COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8....
Transcript of COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8....
COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃO
Títulu:
Relatóriu Anuál CAC 2019
Autór:
Comissão Anti-Corrupção
Elaborasaun Matéria:
Diresaun Investigasaun
Diresaun Prevensaun no Sensibilizasaun
Diresaun Servisu Apoiu no Kooperasaun
Gabinete Komisáriu
Editór no Elaborasaun Konteúdu:
Alexandre F. Freitas
Sérgio Gonçalves
Carlos Bento Mau Bere
Luis Ersio de J. X. Guterres
Layout:
Alexandre F. Freitas
Sérgio Gonçalves
Responsavel Másimu:
Sérgio de Jesus Fernandes da Costa Hornai, Komisáriu CAC
Publikasaun no Direitu Autór:
Comissão Anti-Corrupção
Publikasaun, Abril 2020
Tirajem:
100 exemplares
Arkivu:
Biblioteka CAC
Enderesu:
Travessa Sérgio Vieira de Melo, N.º 08, Farol, Díli, Timor-Leste
Tlf. (+670) 3331382, E-mail: [email protected] Website: www.cac.tl
i Relatóriu Anuál CAC 2019
Visaun “Timor-Leste Estadu Direitu
Demokrátiku ida ho kultura
rejeisaun korrupsaun ida mak forte
ba interese no prosperiedade povu
nian”
Misaun “Kombate Korrupsaun liu-dalan
Prevensaun, Edukasaun no
Investigasaun”
ii Relatóriu Anuál CAC 2019
VALÓR ANTI-KORRUPSAUN
1. Integridade
2. Asertividade
3. Komfidensialidade
4. Korajen
5. Profesionalizmu
6. Responsabilidade
7. Legálidade
8. Konsisténsia
9. Persisténsia
10. Patriotismu
PRINSÍPIU ANTI-KORRUPSAUN
1. Legalidade
2. Toleránsia Zero
3. Interese Públiku, Imparsialidade no
Igualdade
4. Transparénsia no Publisidade
5. Konfidensialidade
6. Independénsia no Autonomia Téknika
7. Kooperasaun Institusionál
8. Boa Governasaun
iii Relatóriu Anuál CAC 2019
Liafuan Makloke
Onra boot ba ha‟u hodi
reprezenta Comissão
Anti-Corrupção (CAC)
mai aprezenta relatóriu
anuál 2019, hanesan
hateten tiha ona iha lei.
Tinan-tinan Komisaun
nia dever mak relata
aktividade hotu-hotu
ne‟ebé Komisaun hala‟o iha tinan ida nian ba
Parlamentu Nasionál. Nu‟udar instituisaun
Estadu ne‟ebé harii ho objetivu atu luta kontra
korrupsaun iha Timor-Leste. Tinan ida ne‟e
Komisaun kompleta tinan-sia ba nia ezisténsia
ka funsionámentu, iha tinan sira ne‟e no ba
kotuk Komisaun komesa hatudu dadaun
prestasaun servisu balun, mesmu nune‟e
seidauk másimu atu hatan ba preokupasaun
públiku nian.
Tanba ne‟e, presiza nafatin kolaborasaun no
apoiu husi entidade hotu-hotu ninian hodi
hametin di‟ak liu-tan servisu sira iha futuru.
Nu‟udar Komisáriu ba mandatu datoluk la-
halo servisu mesak, servisu sira ne‟ebé
dezenvolve iha Komisaun sempre hamutuk ho
Komisáriu Adjuntu, Diretór Jerál, Xefe
Unidade, Espesialista Anti-Korrupsaun
(EAK) no funsionáriu hotu ne‟ebé hala‟o
knaar iha mahon CAC. tanba iha esperiénsia
komum fó prova katak Servisu kolektivu mak
nu‟udar sasukat ideal atu alkansa objetivu
komum sira, ne‟e duni CAC opta medida sira
ne‟e iha luta kontra korrupsaun.
Iha 2019, CAC defini perioridade haat (4),
programa hitu (7) sub-programa rua-nulu-
resin-tolu (23) no aktividade hamutuk atus-ida
lima (105). Difinisaun ba perioridade no
programa sira fasilita tebes servisu diresaun
sira iha CAC hanesan servisu sira iha áreas
polítika prevensaun no sensibilizasaun
públiku, área investigasaun kriminál no
servisu kooperasaun institusionál nian.
Konserteza servisus Komisaun nian sempre
defini nia perioridade, programa no meta sira
bazeia ba Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu
Nasionál (PEDN) 2011-2030 no Planu
Estratéjiku CAC 2012-2020.
Fiar iha vizaun, misaun, objetivu no programa
sira ne‟ebé di‟ak, ikus mai rezultadu servisu
hirak ne‟ebé hala‟o, realizasaun prevensaun
no sensibilizasaun públiku, investigasaun
kriminál ba krime korrupsaun no krime
konexu sira no kooperasaun instituionál nian
hatudu progresu boot ba erradikasaun kontra
korrupsaun iha setór públiku no privadu nian.
Komisaun liu-husi aktividade sira prevensaun
no sensibilizasaun públiku iha nasionál no
munisípiu sira transmite esklaresimentu
objetiva no konfiavel ba komunidade atu
komesa dadaun kompri sira nia direitu no
devere ba vizaun jestaun di‟ak ka boa
governasaun. Iha investigasaun kriminál,
servisu ida primaria no indispensavél loron ba
loron servisu investigasaun nian komesa hetan
konfinsa husi instituisaun Estadu no
sosiedade relasionadu ba servisu profesionál
investigador sira EAK nian ba promove
Dílijénsia sira delegasaun Ministériu Públiku,
ofisiosamente tanba natureza Denúnsia ka
keixa sira mai husi sidadaun sira. Iha parte
Servisu Kooperasaun Instituisonal nian mak
dezenvolve instrumentu hirak iha
kooperasaun nasionál no internasional através
dezenvolvementu polítika forsaun sira hodi
hasae konesimentu téknika professionál EAK
nian ba luta kontra korrupsaun.
Iha dezenvolvimentu institusionál nian
progresu lubuk ne‟ebé positivu, hanesan iha
àrea polítika prevensaun no sensibilizasaun
públiku, Komisaun buka entende ka
kumprinde abut no fukun problema
korrupsaun hodi promove no reforsa medida
sira ne‟ebé ho finalidade atu prevene no
kombate korrupsaun ho forma ne‟ebé efikaz.
iv Relatóriu Anuál CAC 2019
Promove, fasilita, simu apoia kooperasaun
internasionál sira iha parte asisténsia téknika
nian hodi materializa polítika prevensaun ba
luta kontra korrupsaun. Realiza divulgasaun
no kampanã materia prevensaun prátika
korrupsaun administrasaun públiku hodi
hasae integridade, responsabilidade jestaun
di‟ak ba utilizasaun bens públiku nian iha
ajente operadore ezersísiu funsionalismu
públiku atu iha kbi‟it hodi ses-an husi prátika
korrupsaun hahú husi emar sira ne‟ebé okupa
kargu iha lejislativu, ezekutivu,
administrativu no judisial iha nivel nasionál tó
munisípiu sira. Iha área kooperasaun
institusionál Komisaun komesa manan
konfiansa iha rai-laran no rai-liur hodi
hametin kooperasaun no koordenasaun
institusionál ba objetivu komum hametin
polítika prevensaun, investigasaun no
kooperasaun husi nasaun ida ba nasaun seluk
ba hamentin asisténsia téknika hanesan hasae
kapasidade rekursu umanu ba EAK rejista
hatudu dadaun kualidade servisu ne‟ebé di‟ak
no kuantidade. Mesmu hanesan sei enfrenta
difikuldade oi-oin tantu iha área investigasaun
kriminál no mós prevensaun nian. Tanba ne‟e
dezenvolvimentu iha área ida-ne‟e sai
atensaun hodi kontinua fornese formasaun liu-
husi apoiu Fundo Desenvolvimento Capital
Humano (FDCH) no mós formasaun sira
ne‟ebé fornese husi kooperasaun sira husi rai-
li‟ur. CAC kontinua fortifika kooperasaun ho
instituisaun konjénere sira nasionál no
internasionál sira iha nivel nasionál ho
Ministériu Públiku, Provedoria Direitu
Humanos no Justisa (PDHJ) Comissão da
Função Pública (CFP), Inspetor Geral do
Estado (IGE), Polísia Nasionál Timor-Leste
(PNTL), Polísia Sientifika Investigasaun
Kriminál (PSIK), Media, Unidade
Informasaun Finanseira (UIF)- Banku Sentral
no sosiedade sivil, inklui mós instituisaun
internasionál hanesan ICAC Hongkong,
CPIB-Singapore, KPK Indonesia, MACA
Malázia no UNODC, UNDP nu‟udar parseiru
prinsipál no sira seluk tan, ne‟ebé ho ninia
finalidade atu fortifika dezemvolvimentu
kapasidade téknika kuadru Pesoal EAKnian.
Relatóriu ida-ne‟e relata servisu mandatu
datoluk Komisáriu ho nia estrutura tomak ba
tinan 2019. Dalan ne‟ebé mais demokrátiku
no moderadu permite Komisaun atu hato‟o
obrigadu wa‟in ba Ex.cia Prezidente, Vise-
Prezidente, Bankada, Komisaun no Distintu
deputadu V Lejislatura Parlamentu Nasionál
no Orgaun Soberania Estadu sira seluk ba
apoiu material no moral dezenvolvimentu
instituisaun ne‟e nian, ho ómilde hodi hateten
katak, progresu sira CAC hala‟o no rejista ba
alkansu tanba apoiu dispensavel husi emar
hotu-hotu nian, mezmu nune‟e sei rejista
dezafiu barak ne‟eb‟e presija meloramentu.
CAC kontinua husu ba orgaun poder polítika
Estadu nian atu fó nafatin kritikas atu nu‟une
iha enerjia positivu boot ba kombate
korrupsaun iha Estadu Direitu Demokrátiku
Timor-Leste. Estadu ida forte presija hametin
lei no ordem, reforsu iha prevensaun,
kontrolo, supervisaun no medidas ikus mak
promove investigasaun kriminál ho regular ka
permanente atu bele restitui konfiansa juridika
ida konfiavel no prósperu ba futuru.
CAC sempre prontu simu krítika sira moruk,
midar nu‟udar jestu positiva husi emar hotu-
hotu atu hametin, haburas no hariku interese
lejitimu ka bens estar no bens jurídiku
sidadaun sira nian.
Díli, loron 27 fulan-Marsu 2020;
Komisáriu
Sérgio de Jesus Fernandes da Costa Hornai
iv Relatóriu Anuál CAC 2019
ESTRUTURA DA CAC
Unidade de
Promoção de
Valores e
Integridade
Unidade
Informação
e Segurança
Unidade de
Gestão
Financeira e
Logística
DIRECÇÃO DE SERVIÇOS
DE APOIO E
COOPERACAO
COMISSÁRIO
COMISSÁRIO ADJUNTO
DA INVESTIGAÇÃO
DIRECÇÃO de
INVESTIGAÇÃO
Unidade de
Investigação
CriminalUnidade de
Cooperação
Unidade de
Planeamento,
Aquisições e
Contratação
Unidade Estudos
e Avaliação de
Riscos
Unidade de
Inspeção e
Monitorização
Gabinete do
Comissário
CONSELHO
COMISSÁRIO ADJUNTO
SERVIÇOS TÉCNICOS DE
APOIO E COOPERAÇÃO
Unidade de
Pessoal de Apoio
COMISSÁRIO ADJUNTO
DA PREVENÇÃO
v Relatóriu Anuál CAC 2019
Índise
Vizaun no Misaun CAC ........................................................................................................................ i
Valór no Prinsípiu Anti-Korrupsaun ................................................................................................... ii
Liafuan Maklokek .............................................................................................................................. iii
Estrutura CAC tuir DL N.º 23/2015, loron 29 fulan-Jullu .................................................................. iv
Índise ................................................................................................................................................... v
Gráfiku .............................................................................................................................................. vii
Akrónimu ......................................................................................................................................... viii
Sumáriu Ezekutivu ............................................................................................................................ xii
Relatóriu Anuál CAC 2019
Parte I Introdusaun .............................................................................................................................. 1
1. Objetivu Jerál CAC 2015 - 2020 .................................................................................................... 1
2. Meta CAC 2019 ............................................................................................................................. 1
3. Prioridade CAC 2019 ..................................................................................................................... 1
Parte II Servisu Prevensaun no Sensibilizasaun Públiku ..................................................................... 2
1. Dezenvolve Medida sira Preventiva nian: Estratéjia Nasionál Anti-Korrusaun (ENAK) ....... 2
2. Servisu sira iha Estudu no Avaliasaun Risku Korrupsaun ....................................................... 5
2.1 Esntudu Arrendamentu Propriedade Estadu iha Sekretáriu Estadu Teraas e
Propriedade ........................................................................................................................ 5
2.2 Estudu ba Empreza Públiku (Radio Televizaun Timor-Leste – RTTL) ............................ 7
2.3 Diagnosa Integridade Institusional ..................................................................................... 8
3. Inspesaun no Monitorizasaun ................................................................................................... 9
4. Implementasaun atividade sira Sensibilizasaun Públiku ....................................................... 12
4.1 Sensibilizasaun iha Setór Edukasionál ............................................................................. 12
4.1.1 Sensibilizasaun ba Estudante EBC sira ................................................................ 12
4.1.2 Sensibilizasaun ba estudante iha Eskola Sekundária sira .................................... 12
4.1.3 Sensibilizasaun ba Estudante Ensinu Superior ................................................... 12
4.1.4 Sensibilizasaun ba Sentru Formasaun sira ........................................................... 13
4.2 Sensibilizasaun ba iha Grupu Kategorial sira .................................................................. 13
4.2.1 Sensibilizasaun ba Fromador no Administrador Eskola sira ............................... 13
4.2.2 Sensibilizasaun ba Promotor Foin-sa‟e Anti-Korrupsaun ................................... 14
4.2.3 Sensibilizasaun kona-ba papel líder komunitária sira hodi prevene no kombate
korrupsaun ............................................................................................................ 14
4.3 Sensibilizasaun ba Públiku............................................................................................... 15
4.3.1 Komemorasaun Loron Aniversáriu CAC 22 Fevereiru ba dala-sia ..................... 15
4.3.2 Komemorasaun loron mundial kontra korrupsaun – 9 Dezembru 209 ................ 15
4.4 Sensibilizasaun ba Setór Públiku ..................................................................................... 16
5. Dezenvolve Modulu no Materia Anti-Korrupsaun ................................................................ 18
6. Habelar Informasaun Anti-Korrupsaun ba Públiku ............................................................... 18
Parte III Relatóriu Servisu Investigasaun........................................................................................... 19
1. Informasaun, Análize kriminál Seguransa Informasaun ........................................................ 19
2. Invstigasaun Kriminál iha Ezersísiu Funsaun Públika ........................................................... 22
Parte IV Servisu Kooperasaun ........................................................................................................... 26
vi Relatóriu Anuál CAC 2019
1. Kooperasaun iha Rai-laran ..................................................................................................... 26
1.1 Kooperasaun ho Entidade Estadu TL............................................................................... 26
1.2 Kooperasaun ho Asosiasaun no ONG sira ....................................................................... 27
1.3 Kooperasaun ho PNUD iha Timor-Leste ......................................................................... 27
1.4 Kooperasaun ho Embaixada sira iha Timor-Leste ........................................................... 27
2. Kooperasaun sira iha Rai-liur ................................................................................................ 29
2.1 Kooperasaun ho Sekretáriadu UNODC iha Vienna no Bangkok .................................... 29
2.2 Kooperasaun ho Ajénsia Anti-Korrupsaun sira seluk ...................................................... 30
Parte V Jestaun Institusional .............................................................................................................. 32
1. Planeamentu no Jestaun Finanseira.............................................................................................. 32
1.1 Planeamentu ho ninia prosesu sira ................................................................................... 32
2. Jestaun Finanseira ........................................................................................................................ 33
2.1 Alokasaun OGE ba CAC iha tinan 2019 ......................................................................... 33
2.2 Responsável Ezekusaun OGE no ninia prosesu aprovasaun ........................................... 33
2.3 Ezekusaun OGE CAC tinan 2019 .................................................................................... 34
3. Jestaun Rekursu Umanu ......................................................................................................... 35
3.1 Estrutura foun CAC 2019 no Konsolidasaun Interna CAC ............................................. 35
3.2 Forsa Traballu Comissão Anti-Corrupção (CAC) iha tinan 2019 ................................... 36
3.3 Rekrutamentu iha tinan 2019 ........................................................................................... 36
3.4 Haberan Kapasitasaun ba Espesialista Anti-Korrupsaun ................................................. 37
3.5 Bolsu Estudu .................................................................................................................... 37
4. Jestaun Patrimóniu no Lojístika ............................................................................................. 37
4.1 Jestaun Patrimóniu ........................................................................................................... 37
4.2 Manutensaun .................................................................................................................... 38
4.3 Futuru Edifísiu CAC ........................................................................................................ 38
Parte VI Dezafiu no Rekomendasaun sira ........................................................................................... 42
I. Dezafiu Sirak ............................................................................................................................. 42
II. Rekomendasaun Sirak ................................................................................................................ 43
vii Relatóriu Anuál CAC 2019
Gráfiku
01. Totál Totál Partisipante Atividade Sensibilizasaun Edukasional .................................................. 12
02. Síklu sira Subvensaun Públika ..................................................................................................... 17
03. Fonte hetan informasaun .............................................................................................................. 20
04. Auto Partisipasaun husi CAC ba Ministériu Públiku................................................................... 20
05. Númeru Denúnsiu no Keixa husi Ministériu Públiku mai CAC .................................................. 20
06. Delegasaun Kompeténsia husi MP .............................................................................................. 22
07. Totál Relatóriu final ba MP ......................................................................................................... 22
08. Tipu Krime Korrupsaun durante 2019 ......................................................................................... 23
09. Testamuña sira durante tinan 2019 .............................................................................................. 23
10. Arguidu ba aktu korrupsaun iha tinan 2019 ................................................................................. 24
11. Kazu ne‟ebé iha prosesu apresiasaun no konkluzaun final husi MP ........................................... 24
12. Fatin akontese krime .................................................................................................................... 24
13. Alokasaun OGE CAC 2019 ......................................................................................................... 24
14. Ezekusaun OGE CAC 2019 ......................................................................................................... 33
15. Forsa Traballu CAC 2019 ............................................................................................................ 36
16. Servisu hirak Gabinete Komisáriu no Komisáriu Adjuntu sira ................................................... 41
viii Relatóriu Anuál CAC 2019
Akrónimu
ABC : Agéncia Brasil para Cooperação
ADN : Agência do Desenvolvimento Nacional
AIFAESA : Autoridade de Inspeção e Fiscalização de Atividade Económica, Sanitária e
Alimentar
BoQ : Bill of Quantity
BNCTL : Banco Nacional de Comercio de Timor-Leste
BRI : Bank Rakyat Indonesia
CAC : Comissão Anti-Corrupção
CAFI : Conselho de Administração do Fundo de Infrastrutura
CEPAD : Center of Studies for Peace & Development
CFP : Comissão Função Pública
CIA : Corruption impact Assesment
CPIB : Corrupts Practices Investigation Bureau
CPTL : Código Penál Timor-Leste
CPV : Commitment and Payment Voucher
DI : Diresaun Invenstigasaun
DNJPE : Diresaun Nasional Jestaun Patrimóniu Estadu
DNTPSC : Direccão Nacional de Terrass, Propriedade e Serviços Cadastrais
DNTT : Direção Nacional de Transportes Terrestres
DTPSC : Direccão de Terrass, Propriedade e Serviços Cadastrais
DOT : Dotasaun Orsamentu Temporariu
DPS : Diresaun Prevensaun no Sensibilizasaun
DSAK : Diresaun Servisu Apoiu no Kooperasaun
EAK : Espesialista Anti-Korrupsaun
EBC : Ensino Básica Central
ENAK : Estratejia Nasional Anti Korrupsaun
FB : Free Balance
FB : FaceBook
FDCH : Fundo de Desenvolvimento Capital Humano
GIZ : Gesellschaft fur Internationale Zusammenarbeit
GKN-BG : Grupu Konsultivu Nasional Boa Governasaun
GOPAC : Global Organization Parlamentarians Against Corruption
HKU : Hong Kong University
ICAC HK : Independent Commission Against Corruption Hong Kong
IJE : Inpetor Jerál Estado
ILEA : The International Law Enforcement Academy
IOB : Instute of Business
IPDC : Instuto Professional de Canossa
IRG : International Review Group
ISC : Instuto Superior Cristal
JDS : Japan Development Scholarship
KKN : Korrupsaun Kolusaun no Nepotismu
KOICA : Korea International Cooperation Agency
ix Relatóriu Anuál CAC 2019
KPK : Komisi Pemberantasaun Korrupsi
LED : Light Emitting Diode
MACC : Malaysian Anti-Korruption Commission
MACA : Malaysian Anti-Corruption Academic
MCIA : Ministério de Comércio Industria e Ambiente
MOP : Movimentu Ordem Pesoal
MOP : Ministério Obras Públicas
MoU : Memorandum of Understanding
MP : Ministériu Públiku
MRLAP : Ministério Reforma Legislativa para Assuntos Parlamentares
OGE/OJE : Orsamento Jerál Estado
ONG : Organizasaun Naun Govermentál
PA : Planu Anuál
PDHJ : Provedoria dos Dereitos Humanos e Justiça
PFMO : Public Finance Management & Oversight
PN : Parlamentu Nasionál
PNTL : Polísia Nasionál Timor-Leste
PNUD : Programa das Nações Unidas para o Desenvolvimento
PSIK : Polísia Sientifika Investigasaun Kriminál
RfQ : Request for Quotation
RIR : Relatóriu Inspesaun no Resebimentu
RTTL-EP : Radiu Telivizaun Timor-Leste- Empreza Públiku
SEFPOPE : Secretária de Estado da Formação Professional e Emprego
SEJD : Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu
SENAI : Serviço Nacional de Aprendizagem Industrial
SETP : Secretário Estado Terras e Propriedade
SLA : Service Level Agreement
SOP : Standard Operational Procedure
UEAR : Unidade Estudu no Avaliasaun Risku
UIF : Unidade Informasaun Finanseira
UIK : Unidade Investigasaun Kriminál
UIM : Unidade Inspesaun no Monitorizasaun
UIS : Unidade Informasaun no Seguransa
UJFL : Unidade Jestaun Finanseira no Lojístika
UK : Unidade Koopersasaun
UNCAC : United Nation Convention Against Corruption
UNDIL : Universidade Díli
UNDP : United Nation Development Program
UNODC : United Nations Office on Drugs and Crime
UNPAZ : Universidade da Paz
UNTL : Universidade Nasionál Timor Lorosa‟e
UPA : Unidade Pesoal Apoiu
UPAK : Unidade Planeamentu, Akizisaun no Kontratasaun
UPVI : Unidade Promósaun Valór no Integridade
VIP : Very Important Person
xii Relatóriu Anuál CAC 2019
Sumáriu Ezekutivu
Tinan 2019, Comissão Anti-Corrupção
(CAC) kompleta nia ezisténsia no
funsionamentu tinan-sia nu‟udar Instituisaun
Estadu ida hala'o nia papél hodi haforsa
Estadu Direitu demokrátiku. Iha tinan ne'e,
CAC kontinua hala‟o nia misaun hodi
hametin servisu sira iha área prevensaun,
sensibilizasaun, investigasaun kriminál no
kooperasaun institusionál hanesan hatuur
hela iha Planu Estratéjiku CAC 2015-2020.
Atu too ba iha objetivu no meta sira iha
estratéjiku refere, tinan nee, CAC define nia
prioridade prinsipál haat (4) hanesan: 1)
Implementasaun auto-avaliasaun UNCAC; 2)
Hametin kooperasaun institusionál; 3)
Dezenvolve medida nasionál ba prevene no
kombate korrupsaun: Dezenvolve Estratéjia
Nasionál Anti-Korrupsaun (ENAK) no
partisipa ativu iha dezenvolve Lei Anti-
Korrupsaun (LAK); no 4) Hametin
dezenvolvimentu institusionál: Sistema
internal CAC no Kapasitasaun rekursu
umanu”. Husi prioridade hirak ne‟e, CAC
dezenvolve Planu Asaun Anuál (PAA) 2019,
ne‟ebé reflete iha programa hitu (7), ho nia
sub-programa ruanulu-resin-tolu (23) no
atividade sira hamutuk atus ida lima (105).
Relatóriu ne‟e hodi informa rezultadu
implementasaun programa no atividade hirak
mensiona, ne‟ebé reflete iha área servisu sira
hanesan; prevensaun no sensibilizasaun,
investigasaun, kooperasaun sira, jestaun
instituisionál, no parte ikus liu , hatoo dezafiu
no rekomendasaun balun.
Parte dahuluk: Prevensaun no
sensibilizasaun. Servisu hirak ne'ebé
relasiona ho asuntu ne'e, implementa husi
Diresaun Prevensaun ho tulun husi diresaun
seluk, konsege implementa atividade lubuk
ida tuir ninia PAA 2019. Servisu ida mak
hahu ona esforsu lubuk ida atu dezenvolve
Estratéjia Nasionál Anti-Korrupsaun
(ENAK). CAC hahu hakaat balun ona, ho
tulun husi PNUD. Sei iha atividade lubuk
ne‟ebé atu halo no presiza rekursu ida
adekuadu. Esforsu ne‟e halo, tanba
dezenvolvimentu ENAK la'os de'it atu
kumpre obrigasaun internationál hanesan
Estadu Parte ne‟ebé ratifika ona UNCAC,
maibe liuliu Timor-Leste bele iha estratéjia
ida ne‟ebé sistematiku no integradu hodi
kontra virus korrupsaun ne'ebé kompleksu
tebes.
Atividade seluk liga servisu Prevensaun nian
mak estudu sira hodi identifika risku sira
korrupsaun, iha intituisaun estadu nian. Iha
estudu tolu (3) mak CAC halo iha tinan ne‟e.
Rezultadu husi estudu hirak ne‟e konklui
katak, iha ona esforsu lubuk ida Timor-Leste
halo hodi prevene korrupsaun, maibé
vulnerabilidade ba risku korrupsaun iha
instituisaun sirak ne‟ebé sai alvu, sei aas
hela. Failansu ne‟e akontese tantu iha nivel
polítika nian no mos iha nivel operasionál
nian, ne‟ebé fo impaktu lubuk ida ba
konstrusaun estadu ne‟e.
Maski, estudu hirak ne'e seidauk hetan
evidensia ida forte hodi konsidera nivel
korrupsaun iha Timor-Leste tama ona ba
“Estadu kleptokrasia”, maibé, iha indikasaun
forte, atu monu ba situasaun ne'e, kuandu
esfosu luta kontra korrupsaun la ho estratéjia
ida sistematiku no integradu. Tan ne‟e,
estudu hirak produs ona rekomendasaun
lubuk no komunika daudaun ona ba iha
instituisaun sira naka‟it, aleinde rezultadu
ne‟e mos sei materia ba dezenvolvimentu
ENAK iha futuru.
Aleinde estudu, CAC mos halo atividade sira
hodi promosaun valór sira anti-korrupsaun
nian iha setór edukasionál, grupu kategoria
sira, no setór públiku nian. Sensibilizasaun
xiii Relatóriu Anuál CAC 2019
iha setór edukasionál ho tema sentral
“Onestidade mak xavi ba estudante sira atu
hadok-an husi korrupsaun”. Alvu husi
sensibilizasaun ne'e ba eskola hirak hanesan ;
Eskola EBC Públiku hamutuk 10, no
Sekundária hamutuk sanulu resin ida (11),
Ensinu Superior hamutuk lima (5) no Sentru
Formasaun hamutuk neen (6). Totál
partisipante husi setór edukasuionál nian ne‟e
hamutuk 3,967, Feto 2,111 no Mane 1,856.
Sensibilizasaun halo mós ba iha grupu
kategoriál sira hanesan formador
administrador eskola, asosiasaun no ONG
sira, Camp promotor foinsáe anti-
korrupsaun, lider komunitária sira, ho totál
partisipante hamutuk 2,568, Feto 982 no
Mane 1,586.
