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=ilc_mddu05&lang=en




Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā...students’ hostels, hotels, hospitals, sanatoriums,...

Documents

Transcript of Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā...students’ hostels, hotels, hospitals, sanatoriums,...