Hodi hametin integridade institusionál no
integridade servidór sira Estadu nian, CAC
kontinua promove valór sira anti-korrupsaun
nian, liuhusi sorumutu, diskusaun, workshop
ho entidade sira estadu nian, tantu iha nivel
nasionál no nivel munisipiu ho tema sentral
“Hametin Integridade Estadu liu husi Lei".
Alvu husi sensibilizasaun ne'e ba funsionáriu
públiku kargu xefia sira husi instituisaun
públiku nian. Sensibilizasaun halo mós iha
Munisípiu sira hamutuk neen (6), ho tótal
partisipante hamutuk ema nain 569.
Dalan balun hodi hametin integridade
institusionál nian mak halo inspesaun no
vizita surpreza ba entidade estadu balun.
Inspesaun no vizita surpreza hanesan
estratéjia ida-ne‟ebé CAC inisia hamutuk
instituisaun relevante sira ne‟ebé halo parte
membru ba Nota Memorandu Entedimentu
(MoU), ne‟ebé kompostu husi CAC,
Comissão Função Pública (CFP), Provedoria
Direitus Umanus no Justisa (PDHJ) no
Inspetor Jeral Estadu (IGE). Iha vizita
surpreza ne‟e hetan failansu lubuk ida, ne‟ebé
ninia rezultadu komunika ona ba iha
instituisaun sira nakait.
Parte daruak: Investigasaun Kriminál.
Servisu hirak liga ho asuntu ne'e, koordena no
organiza husi Diresaun Investigasaun, ne'ebé
fahe ninia tarefa servisu ba iha área boot rua
mak rekolla informasaun liga ho krime
korrupsaun no investigasaun kazu sira
korrupsaun nian.
Tinan 2019, CAC liuhusi diresaun refere,
konsege rekolla informasaun sira hamutuk
150, husi ponte sira hanesan: (a) ekipa
informasaun CAC rasik, hamutuk 25, (b)
Denúnsia husi públiku hamutuk 67, (c) Kazu
sira husi Operasaun konjunta ba viatura
estadu hamutuk 51.
Husi averiguasaun ba informasaun hirak
refere, Ekipa CAC, hetan informasaun balun
iha indikasaun ba krime korrupsaun, no CAC
konsege konklui relatóriu preliminár hamutuk
72 hodi halo auto-partisipasaun ba Ministériu
Públiku.
Enkuantu, iha parte investigasaun nian,
Unidade Investigasaun Kriminál konsege
investiga kazu korrupsaun hamutuk 73, ne'ebé
kompostu husi kazu 13 ne'ebé hetan ona
delegasaun tinan 2018, maibé seidauk konklui
nia investigasaun iha tinan refere, no kazu 60
delegasaun kompeténsia husi MP iha tinan
2019. Iha tinan rohan 2019, CAC konsege
halo investigasaun no finaliza ninia relatóriu
no haruka Ministériu Públiku hamutuk kazu
43, enkuantu kazu sanulu resin hitu (17) mak
sei kontinua investigasaun.
Tipu krime husi kazu hirak ne‟e mak hanesan
pekulatu uzu, pekulatu, abuzu podér,
administrasaun danoza, partisipasaun
ekonomia iha negósiu, falsifikasaun
dokumemtu ka notasaun tékniku, korrupsaun
pasiva ba aktu ilisitu, burla agravadu,
falsifikasaun agravadu no abuzu konfiansa
agravadu.
xiv Relatóriu Anuál CAC 2019
Kazu hirak ne'e akontese iha instituisaun
estadu hamutuk sanu-lu (10), ne'ebé involve
suspeitu hamutuk ema nain sia nulu resin
ha‟at (94), kompostu husi mane 82 no feto
12. Enkuantu, testemuña sira ne‟ebé mai fo
sasin hamutuk ema nain atus hitu rua nulu
resin sia (729) ho ninia kompozisaun mane
534 no feto 195.
Husi investigasaun hetan kazu lubuk ida halo
ema monu ba korrupsaun mak hanesan tuir
mai ne‟e: (1) Mekanizmu kontrolu interna
ne'ebé fraku, (2) deskrisaun servisu ne'e
ladun klaru ne'ebé hamosu abusu poder, (2)
Padraun prosidimentu operasional seidauk
kompletu, (4) Kargu xefi sira balun seidauk
hala'o didi'ak sira-nia knaar (5) Gabinete
Inspesaun no Auditoria (GIA) iha kada
ministériu no Sekretariu do Estadu sira
seidauk hala‟o sira-nia knar ka funsaun ho
didi‟ak, (6) Menus supervizaun no
monitotizasaun.
Parte datoluk no parte dahaat liga ho servisu
sira Kooperasaun no Jestaun Insitutisional,
ne‟ebé ninia implementa husi Diresaun
Servisu Apoiu no Kooperasaun no Gabinete
Komisáriu sira CAC nian.
Iha servisu Kooperasaun: Tinan 2019 CAC
foku ninia kooperasaun tantu iha rai laran no
rai liur ho instituisaun ne‟ebé mak iha
naturesa servisu hanesan, inklui entidade sira
iha interese ba área anti-korrupsaun nian.
Iha rai laran CAC kontinua hametin
koordenasaun servisu ho insituisaun sira
bazeia Lei-Inan no Lei sira, hanesan MP no
Tribunal, liga ho krime korrupsaun sira.
Tinan ne'e mós, CAC kontinua hanaruk MoU
ho institusaun sira hanesan CFP, PDHJ, IGE,
PNTL no Universidade sira balun.
Aleinde ida ne'e, koordenasaun servisu mós
halo ho instituisaun estadu sira seluk,
hanesan MRLAP, Ministériu justisa,
Ministériu Estatal, Ministériu Finansas, no
ministériu sira seluk, liga ho asuntu
prevensaun no sensivilizasaun nian.
Kooperasaun iha rai laran, halo mós ho
Ajensia internationál sira iha Timor-Leste
hanesan PNUD, Europeia Uniaun no mós
halo ho Embaixada sira, liuliu Estados
Unidas America.
Foku kooperasaun sira ho li'ur mak
Sekretariadu Convencões Nacões Unidas
Contra Corrupção no Instituisaun sira ne‟ebé
nia natureza hanesan.
Kooperasaun ho rai li'ur, liga ho Sekretariadu
Convencões Nacões Unidas Contra
Corrupção, tantu iha rejionál Bangkok-
Thailand no kuartél Jerál UNODC iha
Vienna-Austria. Kooperasaun ne'e liga ho
implementasaun auto-avaliasaun UNCAC, no
mós Timor-Leste nia partisipasaun hamutuk
ho Turkia hodi halo avaliasaun ba Nasaun
Norwegia.
Enkuantu, kooperasaun ho instituisaun sira
ho natureza hanesan mak ICAC-Hong Kong,
CPIB Singapura, no MACC- Malaysia.
Kooperasaun ho ajénsia anti-korrupsaun tolu
ne'e liga ho programa formasaun nian.
Kooperasaun hirak ne‟e, lori benefisiu lubuk
ida ba CAC, tantu tulun eleva kapasidade
insitusional nomós tulun implementa
programa no atividade balun iha CAC nian.
Jestaun institusionál: foku iha área rua, mak
(jestaun finanseiru no Jestaun Rekursu
Umanu).
Total OGE CAC iha tinan 2019 atu finansia
progama no atividade sira ho montante
hamutuk USD 1,372,765.00 (dollar
Amerikanu millaun ida rihun atus tolu
hitunulu resin rua atus hitu neen-nulu resin
lima) ne‟ebé koloka ba kategoria haat: Saláriu
& vensimentu, Bens Servisu, Kapitál Menór
xv Relatóriu Anuál CAC 2019
no kapitál dezenvolvimentu. CAC mos hetan
benefisu ba FDCH hamutuk USD 150,000.
To'o tinan rohan 2019, CAC konsege ezekuta
84% mak hanesan: Saláriu no Vensimentu
hamutuk USD 800,605.00 no konsege
ezekuta hamutuk USD 710,106.62 ka 89%,
Bens no Servisu hamutuk USD 458,769.00
ezekuta 362,281.12 (79%), Kapitál Menor
USD 83,301.00 ezekuta 82,438.00 (99%) no
Kapitál Dezenvolvimentu USD 30,000.00 la
konsege ezekuta.
Enkuantu, ezekusaun orsamentu FDCH atinje
69% ka USD 102,765.10 (dollar Amerikanu
rihun atus ida rua atus hitu neennulu resin
lima sentavu sanulu) husi total orsamentu
alokadu.
Total forsa traballu CAC iha tinan 2019,
ne'ebé apoiu ba programa sira CAC nian
hamutuk 77, ne‟ebé kompostu husi mane 62
no feto 15. CAC planeia atividade formasaun
lubuk ida tantu iha rai-laran no mós rai-liur,
tuir mata-dalan kapasitasaun FDCH hanesan:
1) Formasaun téknika; 2) Formasaun
profesionál. Metodu kapasitasaun sira ne‟e
hala‟o liu-husi dalan oinoin hanesan
partisipasaun iha semináriu, workshop,
konferénsia, estudu komparativu no
formasaun no hasa‟e abilitasaun literária.
Konteúdu formasaun sira ne‟ebé hala‟o
durante tinan-2019 liga ba área espesifiku tuir
natureza servisu Komisaun nian no formasaun
seluk relasiona ho koñesimentu jerál.
Iha parte ikus liu, relata dezafiu hirak ne‟ebé
mak CAC hasoru no rekomendasaun sira ba
parte sira nakait hodi konsidera ba asaun sira
tuir mai. Hodi dehan sai dezafiu hirak ne‟e
ho nia rekomendasaun sira, atu bolu
atensaun ba ita hotu hanesan estadu atu
kontinua servisu hamutuk hodi kontra virus
korrupsaun ida ne‟ebé kompleksu tebes.
Dezafiu hirak ne‟e hatudu katak, luta kontra
korrupsaun presiza hotu-hotu hamutuk. CAC
nia susesu depende mós ba vontade polítika
no korajen husi instituisaun sira seluk atu
la‟o tuir enkuadramentu legál sira ne‟ebé
vigór.
1 Relatóriu Anuál CAC 2019
Relatóriu Anuál CAC 2019
Parte I
Objetivu, Meta no Prioridade 2019
Introdusaun
Relatóriu Anuál ne‟e hodi hato‟o rezultadu servisu CAC iha tinan 2019 ba Parlamentu Nasionál
(PN), parseiru, entidade estadu sira no emjeral ba públiku. Relatóriu ne‟e nu‟udar rezultadu servisu
ba mandatu datoluk nian, ne‟ebé mak ninia implementasaun mai husi Diresaun tolu (3) iha CAC
hanesan Diresaun Prevensaun & Sensibilizasaun, Diresaun Investigasaun, no Diresaun Servisu
Apoiu no Kooperasaun inklui servisu sira husi Sekretariadu Gabinete Komisáriu no Komisáriu
Adjuntu sira nian.
Aprezentasaun relatóriu ne‟e koloka ba iha parte lima (5), ne‟ebé hahú husi servisu iha prevensaun
no sensibilizasaun nian (parte I), servisu sira invesigasaun nian (parte II), servisu iha kooperasaun
nian (parte III) no jestaun institusional nian (parte IV). Iha parte ikus nian sei dezafiu balun ne‟ebé
mak CAC hasoru no rekomendasaun hodi hadia liutan ita-nia esforsu luta kontra korrupsaun nian.
Iha pájina sira ikus nian, aneksu informasaun detallu balun hodi justifika/halo klaru liu-tan servisu
hirak ne‟ebé mak temi iha relatóriu ne‟e.
1. Objetivu Jerál CAC 2015- 2020
Programa no Planu Asaun Annual (PAA)
hodi atinji objetivu jeral CAC ne‟ebé estipula
iha Planu Estratéjiku CAC 2015-2020 mak:
“…Atinje integridade étika anti-korrupsaun
iha setór públiku no privadu, iha partidu
polítiku sira no iha nivel Governasaun oin-
oin; setór edukativu no sosiedade sivíl ne‟ebé
ativu iha promosaun valór sira étika anti-
korrupsaun nian no efikásia iha medida
represiva kontra korrupsaun.
2. Meta CAC 2019
Iha Planu estratéjiku CAC nian, identifika
área neen (6) sa‟i hanesan meta kada tinan.
Área hirak ne‟e mak hanesan Setór públiku,
privadu, edukasional, públiku (inklui ONG no
asosiasaun sira), no ikus ba CAC rasik.
Difinisaun meta bazeia ba setór ida-idak. Tan
ne‟e, meta CAC 2019 mak hanesan:
a) Ba Estadu/setór públiku: eleva
integridade no kumprimentu ba norma sira
husi servidor Estadu nian;
b) Ba Setór Edukasionál: estudante sira
hanesan promotor organizadu ba
prevensaun korrupsaun;
c) Ba Setór Privadu: hasa‟e númeru
empreza sira ho kualifikasaun aas iha
prestasaun ba bens, servisu sira no iha
konstrusaun sira. Uza ho efisiente rekursu
Estadu nian;
d) Ba Públiku em Jerál, Asosiasaun no
ONGs sira: Públiku, asosiasaun no ONG
sira manifesta papel efetivu iha kombate
korrupsaun;
e) Kooperasaun: efetivu iha kooperasaun
rejionál no internasionál ba asuntu
kombate korrupsaun;
f) Ba CAC: atua ho efisiente no efikaz iha
área sira prevensaun nian, sensibilizasaun
ba públiku no investigasaun nian.
3. Prioridade CAC 2019
Bazeia ba objetivu no meta hirak ne‟ebé temi
ona iha leten, atu atinji integridade anti-
korrupsaun iha nivel hotu-hotu, CAC hatuur
nia prioridade haat (4) iha tinan 2019 hanesan
iha kraik ne‟e:
a) Implementasaun Auto Avaliasaun
UNCAC;
b) Hametin kooperasaun institusionál;
2 Relatóriu Anuál CAC 2019
c) Medida Nasionál ba Prevene no kombate
korrupsaun: Lei Anti Korrupsaun (LAK)
no Estratéjia Nasionál Anti-Korrupsaun
(ENAK);
d) Hametin dezenvolvimentu Institusionál:
Sistema internal CAC no kapasitasaun
rekursu umanu.
4. Programa, Sub-programa no Planu
Atividade CAC 2019
Bazeia ba meta no prioridade CAC 2019,
CAC konsege identifika no dezenvolve
programa hamutuk hitu (7) hanesan:
1) Jestaun Institusionál
2) Koperasaun Institusionál
3) Media no Komunikasaun Sosiál
4) Prevensaun no sensibilizasaun
5) Investigasaun
6) Informasaun, Análize Kriminál no
Seguransa
7) Saláriu no Vensimentu ( Jestaun Rekursu
Umanu)
Programa hirak ne'e dezeña tuir natureza
servisu husi kada unidade sira ne‟ebé tutela ba
iha diresaun tolu (3) hanesan Diresaun
Prevensaun & Sensibilizasaun, Diresaun
Investigasaun, no Diresaun Servisu Apoiu
Kooperasaun, inklui servisu husi Gabinete ho
sesaun Média-Komunikasaun.
Husi Progama hitu ne‟e, CAC dezenvolve
sub-programa hamutuk 23 no ninia PAA sira
hamutuk 105, ho detallu hanesan iha aneksu
númeru 1, pajina 44-48 husi relatóriu ne‟e.
Programa
7
Atividade 105
Sub-programa
23
Prioridade
4
2 Relatóriu Anuál CAC 2019
Parte II
Prevensaun no Sensibilizasaun Públiku
Introdusaun
Comissão Anti-Corrupção (CAC) nu'udár
instituisaun independente ne'ebé hala‟o nia knár
atu prevene no kombate krime korrupsaun tuir
dalan legál ne'ebé hatúr ona iha Lei Nú. 8/2009
kona-ba Kriasaun CAC. Servisu prevensaun
tuir Artigu 5 Lei Kriasaun Comissão Anti-
Corrupção, atribui kompeténsia atu halibur
(rekolla) no análize infórmasaun hirak ne'ebé
nakait ho kauza sira ba korrupsaun nian.
Programa prevensaun no sensibilizasaun
hanesan servisu prinsipál ida-ne‟ebé ho
objetivu atu tulun instituisaun estadu hotu-hotu
bele tau prioridade ba luta kontra korrupsaun no
prevene dirijente ho ninia funsionáriu sira
hasoru risku poténsial sira pratika korrupsaun.
Servisu prevensaun ne‟e sai fatór determinante
instituisaun nia hodi fortifika kna‟ar ne‟ebé
mak CAC ho instituisaun governu, instituisaun
legislativa no instituisaun judisiáriu sira halo
hodi limite lalaok krime korrupsaun sira tuir
hahalok ne‟ebé bele fó dalan ba hamósu
korrupsaun iha sosiedade, partikularmente iha
instituisaun públiku sira. Aleinde ida-ne‟e,
servisu prevensaun mós nu‟udar meius ida-
ne‟ebé promove valór sira anti-korrupsaun no
hasa‟e koñesimentu jetór ka servidór públiku
sira hodi hametin ba prevene risku sira
korrupsaun.
Responsavel prinsipál ba implementasaun
programa sira relasiona ho prevensaun
korrupsaun mak Diresaun Prevensaun no
Sensibilizasaun (DPS), ne‟ebé kompostu husi
Unidade Promósaun Valóres no Integridade
(UPVI), Unidade Inspesaun no Monitorizasaun
(UIM) no Unidade Estudu Avaliasaun Risku
(UEAR). Aleinde ida-ne‟e, atividade balun
hetan apoiu husi diresaun seluk ne‟ebé halo
koordenasaun ho diresaun tutela.
Iha parte dahuluk ne‟e, atu relata
implementasaun programa hirak ne‟ebé
planeadu iha Planu Asaun Anuál (PAA) CAC
tinan 2019 hanesan tuir mai:
1. Dezenvolve Medida sira Peventiva nian:
Estratéjia Nasionál Anti-Korrupsaun
(ENAK)
Timor-Leste nu‟udar Estadu Parte, ne‟ebé asina
ona Convenções Nações Unidas Contra
Corrupção, ka koñsesidu iha lian Ingleza
UNCAC (United Nations Against Corruption).
Iha konvensaun refere, ejije Estadu Parte sira
atu dezenvolve sira-nia polítika nasionál
(Estratéjia Nasionál) tuir natureza nasaun ida-
idak nian hodi prevene no kombate korrupsaun.
Timor-Leste iha ona esforsu balun ba asuntu
ne‟e, maibé seidauk iha estratéjia ida
sistemátiku no integradu nu‟udar estadu ba
asuntu prevensaun no kombate korrupsaun.
Nu‟udar Estadu, esforsu balun atu dezenvolve
Estratéjia Nasionál Anti-Korrupsaun (ENAK)
komesa hahú ona iha pasadu, inklui prezensa
Timor-Leste iha enkontru Estadu Parte ne‟ebé
organiza husi Sekretariadu Organizações das
Nacões Unidas Contra Droga e Crime
(UNODC) iha Malaysia, tinan 2014, hodi
diskute kona-ba asuntu refere, ne‟ebé
reprezenta mós husi Parlamentu Nasionál no
reprezentante husi CAC.
Depois enkontru iha nivel altu ne‟e, CAC hahú
kedas ho servisu balun, maibé tanba limitasaun
rekursu, tantu rekursu umanu no rekursu
finanseiru nian, atividade la‟o ladun másimu.
Ho esforsu sira, hafoin Komisáriu husi mandatu
daruak CAC asina akordu ho Programa
Nacões Unidas para o Desenvolvimento
3 Relatóriu Anuál CAC 2019
(PNUD) iha fulan Jullu 2018, atu dezenvolve
ENAK, inklui apoiu programa sira
sensibilizasaun nian tantu iha setór públiku no
setór edukasionál sira.
Prosesu dezenvolvimentu ENAK, paradu
aleinde, tanba limitasaun rekursu, maibé mós
tanba konsekuénsia husi situasaun polítika rai-
laran, ne‟e afeta mós ba funsionamentu CAC
nian. Maski nune‟e, asuntu ida-ne‟e kontinua
sai prioridade iha PAA CAC 2019. Depois
Komisáriu mandatu datoluk hetan pose husi
Parlamentu Nasionál, aselera kedas prosesu
ne‟e. Atividade sira halo ona mak hanesan
revee mata-dalan (Termu Referénsia) ho planu
sira servisu nian, enkontru no koordenasaun
servisu ho parte sira nakait, hanesan PNUD,
Ministériu Reforma Legislativa para Asuntos
Parlamentar (MRLAP), Ministériu Justisa,
Primeiru Ministru no parte sira seluk nakait.
Planu servisu ba dezenvolvimentu ENAK haree
iha aneksu 2, pagina 48 husi relatóriu ne‟e.
Atividade seluk mak rekrutamentu peritu sira
atu halo estudu base-line survey. CAC hamutuk
ho PNUD konsege rekruta peritu ida iha fulan
Setembru 2019 hodi halo estudu preliminar ida.
Estudu refere hahú ona desde fulan Setembru
2019 hodi rekolla informasaun liu-husi dalan
estudu literaria, intrevista ho na‟i-ulun no
reprezentante sira husi instituisaun balun estadu
nian, sosiadade sivil, akademiku, eis membru
governu no diretór jeral sira. Husi estudu ne‟e,
halo análize no prodús ona ezbosu
relatóriu preliminar ida.
Hodi asegura kualidade informasaun,
CAC ho PNUD kontinua rekruta tan
peritu Internasionál ida hodi halo
revizaun ba ezbosu relatóriu refere. Husi
revizaun ne‟e rekomenda atu kontinua
hakle‟an tan estudu ba iha instituisaun
xave hamutuk sanulu resin ida (11).
Tuir planu, rezultadu estudu preliminar
ne‟e sei aprezenta iha Konferénsia
Nasionál dahuluk liga ho
dezenvolvimentu ENAK ne‟ebé mak
planeia ona atu halo iha loron Mundial
Anti-Korrupsaun ne‟ebé monu iha los iha
loron 9 fulan-Dezembru 2019.
Preparasaun ba Konferénsia Nasionál refere
liga ho asuntu ne‟e, nu‟udar atividade seluk
mak CAC halo. Konferénsia ne‟e ho tema
sentral: “Kombate Korrupsaun: Timor-Leste
iha ne'ebé ona no atu ba ne'ebé iha tinan 10
mai?”, ho nia objetivu mak hanesan:
1) Halibur na'i-ulun sira husi ai-riin haat
Timor-Leste nian hodi hato'o sira-nia
reflesaun ba tinan 10 ne'ebé liu ona, no sira
perspetiva iha esforsu sira luta kontra
korrupsaun ba tinan 10 mai;
2) Define objetivu luta kontra korrupsaun iha
tinan 10 mai no ho ninia prioridade ba tinan
lima (5);
3) Estabelese ekipa nasionál hodi dezenvolve
Estratéjia Nasionál Anti-Korrupsaun
(ENAK).
“… Planu Estratéjia
Nasionál Anti-Korrupsaun:
Timor-Leste iha ne’ebé ona no
atu ba ne’ebé tinan 10 mai...?”
4 Relatóriu Anuál CAC 2019
Konferénsia Nasionál ne‟ebé planeia ba loron
rua ne‟e, atu konvida partisipante sira hamutuk
ema na‟in atus lima (500) ne‟ebé sei reprezenta
husi instituisaun sira estadu nian, Parlamentu
Nasionál, setór privadu, sosiadade sivil,
foinsa‟e, akademiku, membru komunidade,
diplomata, parseiru dezenvolvimentu, eis titular
no parte sira hotu relevante.
Hanesan temi ona, katak tuir planu,
Konferénsia Nasionál dahuluk ne‟e sei
implementa iha loron Mundiál Anti-Korrupsaun
9 Dezembru 2019. Maibé labele realiza, tanba
razaun lubuk ida. Iha razaun prinsipál rua mak
la konsege implementa iha data refere. Razaun
primeiru mak planu ne‟ebé halo ona antes ne‟e,
koenside ho ajenda nasionál liga debate OGE
2020. Razaun seluk tanba preparasaun tékniku
balun seidauk kompletu, hanesan relatóriu finál
ba estudu ne‟e. Tanba ne‟e, konferénsia refere
deside muda ba iha selebrasaun tinan 10
Aniversáriu CAC, iha loron 22 Fevereiru 2020.
CAC nu‟udar pontu vogal ba implementasaun
UNCAC nian, haree katak atividade ne‟e
importante tebes ba Timor-Leste. Maibé iha
ninia implementasaun, CAC hasoru dezafiu
lubuk ne‟ebé halo prosesu ne‟e la‟o ladun
másimu. Dezafiu ida mak liga ho prosesu
polítika iha rai-laran, hanesan ita infrenta hela
daudaun, no dezafiu seluk mak limitasaun
rekursu, tantu rekursu umanu no finanseiru
nian. Tulun ne‟ebé husi PNUD atu inisia de‟it.
PNUD la iha fundu atu finansia ba atividade
sira ne‟ebé planeia ba tinan rua nia laran ne‟e.
Tan ne‟e, Timor-Leste presiza investe rasik
rekursu hodi halo atividade ne‟e. Ho razaun
ne‟e, CAC presiza apoiu polítika husi PN, liu-
liu aprova proposta OGE CAC liga alokasaun
rekursu sira sufisiente hodi dezenvolve medida
preventiva ida integradu, efisiente no efetivu.
Hodi halo ida-ne‟e, Timor-Leste la‟os de‟it atu
kumpri obrigrasaun Internasionál ne‟ebé ita
ratifika ona iha uma fukun Parlamentu Nasionál
ida-ne‟e, maibé liu-liu Timor-Leste iha
estratejia nasionál ida ne‟ebé sistemátiku no
integradu hodi promove governasaun ida di‟ak
no moos hodi valóriza sakrifísiu Eroi sira no
garantia futuru ida justu no prósperu. Aprende
husi esperiénsia iha nasaun barak, inimigu boot
ba governasaun ida di‟ak no moos mak “virus”
korrupsaun. Tanba korrupsaun, nu‟udar virus
sosial ida ne‟ebé kompleksu, no sai ameasa
boot ba estadu direitu demokratiku no futuru
jerasaun foun nasaun nian.
“… Ezijénsia atu iha
Estratéjia Nasionál Anti-
Korrupsaun, la'os de’it atu
kumpre obrigasaun
Internasionál ne’ebé
Timor-Leste ratifika ona
liu-husi Parlamentu
Nasionál, maibé, liu-liu
Timor-Leste iha
estratéjia ida ne’ebé
sistemátiku no integradu
atu promove governasaun
ida di’ak no moos, hodi
valoriza sakrifísiu EROI
sira no garantia futuru ida
justu no prósperu …”
5 Relatóriu Anuál CAC 2019
2. Servisu sira iha Estudu no Avaliasaun
Risku Korrupsaun
Iha tinan 2019, CAC halo estudu tolu (3) liga
ho risku sira korrupsaun nian. Estudu dahuluk
mak liga arrendamentu propriedade estadu iha
Sekretáriu Estadu Terras no Propriedade ne‟ebé
hahú ona iha tinan 2017. Estudu ne‟e foin
konklui iha tinan 2019 no lansa ona ba públiku
iha loron mundial anti-korrupsaun nian, 9
Dezembru 2019. Estudu daruak mak halo iha
Radio Televizaun Timor-Leste, Empreza
Públiku (RTTL,ep), ne‟ebé seidauk konklui
ninia relatóriu no Estudu datoluk mak
diagnostiku integridade institusional, nu‟udar
estudu preliminar ba preparasaun
dezenvolvimentu ENAK.
Relatóriu tuir mai sei hato‟o informasaun badak
relasiona ho lalaok, deskobrementu (finding) no
rekomendasaun sira husi estudu ne‟e.
2.1 Estudu Arrendamentu Propriedade
Estadu iha Sekretáriu Estadu Terras
no Propriedade
Estudu ba arrendamentu propriedade estadu
nian hala‟o dezde tinan 2017. Estudu ne‟e
realiza hodi buka hatene loloos prosesu no
prosedimentu sira relasiona ho arrendamentu ba
propriedade estadu nian ne‟ebé konsidera
hanesan fonte reseita sira Estadu RDTL nian
husi reseita naun-petrolíferu. Aleinde ne‟e mós
atu buka hatene fallansu sira relasiona ho mal-
prátika korrupsaun iha prosesu atendementu
arrendamentu propriedade estadu nian.
Estudu ne‟e hala‟o iha munisípiu sanulu-resin-
tolu (13) nia laran ho aplika métodu Corruption
Impact Assessment (CIA), ne‟ebé foka iha parte
boot rua, mak aspeitu estratéjiku ne‟ebé liga
ho sistema no polítika reflete iha lei no mata-
dalan sira no aspeitu operasionál liga ho
sistema administrasaun, responsabilidade no
transparénsia iha prosesu arrendamentu rai no
uma estadu nian.
Rezultadu husi estudu ne‟ebé halo ona nia
lansamentu iha loron 9 Dezembru 2019, deteta
frakeza lubuk ida ne‟ebé akontese tantu iha
aspeitu estratéjiku no aspeitu operasionál.
Iha aspeitu estratéjiku sumariza iha risku sira
pelumenus hamutuk 8 no iha aspeitu
operasionál indika risku hamutuk 7, mak
hanesan tuir mai nee.
Frakeza identifikadu iha asperitu Polítika
Estratéjiku nian hanesan:
1) Iha multi-interpretasaun ba regra no
norma sira entre polítika husi kadastru no
polítika husi autoridade kompetente sira,
bele hamósu poténsia abuzu podér
kuandu deside arrendatáriu no prosesu
pagamentu;
2) Menus apoiu no kapasidade iha
instituisaun SETP no DTPSC ne‟ebé
hamósu poténsia ba mal-administrasaun;
3) Seidauk iha mekanizmu revizaun ba folin
arrendamentu bele hamósu prejuizu ba
estadu;
4) Seidauk iha lei ba rai, bele hamósu
disputa ba rai estadu (estudu halo bainhira
Lei ba Rai seidauk aprova)1;
1 Estudu ne‟e halo iha tinan 2016, no momentu ne‟eba,
Lei ba Rai seidauk aprova.
“...Rezultadu estudu ne’e hatudu fonte
reseita sira Estadu nian husi reseita sira
naun-petrolíferu, liu-liu iha
arrendamentu menus tebes, tanba iha
frakeja, tantu iha aspeitu politika
(estratejiku) ne’ebé liga ho sistema
sira, no iha aspeitu operasional
ne’ebé liga ho sistema administrasaun
ida fraku no la nakloke...”
6 Relatóriu Anuál CAC 2019
5) Laiha limitasaun ba diskresaun ne‟ebé
halo husi superior, bele hamósu poténsia
abuzu podér;
6) Laiha konsekuénsia ka sansaun ba
funsionáriu sira iha SETP no DTPSC
ne‟ebé la garantia tarjetu reseita estadu,
tanba bele hamósu prejuizu ba estadu;
7) Informasaun no dadu estatutu
arrendatáriu ne‟ebé la integradu bele
hamósu poténsia mal-
administrasaun/desvia reseita sira ba
estadu;
8) Kontratu arrendamentu ne‟ebé mak la
klaru, fó impaktu ba komprensaun no
kuñesimentu direitu no dever arrendatáriu
sira.
Enkuantu, frakeza sira identifikadu iha aspeitu
téknika operasionál nian mak hanesan tuir mai
ne‟e:
1) Laiha konsisténsia ba aplikasaun folin
arrendamentu tuir área ka zona;
2) Menus kontrolu husi DNTPSC no
DTPSC ba arrendatáriu ne‟ebé viola
kontratu no la kumpri sira nia dever, bele
hamósu prejuizu ba estadu;
3) Sei iha frakeza iha sistema
administrasaun liu-liu prosesu pagamentu
ne‟ebé la-liu husi banku bele hamósu
fraude (desvia osan estadu ba interese
privadu);
4) Menus transparénsia informasaun ba
públiku relasiona ho fatin arrendamentu
inklui prosedimentu ba arrendamentu
nian;
5) Menus akuntabilidade kona-ba relatóriu
reseitas husi arrendamentu rai no uma
estadu, nune‟e rezulta prejuizu ba estadu
no fraude;
6) Sei iha influénsia husi líder ka Pesoal
informál balun iha prosesu arrendamentu
rai no uma estadu, bele hamósu
indikasaun pratika KKN;
7) Frakeza iha sistema administra proposta
arrendamentu bele hamósu mal
administrasaun.
Relatóriu ne‟ebé halo ninia lansamentu iha
loron mundial Anti-korrupsaun, 9 Dezembru
2019 ne‟e rekomenda ba instituisaun
kompetente ho pontu hirak hanesan tuir mai:
1) Governu persiza halo harmonizasaun ba
regulamentu kona-ba polítika kadastrais
ho autoridade lokál sira atu evita multi-
interpretasaun ba regulamentu ne‟ebé
vigór;
2) Governu presiza introdus Lei ba Rai nian
hodi implementa polítika kona-ba rai
ne‟ebé durante ne‟e sidauk iha no rigór ba
implementasaun diplomas ne‟ebé iha hodi
hein Lei rai ne‟ebé sei mai/mósu;
3) Governu presiza halo revizaun ba folin
arrendamentu rai no uma estadu
periodikamente atu hetan folin arrenda
ne‟ebé bazeia ba padraun;
4) Ministériu Justisa atu hasa‟e kapasidade
instituisaun SETP no DTPSC hodi halo
balansu entre responsabilidade ne‟ebé
asume no rekruta funsionáriu foun atu
prienxe lakuna iha seksaun relevante sira
hodi hasae kualidade servisu no
produtividade;
5) Governu presiza estabelese padraun
rejistu rai no arrendamentu;
6) Governu presiza aplika medida
administrativu no sansaun ho rigor;
7) Governu presiza promove atividade
divulgasaun no sosiálizasaun regular
kona-ba leis/regulamentu relevante sira
relasiona ho arredamentu nian ba públiku;
8) Ministériu Justisa presiza estabelese
Service Level Agreement (SLA) ba etapa
7 Relatóriu Anuál CAC 2019
prosesu arrendamentu hahú husi proposta
to‟o kontratu;
9) Ministru Justisa presiza dezemvolve
sistema baze de dadus ne‟ebé integradu
ho sistema rejistu rai ne‟ebé iha;
10) Ministériu Justisa atu halo mekanizmu
kontratu inklui tradusaun ba mutli-lingua
tuir nesesidade hodi fasilita no hafasil
arrendatáriu bele komprende;
11) Ministru Justisa prezisa reforsa
mekanizmu kontrolu no aplika sansaun ba
sira ne‟ebé viola kontratu arrendamentu;
12) Ministru Justisa persiza dezenvolve
politika ida hodi masimiza pagamentu
sira uza meus eletroniku nian, fasilita ema
atu bele selu liu husi banku sira (BNCTL,
Mandiri ka BRI) ne‟ebé eziste besik sira;
13) SETP presiza halo kontrolu ba folin
arrendamentu rai no uma estadu ho
parsiál ba ema hotu tuir lei ka
regulamentu ne‟ebé estabelese;
14) SETP presiza halo mapamentu tuir
klasifikasaun zona ka fatin arrendamentu
no diezamina informasaun ba públiku,
oinsa atu bele hetan ka halo arrendamentu
ba rai no uma estadu iha DTPSC;
15) Inspesaun Jerál Estadu (IGE) presiza halo
auditoria relasiona ho reseitas
arrendamentu rai no uma estadu durante
tinan 10 ikus.
Estudu ba Empreza Públiku (Radio 2.2
Televizaun Timor-Leste -RTTL)
Implementasaun atividade Estudu iha RTTL,ep
ho objetivu atu identifika risku sira korrupsaun
nian ne‟ebé bele prejudika servisu sira estadu
iha instituisaun refere. Aleinde ida ne‟e, atu
hamósu rekomendasaunn hodi fó hanoin ba
direjente no jestór sira iha RTTL,ep hodi
asegura sistema boa governasaun, inklui
haforsa polítika no rejimentu interna sira ne‟ebé
eziste ona no fortifika asaun kontrolu ba
utilizasaun rekursu estadu tuir lei ne‟ebé vigor.
Metodolojia hirak ne‟ebé aplika ba iha estudu
ne‟e, aleinde rekolla informasaun literatura sira
(desk review) no observasaun iha terenu, aplika
mós metodu kualitativu, liu-husi tékniku sira
hanesan intrevista no diskusaun sira ho
estrutura no funsionáriu sira iha instituisaun
refere.
Progresu balun husi atividade ne‟e mak aleinde
halo ona observasaun iha terenu, ekipa mós
halo ona desk review (analiza) ba
funsionamentu husi instituisaun refere. Husi
observasaun no ánalize dokumentu sira ne‟ebé
iha, ekipa estudu CAC dezenvolve pergunta
sira hodi utiliza ba intrevista ho pesoál
identifikadu iha RTTL,ep.
Ekipa mós halo ona intrevista ho parte sira
nakait, hanesan Prezidente RTTL,ep,
responsavel sira iha diresaun aprovisionamentu,
diresaun rekursu uumanu, diresaun finansa no
diresaun lojístika. Ekipa agora tama ba iha faze
dezenvolvimentu rezultadu estudu no halo
klasifikasaun no mapamentu ba risku sira
korrupsaun nian.
Rezultadu preliminar husi estudu ne‟e hatudu
ona problema tékniku balun ne‟ebé instituisaun
refere hasoru no persiza halo intervensaun hodi
hadia mekanizmu sira atu asegura pratika di‟ak
sira iha RTTL,ep.CAC sei iha hela prosesu
elaborassaun laran hodi kompleta relatóriu
estudu refere no sei apresenta ninia relatóriu
kompletu iha tinan oin.
8 Relatóriu Anuál CAC 2019
2.3. Diagnosa Integridade Institusionál
Atividade ne‟e ligadu ho estudu preliminar hodi
prepara relatóriu nu‟udar baze ba iha
dezenvolvimentu ENAK. Objetivu estudu atu
hatene liu-tan vulnerabilidade instituisaun
estadu sira hasoru risku sira korrupsaun, no
oinsa atu halo mitigasaun liu-husi planu ida
sistemátiku.
Hanesan temi ona iha leten katak, estudu ne‟e
hetan apoiu husi PNUD, liu-husi rekrutamentu
peritu internasionál iha área anti-korrupsaun
nian iha fulan-Jullu no hahú halo ona estudu iha
fulan Agostu-Outubru. Hafoin, rekruta fali
peritu seluk halo revizaun no deskobre katak,
diagnóstiku anti-korrupsaun ne‟ebé halo ne‟e,
identifika ona poténsial preokupasaun lubuk ida
iha ministériu sira, maibé seidauk konsege
identifika ho detallu oportunidade hirak ne‟ebé
mak halo instituisaun monu ba hahalok sira
korrupsaun nian no medida institusional hirak
ne‟ebé mak efetivu atu hamenus oportunidade
hirak ne‟e. Tan ne‟e, CAC hamutuk ho PNUD,
deside hodi haklean tan estudu hodi identifika
loloos saida mak tenki fokus iha Estratéjia no
buka hatene loloos oportunidade korrupsaun iha
sistema governasaun nia laran.
Nune‟e, metodolojia ne‟ebé aplika ba estudu
ne‟e, kombinasaun husi estudu literatura sira,
liu-liu rezultadu peskiza ne‟ebé CAC halo iha
pasadu no metodu kualitativu nian liu-husi
entrevista ho autor xave sira no diskusaun
grupu hodi avalia risku sira korrupsaun ka
vulnerabilidade iha instituisaun/Ministériu
espesifiku ida nia funsionamentu. Atu
determina ne‟e, CAC hili metodolojia ida
ne‟ebé fokus ba identifika instituisaun nia forsa
no vulnerabilidade integridade iha instituisaun
hirak ne‟e nia laran. Instituisaun xave sira
ne‟ebé mak sai alvu iha estudu ne‟e mak
Ministériu Finansas, Ministériu Justisa,
Ministériu Agrikultura no Peska, Ministériu
Petroliu no Rekursu Naturais, Ministériu
Komersiu no Industria, Ministériu Edukasaun
Juventude no Desportu, Ministériu Interior,
Ministériu Solidaridade Sosial, Ministériu
Planeamentu no Investimentu Estratéjiku,
Ministériu Obras Públiku no Gabinete Primeiru
Ministru. Aliende ida ne‟e, halo mós entrevista
no diskusaun ho reprezentante sosiedade sivíl,
setór privadu no instituisaun autonomu sira.
Rezutaldu estudu preliminar ida ne‟e hetan
katak Instituisaun sira estadu nian ne‟ebé sai
alvu iha estudu hatudu katak iha ona esforsu
lubuk ida hodi prevene no kombate
korrrupsaun. Maibé, rezultadu estudu ne‟e
konfirma katak iha vulnerabilidade
signifikativu ne‟ebé akontese kuaze iha
instituisaun públiku sira hotu, hanesan mal-
jestaun no uza-sala rekursu públiku sira ba
interese privadu ka pesoál, sistema kontrola
internal fraku, no seluk tan.
Notisia di‟ak husi rezultadu estudu ne‟e mak
seidauk hetan evidénsia ida forte katak nivel
korrupsaun iha Timor-Leste tama ona ba iha
kategoria eskalaun boot no sistemátiku, ne‟ebé
dala ruma ema dehan “Estadu kleptokrasia.
Maibé, estudu ne‟e iha indikasaun boot, kuandu
esforsu sira luta kontra korrupsaun la ho
estratéjia ida sistemátiku no integradu, lalais ka
neneik Timor-Leste iha pontensia bele monu ba
iha “Estadu Kleptokrasia.
“...Rezultadu estudu ne’e seidauk hetan
evidénsia ida forte hodi konsidera nivel
korrupsaun iha Timor-Leste tama ona ba
iha kategoria eskalaun boot no sistematiku,
ne’ebé ema dehan “Estadu kleptokrasia”.
Maibé, iha indikasaun boot, kuandu esforsu
sira luta kontra korrupsaun la ho estratéjia
ida sistemátiku no integradu,
lalais ka neneik Timor-Leste iha ponténsia
bele monu ba iha
“Estadu Kleptokrasia...”
9 Relatóriu Anuál CAC 2019
3. Inspensaun no Monitorizasaun
Inspesaun no vizita surpreza hanesan estratéjia
aprosimasaun ida-ne‟ebé CAC inísia hamutuk
instituisaun relevante sira ne‟ebé hola parte
nu‟udar membru ba Nota Memorandu
Entedimentu (MoU) ne‟ebé asinadu iha
Outobru 2015 no extende iha Novembru 2019
ne‟ebé kompostu husi CAC, Komisasun
Funsaun Púlika (CFP), Provedoria Direitus
Umanus no Justisa (PDHJ) no Inspetor Jeral
Estadu (IGE). Vizita surpresa nu‟udar meius
ida ne‟ebé bazeia espíritu MoU
ne‟e atu prevene aktus korrupsaun
no promove boa governasaun no
direitu umanus iha instituisaun
estadu sira. Objetivu husi MoU
ne‟e mak atu haforsa kooperasaun
institusionál no esforsu koletivu
hodi prevene no kombate
korrupsaun, promove governasaun
di‟ak no proteje direitus umanus
iha administrasaun públika.
Iha vizita surpreza hirak ne‟e
balun realiza koletivamente ho
instituisaun sira ne‟ebé hola
parte ba MoU ne‟e, no balun
seluk realiza bazeia inisitiva
CAC bainhira hala‟o servisu iha
munisípiu sira ne‟ebé reflete
husi PAA tinan 2019 nian.
Iha klauzula 7 (3) husi MoU
ne‟e defini katak “Parte-sira bele
realiza hamutuk inspesaun no
vizita surpreza ba instituisaun públiku hotu-
hotu. Bazeia klauzula ne‟e, CAC hamutuk ho
instituisaun sira ba MoU ne‟e realiza atividade
vizita surpreza ne‟e ba instituisaun estadu
hanesan tuir mai ne‟e:
Vizita iha Fronteira Batugade-Motain no
Fronteira Tunubibi
Iha loron 4-5 fulan-Jullu 2019 ekipa konjunta
ne‟ebé kompostu husi CAC, CFP no PDHJ
realiza inspesaun no vizita surpreza ba fronteira
Motain atu buka hatene servisu no atendimentu
públiku sira iha diresaun relevante sira. Aleinde
ne‟e, vizita surpreza ne‟e mós ho intensaun atu
identifika lakunas no difisiénsia ne‟ebé
akontese iha diresaun hirak ne‟e no akonsella
instituisaun sira ne‟e atu servisu ho integridade
no evita pratika subornu no korrupsaun durante
hala‟o sira nia knaar mesmu ho dezafiu no
limitasaun oi-oin.
Instituisaun/diresaun sira
ne‟ebé sai nu‟udar alvu ba
vizita ne‟e mak Diresaun
Alfandega Motain, DNTT
Fronteira Motain, Diresaun
Imigrasaun no Diresaun
Nasionál Kuarentina no Bio-
Seguransa Motain no
Flonteira Tunubibi,
Munisípiu Bobonaro.
Durante vizita surpreza
ne‟e, ekipa konjunta
deskobre kestaun relevante
sira ne‟ebé eziste iha
diresaun hirak ne‟e.
Maioria diresaun sira ne‟e
sofre situasaun sira kuaze
hanesan. problema komum
hirak ne‟ebé ekipa deskobre
mak hanesan tuir mai ne‟e:
1) Limitasaun ba
rekursu umanu;
2) Kondisaun no fatin servisu ne‟ebé la
adekuadu, purzemplu atualmente,
Unidade Polisia Fronteira (UPF), utiliza
de‟it uma kobe-house ne‟ebé UNTAET
uza iha pasadu ne‟ebé nia kondisaun la
favoravel atu servisu, nune‟e prejudika
sira nia kontrolu ho efetivu ba
Vizita surpreza ba Instituisaun
Estadu hamutuk ho PDHJ, CFP,
IGE
10 Relatóriu Anuál CAC 2019
movimentasaun sidadaun tama-sai
fronteira;
3) Fasilidade relevante sira atu halo servisu
no halo antendimentu ba
movimentu sidadaun sira
iha fronteira limitadu no
avaria. Purzemplu,
Mákina X-Ray boot iha
Motaain ne‟ebé funsiona
atu deteta sasán sira ne‟e
tama no sai flonteira
Motain, avaria depois
kompañia halo
instalasaun/manutensaun
durante tinan ida no laiha
informasaun kona-ba
garansia husi kompañia
ne‟ebé halo manutensaun;
4) Funsionáriu sira la iha koñesementu
tékniku adekuadu sistema no fasilidade
sira (Mákina X- Ray) ne‟ebé funsiona
hodi halo operasaun atu deteta
sírkulasaun sasán ne‟ebé tama-sai
fronteira;
5) La iha promósaun ba funsionáriu sira
ne‟ebé servisu tinan barak ona no pesoal
lubuk ida sei kontinua servisu ho estatutu
kontratadu;
6) La iha sistema arkivamentu no dadus
inventarizasaun dijitalizadu atu rai
informasaun sira iha forma ida
organizadu no seguru;
7) Sistema kontrolu ne‟ebé la efetivu;
8) Meius komunikasaun sira hanesan
internet la funsiona ho efetivu nune‟e
prejudika kontaktu elektroniku sira no
atendementu ba públiku;
9) Subsidiu alokadu ba hahan no alozamentu
sira atrazu to‟o fulan rua ka tolu.
Vizita surpreza iha Munisípiu Díli
Aleinde halo vizita surpreza ba diresaun sira iha
fronteira, ekipa konjuta mós halo vizita ba
instituisaun públiku sira iha Kapitál Díli. Antes
halo vizita ekipa sira sei reuni
hodi diskuti planu no estratéjia
no mós identifika institisaun
relevante sira ne‟ebé presiza
konsidera atu hetan vizita
surpreza. Hafoin halo diskusaun
ekipa konjuta deside atu halo
vizita ba instituisaun sira ne‟ebé
durante ne‟e sai nu‟udar alvu ba
preokupasaun no kritika husi
públiku. Instituisaun sira ne‟e
mak hanesan DNTT-Caicoli no
DNTT-Comoro, Kuarentena
Alfandega Aeroportu Díli no
Diresaun Alfandega Nasionál, AIFAESA no
SENAI – Sekretáriu Estadu Formasaun
Profesional (SEFOPE).
Hanesan vizita sira ne‟ebé hala‟o iha fronteira
Mota-ain no Fronteira Tunubibi. durante vizita
ba instituisaun hirak ne‟e, ekipa deskobre
problema sira hanesan:
1) Problema rekursu umanu ne‟ebé limitadu
iha diresaun no instituisaun hirak ne‟e;
2) Menus koñesimentu ba prosedimentu sira
legal iha área relevantes no menus
programa kapasitasaun regular ba
funsionáriu sira;
3) Menus enkudramentu legal no
mekanismu própriu ruma atu fó
kompeténsia ba DNTT hodi bele regula
kona-ba utilizasaun kareta Estadu sai husi
nasaun Timor-Leste;
4) Prosesu administrativu hodi atualiza
informasaun sira liga ho dokumentu
viekullu sira, sei utiliza makelar/broker,
ne‟ebé iha poténsia boot hamósu risku
korrupsaun;
5) Kompañia vensedor ne‟ebé Prodús
blanko karta kondusaun la kumpri ninia
Vizita surpreza hamutuk ho PDHJ, CFP,
IGE halo inspesaun ba ekipamentu sira
ne‟ebé iha Mota-ain.
11 Relatóriu Anuál CAC 2019
obrigasaun balun tuir kontratu; ezemplu
imprime karta-kondisaun sei uza surat
tahan HVS, maski nia kontratu seidauk
remata;
6) Prosedimentu fotokopia kartaun sira iha
tendensia hamoris burokratizasaun ne‟ebé
naruk hodi motiva kliente sira bele halo
subornu;
7) Falta rekursu no fasilidade hanesan
komputador atu apoiu servisu funsionáriu
sira;
8) Iha kompetisaun la saudevel durante
servisu operasaun entre ofisiál kuarantena
no ofisiál alfandega sira iha aeriportu
laran;
9) Menus SoP hodi regulariza no gia servisu
sira iha área relevante (SEFOPE);
10) Trabalador barak mak la kompriende
kontratu no prosedimentu sira servisu iha
rai liur;
11) Asesor sira involve iha prosesu
rekrutamentu no halo avaliasaun ba
trabalhador sira, nune‟e iha poténsia ba
“konflitu interese”;
12) Iha tendénsia no indisius “subornu” iha
negosiasaun ne‟ebé envolve funsionáriu
no kandidatu sira durante prosesu
selesaun;
13) Seidauk iha banku sukursal hodi selu taxa
direta iha fatin sira ema movimentu sai
tama hanesan Aereporto no fronteira.
Vizita Surpreza iha Munisípiu Covalima
Hanesan deskreve ona iha leten kona-ba vizita
surpreza sira ne‟ebé realiza hamutuk ho
instituisaun relevante sira iha área prevensaun
korrupsaun no promósaun ba boa governasuan
no mós direitu umanus. CAC mós hola inisitiva
atu halo inspesaun no vizita ba instituisaun
estadu sira iha munisípiu liu-liu diresaun sira
ne‟ebé lokalizadu iha área fronteira hanesan
Munisípiu Suai-Covalima. Tanba ne‟e iha loron
29-30 fulan-Jullu 2019, CAC halo atividade
vizita ba diresaun Alfandega no Imigarsaun iha
Fronteira Salele, Diresaun Ministériu
Agrikultura no Peskas Covalima no Diresaun
Ministériu Edukasaun Munisípiu Covalima.
Rezultadu husi vizita supreza ne‟e, ekipa CAC
konsege deskobre kestaun relevante sira
hanesan tuir mai ne‟e:
1) Osan taxa rekolla husi sasán tama no sai
rai de‟it iha eskritóriu no atraza to‟o fulan
ikus mak lori ba depozito iha banku, ida-
ne‟e mós akontese iha Alfandega
Airoportu Díli;
2) Mákina X-Ray avaria no la halo
operasaun tanba laiha manutensaun
regular, nune‟e servisu relevante ba
inspesaun (pasa-revista) sasán sai no tama
liu-husi manual de‟it. Situasaun ne‟e sei
fasilita sasán ilegál bele tama tanba
diresaun sira ne‟e la iha kapasidade
natoon atu halo pasa-revista ba sasán sira
ne‟e;
3) Funsionáriu sira tama servisu tarde,
abandona servisu durante tempu naruk
maibé kontinua asesu ba salariu hanesan
normal, ofisiál edukasaun balun hetan
medida administrativu hanesan medida
suspensaun maibé depois reativa fali la ho
prosesu ne‟e klaru no transparente;
4) Fasilidade la sufisiente atu funsionáriu
sira halo servisu ho di‟ak.
12 Relatóriu Anuál CAC 2019
4. Implementasaun atividade sira
sensibilizasaun públiku
4.1 Sensibilizasaun iha Setór Edukasionál
Durante períodu Janeiru to‟o Dezembru 2019,
atividade sira ne‟ebé realiza ho OGE no mós
atividade balu hetan apoiu finanseiru liu-husi
servisu parseria entre PNUD, KOICA ho CAC.
Atividade sirak ne‟e halo iha munisípiu 9 mak
hanesan; Munisípiu Díli, Aileu, Baucau,
Bobonaro, Ainaro, Covalima, Viqueque,
Lautem no Ermera. Atividade sensibilizasaun,
workshop sira no atividade
komemorativa sira ne‟e ho nia alvu mak
hanesan; estudante sira husi ensinu
báziku to‟o superior, profesores,
juventude, líder komunitária, grupu
asosiasaun no ONG sira. Detallu ba
atividade mak hanesan tuir mai ne‟e:
Tema jeral ba sensibilizasaun iha setór
edukasionál ho nia alvu mak estudante
eskola EBC, eskola sekundária, ensinu
superior no sentru formasaun mak:
“Onestidade mak Xavi ba Estudante sira atu
Hadok-an Husi Korrupsaun”.
Gráfiku 01, hatudu totál partisipante sira iha
atividade ba setór edukasionál ne‟ebé mak
implementa ona durante tinan 2019 ho ninia
detallu mak hanesan tuir mai ne‟e:
4.1.1 Sensibilizasaun ba estudante EBC
Iha tinan 2019, halo ona sensibilizasaun ba
estudante sira husi eskola EBC iha munisípiu 4
mak hanesan Bobonaro, Aileu, Covalima no
Lautem ho nia totál eskola EBC sanulu (10).
Entretantu totál partisipante sira humutuk na‟in
atus-ualu-hitu-nulu-resin-tolu (873), kompostu
husi feto atus-haat-neen-nulu-resin-tolu (463)
no mane atus-haat-sanulu (410). Atividade
sensibilizasaun ne‟e hala‟o ho meius teste inísiu
no finál, aprezentasaun materiál, husu no hatan
no mós iha kuiz ba estudante sira. Detallu
sensilizasaun ba estudante eskola EBC sira,
hatudu iha aneksu númeru 3, pájina 49 .
4.1.2 Sensibilizasaun ba estudante iha
Eskola Sekundária
Iha tinan 2019, halo ona sensibilizasaun ba
estudante sira husi eskola Sekundária Jerál,
Privadu, Katolika no Ensinu Tékniku
Vokasional sira iha munisípiu lima (5) hanesan
Munisípiu Díli, Bobonaro, Aileu, Covalima no
Lautem ho totál eskola sekundária sanulu-resin-
ida (11) mak nu‟udar benifisiáriu ba atividade
ne‟e, ho totál partisipante hamutuk rihun-ida
atus-rua ruanulu-resin-sia (1.229), kompostu
husi feto atus neen-nenulu (660) no mane atus-
lima-neennulu-resin-sia (569).
Metodu sira implementasaun hanesan ho saida
mak aplika iha EBC, liu-husi teste inísiu no
finál, aprezentasaun materia, husu no hatan no
mós iha kuiz ba estudante sira. Detallu totál
partisipante sensibilizasaun ba eskola
sekundária sira mak hatudu iha aneksu númeru
4, pájina 49.
4.1.3 Sensibilizasaun ba estudante Ensinu
Superior
3.967
1.239
1.229
873
626
- 1.000 2.000 3.000 4.000 5.000
Totál
Estudante Ensinu Superior
Estudante Sekundária
Estudante EBC
Sentru Formasaun
Grafiku n.º 01: Totál partisipante atividde
sensibilizaun edukasional
13 Relatóriu Anuál CAC 2019
Atividade sensibilizasaun ba estudante
universitáriu sira iha tinan ne‟e hala‟o ba
universidade no Institutu hamutuk lima (5)
ne‟ebé mak lokaliza iha Munisípiu Díli
hanesan; Universidade da Paz (UNPAZ),
Institute of Business (IOB), Institutu Superior
Cristal (ISC), Instituto Professional de Canossa
(IPDC) no Universidde Nacional Timor-Leste
(UNTL). Totál partisipantes ka benefisiáriu iha
nivel ensinu superior hamutuk rihun-ida atus-
rua tolunulu-resin-sia (1,239), ne‟ebé kompostu
husi feto atus-neen neen (606) no mane atus-
neen tolunulu-resin-tolu (633). Detallu
Sensibilizasaun ba estudante Ensinu Superior
sira hanesan hatudu iha aneksu númeru 5,
pájina 50)
4.1.4 Sensibilizasaun ba Sentru Formasaun
Iha tinan 2019, atividade sensibilizasaun ba
foinsa‟e sira iha sentru formasaun hala‟o
sensibilizasaun ba sentru formasaun neen (6)
ne‟ebé mak lokaliza iha Munisípiu Díli,
Bobonaro, Baucau no Lautem. Totál
partisipantes ne‟ebé mak partisipa iha
sensibilizasaun ne‟e hamutuk atus-neen
ruanulu-resin-neen (626) ne‟ebé kompostu husi
feto atus-tolu ualunulu-resin-rua (382) no mane
atus-rua hatnulu-resin-haat (244). Detallu
Sensibilizasaun ba partispante iha sentru
formasaun sira hanesan hatudu iha aneksu
númeru 6, pájina 50
4.2 Sensibilizasaun ba iha Grupu Kategorial
Sensibilizasaun ba iha grupu kategorial sira
mak hanesan tuir mai ne‟e:
1) Sensibilizasaun ba formador no
administrador eskola sira;
2) Sensibilizasaun ba asosiasaun no ONG sira
(juventude, feto, partidu polítiku no
konfisaun relijioza) ba ONG ne‟ebé simu
subvensaun públika husi governu;
3) Organiza camp promotor foinsa‟e anti-
korrupsaun, finansia husi Programa Nações
Unidas para Dezenvolvimentu (PNUD);
4) Sensibilizasaun kona-ba papel líder
komunitária sira hodi prevene no kombate
korrupsaun;
5) Sensibilizasaun públiku, liu-husi loron
komemorativu sira hanesan 22 Fevereiru &
9 Dezembru.
Metodu sensibilizasaun iha grupu kategorial
hirak ne‟e liu-husi semináriu no mós atividade
komemorativu sira. Atividade ne‟e hala‟o iha
munisípiu ualu (8) hanesan Díli, Bobonaro,
Aileu, Ainaro, Covalima, Viqueque, Lautem no
Ermera. Totál partisipantes ne‟ebé mak
partisipa iha sensibilizasaun ba grupu kategorial
ne‟e hamutuk rihun-ida atus-tolu limanulu-
resin-haat (1.354) kompostu husi feto atus-lima
sanulu-resin-haat (514) no mane atus-ualu
haatnulu (840).Tuir mai sei hato‟o informasaun
badak liga ho atividade sira iha fatin sira refere.
Sensibilizasaun ba Formador no 4.2.1
Administrador Eskola
Komisáriu CAC, integra plaka ho mensajen:
“Hamutuk Ita Kombate Korrupsaun” ba
reprezentante edukador sira, atu junta forsa
hamutuk ho CAC ba prevene no kombate
korrupsaun.
14 Relatóriu Anuál CAC 2019
Iha tinan 2019 Unidade Promosaun Valores no
Integridade (UPVI) halo sensibilizasaun ba
formador no administrador eskola sira iha
munisípiu haat (4) mak hanesan: Munisípiu
Bobonaro, Aileu, Covalima no Lautem ho nia
totál eskola sanulu-resin-lima (15). Eskola hirak
ne‟e kompostu husi eskola EBC ualu (8) no
Sekundária Jerál inklui Sekundária Katolika
hamutuk ho Tékniku Vokasional sira hamutuk
eskola hitu (7). Husi eskola sanulu-resin-lima
(15) ne‟e,
partisipantes eskola
EBC atus-ida tolunulu
(130) kompostu husi
feto ruanulu-resin-
ualu (28) no mane
atus-ida rua(102).
Enkuantu, totál
partisipante sira ba
eskola Sekundária
Jerál, Katolika no
Tékniku Vokasional
sira hamutuk partisipante
sianulu-resin-sia (99) ne‟ebé kompostu husi
feto ruanulu-resin-ualu (28) no mane hitunulu-
resin-ida (71). Detallu sensibilizasaun ba
formador no administrador eskola sira hanesan
hatudu iha aneksu númeru 7, pájina 50-51.
4.2.2 Sensibilizasaun ba Promotor Foin-
sa’e Anti-Korrupsaun
Iha tinan 2019, CAC halo serbisu parseria ho
PNUD, iha atividade semináriu ba juventude
sira iha munisípiu neen (6) mak hanesan:
Munisípiu Aileu, Ainaro, Covalima, Bobonaro,
Viqueque no Lautem. Atividade semináriu ne‟e
halo ho tema jerál: “Papel Juventude hodi
hametin Integridade Estadu tuir Lei”.
Partisipantes ne‟ebé mak partisipa iha
semináriu ne‟e mai husi estudante, assosiasaun
ka grupu juventude no mós reprezentante
juventude suku, delegadu sira. Partisipantes
ne‟ebé mak partisipa iha semináriu ne‟e
hamutuk atus lima limanulu resin rua (552),
kompostu husi feto atus-tolu haat (304) no
mane atus-rua hatnulu-resin-ualu (248). Detallu
sensibilizasaun ba Promotor foinsa‟e anti-
korrupsaun hanesan hatudu iha aneksu númeru
8, pájina 51.
4.2.3 Sensibilizasaun kona-ba papel líder
komunitária sira hodi
prevene no
kombate
korrupsaun
Unidade
Promosaun
Valóres no
Integridade
(UPVI), hala‟o
mós workshop ba
líder komunitária
sira iha
munisípiu haat
(4) hanesan Díli, Covalima, Ainaro no Lautem.
Atividade workshop ba líder komunitária sira
nia, tarjetu ba líder komunitária sira iha nivel
postu administrativu hamutuk ualu (8). Ho
ninia tema jerál ba workshop ne‟e mak “Papel
Líder Komunitária ba Prevene no Kombate
Korrupsaun”.
Partisipante sira ne‟ebé mak partisipa iha
workshop ne‟e ho nia total atus-haat tolunulu-
resin-tolu (433), kompostu husi feto atus-ida
ualu (108) no mane atus-tolu ruanulu-resin-lima
(325). Detallu sensibilizasaun kona-ba papel
líder komunitária sira hodi prevene no kombate
korrupsaun hanesan hatudu iha aneksu númeru
9, Pájina 51.
15 Relatóriu Anuál CAC 2019
Sensibilizasaun ba Públiku 4.3
4.3.1 Komemorasaun Loron Aniversáriu
CAC 22 Fevereiru ba dala-sia
CAC selebra loron aniversáriu liu-husi
kampaña públiku ba loja sira no
estasaun kombustivel ne‟ebé
mak hetan kontratu husi
governu. Objetivu husi kampaña
mak atu fó korajen ba servisu-
na‟in no empregadór sira atu
labele falsifika nota liga ho
servisu sira estadu nian no
hato‟o Denúnsia liga ho hahalok sira krime
korrupsaun, ne‟ebé mak halo husi servidór
estadu sira.
Aleinde ne‟e hala‟o mós atividade “kuiz anti-
korrupsaun” iha Universidade da PAZ
(UNPAZ), ne‟ebé partisipa husi estudante sira
hamutuk atus-ida haatnulu (140), kompostu
husi feto haatnulu-resin-neen (46) no mane
sianulu-resin-haat (94). Atividae ne‟e ho
objetivu atu promove valór sira anti-
korrupsaun nian ba estudante sira atu partisipa
ativu iha esforsu sira
prevene korrupsaun.
4.3.2 Komemorasaun loron
mundiál kontra
korrupsaun 9
Dezembru 2019
Atividade ne‟ebé mak halo
hodi komemora loron
mundiál kontra korrupsaun
ne‟e hala‟o liu husi servisu
parseria entre CAC, PNUD no
mós PDHJ. Tema jerál ba
komemorasaun ne‟e mak
“Hamutuk Ita Kombate
Korrupsaun”. Iha atividade sensibilizasaun
lubuk ida liu-husi media oioin, ne‟ebé mak
halo hodi komemora loron mundiál kontra
korrupsaun hanesan tuir mai:
1) Hato‟o mensajen ba públiku liu husi kanál
Telemor no Timor Telekom ho mensajen:
“Korrupsaun hamate
dezenvolvimentu,
halakon povu nia osan,
halo kiak povu no
hamósu injustisa sosial.
Mai ita hamutuk ho
CAC, hodi kombate
korrupsaun!”. Mensajen
ne‟e hato‟o ba kliente sira TT (kliente
60.000) no Telemor (kliente 60.000).
Mensajen ne‟e fó sai durante loron 3, hahú
husi loron 7-9/12/2019.
2) Hato‟o mensajen ba públiku liu husi Screen
LED nian iha Largo Lecidere no Leader nia
oin durante semana 1, ho tema: “Ba
Timor-Leste nia futuru, Dehan Lae ba
Korrupsaun!”.
3) Mensajen husi Prezidenti Repúblika kona-
ba loron mundiál kontra korrupsaun, no fó
sai iha RTTL-EP no
GMNTV;
4) Intervista
Komisáriu CAC iha
RTTL-EP iha
Programa Kafe Dader,
iha salaun Museum
Rezisténsia, oras 7.30-
remata;
5) Talkshow
iha Televizaun
Edukasaun Timor
(TVET) Timor-Leste
Diskute), ne‟ebé
realiza iha loron 2 Dezembru 2019, oras
tuku 20.00-22.00.Otl;
Visita Komisáriu CAC ba iha Loja Konstrusaun Ba Selebrasaun 22 Fev.2019, “ Keta Falsifika Nota”
Ba Timor-Leste nia
futuru, Dehan Lae
ba Korrupsaun!
16 Relatóriu Anuál CAC 2019
6) Intervista eskluzivu ho Komisáriu CAC,
Dr. Sérgio Hornai iha RTTL, ne‟ebé realiza
iha loron 3/12/2019, oras 10.00-11.00.Otl;
7) Lansamentu relatóriu estudu arrendamentu
Propriedade Estadu,
realiza iha Salaun
MSSI, loron 9 fulan
Dezembru 2019;
8) Kampaña ba públiku
iha loja sira iha Díli
laran no taka sticker
direta ba loja sira
ne‟ebé realiza iha
loron 4/12/2019;
9) Aprezentasaun rezultadu inspesaun
patrimóniu Estadu iha Ministériu
Edukasaun;
10) Desiminasaun informasaun ba juventude,
estudante, funsionáriu no líder komunitária
sira iha Postu Administrativu Atsabe
kooperasaun entre CAC no PDHJ;
11) Kompetisaun kadi kakutak hanesan
sertame, diskursu no pinta dezeñu ba
estudante ensinu primária no ensinu
sekundária jerál no tékniku vokasional;
12) Kuiz anti-korrupsaun ba estudante UNTL
fakuldade Ekonomia;
13) Misa agradesimentu ho sarani sira iha suku
Malabe nian;
4.4 Sensibilizasaun iha Setór Públiku
Sensibilizasaun mós hala‟o ho setór públiku.
Atividade ne‟e finansia husi PNUD/KOICA.
Sensibilizasaun ba entidade públiku liu-husi
seminar ho topiku: Hametin Integridade
Estadu liu husi Lei. Oradór sira prinsipál mak
Sr. Komisáriu CAC, Adjuntu Prevensaun CAC
no Diretór Prevensaun CAC.
Konteudu husi sensibilizasaun ne‟e mak
informasaun liga ho misaun, knaar no
kompeténsia sira CAC nian, informasaun sira
liga tipolojia krime korupsaun no krime
koneksu sira ho ninia imapktu sira, tendénsia
kazu sira korrupsaun
ne‟ebé akontese, volar
sira anti korrupsaun,
inklui mós valór sira
relijiozu no sósio-
kultural sira ne‟ebé
pozitivu hodi tulun
hametin integridade
funsionáriu sira hodi
hodook-an husi hahalok
sira korrupsaun.
Atividade sensibilizasaun realiza iha
instituisaun estadu sira, tantu iha nivel
nasionál no munisípiu sira.
Sensibilizasaun iha nivel Nasionál
Sensibilizasaun ho SERVE IP, realiza iha data
25 fulan Abril, 2019 ho totál partisipante
hamutuk 76 (feto 32 no mane 44). Halo parte
iha oradór nai-ulun husi entidade seluk
Prezidente Komisaun Funsaun Públika, PDHJ,
PNUD/KOICA, Diretór SERVER IP, no mós
reprezentante husi Sosiadade Sivil Diretór
Ezekutivu CEPAD.
Sensibilzaun iha Sekretariu Estadu
Koperativa relasiona ho subvensaun Públiku.
Atividade ne‟e realiza tanba, hetan konvite husi
Sekretariu Estadu Koperativa hodi fahe
informasaun relasiona ho rezultadu estudu
subvensaun públiku ne‟ebé realiza iha tinan
2016. Objetivu husi sensibilizasaun ne‟e, atu
informa ba funsionáriu sira relasiona ho
deskobrementu no rekomendasaun sira husi
estudu ne‟ebé CAC halo liga prosesu
implementasaun subvensaun públiku nian.
17 Relatóriu Anuál CAC 2019
Iha diskusaun ne‟e, CAC aprezenta risku sira
ne‟ebé mak akontese iha siklu sira relasiona ho
subvensaun públiku hanesan hatudu iha
Gráfiku n.º.02: Siklu
Subvensaun Públiku.
Iha estudu CAC,
hetan katak risku sira
korrupsaun akontese
kuaze iha etapa sira
husi siklu ne‟e. Iha
indikasaun forte katak
konflitu interese sai
fator signifikante
tebes iha prosesu ne‟e
nia laran.
Tan ne‟e, husi estudu
ne‟e, CAC
rekomenda pontu sira mak hanesan tuir mai
ne‟e:
1) Hadia sistema ka mekanizmu divulgasaun
informasaun ho nakloke ba públiku
relasiona ho ajudu subvensaun públika;
2) Persiza estabelese sistema avaliasaun
ne‟ebé adekuadu no envolve inspetór sira
iha ekipa avaliasaun sira hodi garante
transparénsia iha desizaun sira;
3) Husu ba MCIA atu hadia kritériu sira iha
Mata-dalan, liu-liu ba atividade komérsiu,
indústria no kooperativa tenki klaru ho
klasifikasaun apoiu montante orsamentu
tuir tipu atividade atu labele hamósu
oportunidade mal-utilizasaun ba fundu
ne‟e;
4) Rekomenda ba MCIA atu defini loloos
benefisiáriu tarjetu sira ne‟ebé iha
prioridade liu atu hetan ajudu no presiza
cross check ho ministériu relevante sira
ne‟ebé implementa ajudu subvensaun
públika atu minimiza benefisiáriu dupla.
5) Ekipa avaliasaun persiza halo verifikasaun
direta ba patrimóniu fíziku 20% husi
benefisiáriu sira, tanba iha estudu ne‟e
deteta benefisiáriu balun la iha patrimóniu
inísiu maibé depois hetan ajudu foin
estabelese patrimóniu refere, ne‟e sei fó
impaktu ba
kontinuasaun
atividade sira;
6) Prosesu
pagamentu persiza
halo tuir kalendáriu
ne‟ebé estabelese
ona iha mata-dalan
tuir etapa primeru
40% no pagamentu
segundu 60% sei
realiza wainhira
benefisiáriu
submete ona
relatóriu atividade
primeria etapa;
7) Persiza defini no fó sansaun ba benefisiáriu
sira ne‟ebé simu ona ajudu subvensaun
públika, maibé la relata relatóriu no la
implementa atividade;
8) Husu atu halo estudu profunda hodi halo
revizaun ba Dekretu Guvernu n.º. 1/2009,
kona-ba ajudu subvensaun públika liu-liu
ajudu ba tipu atividade iha área indústria,
komérsiu, kooperativa no CCI sirak ho
meius imprestimu ka kreditu atu nune‟e
benefisiáriu sira iha responsabilidade ba
utilizasaun osan ne‟ebé simu.
Sensibilizasaun iha Munisípiu sira
Sensibilizasaun hala‟o mós iha munisípiu, liu-
husi workshop. Tinan 2019, CAC konsege
realiza sensibilizasaun iha munisípiu hamutuk
6, ho totál partisipante hamutuk ema 569.
Partisipante sira iha workshop husi
reprezentante liña ministériu sira iha nivel
munisípiu, Autoridade munisípiu ho
funsionáriu sira. Sensibilizasaun ne‟ebé CAC
Grafiku n.º.02: Siklu Subvensaun Públiku
18 Relatóriu Anuál CAC 2019
konsege hala‟o iha munisípiu sira refere mak
hanesan tuir mai ne‟e:
1) Aileu ho partisipante hamutuk 89 (feto 23,
mane 66), realiza iha loron 30 Abril;
2) Covalima ho totál partisipante hamutuk 78
(feto 38, mane 40), realiza iha loron 30
Jullu;
3) Ainaro ho totál partisipante hamutuk ema
na‟in 66 (feto 28, mane 38), realiza iha
loron 01 Agostu;
4) Lautem ho totál partisipante hamutuk 110
(feto 48, mane 62), realiza iha loron 21
fulan Outobru;
5) Viqueque ho totál partisipante hamutuk 76
(feto 29, mane 47), realiza iha loron 25
fulan Outobru;
6) Bobonaro ho totál partisipante hamutuk 54
(feto 19, mane 35), realiza iha loron 21
fulan Outobru;
5. Dezenvolve Modulu no Materia Anti-
Korrupsaun
Iha tinan 2019, CAC ho apoiu husi PNUD, halo
hela esforsu lubuk ida atu dezenvolve materia
anti-korrupsaun ba grupu kategoria. Iha planu
atu dezenvolve modulu anti-korrupsaun ba iha
kategoria haat (4) mak hanesan: manual ba
funsionáriu públiku, foinsa‟e no estudante sira
universitariu, modulu ba ensinu baziku no
ensinu sekundariu.
Atividade sira halo mak enkontru koordenasaun
lubuk ida, preparasaun termu referénsia ba
rekrutamentu peritu ba asuntu refere.
Rekrutamentu konklui ona no hahú ona
dezenvolve mata-dalan ba modulu hirak refere.
Agora iha prosesu final.
6. Habelar Informasaun Anti-
Korrupsaun ba Públiku
Maneira habelar informasaun liga ho anti-
korrupsaun liu-husi dalan oioin. Aleinde
habelar informasaun hirak ne‟e liu-husi
enkontru, seminariu, Konferénsia hanesan temi
ona iha leten, CAC mós utiliza media
konvensiona sira no media social hodi fahe
informasaun anti-korrupsaun ba públiku. Iha
tinan 2019, sesaun media CAC nian konsege
halo publikasaun/notísia iha website CAC no
fan page FB CAC ho númeru totál hamutuk
141 notísia no informasaun sira. Aleinde ne‟e,
konsege halo Prodúsaun ba press release
hamutuk 76, feature news 9, Prodús video
badak no upload ba fan page FB CAC hamutuk
19, Prodús media advisory 4, no organiza
talkshow iha televizaun nasionál sira.
Informasaun hirak ne‟e hetan liu-husi kobertura
ba atividade sira ne‟ebé hala‟o husi sesaun
media CAC nian ne‟ebé mak implementa iha
nasionál no munisípiu. Kobertura ne‟e inklui
mós halo dokumentasaun liu-husi fotografia
lubuk ida no dizemina iha rede internet ofisiál
CAC nian.
Iha tempu hanesan, CAC ho tulun husi PNUD,
habelar mensajen sira anti-korrupsaun nian liu-
husi stiker, poster, spanduk, standing banner,
lapijera, map, notebook no kamizola.
19 Relatóriu Anuál CAC 2019
Parte III
Relatóriu Servisu Investigasaun
Introdusaun
Servisu sira relasiona ho investigasaun nian, hala‟o husi Diresaun Investigasaun nu‟udar orgaun
tékniku ne‟ebé mak estabelese iha CAC ninia okos tuir DL n.º 23/2015 loron 29 fulan-Jullu. Knaar sira
prinsipál mak hala‟o servisu sira kona-ba jestaun no polítika investigasaun kriminal hanesan halo
averiguasaun ba indisiu sira krime korrupsaun nian, no mós inkéritu ba kazu krime korrupsaun ne‟ebé
mak delega husi Ministériu Públiku no distribui husi Komisáriu CAC.
Nu‟udar Órgaun Polísia Kriminál Especializada, bazeia ba Lei n.º. 8/2009 bainhira hala‟o ninia servisu
Diresaun Investigasaun liu-liu Unidade servisu sira kaer metin prinsípiu no valór sira hanesan
independente no imparsial hodi haktuir de‟it lei no ordem sira ne‟ebé mak hatun husi Orgaun Judisiáriu
sira hanesan Ministériu Públiku no Tribunál.
Nune‟e, nia simu knar no kompeténsia tomak hodi hala‟o servisu kona ba investigasaun kriminál ba
krime sira ne‟ebé mak akontese iha ezersisiu funsaun públika ho orientasaun sira husi Ministériu
Públiku liu husi Prokurador Titular sira. Servisu investigasaun kriminál ne‟e responsabiliza husi
Diresaun Investigasaun ne‟ebé mak hala‟o husi unidades rua hanesan Unidade Informasaun no
Seguransa (UIS) no Unidade Investigasaun Kriminál (UIK).
Servisu investigasaun kriminál ne‟e hala‟o ho objetivu atu determina natureza husi kazu, identifika ema
sira ne‟ebé mak iha envolvementu direta nu‟udar sasin no suspeitu no mós halibur dokumentu sira
nu‟udar prova hodi sustenta kazu sira iha faze akuzasaun nian.
Durante tinan 2019 Diresaun Investigasaun Prodús ona rezultadu lubuk ida liu husi servisu sira ne‟ebé
mak hala‟o husi unidade rua hanesan tuir mai:
1. Informasaun, Análize kriminál no Seguransa Informasaun
Progama ida-ne‟e hala‟o husi Unidade Informasaun no Seguransa (UIS), ho knaar prinsipál sira mak
hanesan halo deteksaun ba informasaun kriminál no atendimentu ba Denúnsia no denúnsia sira halo
ánalize ba informasaun kriminál sira ne‟ebé mak hetan ona, apoiu seguransa ba atividade konjunta ho
entidade Polísia sira seluk no hala‟o medida operasional sira seluk ne‟ebé mak relasiona ho servisu
investigasaun kriminál nian, no ikus liu halo análize no estudu hodi Prodús auto partisipasaun ba iha
Ministériu Públiku.
Iha gráfiku n.º:03 hatudu informasaun ne‟ebé rekolla no halo averiguasaun iha tinan 2019 hamutuk
150. Informasaun hirak ne‟e hetan liu husi dalan hanesan tuir mai ne‟e; (a) Informasaun ne‟ebé mak
rekolla husi ekipa informasaun CAC nian hamutuk 25, (b) Denúnsia ka Denúnsia husi públiku hamutuk
67. Denúnsia hirak mai husi funsionáriu, estudante, membru komunidade, setór privadu sira, sosiadade
sivil., asosiasaun veteranu sira. (c) Kazu sira hetan husi Operasaun konjunta ba viatura estadu hamutuk
51. Operasaun konjunta ne‟e kompostu husi CAC ho entidade estadu sira seluk hanesan PNTL, DNTT
(Diresaun Nasionál Transporte Terrestre), Diresaun Nasionál Jestaun Patrimoniu Estadu (DNJPE),
20 Relatóriu Anuál CAC 2019
Diresaun Nasionál Seguransa Rodaviariu. Ikus
liu, (d) informasaun sira pendente husi tinan 2018
hamutuk 7.
Gráfiku n.º 04, hatudu auto-partisipasaun ne‟ebé
mak CAC haruka ba iha Minisiteriu Públiku,
durante tinan 2019. Auto-partisipasaun prodús
mai husi rezultadu averiguasaun ba informasaun
hirak refere iha gráfiku 04. Husi informasaun 25
ne‟ebé mak rekolla husi CAC, ekipa informasaun
kontinua halo averiguasaun ba informasaun 21 no
informasaun ualu (8) mak arkiva tamba nia
natureza laos krime no laiha porvas inísiu ne‟ebé
forte hodi kontinua prosesu averiguasaun.
Enkuantu, liga ho Denúnsia husi públiku,
informasaun 17 kontinua ba averiguasaun,
informasaun haat (4) nia natureza la‟os krime
maibé kazu sivil, tan ne‟e, entrega fali ba na‟in
hodi buka ninia advogadu ou defensor hodi fo
asisténsia legál, no informasaun 46 la kontinua
nia averiguasaun tanba mai ho natureza la‟os
krime.
Husi averiguasaun ne‟ebé hala‟o husi CAC, hetan
duni indisiu ba krime korrupsaun. Depois
kompleta informasaun sira, iha informasaun 72
ne‟ebé mak iha indisiu ba krime korrupsaun,
ne‟ebé kompostu husi informasaun 13 ne‟ebé
rekolla ekipa CAC nian, informasaun 7 husi Denúnsia públiku, no informasaun 1 husi pendente iha
tinan 2018 no flagrante delitu hamutuk kazu 51 mai husi operasaun konjunta.
Gráfiku n.º 05 hatudu vontade husi públiku hodi
halo denúnsia mai iha CAC durante tinan 2019
relasiona ho krimi korrupsaun ho númeru
moderadu, hanesan mensiona iha leten. Iha gráfiku
ne‟e hatudu públiku iha konfiansa no garantia ba
CAC hanesan orgaun Polísia Kriminál
Espesializada ne‟ebé independente no mós públiku
iha ona konsiensia kona-ba krimi korrupsaun ne‟e
rasik hodi bele hato‟o sira nia kuñesimentu kona-
ba akontesimentu sira ne‟e, maske sira hasoru
obstákulu no problema oi-oin hanesan risku ba
retaliasaun ho agresaun fiziku, suspende husi
servisu tanba laiha protesaun ba sira.
150
67
51
25
7
0 100 200
Total
Denunsia husi Publiku
Operasaun Konjunta
Info. Rekolla husi CAC
Informasaun Pendente
2018
Grafiku n.º 03: Fonte hetan informasaun
67
8
7
2
6
4
1
10
7
7
5
6
4
0 20 40 60 80
Total
Dezembru
Novembru
Outubru
Setembru
Agostu
Jullu
Junu
Maiu
Abril
Marsu
Fevereiru
Janeiru
Grafiku n.º 05 : Numeru Denunsiu no keixa husi
Públiku mai CAC
72
2
1
1
2
8
4
37
8
3
4
1
1
0 20 40 60 80
Total
Dezembru
Novembru
Outubru
Setembru
Agostu
Jullu
Junu
Maiu
Abril
Marsu
Fevereiru
Janeiru
Grafiku n.º 04 : Auto-Partisipasaun husi CAC ba
Ministeriu Públiku
21 Relatóriu Anuál CAC 2019
Aleinde hala‟o servisu sira hanesan rekolla informasaun kriminál no atendimentu ba denúnsia no
Denúnsia husi públiku, Unidade Informasaun no Seguransa mós hala‟o aktividade sira seluk hanesan,
halo aktividade inspesaun ba projetu sira husi pakote 143 projeitu ne‟ebé mak espaila iha Kapitál Díli
hodi identifika projeitu sira nia ezisténsia no kualidade, flagrante delicto dala tolu, no involve
operasaun konjunta ba viaturas estado ho entidades seluk (CAC, Policia, DNTT no Patrimonio Estado).
Iha tinan 2019, CAC konsege estabelese rede informasaun hamutuk sanulu resin rua (12) iha teritoriu
tomak. Objetivu husi estabelesemento ba rede informasaun ne‟e atu hetan informasaun husi fontes
ne‟ebé mak kredibel kona-ba krime korrupsaun no krime keneksu sira ne‟ebé mak hamosu prejuizu ba
estadu iha ezersísio funsaun públiku nia laran, no bele tulun CAC bainhira iha prosesu averiguasaun no
investigasaun liu-husi fornese informasaun.
Informador sira mai husi sidaudaun sira Timor-Leste nian ne‟ebé iha vontade no interese boot ba estadu
ida ne‟e. Ema hirak ne‟e ho voluntáriu no fó sira-nia tempu hodi servisu hamutuk ho CAC. Tanba
limitasaun rekursu, establesementu rede ne‟e la atinje saida mak planeia ona. Ekipa hetan defikuldade
tanba CAC seidauk iha alokasaun orsamentu ida própriu ba servisu refere hanesan akontese iha
instituisaun anti-korrupsaun iha rai seluk. Atu hetan informasaun ida kualidade, presiza iha rekursu ida
adekuadu, tantu rekrusu umanu, ekipamentu no orsamentu. CAC fiar katak kuandu alokasaun rekursu
sufisiente, bele fasilita ekipa iha terenu atu hetan informasaun sira ne‟ebé kredivel.
Jestaun Informasaun Kriminál
Iha tinan 2019, Diresaun Investigasaun estabelese ona ekipa ad-hoc hodi halo análize ba Denúnsia
públiku. Ekipa ida-ne‟e, hala‟o ona servisu análize ba informasaun no dokumemtu hirak ne‟ebé mak
halibur husi investigador sira durante prosesu averiguasaun, hodi avalia prova ne‟ebé mak priense
elementu krime korupsaun no krime koneksu sira seluk molok halo auto partisipasaun ba Ministériu
Públiku. Ba futuru, sei halo esforsu tan, hodi establese ekipa ne‟e la‟os de‟it ad-hoc, maibé ho natureza
permanente atu nune‟e ajuda servisu averiguasaun no mós inkéritu nian.
Atu asegura transparénsia iha prosesu averiguasaun, CAC establese ekipa ida hodi halo análize no mós
prodús rekomendasaun ba entidade sira seluk bainhira Denúnsia públiku ruma la tama iha kompeténsia
CAC nian. Iha informasaun balun ne‟ebé la iha natureza krime nian, liu-husi ekipa ne‟e mak deside
hodi la kontinua bainhira laiha indísiu krime husi Denúnsia no informasaun ne‟ebé halibur husi
investigador sira.
Seguransa ba ema, ekipamentu no dokumentu sira hotu
Iha atividade sira investigasaun nian, tantu prosesu averiguasaun no inkéritu sempre iha kordenasaun
metin ho PNTL iha Munisípiu hodi fó apoiu ba atividade sira investigasaun nian iha terrenu. Tanba
CAC iha MoU ho PNTL ne‟ebé mak funsiona tinan hirak ba kotuk.
22 Relatóriu Anuál CAC 2019
Maibé CAC hasoru hela defikuldade, liu-liu atu fó
protesaun ba testemuña xave ne‟ebé mak atu fó
testemuña ba iha prosesu inkéritu no julgamentu
iha tribunál. CAC laiha kompeténsia atu deside
mesak. Asuntu rekere parte sira kompetente presiza
establese komisaun ida própriu hodi proteje
testemuña sira tuir Lei n.º 2/2009.
2. Investigasaun Kriminál iha Ezersísiu
Funsaun Públika
Unidade Investigasaun Kriminál nia Programa
úniku mak Investigasaun ba Aktu Korupsaun ho
nia aktividade rua mak hanesan; (1) Rekolla no
análize prova dokumental sira, halo inkirisaun no
interrogatóriu ba testemuña no arguidu sira; (2)
halo koordenasaun ho prokurador titular kazu nian.
Iha tinan 2019 unidade ida ne‟e simu delegasaun
kompeténsia husi Ministériu Públiku hamutuk
neen-nulu (60) aumenta ho kazu pendente tinan
2018 nian sanulu resin-tolu (13), nune‟e iha
unidade ida ne‟e durante tinan 2019 halo inkéritu ba
kazu hamutuk hitu nulu resin-tolu (73), hanesan
hatudu iha gráfiku n.º 06.
Husi delegasaun kompeténsia nen nulu (60) ne‟e,
konsege remata prosesu inkéritu ba kazu hamutuk
haat nulu resin tolu (43) no mós iha kazu sanulu
resin hitu (17) mak sei kontinua investiga iha tinan
2020 nian.
Iha razaun lubuk ida ne‟ebé mak investigador
seidauk konklui investigasaun ba kazu 17 ne‟ebé
refere. Razaun hirak ne‟e mak hanesan tuir mai ne‟e:
a) Natureza kazu hirak ne‟e kompleksu, tanba
involve ema barak ho estatutu oi-oin nune‟e
presija tempu atu estuda klean;
b) Kazu hirak ne‟e akontese iha iha munisípiu 12
ne‟ebé presiza halo Dílijensia eksterna ba iha
Munisípiu 12;
c) Testemuña sira la‟os hela de‟it iha kapitál
munisípiu sira, maibé hela mós iha área remota
sira;
60
2
7
7
7
0
7
14
5
2
2
3
4
0 20 40 60 80
Total
Dezembru
Novembru
Outubru
Setembru
Agostu
Jullu
Junu
Maiu
Abril
Marsu
Fevereiru
Janeiru
Grafiku n.º 06: Delegasaun kompeténsia husi MP
56
5
8
2
7
1
14
2
4
3
2
3
5
0 20 40 60
Total
Dezembru
Novembru
Outubru
Setembru
Agostu
Jullu
Junu
Maiu
Abril
Marsu
Fevereiru
Janeiru
Grafiku n.º 07: Totál Relatóriu final ba MP
23 Relatóriu Anuál CAC 2019
d) Kazu hirak ne‟e delega mai iha tinan nia rohan bainhira orsamentu mós taka ona.
Grafiiku n.º 07 hatudu totál kazu ne‟ebé mak CAC
finaliza ninia investigasaun kada fulan no haruka
fali ba iha Ministériu Públiku. Durante tinan 2019,
CAC konsege halo relatóriu final ba Ministériu
Públiku hamutuk lima-nulu resin ne‟en (56), ne‟ebé
kompostu husi kazu pendente tinan 2018 nian
sanulu resin tolu (13) no delegasaun kompeténsia
tinan 2019 hamutuk haat nulu resin tolu (43).
Durante halo investigasaun ba kazu sira ne‟e, CAC
servisu hamutuk ho entidade sira oi-oin tantu
públiku no privadu no mós individu ou grupu no
organizasaun sira hodi bele hetan prova sira oral no
dokumental importante sira atu nune‟e bele sustenta
no fortifika kazu iha prosesu inkéritu nian, kazu sira
ne‟e hetan progresu di‟ak no depois halo
investigasaun elabora kedas ninia relatóriu
investigasaun final tuir prazu ne‟ebé iha hodi
submete ba Ministériu Públiku nu‟udar titular asaun
penal nian.
Iha tinan 2019 husi kazu sira ne‟ebé mak tama iha
prosesu inkéritu nian, iha krimi oi-oin ne‟ebé alega
ba arguidu sira hanesan hatudu iha gráfiku n.º 08.
Tipu husi krime hirak ne‟e mak pekulatu, pekulatu
uzu abuzu podér, administrasaun danoza,
falsifikasaun dokumemtu ka notasaun tékniku,
partisipasaun ekonomia iha negósiu, korrupsaun
pasiva ba aktu ilisitu, burla agravadu, falsifikasaun
agravadu no abuzu konfiansa agravadu.
Hakarak klarifika katak, iha gráfiku 11 ne‟e,
hatudu númeru krime barak liu kompara ho
númeru kazu ne‟ebé delega husi MP. Ida ne‟e
akontese, tamba kada kazu akumula krime liu ida.
Kazu hirak ne‟ebé ninia prosesu inkéritu iha tinan
2019, la‟os de‟it akontese iha tinan 2019, maibé
balun akontese iha tinan hirak liu ba kotuk. Tempu akontesimentu (tempus delicti) entre tinan 2004 to‟o
iha tinan 2019 nian.
Iha gráfiku 09 hatudu totál ema hirak ne‟ebé mak iha vontade koopera ho CAC, hodi fo depoimentu
relasiona ho kazu lima nulu resin ne‟en (56) ne‟ebé CAC investiga iha tinan 2019. Testemuña sira
Mane; 534
Feto; 195
Total; 729
Graffiku: 09 Testamunha sira durante tinan 2019
14
10
9
8
7
4
4
3
2
1
1
0 10 20
Pekulatu Uzu
Pekulatu
Abuzu poder
Adm. danoza
Partisipasaun Ekonomia
Falsifikasaun Dokumentu
Abuzu konfiansa…
Korrupsaun Pasiva
Burla Agravadu
Korrupsaun Pasiva aktu…
Falsifikasaun Agravadu
Grafiku n.º 08 : Tipu Krime Korrupsaun durante 2019
24 Relatóriu Anuál CAC 2019
ne‟ebé mai fo sasin hamutuk ema na‟in atus hitu rua
nulu resin sia (729) ho ninia kompozisaun hanesan
hatudu iha gráfiku refere.
Enkuantu, gráfiku n.º 10, informa totál sira ne‟ebé mak
suspeitu hamutuk ema na‟in sia nulu resin ha‟at (94)
mak konstitui ba arguidu, ne‟ebé kompostu husi mane
hamutuk 82 no feto hamutuk 12.
Testemuña no arguidu/a sira ne‟e laos de‟it hela iha
Kapitál Díli maibé sira hela mós iha Munisípiu sira no
mós balun hela iha área remotas oi-oin iha territóriu
laran tomak.
Atu asegura kualidade servisu sira investigasaun nian,
durante hala‟o prosesu investigasaun,
Investigador CAC ho prokurador titular kazu
nian, halo enkontru koordenasaun ho frekuensia
ne‟ebé mak signifikante. Enkontru hirak tantu
formal no informal ho asuntu sira hanesan
konsulta kazu, formalizasaun prosesual no
konsulta téknika kona ba meus investigasaun
sira ne‟ebé mak presija iha kuinesimentu husi
parte rua, hodi asegura no garante rezultadu
ne‟ebé mak iha kualidade no mós hodi hare
legálidade husi asaun investigasaun sira ne‟ebé
mak Investigador sira hala‟o.
Gráfiku 11 hatudu progresu kazu tolu nulu
resin ne‟en (36) ne‟ebé mak CAC fináliza ninia
investigasaun iha tinan 2019 no submete ninia
relatóriu investigasaun finál ba iha Ministériu
Públiku. Husi kazu ne‟ebé finaliza ona nia
investigasaun, iha kazu ruanulu resin ida (21)
sei iha hela prosesu apresiasaun husi Prokurador
Titular sira, kazu sanulu resin lima (15) mak hetan ona konkluzaun finál husi Ministériu Públiku. Husi
kazu 15 refere iha kazu sanulu (10) avansa ba prosesu akuzasaun no iha kazu lima (5) mak tama ba
arkivamentu.
Fatin Akontesimentu Kazu
Husi kazu Lima nulu resin neen (56) ne‟ebé Investigadu no remesa ona nia Relatóriu Finál ba
Ministériu Públiku ne‟e akontese iha Ministériu no Sekretariu Estadu hirak ne‟ebé eziste ho númeru
kazu ne‟ebé la hanesan.
Mane; 82
Feto; 12
Total; 94
Grafiku n.º 10: Arguidu ba aktu korrupsaun iha tinan 2019
36
21
5
10
0 10 20 30 40
Total
Prosesu Apresiasaun
Arkiva
Akuzasaun
Grafiku 11: Kazu ne’ebe iha Prosesu apresiasaun no konkluzaun final husi MP
25 Relatóriu Anuál CAC 2019
16
10
8
5
4
4
3
2
2
2
0 5 10 15 20
Ministeriu Edukasaun
MCIA
Ministeriu Justisa
Ministeriu Interior (Servisu Imigrasaun)
Ministeriu Administrasaun Estatal
Ministeriu Obras Publiku
Ministeriu Saude
Sekretariadu Estadu do Desportu
Diresaun Jeral Alfandega
PNTL
Grafiku 12 : Fatin Akontese Krime Gráfiku 12 hatudu fatin (locus
delicti) husi kazu korrupsaun
ne‟ebé mak akontese ba.
Indikasaun ne‟e la signifika katak
instituisaun sira seluk la iha risku
korrupsaun. Investigsaun iha tinan
2019 hetan kazu hirak akonse iha
instituisaun hirak refere, bolu
atensaun ba superior sira iha
insituisaun estadu hotu atu halo
asaun sira nesesáriu liga ho
medida sira prevensaun nian, hodi
minimiza risku sira korrupsaun iha futuru.
Kauza ba Krime Korrupsaun
Kazu sira ne‟ebé mak investiga durante tinan 2019 nia laran, bele hare prevalensia krime ne‟ebé mak
akontese barak liu mak pekulatu de uzu, pekulatu, abuzu podér, administrasaun danosa, partisipasaun
ekonomiku iha negósiu, falsifikasaun dokumemtu no abuzu konfiansa agravadu. Husi investigasaun
hetan kauza husi kazu lubuk ida mak hanesan tuir mai ne‟e:
1) Ladauk iha mekanizmu kontrolu ne‟ebé di‟ak hodi kontrola utilizasaun Patrimóniu Estadu hanesan
kareta no motorizada sira nune‟e fo fatin ba funsionáriu sira utiliza viatura estadu nian barak liu ba
interese privadu duke ba interese estadu nian, ne‟ebé afeita tebes orsamentu estadu liu husi gastu la
nesesáriu ba kombustivel no kustu manutensaun sira;
2) Ladauk iha deskrisaun servisu ne‟ebé klaru ba funsiunariu no kargu xefia sira nune‟e fo biban ba
sira hodi halo servisu ne‟ebé la tuir lolos sira nia funsaun no dala barak abuzu podér ne‟ebé mak
sira iha;
3) Ladauk iha Padaraun Prosedimentu Operasoinál ba Servisu ka SOP hodi Guia funsionáriu ka ajente
públiku sira hodi hala‟o sira nia knar ho loloos;
4) Diretór no kargu xefia sira ladun halo sira-nia funsaun ho didi‟ak hodi Kontrolu ba ezekusaun
orsamentu liu-liu orsamentu konsensoens eskolar nian, orsamentu ba subvensaun púlika nian
nune‟e fo biban ba mósu falsifikasaun dokumemtu. Iha sorin seluk reseita sira ne‟ebé lolos tenki
tama ba kofre estadu nian maibé funsionáriu sira utiliza fali ba sira nia interese privadu;
5) Gabinete Inspesaun no Auditoria (GIA) iha kada ministériu no Sekretariu do Estadu sira seidauk
hala‟o sira-nia knar ka funsaun nu‟udar orgaun kontrolu interna ministériu ka sekretariu estadu
ninian ho didi‟ak, nune‟e fo biban ba funsionáriu sira atu la hala‟o sira nia servisu tuir regra ka lei
hirak ne‟ebé mak iha ona;
6) Orsamentu Subvensaun no Transferensia Púlika barak mak la benefisiu ba povu tanba ladun iha
supervisaun no monitorizasaun husi entidade sira kompetente. Funsionáriu balun mós sai fali
broker ba komunidade sira hodi fasilita halo proposta no sai mós benefisiariu ba orsamentu
subvensaun púlika.
26 Relatóriu Anuál CAC 2019
Parte IV
Servisu Kooperasaun
Introdusaun
Kooperasaun ne‟ebé hala‟o iha tinan 2019,
nu‟udar kontinusaun husi kooperasaun hirak
ne‟ebé mak estabelese ona husi mandate
anterior. Iha ona kooperasaun lubuk ida mak
halo iha anterior. Objetivu husi kooperasaun
hirak ne‟e atu hametin servisu hamutuk iha luta
kontra korrupsaun, liu-liu iha área hasa‟e
kapasidade funsionáriu sira. CAC nu‟udar
instituisaun ne‟ebé nurak hela, kontinua
aprende matenek no esperiensia husi Komisaun
Anti-korrupsaun no ajensia hirak ne‟e mak
interese iha área anti korrupsaun nian.
Iha tinan 2019 CAC foku ninia kooperasaun
tantu servisu nasionál/rai laran no
internasionál/rai liu ho instituisaun ne‟ebé mak
iha naturesa servisu konjenere. CAC mós
servisu hamutuk ho parseiru dezenvolvimentu
sira ne‟ebé mak hakarak tulun CAC.
Kooperasaun hirak ne‟e, lori benefisiu lubuk ida
ba CAC, tantu tulun eleva kapasidade
insitusional no mós tulun implementa programa
no atividade balun iha CAC nian.
Tuir mai hakarak relata badak de‟it
kooperasaun hirak tantu iha rai-laran no iha rai-
liu mak hanesan tuir mai ne‟e.
1. Kooperasaun iha iha Rai-laran
1.1 Kooperasaun ho Entidade Estadu TL
Iha tinan ne‟e, CAC kontinua hametine relasaun
servisu ho entidade estadu rai-laran ne‟ebé iha
ona nota de intendimentu ho CAC hanesan
CFP, IGE, no PDHJ. Iha atividade lubuk ida
mak halo hamutuk ho institusaun sira refere
halo vizita supreza ba entidade estadu lubuk ida
no Prodús relatóriu ba instituisaun sira alvu ba
iha vizita ne‟e. Rezultadu husi servisu ne‟e,
hanesan temi ona iha leten.
Iha parte prevensaun nian CAC koordena ka
hetan konvite husi entidade estadu balun
organiza organiza no realiza semináriu ka
workshop tantu iha kapitál Díli no mós iha
munisípiu no postu administravu balun, liga
instituisaun sira hanesan Sekretariu Estadu
Juventude no Desportu (SEJD, Sekretariu
Estadu Kooperativa, Sekretariu Estadu Terras
no propriedade.
Atu asegura prosesu justisa ida kredivel, liu-liu
iha servisu investigasaun kriminál nian, CAC
nafatin mantein enkontru sira regular no
koordenasaun servisu ho instituisaun judisiariu
nian, liu-liu ho hanesan Ministériu Públiku
nu‟udar titular ba asaun penál. Koordenasaun
ho Minisériu Públiku dala barak liu husi
komunikasaun no konsultasaun regular entre
investigador no prokurador titular ne‟ebé kaer
prosesu.
Aumezmu tempu, CAC mós servisu besik ho
Unidade Informasaun no Finanseira (UIF),
PCIC liu husi husu no partilha informasaun
relasionadu ho matéria objetu prevensaun no
kombate krime subjasente “Corrupção” iha
branqueamentu kapitais no finansiamentu
terrorismu. Enkuante ho PNTL, CAC halo
operasaun hamutuk iha asaun prevensaun nian
relasiona ho utilizasaun patrimoniu Estadu nian
ne‟ebé la tuir dalan.
Aleinde ida ne‟e, CAC mós establese rede liu
husi MoU ho universidade balun mak hanesan
UNTL no UNDIL ho kooperasaun prinsipál
hodi kontinua hasa‟e no promove kuñesimentu
ba estudante sira kona-ba efeitu husi korrupsaun
no mós haberan promosaun integridade ho valór
sira anti-korrupsaun iha vida akadémiku nian.
27 Relatóriu Anuál CAC 2019
1.2 Kooperasaun ho Asosiasaun no ONG
Sira
Kooperasaun ho Sosiadade sivil iha área
prevensaun korrupsaun kontinua la‟o, liu-liu ho
sira ne‟ebé mak servisu iha área prevensaun
korrupsaun hanesan CEPAD. CAC hamutuk ho
Sosiadade Sivil no Instituisaun Estadu balun
nu‟udar membru iha Grupu Konsultativu
Nasionál Boa Governasaun (GKN-BG)
kontinua halo enkontru regular no servisu
hamutuk iha área sensibilizasaun nian.
Hamutuk ho parseiru sira hanesan hanesan;
CAC, PDHJ, IGE, GOPAC inklui CEPAD,
organiza hamutuk sensibilizasaun ba
instituisaun sira estadu nian no mós ba públiku
iha nivel munisípiu no mós asegura despaixu
husi kada Ministériu ba munisípiu sirak hodi
asegura implementasaun ho partisipasaun
ne‟ebé másimu iha atividade sira
sensibilizasaun nian.
1.3 Koperasaun ho PNUD iha Timor-Leste
Kooperaun ho PNUD la‟o dezde CAC harii, liu-
liu hodi fo tulun iha área prevensaun krime
korrupsaun nian, liu-husi atividade oinoin. Iha
tinan ne‟e, CAC kontinua ezekuta MoU ne‟ebé
mak asina entre CAC no PNUD iha fulan Jullu
2018. Objetivu husi kooperasaun atu tulun CAC
hodi haforsa medida sira prevensaun no
sensibilizasaun relasiona ho valór sira anti-
korrupsaun ne‟e.
Kooperasaun ninia rohan atu hetan rezultadu
(output) tolu (3) mak hanesan:
1) Polítika anti-korupsaun no ninia
mekanizmu sira establesidu iha nivel
nasionál no lokal hodi prevene risku sira
korrupsaun hanesan iha aprovizionamentu
no prosesu sira lisensa nian. Atu hetan
rezultadu liu-husi atividade sira hanesan (1)
Dezenvolve ENAK, (2) hala‟o atividade
sira hodi sensibilizasaun nian hodi
promove integridade no etika ba iha
servidor estadu nian iha nivel Munisípiu,
(3) Elava kapasidade funsionáriu sira
ne‟ebé mak servisu liga ho rekolla reseita
sira no prosesa lisensa ba kompania sira
tantu nasionál no internasionál nian;
2) Kapasidade funsionáriu sira ne‟ebé hala‟o
knar iha insitutisaun sira ne‟ebé hala‟o
kontrola ba despeza estadu nian foras liu
tan hodi promove prevensaun korrupsaun
iha no integridade públiku, liu-husi
atividade sira hanesan (1) dezenvolve
manual sira atu promove integridade no
distribui ba iha funsionáriu públiku sira, (2)
dezenvolve no introdus paktu integridade
ba iha prosesu sira aprovizioanementu nian;
3) Inisiativa sira hodi haburas konxiensia
nasionál no dialogu implementadu hodi
hamenus nivel toleransia públiku nian
relasiona no korrupsaun no promove
governasaun ida di‟ak no sustentavel, liu-
husi atividadade sira hanesann: (1)
kampaña públiku ba kombate korrupsaun,
(2) elava konesimentu públiku ba prevene
korrupsaun, liu-husi media oinoin.
Atividade lubuk ida mak realiza ona, inklui
fase dahuluk/inisiasaun liga ho
dezenvolvimentu ENAK no atividade
sensibilizasaun hanesan temi ona iha relatóriu
iha leten, no atividade balun iha prosesu laran.
1.4 Kooperasaun ho Embaxada sira iha
Timor-Leste
Embaxada/konsuladu sira balun iha Timor-
Leste, iha interese makas atu tulun CAC iha luta
kontra korrupsaun nian. Indikasaun husi
interese ne‟e mak iha enkontru lubuk ne‟ebé
inisia husi reprezentante husi nasaun balun
ne‟ebé iha ninia embaxada/konsuladu ba Timor-
Leste. Iha tinan 2019, CAC halo enkontru lubuk
28 Relatóriu Anuál CAC 2019
ida ho reprezentante nasaun hirak ne‟e mak sei
temi tuir koordena no organiza atividade balun,
liliu liga ho haberan kapasidade institusional
CAC nian. Atividade balun konsege ezekuta no
balu iha hela prosesu laran.
Tuir mai hakarak relata kooperasaun ne‟ebé
mak CAC halo ho nasaun balun ne‟e iha ninia
reprezentante ba Timor Leste.
Kooperasaun ho Embaxada Estados Unidos
America
Embaxada Amerika iha Timor-Leste iha
intersere boot atu tulun CAC iha luta kontra
korrupsaun. Iha enkontru lubuk ida entre CAC
ho Embaxadora Estados Unidos Amerika
(USA) ho ninia ekipa iha iha Timor-Leste hodi
diskute kona-ba asuntu ne‟e. Rezultadu husi
kooperasaun pozitivu tebes ba CAC. CAC hetan
benefisiu lubuk ida, liu-liu iha área formasaun
nian, tantu iha rai-liur no rai-laran.
Formasaun ne‟ebé hetan apoiu husi USA ba iha
rai liur mak fasilita kapasitasaun ba
investigador sira hamutuk na‟in 12 ho
prevensaun na‟in hodi atende iha formasaun
espesífiku iha área investigasaun nian iha
akademia ILEA Bangkok, Thailand. Akademia
refere espesializada iha área formasaun ligadu
ho krime oinoin, liu-liu iha krime korrupsaun
nian. Tinan-tinan ho tulun husi povu Amerikanu
liu-husi sira nia embaxada iha Timor-Leste
tulun investigador sira CAC ba tuir formasaun
iha ELEA Bangkok.
Alein de fó apoiu formasaun ba rai liur,
Governu Amerika liu-husi ninia embaixada iha
Timor-Leste fo mós apoiu formasaun sira iha
rai-laran/in house training. Iha tinan 2019
konsege realiza inhouse training dala rua mak
hanesan; (1) Anti-Corruption and Financial
Crime (13-15 Maio 2019) no (2) Training
Focus on Building Task Forces & Succesful
Proactive Investigation (15-18 Jullu 2019).
Partisipa iha formasaun ne‟e, la‟os de‟it husi
CAC, maibé husi mós intituisaun seluk hanesan
MP, PSIC, Tribunal, FIU PDHJ, IGE no
PNTL.
Kooperasaun ho Uniaun Eurpeia
Esforsu seluk ne‟ebé mak CAC halo iha
kooperasaun mak halo enkontru sira ho Uniaun
Europeia, liga ho programa Public Finance
Management & Oversight (PFMO). Liu-husi
enkontru sira intensive, CAC delega ona pontu
vocal na‟in rua hodi partisipa hodi koordena
apoiu servisu mai CAC. CAC hatoo ona
proposta balun ba programa ne‟e hanesan:
1) Formasaun lian portugues;
2) Assisténsia téknika ba Diresaun
Investigasun;
3) Establese Sistema Informasaun Kriminal; Komisáriu CAC hamutuk ho Komisáriu Adj. sira enkontru
ho Embaxadora USA ho ninia komitiva hodi estabelese
kooperasaun liuliu área kapasitasaun
Komisáriu CAC hamutuk ho Komisáriu Adj. sira enkontru
ho reprezentante Uniaun Europeia hodi estabelese
kooperasaun área kapasitasaun
29 Relatóriu Anuál CAC 2019
4) Formasaun espesifiku ba quadru Diresaun
Investigasaun tantu iha rai-laran no mós
rai-liur.
Proposta balun hetan ona aprovasaun, hanesan
formasaun iha lingua Portguesa no formasaun
espesifiku ba kuadru sira Diresaun
Investigasaun nian ne‟ebé realiza iha inisiu
tinan 2020.
Futuru ho Kooperasaun Alemaña no Agencia
Brasil para Cooperação (ABC)
CAC mós halo enkontu lubuk ida Ajensia
Kooperasaun Alemaña nian, ne‟ebé iha pasadu
tulun mós CAC. Enkontru hala‟o mós ho
embaxador no deside ona
posibilidade are kooperasaun iha
futuru, liu-liu liga ho
dezenvolvimentu institusional
nian.
Iha sorin seluk, dirijente másimu
CAC simu visita kortejia husi
nivel altu estadu Brazil nian
hodi haree mós posibilidade
servisu hamutuk entre
instituisaun CAC ho misaun
ABC Brazil hodi apoiu CAC.
Iha ona posibilidade balun,
hanesan apoiu iha dezenvolve Jestaun kazu sira
korrupsaun nian (Case Management System).
Realizasaun apoiu ba kooperasaun hirak ne‟e
iha hela prosesu laran, no komunikasaun sira
insentivu sei kontinua iha tinan 2020.
2. Kooperasaun sira iha Rai-liur
2.1 Kooperasaun ho Sekretariadu UNODC
iha Vieanna no Bangkok
Kooperasaun ho Sekretadiadu Kuartel Jeral
UNODC iha Vienna
CAC nu‟udar pontu vogal Timor-Leste nian ba
implementasaun Konvensaun Nasoens Unidas
Kontra Korrupsaun ne‟ebé konesidu ho
UNCAC, halo komunikasaun intensivu ho
Sekretariadu Kuartel Jeral UNODC nian iha
Vienna, liga ho refere. Iha atividade boot rua
ne‟ebé mak Timor-Leste nu‟udar tenke halo.
Atividade primeiru mak halo auto-avaliasaun ba
implementasaun UNCAC nian, liga kapitulu II
no Kapitulu V husi konvensaun ne‟e. ida ne‟e
nu‟udar atividade obrigatoriu ba Estadu Parte
hotu. Atividade ne‟e deside liu-husi enkontru
Estadu Parte iha Vienna, tinan 2018. Liu-husi
mekanizmu ne‟ebé eziste, hili nasaun rua mak
sei avalia Timor-Leste, mak mak Bulgaria no
Marshal Island.
Tuir orariu,
Timor-Leste tenke
hatama ona ninia
relatóriu depois
fulan simu knar
ne‟e. Tanba iha
razaun politik iha
rai laran no mós
razaun tékniku
balun, tanba auto
avaliasaun seidauk
konklui. Agora
daudaun iha prosesu laran finaliza relatóriu ida
ne‟e. Iha ona enkontru entre CAC ho
Sekretariadu Kuartel Jeral UNODC iha Vienna
fulan Setembru 2019, no komunikasaun lubuk
ida liga ho asuntu ne‟e hodi fináliza lalais auto
avaliasaun no submete ba iha sekretariadu
UNODC Vienna, Austria tuir prazu ne‟ebé
determinadu ona.
Atividade seluk mak Timor-Leste hamutuk ho
nasaun Turkia, sei halo avaliasaun ba
Norwegia. Iha ona komunikasaun lubuk ida liga
ho asuntu ida ne‟e ho Sekretariadu Kuartel Jeral
UNODC iha Vienna.
Komisáriu CAC hamutuk reprezentante UNODC Regional
Bangkok halo abertura formasaun ba investigador CAC no
reprezentante husi entidade estadu sira seluk
30 Relatóriu Anuál CAC 2019
Hodi implementa atividade rua refere, CAC
forma kedas ekipa sekretariadu internal nian
hodi koordena servisu ne‟e. CAC mós haruka
konvite ofisiál ba iha entidade estadu hotu
RDTL nian ne‟ebé relevante no sosiedade sivíl
sira hodi nomeia sira nia pontu vokal ba iha
auto-avaliasaun segundu siklu UNCAC. CAC
mós haruka karta instituisaun estadu hamutuk
hitu (7), Ministériu Estranjeiru, Ministériu
Justisa, Ministériu Públiku, Tribunal, Ministériu
Reforma Lejislativa ba Asuntu Parlamentar,
hodi partisipa iha avaliasaun ba Nasaun
Norwegia nian.
Kooperasaun ho Sekretariadu UNODC iha
Rejionál Bangkok
Kooperasaun halo mós ho sekretariadu rejional
UNODC iha Bangkok. Kooperasaun, aleinde
liga ho asuntu Auto-avaliasaun implementasaun
UNCAC, maibé mós liga ho haberan
kapasidade rekursu umanu iha área anti.-
korrupsaun nian. Iha tinan 2019, reprezentate
UNODC konsege fo formasaun iha Díli,
durante loron tolu ba investigador sira CAC
nian no reprezentante husi instituisaun sira
seluk ne‟ebé nia natureza hanesan, mak MP,
PSIC, FIU, Tribunal, no PNTL.
Atividade seluk mak formasaun
ba iha reprezentante instituisaun
sira estadu nian hamutuk 21,
inklui sosiedade sivil liga ho oinsa
mak atu halo auto avaliasaun ba
implementasaun UNCAC nian.
Formasaun ne‟e hala‟o durante
loron ida iha Fatuhada Díli.
Atividade seluk mak UNODC
lídera diskusaun loron tolu sira
ligadu ho elaborasaun Lei Anti-
Korrupsaun no deklarasaun riku-
soin. Partisipa iha diskusaun ne‟e
reprezentante husi instituisaun
estadu hanesan sira Parlamentu Nasionál
(asesor principal sira) ne‟ebé ho asuntu ne‟e,
MP, Tribunal, PDHJ, IGE, Defensor Públiku,
MRLAP, Ministériu Justisa, MNEC, PSIC, no
mós reprezentante husi Sosiedade Sivil sira.
Diskusaun ne‟ebé fasilita husi peritu sira
UNODC ne‟e, foku iha iha konteudu konteudu
elaborasaun Lei Anti-Korrupsaun no
deklarasaun riku-soin. Iha diskusaun ne‟e,
peritu sira fahe mós sira-nia matenek no
esperiensia husi nasaun seluk liga ho asuntu
refere.
2.2 Kooperasaun ho Ajensia Anti-
Korrupsaun sira seluk
Iha pasadu CAC halo ona ligasaun di‟ak ho
insitutisaun sira Anti-Korrupsaun nian hanesan
KPK, CBIP, ICAC Hong Kong no MACA. Iha
tihan ne‟e, CAC foku ninia kooperasaun ho
ICAC Hong Kong, CBIP-Singapura no MACA-
Malaysia.
ICAC Hong Kong
Iha tinan 2019, Kooperasaun CAC konsentra ho
Komisaun Anti-Korrupsaun (ICAC) Hong
Kong nian. Tanba negosiasaun ba kooperasaun
hahú ona iha pasadu, liu-liu liga ho formasaun
ba funsioriu CAC nian, seidauk implementa
tanba problema
polítika sira rai
laran. Unidade
Kooperasaun
halo
komunikasaun
no diskusaun
sira intensivu
liga ho asuntu
haberan
kapasidade
funsionáriu
CAC nian iha
are prevensaun
Komisáriu CAC hamutuk ho Komisáriu Adj. sira
enkontru ho reprezentante husi ICAC Hong Kong
hodi estabelese kooperasaun.
31 Relatóriu Anuál CAC 2019
no sesibilizasaun públiku.
Tuir planu original CAC sei haruka funsionáriu
sira hamutuk na‟in 15 atu tuir formasaun
semana rua iha Hong Kong. Maibé tanba iha
defikuldade balun, liu-liu liga ho limitasaun
orsamentu CAC nian, ikus mai kansela planu
inisial no deside muda formasaun mai iha Díli.
Peritu sira husi ICAC Hong Kong, konkorda no
delega ekipa rua mai halo formasaun ba
funsionáriu CAC.
Konteudu formasaun refere iha área boot rua
mak, prevensaun no sensibilizasaun públiku
nian. Formasaun hala‟o iha durante semana rua
nia laran, no fahe ba etapa rua. Etapa primeiru
liga ho asuntu sensibilizasaun públiku nian
durante semana ida, no etapa daruak nian ba
asuntu Prevensaun durante semana ida.
Formasaun refere hala‟o iha fulan Agostu 2019
iha Díli.
CBIP-Singapura
CAC establese kooperasaun di‟ak ho CBIP
Singapura, ne‟ebé koñesideu nu‟udar Komisaun
Anti Korrupsaun ne‟ebé mak kleur liu iha
rejiaun asia nian. Maski la iha MoU ida formal
(tanba rekerimentu internal CPIB la admite),
maibé CAC ho CPIB iha relasaun ida di‟ak, liu-
liu iha área formasaun nian. Kada formasaun
sira, CPIB nafatin inklui CAC iha lista
partisipante nian.
Iha tinan liu-husi komunikasaun sira di‟ak,
CAC konsege haruka Xefi Unidade
Informasaun no Seguransa relasiona hodi
partisipa iha formasaun ne‟e liga ho programa
Anti-Corruption Executive. Formasaun ne‟ebé
dura semana rua ne‟e, halao iha fulan Outubru
2019. Konteudu formasaun ne‟e, liga ho área
sira investigasaun no prevensaun nian.
MACA-Malaysia
Iha pasadu CAC konsege establese MoU ho
Malaysian Anti-Corruption Commission
(MACC). Konteudu husi kooperasaun ne‟e fo
atensaun mak‟as liu iha fortifikasaun
kapasidade rekursu umanu CAC nian, tantu iha
área Prevensaun no Investigasaun nian. Tanba
MACC iha academia hanaran Malaysian Anti
Corruption Academy (MACA). Kada tinan
CAC haruka ninia funsioriu sira ba tuir
formasaun iha MACA.
Tinan ne‟e, CAC kontinua haruka ninia
funsionáriu hamutuk na‟in rua (2), Xefi
Unidade Investigasaun Kriminal no Xefi
Unidade Promósaun Valór no Integridade
partisipa iha akademia refere. Formasaun ne‟e
ho durasaun semana rua, ho ninia output
(rezultadu) mak atu hetan sertifikadu iha nivel
ezekutivu nian. Formasaun refere hala‟o iha
fulan Jullu ho durasan semana rua nia laran.
Konteudu formasaun foku iha área
Investigasaun, akuzasaun, rekolla informasaun
(servisu intelijensia nian), no prevensaun
korrupsaun.
32 Relatóriu Anuál CAC 2019
Parte V
Jestaun Institusional
Introdusaun
Programa jestaun institusionál mak atu asegura funsionamentu servisu instituisaun nian la‟o ho di‟ak no
seguru ho kapasidade rekursu umanu ne‟ebé adekuadu no integridade aas iha prestasaun servisu
públiku nian.
Diresaun Servisu Apoiu no Kooperasaun (DSAK), toma responsabilidade ba implementasaun programa
hanesan Jestaun Institusionál; Kooperasaun Institusional; Media Komunikasaun Sosiál no jestaun
rekursu umanu. Programa hirak ne‟e foka liu ba: 1) Planeamentu no relatóriu, 2) Jestaun Finanseira; 3)
Jestaun Rekursu Umanu; 4) Jestaun Patrimóniu no Lojístika; 5) Planeamentu no Relatóriu; 6) Hametin
Kooperasaun Institusional; 7) Korrdena dezenvolvimentu Estratéjia Nasionál Kombate Korrupsaun
(ENAK); 8) hala‟o auto-avaliasaun ba implementasaun UNCAC iha Timor-Leste, no 9) Divulgasaun
Informasaun Anti-Korrupsaun ba Públiku.
Implementasaun ba programa sira ne‟e, hala‟o husi unidade haat (4) hanesan Unidade Pesoal Apoiu
(UPA), Unidade Kooperasaun (UK), Unidade Jestaun Finanseira no Lojístika (UJFL) no Unidade
Planeamentu, Akizisaun no Kontratasaun (UPAK).
1. Planeamentu no Jestaun Finanseira
1.1 Planeamentu ho ninia Prosesu sira
Organiku CAC hatuur hela iha unidade ida hodi tau matan ba iha planeamentu CAC nian, ne‟ebé mak
organiza planu sira no monotoriza implementasaun planu hirak ne‟e. Determinasaun Programa no
atividade sira bazeia ba iha Planu Estratéjiku CAC 2015-2020 no Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu
Nasionál 2030. Hanesan iha insituisaun estadu sira seluk, prosesu elaborasaun planu anual, liu-husi
prosesu ida naruk, tanba planu kada instituisaun aleinde tenke aliña ba iha Planu Estratejku kada
Insituisaun no planu nasionál nian, maibé ninia orsamentu tenke reflete ba iha pakote envelope ne‟ebé
mai husi Ministériu Finansas.
Liga ho orsamentu ne‟e, CAC iha defikuldade tanba programa no PAA CAC ne‟ebé planeia tuir
natureza CAC nian, maibé ho limitasaun alokasaun envelope fiskal, limita espasu CAC atu koloka
orsamentu ba programa no atividade sira balun. Iha diskusaun no dialogu naruk ho instituisaun sira
nakait. Maski iha solusaun balun, maibé programa no atividade balun kontinua afeta husi limitasaun
OGE ba CAC.
Iha limitasaun hirak ne‟e, CAC konsege dezeña ninia programa ho Planu Asaun Annual sira, hanesan
temi iha parte dahuluk relatóriu ne‟e, no ninia aloka orsamentu ne‟ebé sei relata iha parte tuir mai.
33 Relatóriu Anuál CAC 2019
1.1 Jestaun Finanseira
2.1 Alokasaun OGE ba CAC iha tinan 2019
OGE ba CAC hodi ezekuta Programa no planu Asaun CAC 2019 hamutuk USD 1,522,765.00. iha
Totál alokasaun orsamentu ne‟e kompostu husi kategoria haat (Salariu & Vensimentu, Bens & Servisu,
Kapitál Minor, Kapitál Dezenvolvimentu) ho montante hamutuk USD USD 1,372,765.00 no Fundos
Desenvolvimento Capital Humano
(FDCH) ho montante hamutuk USD
150,000, hanesaun hatudu iha
Gráfiku 13.
Iha planu original CAC nian la iha
planu ba alokasun Kapitál
Dezenvolvimentu. Montante USD
30,000 loloos planeia aloka ba iha
Bens & Servicos iha verba (item)
manuntesaun edifisiu CAC nian.
Maibé tanba iha “failansu
komunikasaun”, tan ne‟e, montante refere tama fali ba kategoria Kapitál Desenvolvimentu iha sistema
Free-Balance nian. Iha duni esforsu atu muda, maibé la konsege tanba rejistu liu tiha ona sistema Free
Balance nian. Ikus mai, maski la iha planu alakosaun orsamentu ba kategoria Kapitál Desenvolvimento,
maibé mósu iha kategoria refere.
Enkuantu, alokasaun OGE ba iha FDCH ho montante USD 150,000, kompostu husi formasaun
profisional hamutuk USD 58, 200.00 no formasaun tékniku hamutuk USD 91,800.00. Orsamentu ne‟e,
aloka liu-husi sekretariadu FDCH. Iha implementasaun CAC koordena ho Sekretariadu FDCH.
2.2 Responsavel Ezekusaun OGE no ninia prosesu aprovasaun
Iha unidade tolu mak responsavel direita ba iha ezekusaun OGE CAC nian. Jestaun liga ho alokasaun
OGE ba kategoria Salariu & vensimentu, Bens & Servico, Kapitál Minor no Kapitál Dezenvolvimentu,
responsabiliza husi Unidade Finansas, lojistika & Patrimoniu no Unidade Planamentu, akizisaun no
kontratasaun, ne‟ebé ninia implementasaun liga ho Ministériu Finansas.
Enkuantu, koordenasaun implementasaun orsamentu ne‟ebé aloka ba iha FDCH responsabiliza husi
Unidade Pesoal Apoiu Pesoal ne‟ebé liga direta ba iha Sekretariadu FDCH iha ninia prosesu tomak
ezekusaun nian.
Ezekusaun OGE liu-husi etapa sira regorusu, ne‟ebé ninia prosesu kombina sistema internal CAC nian
no sistema Free Balance ne‟ebé mak mai husi governu liu-husi Tezouru Nasional-Ministériu Finansas
no Sekretariadu FDCH. Iha etapa lubuk ida molok halo ezekusaun.
Kada ezekusaun liu-husi proposta ne‟ebé mak tenke hetan verifikasaun husi xefi unidade no
aprovasaun husi diretór no Komisáriu Adjuntu sira tutela molok haruka ba iha Unidade Finansas nian.
Bainhira proposta too iha Unidade finansas, sei halo analiza, inklui analiza montante, molok hakaat ba
aprovasaun proposal iha nivel tuir nivel tuir mai.
$150.000
$800.695
$458.769
$83.301
$30.000
FDHC
Salariu & Vensimentu
Bens & Servicos
Kapital Minor
Kapital Dezenvolvimentu
Graffiku 13: Alokasaun OGE CAC 2019
34 Relatóriu Anuál CAC 2019
Nivel aprovasaun proposal bazeia ba ba totál montante orsamentu. Proposal ne‟ebé ho montante menus
husi USD 5000, sei aprova husi Diretór Servisu Apoiu no Kooperasaun nian, enkuantu montante
ne‟ebé liu-husi USD 5000 to‟o USD 10,000 aprova husi Komisáriu Adjuntu ba asuntu Servisu Apoiu
tékniku no Kooperasaun, no proposal ne‟ebé nia montante liu-husi USD 10,000, tenke hetan
aprovasaun husi Komisáriu.
Bainhira proposal aprova ona, finansas sei halo analiza hodi haree proposal ne‟e tama iha tipu saida
nian. Iha proposta ne‟ebé la nesesáriu liu-husi aprovzionamentu, no proposta balun ne‟ebé mak tenke
liu-husi prosesu aprovizionamentu nian ne‟ebé aplika lei aprovizionamentu no kombina ho prosesu sira
internal nian.
2.3 Ezekusaun OGE CAC tinan 2019
Gráfiku 14 hatudu ezekusaun OGE ne‟ebé aloka mai CAC iha tinan 2019. Totál ezekusaun husi
kategoria Salariu & Vensimentu, Bens & Servicos no Kapitál Minor hamutuk USD 1,151,345.14
(84%), eankuantu iha FDCH ezekusaun FDCH hamutuk USD 102,765.10 (69%).
Porsentu ezekusaun kada kategoria mak
hanesan tuir mai ne‟e:
1) Totál alokasaun ba kategoria Saláriu
no Vensimentu ho montante USD
800,695.00 konsege ezekuta USD
710,106.62 (89%). Relatoriu detallu
iha aneksu númeru 10, pajina 52-53.
2) Kategoria Bens no Servisu ho
montante USD 458,769.00 ezekuta
USD 362,281.12 (79%). Relatoriu
detallu iha aneksu númeru 11, pajina
53.
3) Kategoria Kapitál Menor ho montante USD 83,301.00 ezekuta USD 82,438.00 (99%), ho relatoriu
detallu iha aneksu númeru 12, pajina 53.
4) Kategoria Kapitál Desemvolvimentu ho montante USD 30,000.00 la ezekuta tamba razaun ne‟ebé
esplika ona iha leten.
5) Enkuantu, relatoriu detail ezekusaun FDCH iha aneksu númeru 13, pajina 54.
Aprovizionamentu no Jestaun kontratu
Durante tinan 2019, unidade planeamentu akizisaun no kontratasaun halo prosesu aprovizionamentu
hodi estabelese kontratu ho kompañia sira hamutuk haatnulu-resin-tolu (43). Informasaun detallu bele
haree iha aneksu n.º 14 pájina 55-58.
$102.765,10
$-
$82,438.00
$362.281,12
$710.106,62
FDCH
Kapital Dezenvolvimentu
Kapital Minor
Bens & Servico
Salariu & Vensimentu
Grafiku n.º14: Ezekusaun OGE CAC 2019
35 Relatóriu Anuál CAC 2019
Husi prosesu aprovizionamentu ne‟ebé CAC liu-husi Unidade Planeamentu, Akizisaun no
Kontratasaun halo konsege rekolla reseitas husi fee faan dokumentu konkursu nian hamutuk USD
1,270.00, ne‟ebé mak kompañia sira depozita direita ba iha konta bankaria CAC nian.
3. Jestaun Rekursu Umanu
CAC, liuhusi Unidade Pesoal Apoiu (UPA) mak responsavel hodi hala‟o jestaun rekursu umanu
hanesan rekrutamentu, formasaun sira inklui formasaun tékniku, formasaun profisionál no bolsu estudu
ba EAK sira hotu, avaliasaun dezempeñu funsionáriu sira no asuntu sira seluk liga ho knar no
responsabilidade husi unidade ne‟e rasik.
3.1. Estrutura foun CAC 2019 no Konsolidasaun Interna CAC
Inísiu tinan 2019, marka tan istória foun ida ba CAC, tanba PN fó pose ba Sr. Doutór Sergio de Jesus
Fernandes da Costa Hornai, nu'udar Komisáriu CAC ba mandatu datoluk, iha loron 21 Janeiru. Família
boot CAC ho ksolok boot hodi simu lideransa másimu CAC nian, tanba hein ona fulan lubuk ida.
Depois hetan pose, Sr. Komisariu hahú ho atividade lubuk ida, hanesan enkontru sira ho kuadru
diretivu, harmonizasaun programa ho planu sira, no asuntu ida ne‟ebé sai atensaun boot mak
konsolidasaun estrutura interna CAC nian. Sr. Komisáriu, halo kedas komunikasaun no koordenasaun
ho parte sira nakait, liuliu CFP, hodi hanaruk mandatu kargu xefia sira, mak Diretór na'in tolu (3) no
Xefe Unidade na'in sia (9), ba durasaun tinan rua.
Lista kargu xefia hirak ne'ebé mak hetan fiar hodi hanaruk sira-nia kargu mak hanesan tuir mai ne'e:
1) Sr. Augusto da Costa Castro, Diretór Investigasaun;
2) Sr. Carlos Bento Mau Bere, Diretór ba Servisu Apoiu no Kooperasaun;
3) Sr. Rosario S. de Araújo, Diretór Prevensaun no Sensibilizasaun;
4) Sr. Jose Verdial de Araújo, Xefi Unidade Investigasaun Kriminál;
5) Sr. Euclides Vidal Madeira, Xefi Unidade Informasaun no Seguransa;
6) Sr. Luis Ersio de Jesus Ximenes Guterres, Xefe Unidade Pesoál Apoiu;
7) Sr. Sergio Gonçalves, Xefe Unidade Planeamentu, Akizisaun no Kontratasaun;
8) Sr. João Correia do Rosario, Xefi Unidade Kooperasaun;
9) Sr. Sra. Maria V. Pereira Belo, Xefi Unidade Jestaun Finanseira no Lojístika;
10) Sra. Leonilda Rosa S. Lobato, Xefi Unidade Promosaun Valores no Integridade;
11) Sr. Antonino Alves da Cruz, Xefi Unidade Inspesaun no Monitorizasaun;
12) Sr. Cirilio Haos Loca Abi, Xefi Unidade Estudu no Avaliasaun Risku.
Iha tempu ne'ebé hanesan, lideransa másimu CAC, halo konsultasaun lubuk ida hodi nomeia adjuntu
sira tuir Lei haruka. Liuhusi prosesu ida naruk hodi rona husi parte barak, ikus mai, Sr. Komisáriu
konsege nomeia adjuntu sira tuir lei haruka hodi apoiu servisu sira CAC nian.
Kompozisaun adjuntu sira iha mandatu ne'e diferente ho mandatu sira liuba. Pozisaun ba adjuntu na'in
rua hili husi interna CAC nian, mak Sr. Dr. Augusto da Costa Castro, atuál nu'udar Diretór
Investigasaun hetan fiar nu'udar Komisáriu Adjuntu ba asuntu Investigasaun no Sr. Alexandre F.
Gusmão Freitas (Alex. Gusmão), eis Sekretáriu Ezekutivu CAC, hetan fiar nu'udar Komisáriu Adjuntu
ba asuntu Kooperasaun no Servisu Apoiu Tékniku sira. Husi esterna, Sr. Dr. Luis de Oliveira Sampaio,
36 Relatóriu Anuál CAC 2019
ne'ebé tinan barak lidera hela Justice System Monioring Program (JSMP), hetan fiar nu'udar Komisáriu
Adjuntu ba Asuntu Prevensaun no Sensibilizasaun.
CAC kompleta ninia ksolok iha loron 21 Juñu 2019, ne'ebé estrutura foun CAC mandatu datoluk, hahú
husi Komisáriu Adjuntu na‟in tolu (3), Diretor na‟in rau (2) no Xefe Unidade na‟in sia (9), hetan pose
husi Sr. Komisáriu CAC, ne'ebé asiste husi Família boot CAC, no reprezentante entidade oioin mak
hanesan governu, PN, instituisaun autónomu sira, diplomata sira, parseiru dezenvolvimentu, sosiedade
sivíl no seluk tan.
3.2 Forsa Traballu CAC iha tinan 2019
Totál forsa traballu tinan 2019 hamutuk 77, ne‟ebé kompostu husi mane 62 no feto 15 ho detallu
hanesan tuir mai ne‟e: Komisáriu na‟in 1, Komisáriu Adjuntu na‟in 3, EAK na‟in 56, Funsionáriu
kontratadu na‟in 2, Asesora Nasionál na‟in 1, Motorista na‟in 10 no Servidor na‟in 4.
Gráfiku 15, hatudu forsa
traballu iha tinan 2019,
detallu liga ho klase no
eskalaun kada funsionáriu
iha tinan 2019 bele haree iha
aneksu númeru 15, pájina 59.
Espesialista Anti Korrupsaun
tuir Dekretu lei No 24/2015,
EAK koloka ba iha
klase/grau haat. Antes koloka
ba iha klase, funsionáriu foun
sei hahú ho periodu
probatoriu durante tinan ida.
Hafoin konklui periudu
probatotiu tama mai iha 30 klase. Husi 3
0 atu ba iha 2
0 klase no graun tuir ba 1
0 klase liuhusi prosesu
ida rigorous tuir lei haruka. Funsionáriu sira ne‟ebé latama iha rejime espesial ne‟e mak hanesan
Asesora Gabinete, Ajente Administrativu, Servidor/a no motorista sira.
3.3 Rekrutamentu iha tinan 2019
Iha tinan 2019 CAC halo rekrutamentu ba asisténsia téknika mak asesor nasionál ba pozisaun ida iha
área estudu jurídiku no polítika hodi apoiu Gabinete Komisáriu no motorista na‟in haat (4) hodi fó
apoiu ba Komisáriu no Komisáriu Adjuntu sira. Husi motorista na‟in haat ne‟e, iha motorista na‟in rua
mak rekruta foun no na‟in rua promove interna husi CAC bazeia ba avaliasaun husi superior sira.
Durasaun kontratu ba motorista VIP sira ne‟e tuir mandatu Komisáriu no Komisáriu Adjuntu sira.
Prosesu rekrutamentu Asesor Nasionál bazeia ba mata-dalan husi CFP, ne‟ebé ho ni prosesu sira avizu
vaga liu-husi media eskrita no eletroniku, establese ekipa juri (direje husi Komisáriu Adjunut nu‟udar
Presidente juri no vogal sira, ne‟ebé kompostu husi Diretór Jeral na‟in rua no Xefi Unidade sira
77
4
10
2
1
19
14
23
3
1
0 10 20 30 40 50 60 70 80 90
Total
Servidor
Motorista
Funsionáriu Kontratadu
Asesor Nasionál
Funsionariu Dir. SAC
Funsionariu Dir. Prevensaun
Funsionariu Investigasaun
Komisariu Adjuntu
Komisáriu
Grafiku n.º 15 : Forsa Trabllu CAC 2019
37 Relatóriu Anuál CAC 2019
relevante no funsionáriu senior sira iha CAC) no avaliasaun hahú husi dokumentu, ezame eskrita no
intrevista, molok ba halo dezisaun finál.
Enkuantu, rekrutamentu motorista uza metodu rua liu-husi prosesu interna CAC nian. Metodu primeiru
mak halo promósaun ba motorista sira ne‟ebé eziste ona, metodu seluk mak bazeia konfiansa husi
Komisáriu no Komisáriu Adjuntu. Ninia rezultadu mak konsege promove na‟in rua no na‟in rua seluk
liu-husi kompentensia Komisáriu no Komisáriu Adjuntu sira hodi nomeia direita motorista ne‟ebé sira
iha konfiansa.
3.4 Haberan Kapasidade ba Espesialista Anti-Korrupsaun
Tinan-2019, iha atividade lubuk ida mak relasiona ho programa kapasitasaun ba EAK sira tantu iha rai-
laran no mós rai-liur. Mata-dalan kapasitasaun CAC tuir mata-dalan FDCH hanesan: 1) Formasaun
téknika; 2) Formasaun profesionál. Metodu kapasitasaun sira ne‟e hala‟o liu-husi dalan oinoin hanesan
partisipasaun iha semináriu, workshop, Konferénsia, estudu komparativu no formasaun no hasa‟e
abilitasaun literaria.
Formasaun sira ne‟ebé hala‟o durante tinan-2019 liga liu ba área espesifiku tuir natureza servisu
Komisaun nian no formasaun seluk relasiona ho koñesimentu jerál. Detallu formasaun no kursu sira
ne‟ebé hala‟o iha rai-laran no rai-liur bele haree iha aneksu 16 no 17 Pájina 59-62.
Formasaun hirak refere, balun finansia husi parseiru dezenvolvimentu sira, no balun hetan apoiu husi
FDCH no orsamentu balun iha Bens & Servisu.
3.5. Bolsu Estudu
Iha tinan 2019, ba dala uluk, CAC haruka Espesialista Anti-Korrupsaun na‟in ida hodi halo ninia
estudu iha área masteradu nian. Estudu ne‟e suporta husi governu Japaun liu-husi programa bolsu
estudu “JAPAN DEVELOPMENT SCHOLARSHIP (JDS) iha NAGOYA UNIVERSITY. Estudu ne‟e
hahú iha loron 29 fulan Agostu 2019 no planu sei termina iha loron 29 fulan 08 tinan 2021.
Programa estudu masteradu (S2) ne‟ebé mak funsionáriu iha área tékniku nian iha fakuldade CIVIL
ENGINEERING, departamentu ENVIROMENTAL ANGINEERING AND ARCHITECTURE.
Hanesnan temi ona katak, kustu hotu esutudu nian finansia husi Governu Japaun. Enkuantu, Governu
Timor-Leste (CAC) kontinua apoiu salariu kada fulan hodi sustenta familia husi funsionáriu refere iha
Timor-Leste.
4. Jestaun Patrimóniu no Lojistika
3.1 Jestaun Patrimoniu
Tuir organika CAC nian, iha sesaun ida iha Unidade Finansas, Lojistika no Patrimoniu nia okos, mak
responsabiliza ba iha jestaun Patrimoniu estadu nian iha CAC, no responsabiliza ba iha halo
manutensaun sira ne‟ebé iha ligasaun ho CAC.
38 Relatóriu Anuál CAC 2019
Jestaun Patrimoniu: Lista patrimoniu estadu ne‟ebé destaka ba iha CAC iha tinan 2019 ladun iha
diferente ho lista patrimoniu iha tinan 2018. Maski nune‟e, lista patrimoniu tinan 2019 iha aumenta
patrimoniu balun ne‟ebé sosa huso osan iha kapitál minor nian hanesan iha lista tuir mai ne‟e:
1) Landcruiser Prado kuantidade 1 ba Komisáriu CAC hodi troka karreta ne‟ebé aat tiha ona,
2) mákina halo rahun surat tahan kuantidade 1;
3) Projector SONY VPL-EX430 kuantidade 2;
4) Air compressor kuantidade 1;
5) Water pump SANYO P-H236AC kuantidade 3;
6) Water Pump SANYO P-H130B kuantidade 4;
7) Hp Pro One 600G4 kuantidade 8;
8) UPS APC-BX650LI-MS kuantidade 11;
9) AC ho kuantidade 5;
10) Armáriu Arkivu kuantidade 6;
11) Meja ne‟ebé utiliza ba servisu ho kuantidade 6;
12) no mós kadeira ba ofisiál ho kuantidade 8.
Ho nune‟e, patrimoniu CAC iha tinan 2019 iha mudansa, no favor bele haree lista patrimoniu CAC iha
aneksu númeru 18, pajina 63-68.
4.2 Manutensaun
Manutensaun ba Karreta no motorizada sira: CAC halo tuir manual mantensaun ne‟ebé mak tuir
Diresaun Nasionál Transporte nian. Manutensaun sira regular ne‟ebé aplika ba karreta sira mak
hanesan manuntesaun A, B, C no D.
Manutensaun Ekipamentu sira Eskritóriu CAC nian: Manutensaun Edisfisu CAC. Iha tinan 2019,
CAC konsege halo manutensaun edifisu CAC ne‟ebé agora utilizasaun daudaun. Enkuantu planu atu
halo manutensaun ba iha kobehouse ne‟ebé mak oferese husi governu, la konsege halo tanba ninia
osramentu hodi halo manuntensaun tama fali ba iha capital dezenvolvimentu nian, hanesan temi ona
iha leten.
4.3 Futuru Edifisu CAC Faze Dezeñu
Futuru edifisiu CAC sei iha hela faze dezeñu nian. Relasiona ho dezeñu CAC hasoru hela problema
balun, tanba dezeñu too agora seidauk konklui. Ida ne‟e mak defikuldade ki‟ik ida CAC hasoru iha
tinan 2019. Tuir loloos asuntu ne‟e ki‟ik, maibé tanba iha prosesu ne‟e iha failansu iha komunikasaun
sira, tantu iha nivel tékniku no mós iha nivel manajerial nian, ne‟ebé involve mós parte lubuk ida iha
nivel oioin.
Aleinde ida ne‟e, reponsavel kompania ne‟ebé mak lídera prosesu ne‟e, hetan defikuldade saude
ne‟ebé fo impaktu ba iha ninia prezensa iha Timor-Leste. Situasaun ne‟e mós kontribui ba iha failansu
sira komunikasaun nian. No too agora, kompania refere, la eziste ona, maibé ninia advagadu sira sei
eziste hela, hodi kontinua defende nia kliente, hodi desvia tiha prinsipiu balun iha kontratu nian.
Mandatu datoluk, estuda no nota ona problema ne‟e. Iha ona esforsu lubuk ida halo iha tinan 2019.
Esfosu hirak ne‟ebé halo liu-husi enkontru sira ho CAFI no CAFI rekomenda ona opsaun balun hodi
39 Relatóriu Anuál CAC 2019
solusiona problema ne‟e. Iha opsaun haat (4) mak hanesan (1) kontinua buka dalan hodi komunika ho
kompania refere, atu halo hotu servisu, (2) kuandu kompania refere, la bele, kontaktu ho ninia asosiadu
sira atu kontinua prosesu, (3) husu tulun ba ministériu Obras Públiku atu tulun finaliza dezenhu refere,
no ikus lius (4) mak halo tender foun hodi kontinua finaliza parte ne‟ebé seidauk konklui.
CAC kumpri rekomendasaun sira husi CAFI nian, no hahú ona ho opsaun primeiru. Iha ona
komunikasaun lubuk ida mak CAC halo ho parte sira nakait. Komunikasaun balun halo ho SERVER
no hetan katak kompania refere la ativu ona iha sistema Timor-Leste nian. Hafoin halo mós
komunikasaun ho reprezentante Kompania refere, maibé sira balun retira ona husi kompania refere,
balun fila ona ba Portugal no balun nia kontaktu la ativu. Komunikasaun mós halo ho kompania nia
na‟in nu‟udar mós diretór. Maibé tuir informasaun sei halo hela tratamentu saude iha Franca, tan ne‟e,
nia la asesu la ativu iha komunikasaun sira. Ikus liu komunikasaun halo mós nia advagadu, no hetan
resposta, maibé tarde loos. Iha fulan Dezembru 2019, CAC halo ona komunikasaun ikus hodi fo
ultimatum ba kompania refere, atu kontinua prosesu ka hakotu servisu. Kompania konsege reponde,
liu-husi ninia advogadu iha Timor-Leste ho argumentu lubuk idak, inklui hato‟o pedidu pagamentu ba
taxa no servisu adisional sira balun. Kompania mós hato‟o katak, kuandu la halo pagamentu,
kompania sei la entrega dokumentu final nian ba CAC.
CAC haree no estuda ba pedidu hirak ne‟e. Pedidu balun iha razaun, liu-liu liga ejijensia pagamentu ba
redusaun taxa ne‟ebé mak Finansas nasionál halo la tuir lei haruka. CAC kompriende sira nia ejijensia,
maski ida ladun fundamental ida. Liga ho pedidu pagamentu servisu adisional ne‟ebé sita iha karta,
CAC hare katak, la iha razaun ida forte, tanba hakat liu tiha saida mak iha kontratu.
CAC halo komunikasaun ba Finansas no mós ba CAFI, hodi klarifika argumentu sira husi kompania.
Iha duni failansu oituan liga ho obrigasaun kompania hodi selu taxa, maibé CAC labele halo
pagamentu kuandu la iha dokumentu legal ne‟ebé sai baze ba pagamentu, inklui kompania tenke
renova sira-nia dokumentu sira ho entidade sira nakait iha área ne‟e.
Prosesu la‟o daudaun hela. Negosiasaun entre CAC no kompania paradu tanba liga prosesu polítika
ne‟ebé la‟o iha rai laran. Maibé CAC sei kontinua buka dalan atu ezekuta rekomendasaun sira husi
CAFI nian, no CAC prosesa hela opsaun primeiru, kuandu la iha ona dalan, hafoin hakat fali ba iha
opsaun sira tuir mai.
Hakarak informa katak, projetu ne‟e hetan atensaun mós husi PDHJ. Instituisaun refere haruka ona
karta dezde tinan 2018 husu atu halo investigasaun. Tanba vakatura líderansa CAC, hafoin
investigasaun ne‟e komesa iha tinan 2019.
Rezultadu husi investigasaun ne‟e, PDHJ konklui katak, maski projetu ne‟e la akontese violasaun boa
governasaun iha sub-kategoria iha uza funsaun públiku atu hetan benefisiu ne‟ebe la iha direitu ka atu
kauza prejuizu ba ema seluk ne‟ebe la iha direitu, maibé akontese violasaun boa governasaun iha
kategoria ilegalidade bazeia ba materia, tanba konsidera projetu ne‟e tarde tebes, no iha ona violasaun
ba kontratu.
Tan ne‟e PDHJ, hato‟o rekomendasaun lubuk ida atu solusiona problema ne‟e tuir termu kontratu nian,
inklui koordena ho parte sira nakait hodi asegura prosesu sira bazeia ba enkudramentu legál ne‟ebé
iha.
40 Relatóriu Anuál CAC 2019
CAC nota hela rekomendasaun husi PDHJ, no halo daudaun hela ona esforsu hodi implementa
rekomendasaun ne‟e, maibé ho situasaun politika iha rai laran, kontribui mós defikuldade balun iha
prosesu ne‟e.
Servisu hirak Gabinete Komisáriu no Komisáriu Adjuntu sira
Gabinete nia papél atu fó apoiu ba servisu Komisáriu no Komisáriu Adjuntu sira hodi hadi'a liu tan
funsionamentu servisu instituisaun nian, aléin-de halo mós koordenasaun ho diresaun sira hodi
fortaleza no mantein kooperasaun di‟ak ho entidade rai-laran no rai-li'ur, liu-hosi servisu:
Apoiu Administrasaun no Asisténsia Protukoler
Administrasaun Gabinete nia atu promove efisiénsia no efetividade servisu internál no esterna nian,
durante períodu-2019.
Gabinete halo kontrola no halo rejistu arkivu eletrónika no naun eletrónika tuir kategoria dokumentu
sira nian no mós halo klasifikasaun ba dokumentu hotu-hotu ne‟ebé tama ka sai iha gabinete organiza
tuir sistema arkivu nian.
Servisu protukoler nian gabinete fó asisténsia másimu ba apoiu superior no ofisiál CAC nian ne‟ebé
halo servisu iha rai-laran no mós rai-liur.
Delegasaun CAC hola parte ativamente iha konferénsia no formasaun internasionál inklui vizita ofisiál
sira iha nasaun lubuk ida mak hanesan, Tailándia, Malázia, Hong Kong, Japaun Korea do Sul,
Indonézia, Austria. Au-mezmu tempu fó atendimentu ba bainaka VIP tuir regulamentu padraun
protokoler nasionál nian.
Servisu Asesoria
Kna‟ar Asesór ajuda superiór sira liu-husi fó konsellu ka pareses liga ba desizaun estratéjia no polítika
Komisáriu ho Komisáriu Adjuntu sira hodi trasa polítika ida ne‟ebé di‟ak ba dezenvolve, viabiliza no
sustenta instituisaun.
Komisaun Anti-Korrupsaun, iha de‟it Asesór Nasionál na'in ida, iha área jurídiku ne‟ebé tulun servisu
sira liu-husi peskiza ba lejizlasaun no informasaun liga ba matéria korrupsaun iha nasaun seluk no mós
fó konsellu ba Diresaun sira oinsá atu interpreta lei no ajuda prepara sira nia giaun servisu.
Apoiu Funsionamentu Polítika Kooperasaun
Nu‟udar komunikasaun direta ba Komisáriu no Komisáriu Adjuntu sira, servisu gabinete kontinua
fortifika ligasaun servisu hamutuk ho instituisaun no entidade sira iha rai-laran, hanesan; MP, PNTL,
CFP, PDHJ, IGE, MRLAP, Ministeríu Justisa, CEPAD, GOPAC, Universidade no entidade sira seluk.
Komunikasaun servisu ho instituisaun sirak ne‟e la'o tuir natureza servisu nian. CAC mós konsege
41 Relatóriu Anuál CAC 2019
asegura ligasaun di‟ak ho ajénsia internasionál sirak, hanesan; UNODC, Parseria Uniaun Europeia-
PFMO, UNDP, COICA, UNAFEI, GIZ no seluk tan.
Aleinde ida ne‟e, apoiu mos iha implementasaun Konvensaun Nasoens Unidas Kontra Korrupsaun
(UNCAC), dezenvolvimentu Estratéjia Nasionál Anti-Korrupsaun, no projetu Dezeñu Instalasaun
Edifísiu CAC.
Atividade sira Komisariu iha tinan
2019
Iha atividade lubuk ida mak
Komisariu ho Adjuntu hala‟o hodi
direze no koordena atividade sira
CAC nian durante tinan 2019. Iha
atividade lubuk ida mak halo,
hanesan; Reuniaun sira interna nian,
partisipasaun serimónia sira tantu
nasionál no internasionál nian,
enkontru ho instituisaun estadu no
NGO, Enkontru ho parseria no
ajénsia internasionál sira, sai oradór
ba programa sira prevensaun no
sensibilizasaun nian, enkontru ho
korpu diplomata sira, audiénsia ho
Órgaun Soberanu no sai Oradór iha
eventu balun internasionál nian.
Frekuénsia husi atividade hirak
hanesan hatudu iha gráfiku 16.
1
6
8
13
22
33
36
54
0 50 100
Orador Internasionál
Audiénsia ho Orgaun Soberanu
Enkontru ho Korpu Diplomátiku
Orador Nasionál (Sensibilizasaun)
Enkontru ho Ajénsia Internasionál
Enkontru ho InstituisaunEstadu/NGO
Partisipasaun SerimóniaNasionál+Internasionál
Reuniaun Internais
Grafiku 16 : Atividade Komisariu iha servisu Kooperasaun
Vizita ofisiál Komisáriu
CAC hamutuk ho Komisáriu
Adj. sira ba orgaun soberanu
sira hodi aprezenta programa
CAC liga ho asuntu sira
prevensaun nian, liuliu
dezenvolvimentu Estratéjia
Nasional Anti-Korrupsaun.
42 Relatóriu Anuál CAC 2019
Parte IV
Dezafiu no rekomendasaun sira
1. Dezafiu sirak
Dezafiu hirak ne‟ebé CAC hasoru mak hanesan tuir mai:
1) Sei iha lakuna balun iha enkuadramentu legál ba prevene no kombate korrupsaun, ne‟ebé
prejudika servisu balun CAC nian iha terrenu.
2) Rejistrasaun ba dadus sira hanesan rai, uma, plantasaun, animais domestíka boot, karreta no
motorizada iha territóriu laran tomak ne‟ebé mak seidauk di‟ak nune‟e difikulta CAC hodi define
no identifika riku soin sira husi suspeitu no arguidu sira ne‟ebé mak hetan husi dalan legítimu no
ilegítimu.
3) Seidauk iha mekanismu ne‟ebé mak di‟ak husi Banku sira hodi limita frekuensia no montante
levantamentu numeráriu nune‟e ema barak mak seidauk utiliza sistema bankária hodi halo
pagamentu tanba ne‟e difisil atu detekta pagamentu ilegítimu sira tanba halo ho modu numeráriu
(cash system).
4) Seidauk iha implementasaun ba lei no 2/2009 kona-ba protesaun testemuña hodi fo protesaun ba
sasin no denusiante sira ne‟ebé mak hato‟o Denúnsia ba CAC. CAC laiha meus ne‟ebé adekuadu
hodi fo protesaun ba denúnsiante ho sasin sira, liu-liu bainhira hetan ameasa husi nia superior sira
ne‟ebé bele afeta ba sira nia servisu no seguransa moris.
5) CAC sei menus hela rekursu sira espesifiku no ekipamentu sira neébe adekuadu hodi halaó ninia
funsaun. Ho limitasaun aloka OGE ba CAC, sei defikulta CAC atu ezerse ninia funsaun tuir lei
haruka.
6) Disponibilidade ba dadus kona ba riku soin sira husi suspeitu no arguidu sira iha Instituisaun sira
rai-laran nian menus liu.
7) Seidauk iha sistema arquivamentu ba dokumentu ne‟ebé di‟ak husi entidade estado (Direita no
Indireita), tanba ne‟e bainhira CAC rekizita dokumentu sempre fornese la tuir tempu ne‟ebé mak
determina.
8) Tranzasaun finanseira ilegítimu sira dala barak akontese iha jurisdisaun estranjeira nian nune‟e
dificil atu detekta tamba CAC seidauk iha meus no rekursu sufisiente hodi halo kontrolu ba iha
akontesimentu sira ne‟e iha jurisdisaun estranjeira nia área no lokalidade.
9) Maioria Kompañia privadu sira seidauk estabelese di‟ak sira nia sistema finanseiru ka
kontabilidade ne‟ebé bele Prodús sira nia relatóriu finanseira anual nune‟e difikulta investigador
sira atu hatene riku soin, tusan, kapitál, rendimentu, despeza no lukru ne‟ebé mak iha durante tinan
ida nia laran nune‟e labele detekta despeza ilegitimu sira no mós montante ne‟ebé mak sira tenke
selu ba estadu.
10) Koñesimentu sasin sira nian kona ba CAC nia servisu ne‟ebé mak sei menus nune‟e afeita ba
kooperasaun sasin nian liu-liu sira ne‟ebé mak laos funsináriu públiku. Parte seluk kazu ne‟ebé
laos kabe ba kompeténsia CAC nian mós sidadaun sira lori mai hato‟o hotu ba CAC.
43 Relatóriu Anuál CAC 2019
2. Rekomendasaun Sirak
Liu-husi relatóriu ida-ne‟e Komisaun hakarak hato‟o rekomendasaun sirak hanesan tuir mai ne‟e:
1) Krime Korrupsaun komesa buras daudaun ona iha Timor-Leste. Tan nesesidade boot lejislasaun
sira espesifiku hodi prevene no kombate korrupsaun iha setór públiku no mós privadu. Tan ne‟e,
CAC ho haraik-an husu ba Parlamentu Nasionál atu finaliza Lei Anti-Korrupsaun no Lei
Deklarasaun riku soin neébe naí deputadu/a sira investe ona tempu no rekursu barak asuntu neé;
2) Ministériu relevante sira atu estabelese politika ida integradu hodi halo rejistrasaun no
sertifikasaun ba dadus riku soin sira, tantu móveis no imóveis;
3) Hadia polítika inkluzaun finanseira hodi nune‟e ema hotu bele iha asesu ba banku sira atu limita
movimentu osan numerariu ho montante boot iha liur, nune‟e bele prevene pagamentu ilegitimu
sira ne‟ebé mak bele hamósu korrupsaun;
4) Husu ba Ministériu no insituisaun relevante (Entidade públiku no privadu) ne‟ebé mak
supervisiona setór privadu atu kria sistema no mekanismu hodi fó atensaun ba iha kompañia sira
atu estabelese sistema kontabilidade ne‟ebé di‟ak no relatóriu finanseiru anuál hodi deklara lo-los
despeza, rendimentu no lukru nune‟e bele ajuda autoridade Polisial no Judisiáriu sira iha servisu
investigasaun kriminál nian;
5) Fo protesaun no promove ba funsionáriu públiku sira ne‟ebé hato‟o denúnsia ka Denúnsia kazu
krime korrupsaun ba entidade sira relevante.
6) Husu no fo hanoin ba entidade esatadu hotu (direita no indireita) atu asegura jestaun
arquivamentu .
7) Husu ba Ministériu Justisa hodi toma inisiativa harii komisaun ba implementasaun Lei protesaun
testemuña (lei no 2/2009) hodi nune‟e testemuña sira sente seguru bainhira fó sira nia depoimentu
iha prosesu investigasaun no julgamentu iha tribunal.
8) Husu ba ministériu sira relevante atu halo estudu ida klean hodi identifika problema sira iha
fronteira, hodi asegura seguransa ba movimentu no atividade ema no sasaen.
9) Husu ba ministériu kompetente atu dezenvolve sistema eletroniku ba pagamentu sira iha fronteira
terrestre, portu no airoportu sira.
10) Husu ba ministériu/insituisaun sira relevante atu halo asaun sira nesesariu tuir lei ba funsionáriu
sira destakadu iha munisípiu, postu no suku ne‟ebé kontinua simu saláriu, maibe abandona sira-
nia servisu ho tempu naruk.
44 Relatóriu Anuál CAC 2019
Aneksu sira
Aneksu 1: Deskrisaun detallu kona-ba programa, sub-programa no atividade sira 2019.
Programa 1: Jestaun Institusionál
Sub-programa 1.1: Jestaun Rekursu Umanu ho nia atividade prinsipál hanesan:
1. Rekruta Pesoal hodi fó apoiu ba servisu rutina sira CAC nian
2. Formasaun Téknika
3. Formasaun Profisional
4. Bolsu Estudu
5. Formasaun Indusaun
6. Tes Integridade
7. Seguransa Sosiál
8. Haforsa Learning Center
9. Avaliasaun formasaun
Sub-programa 1.2: Arkivamentu ho nia atividade tolu ne‟ebé atu halo iha 2019 mak hanesan:
10. Akizisaun ekipamentu arkivu nian
Dezenvolve SoP arkivu nianHadia arkivamentu
Sub-programa 1.3: Jestaun finanseira ho ninia atividade sira ne‟ebé mak atu halo durante tinan-2019
hanesan deskreve tuir mai ne‟e:
11. Atende proposta husi diresaun
12. Atende relatóriu husi diresaun
13. Prodús PR & CPV
14. Prodús obligasi no PRT
15. Realizasaun pagamentu
16. Kontrola ezekusaun fundu maneiu
17. Kordena no kontrola ezekusaun OGE CAC
18. Hadia liutan sistema accounting interna CAC nian
19. Prodús relatóriu ezekusaun orsamentu
20. Koordena uudit interna
Sub-programa 1.4: Jestaun Patrimóniu no Lojístika ho ninia atividade principal sira ne‟ebé mak atu
halo iha tinan-2019 hanesan tuir mai ne‟e:
21. Manutensaun veikulu sira
22. Jestaun uza veikulu sira
23. Manutensaun edifísu no ekipamentus CAC
24. Jestaun inventariu
25. Jestaun armazem
26. Akizisaun materiál eskritóriu CAC n (B/S, KM)
27. Kordena alineasaun leilaun
45 Relatóriu Anuál CAC 2019
Sub-programa 1.5: Planeamentu no relatóriu ho ninia atividade prinsipál sira ne‟ebé mak atu halo iha
tinan-2019 hanesan deskreve tuir mai ne‟e:
30. Koordena auditoria internal ba implementasaun programa durante tinan-ualu (8) ezisténsia CAC
iha Timor-Leste
31. Implementasaun auditoriu internal CAC
32. Relatóriu finál auditoria
33. Koordena no organiza elaborasaun PAA
34. Monitorizasaun implementasaun programa no atividade anuál CAC nian
35. Koordena preparasaun avaliasaun no relatóriu sira trimestrál no anuál.
36. Halo revizaun ba planu estratéjiku CAC 2020-2030
Sub-programa 1.6: Akizisaun no kontratasaun ho nia atividade prinsipál tolu ne‟ebé mak atu realiza
iha tinan-2019 hanesan sita tuir mai ne‟e:
37. Dezemvolve baze de dadus ba fornesedór sirak
38. Halo koordena no organiza akizisaun materiál no ekipamentu sira ba apoiu servisu EAK no halo
publikasaun ba avizu tenderizasaun, rekrutamentu nsst.
39. Kontratasaun
Programa 2: Kooperasaun
Sub-programa 2.7: Hametin kooperasaun institusionál ho nia atividade prinsipál sira hanesan sita tuir
mai ne‟e:
40. Avaliasaun kona-ba servisu koperasaun sira ne'ebé establese ona
41. Promove no haforsa koperasaun iha rai laran no rai liur iha ambitu luta kontra korrupsaun
42. Komunika no koordena formasaun sira internasionál
43. Partisipa enkontru ho karakter obrigatóriu no offisial sira
44. Administra no kordena protokoler Gabinete Komisáriu sira nian
Sub-programa 2.8: Estratéjia Nasionál Anti-Korrupsaun (ENAK) ho nia atividade sira hanesan:
45. Establese grupu servisu
46. Organiza enkontru no workshop nasionál ba prosesu dezenvolvimentu Planu Estratéjia Nasionál
Kombate Korrupsaun (ENAK)
47. Dezenvolve Esbosu ENAK
48. Sosiálizasaun no workshop esbosu finál
Sub-programa 2.9: Avaliasaun no sosiálizasaun rezultadu UNCAC ho nia atividade prinsipál sira
hanesan sita tuir mai ne‟e:
49. Kontinua no fináliza implementasaun avaliasaun UNCAC kapitulu II no V ba siklu daruak
50. Enkontru Implementasaun Review Group (IRG) UNCAC iha Vienna
51. Follow up rekomendasaun sira husi avaliasaun UNCAC nian
Programa 3: Media no Komunikasaun
Sub-programa 3.10: Divulgasaun informasaun anti korrupsaun ba públiku ho nia atividade sira
hanesan deskreve tuir mai ne‟e:
46 Relatóriu Anuál CAC 2019
52. Upgrade/atualiza website CAC
53. Divulga valór anti-korrupsaun liu-husi rede (media) sosiál
54. Rekolla no dokumenta informasaun sira anti-korrupsaun nian husi media sira seluk
55. Publicação buletin integridade CAC
56. Prodús news letter anti-korrupsaun
57. Divulgasaun informasaun anti-korrupsaun liu-husi media sira konvensional nian
58. Design (gráfiku) materia anti-korrupsaun
Programa 4: Prevensaun no Sensibilizasaun
Sub-programa 4.11: Estudu no análize risku ho nia atividade sira hanesan tuir mai ne‟e:
59. Fináliza elaborasaun no implementasaun paktu integridade
60. Diagnosa institusionál kona ba risku sira korrupsaun (Baseline Study ba ENAK)
61. Estudu subvenssaun públika
62. Estudu ba efetividade servisu instituisaun públiku (uza CIA Methods)
Sub-programa 4.12: Sensibilizasaun iha setór edukasionál ho nia atividade sira mak atu implementa
iha tinan 2019 hanesan tuir mai ne‟e:
63. Sensibilizasaun anti-korrupsaun ba EBC no ES
64. Sensibilizasaun anti-korrupsaun iha Ensinu Superior
65. Sensibilização valór sira anti-korrupsaun iha sentru formasaun sira
Sub-programa 4.13: Sensibilizasaun iha setór edukasionál ho nia atividade sira hanesan:
66. Sensibilizasaun anti-korrupsaun ba formador no administrador eskola sira
67. Sensibilizasaun ba asossiasaun no ONG sira no organiza camp promotor foin-sa'e anti-korrupsaun
68. Sensibilizasaun kona-ba papel líder komunitária sira hodi prevene no kombate korrupsaun.
69. Sensibilizasaun ba públiku iha loron komemorativu sira
Sub-programa 4.14: Dezenvolve modula no materia anti-korrupsaun ho nia atividade prinsipál rua
ne‟ebé atu implementa iha 2019 mak hanesan:
70. Dezenvolve modulu anti-korrupsaun ba estudante sekundária, superior no funsionáriu públiku
71. Sensibilizasaun ba asossiasaun no ONG sira
Sub-programa 4.15: Inspesaun no monitorizasaun ho nia atividade prinsipál sira ne‟ebé mak atu
implementa iha tinan 2019 hanesan tuir mai ne‟e:
72. Halo revizaun manuál inspesaun no monitorizasaun
73. Monitorizasaun ba projetu medium no grande sira, inklui projetu sira ne'ebé hetan ajudikasaun
direita.
74. Inspesaun ba utilizasaun bens, moveis no imoveis iha ministériu rua ne'ebé indentifikadu
(programadu)
75. Sosiálizasaun rezultadu monitorizasaun no inspensaun ba setór públiku
76. Hala'o semináriu ho funsionáriu SERVE kona-ba prevensaun korrupsaun koleksaun taxa no
lisensa
47 Relatóriu Anuál CAC 2019
77. Sensibilizasaun prevensaun korrupsaun ho setór privadu ne'ebé manan tender husi OGE nian.
Programa 5: Investigasaun
Sub-programa 5.16: Investigasaun kriminál iha ezersísiu funsaun públika ho nia atividade prinsipál
rua ne‟ebé mak atu konklui iha tinan 2019 hanesan tuir mai ne‟e:
78. Kondusaun inkéritu
79. Koordenasaun no konsultasaun ho Prokurador Titular ba kasu
Programa 6: Informasaun, Análize Kriminál no Seguransa
Sub-programa 6.17: Informasaun ho nia atividade prinsipál tolu ne‟ebé mak atu konklui iha tinan
2019 hanesan tuir mai ne‟e:
80. Estabelese rede informasaun anti-korrupsaun
81. Deteksaun ba pratika korrupsaun
82. Atendimentu ba denúnsia husi públiku
Sub-programa 6.18: Análize informasaun kriminál ho nia atividade sira hanesan tuir mai ne‟e:
83. Estabelese sistema informátika ba jestaun informasaun kazu
84. Estabelese ekipa análize informasaun
85. Análize informasaun
Sub-programa 6.19: Seguransa ba ema, ekipamentu no dokumentu sira hotu ho nia atividade
prinsipál sira ne‟ebé mak atu konklui iha tinan 2019 hanesan tuir mai ne‟e:
86. Dezenvolve Standard Operational Procedures (SOP)
87. Dezenvolve sistema seguransa integradu
88. Asegura materiais, pessoais no arquivas
89. Apoiu seguransa no atividades konjunta ho entidades polisiais sira seluk
90. Medidas operasionais
Programa 7: Salariu & Vensimentu
Sub-programa 7.20: Saláriu ba Komisáriu no Komisáriu Adjuntu sira durante tinan 2019 hanesan tuir
mai ne‟e:
91. Saláriu ba Komisáriu
92. Saláriu ba Komisáriu Adjuntu sira
Sub-programa 7.21: Saláriu ba Diretór sira durante tinan 2019 hanesan tuir mai ne‟e:
93. Saláriu ba Diretór Investigasaun
94. Saláriu ba Diretór SAC no Diretór Prevensaun no Sensibilizasaun
Sub-programa 7.22: Saláriu ba Xefe Unidade sira durante tinan 2019 hanesan tuir mai ne‟e:
95. Saláriu ba Xefe Unidade Diresaun Investigasaun
96. Saláriu ba Xefe Unidade sira iha Diresaun SAC no Diresaun PS
Sub-programa 7.23: Saláriu ba EAK sira durante tinan 2019 hanesan tuir mai ne‟e:
48 Relatóriu Anuál CAC 2019
97-99. Saláriu ba EAC iha Diresaun Investigasaun
100-105. Saláriu ba EAC iha Diresaun DSAK no DPS
Aneksu 2: Planu Servisu ENAK
49 Relatóriu Anuál CAC 2019
Aneksu 3: Sensibilizasaun ba estudante eskola EBC sira
N.º Naran Eskola Implementasaun Feto Mane Totál
1 Ensinu Basico Central (EBC) Biadila
Cailaco
10/04/2019 38 35 73
2 Ensinu Basico Central (EBC), Balibo 11/04/2019 58 35 93
3 Ensinu Basico Central, Seloi 24/04/2019 57 38 95
4 Ensinu Basico Central (EBC), Daisoli 25/04/2017 39 32 71
5 Ensinu Basico Central (EBC), Salele 03/09/2019 44 48 92
6 Ensinu Basico Central (EBC), Fatululik 04/09/2019 46 54 10
0
7 Ensinu Basico Central (EBC), Maucatar 05/09/2019 39 66 10
5
8 Ensino Basico Central Mehara 30/09/2019 21 15 36
9 Ensino Basico Central Com 03/10/2019 64 61 12
5
10 Ensino Basico Central Leusari 05/10/2019 57 26 83
Totál partisipantes 463 410 87
3
Aneksu 4: Lista Sensibilizasaun ba Estudante Eskola Sekundária sira
N.º Naran Instituisaun Implementasaun Feto Mane Totál
1 Eskola Sekundária Tékniku Vokasionál Becora 9/01/2019 198 202 400
2 Eskola Sekundária Jerál 4 Setembru-Díli 25/01/2019 18 9 27
3 Eskola Tékniku Vokasionál 28 Novembru
Becora
12/02/2019 64 54 118
4 Ensino Tékniku Vokasional Malibaka Yamato,
Maliana Vila
09/04/2019 29 11 40
5 Ensinu Tékniku Vokasional Lacalori Cailaco 10/04/2017 10 10 20
6 Ensinu Sekundária Jerál Paralelo, Seloi 24/04/2019 56 21 77
7 Ensinu Tékniku Vokasional Claret Salele 03/09/2019 13 57 70
8 Ensinu Sekúndaria Jerál Seran Cotek, Suai 07/09/2019 58 14 72
9 Ensinu Sekúndaria Katolika Ave Maria Suai 07/09/2019 43 37 80
10 Ensino Sekundária Lere Anan Timur, Lospalos 30/09/2019 11 16 27
11 Ensino Sekundária 01 Lautem 04/10/2019 160 138 298
Totál partisipantes 660 569 1229
50 Relatóriu Anuál CAC 2019
Aneksu 5: Lista Sensibilizasaun ba Estudante Ensinu Superior sira
N.º Instituisaun Implementasaun Feto Mane Totál
1 Sensibilizasaun ba estudante universitáriu,
UNPAZ
26/01/2019 234 293 527
2 Sensibilizasaun ba estudante universitáriu,
IOB
06/02/209 159 156 315
3 Sensibilizasaun ba estudante universitáriu,
Institutu Superior Cristal
22/02/2019 80 102 182
4 Sensibilizasaun ba estudante universitáriu,
Institutu Professional de Canossa
07/03/2019 21 18 39
5 Sensibilizasaun ba estudante universitáriu
UNTL(Fakuldade Edukasaun)
15/11/2019 112 64 176
Totál partisipantes 606 633 1239
Aneksu 6: Sensibilizasaun ba partispante Sentru Formasaun sira
N.º Instituisaun implementasaun Feto Mane Totál
1 Sentru Formasaun Fundasaun Uma
Enkorazamentu Maliana Vila
12/04/2019 18 3 21
2 Sentru Formasaun Instituto Profesores Marista,
Baucau
12/04/2019 47 20 67
3 Sentru formasaun Xanana Reading Room 10/05/2019 40 45 85
4 Sentru Formasaun Sols Lospalos 03/10/2019 16 19 35
5 Sentru Formasaun Sols Lautem 04/10/2019 17 20 37
6 Sentru Formasaun Sols Centre Becora, Díli 26/11/2019 244 137 381
Totál partisipantes 382 244 626
Aneksu 7: Lista Sensibilizasaun ba Formador no Administrador Eskola Sira
N.º Naran Eskola Implementasaun Feto Mane Totál
1 Ensinu Tékniku Vokasional (TEKVOK)
Malibaka Yamato Maliana Vila
09/04/2019 2 12 14
2 Ensinu Basico Central (EBC) Biadila Cailaco 10/04/2019 1 11 12
3 Ensinu Tékniku Vokasional (TEKVOK)
Lakalori Cailaco
10/04/2019 4 4
4 Ensinu Basico Central (EBC) Balibo 11/04/2019 5 4 9
5 Ensinu Basico Central Seloi 24/04/2019 1 11 12
6 Ensinu Basico Central (EBC) Daisoli 25/04/2019 2 18 20
7 Ensinu Sekundária Jerál Seloi 24/04/2019 - 3 3
8 Ensinu Tékniku Vokasional Claret Salele 03/09/2019 3 10 13
9 Ensinu Basico Central (EBC) Salele 03/09/2019 9 14 23
10 Ensinu Basico Central (EBC) Fatululik 04/09/2019 1 6 7
51 Relatóriu Anuál CAC 2019
11 Ensinu Basico Central (EBC) Maucatar 05/09/2019 2 8 0
12 Ensinu Sekundária Jerál Seran Cotek, Suai 07/09/2019 2 16 18
13 Ensinu Sekundária Katolika Ave Maria Suai 07/09/2019 5 7 12
14 Mestre/a husi eskola Ensino Basico Central
Mehara
30/09/2019 7 30 37
15 Mestre/a husi eskola Ensino Sekundária Lere
Anan Timor Lospalos
30/09/2019 16 19 35
Totál partisipantes 56 173 229
Aneksu 8: Lista Sensibilizasaun ba Promotor Foinsáe Anti-Korrupsaun sira
N.º Deskrisaun Implementasaun Feto Mane Totál
1 Semináriu ba Juventude sira iha Munisípiu
Aileu
29/04/2019 40 47 87
2 Semináriu ba Juventude sira iha Munisípiu
Ainaro
31/07/2019 37 44 81
3 Semináriu ba Juventude sira iha Munisípiu
Covalima
29/07/2019 62 47 109
4 Semináriu ba Juventude sira iha Munisípiu
Bobonaro
16/10/201 51 43 94
5 Semináriu ba Juventude sira iha Munisípiu
Lautem
22/10/2019 68 37 105
6 Semináriu ba Juventude sira iha Munisípiu
Viqueque
24/10/2019 46 30 76
Totál partisipantes 304 248 552
Aneksu 9: Lista Sensibilizasaun kona-ba papel líder komunitária sira hodi prevene no kombate
korrupsaun
N.º Deskrisaun Implementasaun Feto Mane Totál
1 Workshop ho Líder Komunitária Postu
Administrativu Hato-Udo
2/08/2019 12 33 45
2 Workshop ho Líder Komunitária Postu
Administrativu Tilomar
03/09/2019 14 40 54
3 Workshop ho Líder Komunitária Postu
Administrativu Fatululik
04/09/2019 11 40 51
4 Workshop ho Líder Komunitária Postu
Administrativu Maucatar
05/09/2019 10 48 58
5 Workshop ho Líder Komunitária Postu
Administrativu Tutuala
01/10/2019 21 39 60
6 Workshop ho Líder Komunitária Postu
Administrativu Lautem
2/10/2019 9 48 57
7 Workshop ho Líder Komunitária Postu 14/11/2019 11 31 42
52 Relatóriu Anuál CAC 2019
Administrativu Dom Aleixo
8 Workshop ho Líder Komunitária Postu
Administrativu Cristo Rei
19/11/2019 20 46 66
Totál partisipantes 108 325 433
Aneksu 10: Ezekusaun Saláriu no Vensimentu CAC tinan 2019
1) Saláriu ba Komisáriu & Komisáriu Adjuntu sira
Deskrisaun Totál
Ema Durasaun
Saláriu
mensal/
Ema
Orsamentu 2019 ($ 800,695.00)
Alokasaun Ezekusaun Balansu (Saldo)
Komisáriu 1 12 $ 4,000.00 $ 8,000.00 $ 47,928.05 $ 71.95
Komisáriu Adjuntu 3 7 $ 3,500.00 $ 26,000.00 $ 77,901.51 $ 48,098.49
Totál Saláriu ba Komisáriu no Komisáriu Adj sira $ 174,000.00 $ 125,829.56 $ 48,170.44
2) Saláriu Diretór Sira CAC
Diretór Investigasaun 1 5 $ 1,323.70 $ 16,882.40 $ 6,618.50 $ 10,263.90
Diretór DSAK no
Diretór DPS 2 12 $ 1,197.70 $ 30,740.80 $ 30,740.80 $-
Totál Saláriu ba Kargu Diretór sira CAC $ 47,623.20 $ 37,359.30 $ 10,263.90
3) Saláriu Xefe Unidade sira
Xefe Unidade DI 2 12 $ 1,243.20 $ 31,762.80 $31,692.80 $ 70.00
Xefe Unidade DSAK
no DPS 7 12 $ 1,117.20 $ 93,844.80 $ 100,340.80 $ (6,496.00)
Totál Saláriu ba Kargu Saláriu Xefe Unidade sira $ 125,607.60 $ 132,033.60 $ (6,426.00)
4) Saláriu ba Espesialista Anti-Korrupsaun (EAK)
Saláriu ba EAC iha
Diresaun
Investigasaun, 1a
Klase, 2a Eskalaun
7 12 $ 981.00 $ 91,224.00 $ 86,491.99 $ 4,732.01
Saláriu ba EAC iha
Diresaun
Investigasaun, 2a
Klase, 2a Eskalaun
5 12 $ 806.00 $ 53,785.00 $ 51,965.00 $ 1,820.00
Saláriu ba EAC iha
Diresaun
Investigasaun, 3a
Klase, 2a Eskalaun
9 12 $ 719.00 $ 81,946.20 $ 82,539.00 $ (592.80)
Saláriu ba EAC iha
DSAK no DPS, 1a
Klase, 1a Eskalaun
1 5 $ 855.00 $ 11,065.00 $ 4,275.00 $ 6,790.00
Saláriu ba EAC iha
DSAK no DPS, 2a
Klase, 2a Eskalaun
1 12 $ 715.00 $ 9,245.00 $ 9,245.00 $ -
53 Relatóriu Anuál CAC 2019
Saláriu ba EAC iha
DSAK no DPS, 3a
Klase, 2a Eskalaun
17 12 $ 610.00 $ 133,960.00 $ 133,960.00 $ -
Saláriu ba EAC iha
DSAK ho DPS, 3a
Klase, 3a Eskalaun
1 7 $ 628.00 $ 4,974.00 $ 4,733.17 $ 240.83
Saláriu ba EAC iha
DSAK no DPS
Sensibilizasaun, 3a
Klase, 4a Eskalaun
5 12 Lista Saláriu
husi Payroll $ 41,675.00 $ 1,675.00 $ -
Totál Orsamentu $ 36,664.20 $ 414,884.16 $ 12,990.04
Grand Totál Orsamentu Salarial $ 800,695.00 $ 710,106.62 $ 90,588.38
Aneksu 11-12: Ezekusaun kada item iha kategoria SV, BS, KM no KD tuir Free Balance ( 23 Dez
2019) iha USD
Item Deskrisaun Alokasaun Aktuál Obligasau
n
Komit
mentu
Balansu FB %
600 Saláriu 800,695.00 710,106.02 0.00 0.00 90,588.98 89%
1. Saláriu 800,695.00 710,106.02 0.00 0.00 90,588.98 89%
620 Local Travel 46,928.00 38,628.84 0.00 0.00 8,299.16 82%
625 Overseas Travel 24,527.00 22,176.15 0.00 0.00 2,350.85 90%
630 Training/Workshop 51,488.00 40,923.30 0.00 0.00 10,564.70 79%
640 Utilities 81,656.00 66,632.77 0.00 0.00 15,023.23 82%
650 Vehicle Operation
Fuel
28,500.00 28,500.00 0.00 0.00 0.00 100%
651 Vehicle Maintenance 31,933.00 31,758.60 174.40 0.00 0.00 99%
660 Office Stationery &
Supplies
15,000.00 13,701.00 306.00 0.00 993.00 91%
670 Operational Material
e Supplies
4,800.00 4,251.00 0.00 0.00 549.00 89%
690 Maintenance of
Equip. & Building
31,000.00 26,471.66 2,476.78 0.00 2,051.56 85%
700 Operational
Expenses
12,657.00 12,007.80 0.00 0.00 649.20 95%
705 Professional
Services
106,110.00 62,970.00 0.00 0.00 43,140.00 59%
706 Translation Services 5,000.00 0.00 0.00 0.00 5,000.00 0%
710 Other Miscellaneous
Services
19,170.00 11,760.00 2,942.50 47.90 4,419.60 61%
54 Relatóriu Anuál CAC 2019
2. Bens Servisus 458,769.00 359,781.12 5,899.68 47.90 93,040.30 78%
810 Purchase of Vehicles 61,250.00 61,200.00 0.00 0.00 50.00 100%
820 EDP Equipment 11,500.00 11,438.00 - 0.00 62.00 99%
850 Other Miscellaneous
Equipment
2,600.00 2,175.00 0.00 0.00 425.00 84%
860 Fumiture & Fittings 3,250.00 3,150.00 - 0.00 100.00 97%
870 Office Equipment 3,700.00 3,495.00 0.00 0.00 205.00 94%
890 Water Equipment 1,001.00 980.00 0.00 0.00 21.00 98%
3. Kapital Minor 83,301.00 81,458.00 0.00 0.00 863.00 98%
900 Infranstructure
Assets
30,000.00 0.00 0.00 0.00 0.00 0.00
4. Kapital Dezenvol. 30,000.00 0.00 0.00 0.00 0.00 0.00
Totál 1,372,765.00 1,151,345.14 5,899.68 47.90 215,472.28 84%
Aneksu 13: Ezekusaun FDCH CAC tinan 2019 USD
No Deskrisaun Alokasaun Ezekusaun Balansu
1 Internal Audit/Auditoria Interna 21,280.00 - 21,280.00
2 Post Certificate in Corruption Studies/Pós-Certificado
em Estudos de Corrupção 19,770.00 10,454.02 9,315.98
3 Curso da Língua Inglesa, Portuguesa e Tetum 17,470.00 17,125.00 345.00
4 Formação “layout” e Edição de vídeo 6,540.00 6,540.00 -
5 Gestao, finacas, contabilidade e logistica e parimonio 6,600.00 6,600.00 -
6 Tecnologia de Informação (IT) (Programação
Forensica e Networking) 7,100.00 6,008.00 1,092.00
7 Metodologia de pesquisa 20,000.00 20,000.00 -
8 Especialista anti-corrupção 25,000.00 11,850.00 13,150.00
9 Curso de Inteligencia Senior 6,100.00 4,705.30 1,394.70
10 Recurso Humano, Administração e arquivo 20,140.00 20,140.00 -
Totál 150,000.00 103,422.32 46,577.68
55 Relatóriu Anuál CAC 2019
Aneksu 14: Lista kontratasaun no Akizisaun liu-husi prosesu Aprovizionamentu
N.º Deskrisaun ba Projetu Montante
CPV USD
Montante
Kontratu
USD
Pagamentu Final
Tuir Fatura Orijinál
(Invoice) USD
Balansu
saldu (fila-
ba kofre
Estadu)
USD
Kompañia
(Ajudikatáriu )
1 Fornese servisu reparasaun no manutensaun ba
AC ho eletrisidade CAC
1,298.00 1,298.00 1,298.00 - Laclo Anan Tecnologia,
Unipessoal Lda
2 Publikasaun Avisu sira CAC nian iha Jornal 1,200.00 1,200.00 1,200.00 - Timor Post, S.A
3 Fornesimentu Jornal Nasionál Timor Post ba
CAC
1,232.00 1,232.00 1,232.00 - Timor Post, S.A
4 Fornesimentu Jornal Nasionál Diáriu ba CAC 943.00 943.00 943.00 - GMN Grupo de Media
Nacional, Lda
5 Fornese Materiál Eskritóriu (Office Stationary
Supplies)
15,000.00 11,621.00 11,621.00 3,379.00 Sun Timor, Lda
6 Fornese Materiál Limpeza (Cleaning and
Sanitations Services)
3,895.00 2,129.00 2,129.00 1,766.00 Sun Timor, Lda
7 Fornesimentu pesa karreta no Manutensaun 18,933.00 18,933.00 18,933.00 - Diamond Work shop,
Lda
8 Adisional Orsamentu ba Fornesimentu pesa
karreta no Manutensaun
6,000.00 6,000.00 5,966.00 34.00 Diamond Work shop,
Lda
9 Emprime Relatóriu Anuál CAC 2018 ba
Parlamentu Nasional (PN)
1,350.00 650.00 650.00 700.00 Silvia Díli, Unipessoal
Lda
10 Reparasaun no Manutensaun ba AC no
Eletrisidade
2,500.00 2,500.00 2,491.00 9.00 Elnusa Verde, Lda
11 Adisional Orsamentu ba Reparasaun no
Manutensaun ba AC no Eletrisidade
2,500.00 2,500.00 2,453.50 46.50 Elnusa Verde, Lda
56 Relatóriu Anuál CAC 2019
12 Reparasaun no Manutensaun ba Motorizadas
(Vehicle Maintenance & Reparation)
5,000.00 5,000.00 4,938.35 61.65 One Love II, QQ Oficina
Unipessoal Lda
13 Adisional Orsamentu ba Reparasaun no
Manutensaun ba Motorizadas
2,000.00 2,000.00 1,921.25 78.75 One Love II, QQ Oficina
Unipessoal Lda
14 Emprime Materia Sensibilizasaun CAC ba
Promove Valór Anti-Korrupsaun iha Públiku
5,750.00 3,199.00 3,199.00 2,551.00 Sun Timor, Lda
15 Fornese seña Kombustivel ba CAC 28,500.00 28,500.00 28,500.00 - Lafahek Oil & Gas,
Unipessoal Lda
16 Emprime (Printing) Buletin Integridade CAC,
Edisaun XIV, XV & XVI
3,000.00 - - 3,000.00 Pixel Investment,
Unipessoal Lda
17 Fornese Snack ba Serimonia Tomada de Pose
Komisáriu Adjuntu, Diretór no Kargu Xefia
sira CAC nian
750.00 750.00 750.00 - Emerald Restaurante,
Unipessoal Lda
18 Kontratu Prestasaun Servisu Asesor Nasional
Juridiku ba Apoiu Polítika Komisáriu no
Komisáriu Adjuntu sira
24,000.00 24,000.00 24,000.00 - Mariman Ossman Adam
de Oliveira
19 Fornese Aqua Potavel ba CAC 1,500.00 1,500.00 1,500.00 - Germinar, Unipessoal
Lda
20 Adisional ba fornesimentu aqua potavel ba
CAC 1,500.00 1,500.00 1,500.00 -
Germinar, Unipessoal
Lda
21 Fornese Liña (Rede) internet ba CAC 15,820.00 15,820.00 15,820.00 - Timor Telecom, S.A
22 Fornese Billete Viajen Klasse Ekonomia ba
CAC hodi partisipa enkontru iha Australia
1,890.00 1,890.00 1,890.00 - Fatubesi Travel,
Unipessoal Lda
23 Fornese snack ba vizita eis titulares Sua
Exelénsia Sr. Ramós Horta
205.00 205.00 205.00 - Emerald Restaurante,
Unipessoal Lda
24 Fornese snack dala rua no han mei-dia ba
UNCAC Overview Discussion Will be Held in
the CAC Premises Conference
850.00 850.00 850.00 - Tower, Unipessoal Lda
57 Relatóriu Anuál CAC 2019
25 Fornesimentu billete viajen klasse ekonomia
ba CAC hodi Partisipa Econtro
Implementation Review Group (IRG) no
Formasaun Internal Review Mechanism iha
Viena - Austria
3,510.00 3,510.00 3,510.00 - Fatubesi Travel,
Unipessoal Lda
26 Reparasaun no Manutensaun ba Mákina
Fotokópia
1,500.00 1,500.00 1,268.00 232.00 Waki Lolo, Unipessoal
Lda
27 Adisional Orsamentu ba Reparasaun no
Manutensaun ba Mákina Fotokópia
2,000.00 2,000.00 1,640.00 360.00 Waki Lolo, Unipessoal
Lda
28 Fornese Materiál Eskritóriu (Office Stationary
Supplies) ba CAC faze daruak
3,000.00 435.00 130.00 2,870.00 Samecri, Unipessoal Lda
29 Fornesimentu tinta toner ba CAC 2,320.00 1,950.00 1,950.00 370.00 Samecri, Unipessoal Lda
30 Uniforme ba Escoltu no Motorista VIP 3,600.00 3,085.00 3,085.00 515.00 Avong Tailor, Lda
31 Rehabilitasaun Edifísiu CAC A no B ne‟ebé
lokaliza iha Farol no Pantai Kelapa
19,993.32 16,630.12 16,630.12 3,363.20 Rosward, Unipessoal Lda
32 Adisional Orsamentu ba Rehabilitasaun no
Manutensaun Edifísiu CAC B ne‟ebé lokaliza
iha Pantai Kelapa
1,662.72 1,662.72 1,662.72 - Rosward, Unipessoal Lda
33 Fornese tais selendang ba CAC 672.00 672.00 672.00 - Inespa Lia-Robu,
Unipessoal Lda
34 Emprime relatóriu rezultadu arrendamentu
propriedade Estadu inklui relatóriu inspesaun
no monitorizasaun iha liña Ministériu sira
2,380.00 2,367.50 2,275.00 105.00 Silvia, Unipessoal Lda
35
Fornese Billete Viajen Klasse Ekonomia ba
Kom. Adj. SAC hodi partisipa enkontru
UNCAC iha Abu Dabi / Uni Emirat Arab)
2,990.00 2,990.00 2,990.00 - Rêveuse Travel & Tour,
Unipessoal Lda
36 Fornese snack ba lansamentu relatóriu peskiza 14,740.00 1,200.00 1,200.00 1,200.00 Delta Nova II, Lda
58 Relatóriu Anuál CAC 2019
arrendamentu propriedade Estadu
37 Avaliasaun Anuál & NATAL hamutuk CAC
2019, iha Colégio Dom Bosco Fatumaca
Baucau
6,679.00 6,679.00 6,679.00 - Colégio Dom Bosco
Fatumaca Baucau
Totál Bens Servisu (BS) 210,663.04 178,901.34 177,681.94 20,641.10
38 Fornese Ekipamentu Eskritóriu (Supply of
others Office Equipment) ba CAC 3,700.00 3,495.00 3,495.00 205.00 Chagas 55, Lda
39 Fornese AC (Supply of Air Conditioning / AC)
ba CAC 2,600.00 2,175.00 2,175.00 425.00
Lulynha Trading,
Unipessoal Lda
40 Fornese Karreta (Supply of Vehicle) ba CAC 61,250.00 61,200.00 61,200.00 50.00
Monndego International,
Unipessoal Lda
41 Fornese Mobiliáriu (Supply of Office
Furniture) ba CAC 3,250.00 3,150.00 3,150.00 100.00 Samecri, Unipessoal Lda
42 Fornese Sanyo (Water Equipment) ba CAC 1,001.00 980.00 980.00 21.00 Formo, Unipessoal Lda
43 Fornese Ekipamentu Informátika Supply of
EDP Equipment 11,500.00 11,438.00 11,438.00 62.00 Rosward, Unipessoal Lda
Totál Kapitál Menór (KM) 83,301.00 82,438.00 82,438.00 863.00
59 Relatóriu Anuál CAC 2019
Aneksu 15: Forsa Traballu Espesialista Anti-Korrupsaun CAC tuir Klasse no Eskalaun iha tinan 2019
N.º Diresaun Unidade
I Clase II Clase III Clase
Totál Esk 1
Esk 2 Esk 3 Esk 4 Esk 1
Esk 2 Esk 3 Esk
4
Esk
1
Esk
2
Esk
3
Esk
4
1 DI UIK
6
5
6
17
UIS
4
3
7
2 DPS
UEAR
2
3
5
UIM
1 3
1 5
UPVI
3
1 4
3 DSAK
UPA
1
4
1 6
UK 1
1
2 4
UGFL
3 1 1 5
UPAK
2
3 5
Totál 1 10
8
1 28 1 9 58
Aneksu 16: Lista Formasaun no kursu sira ne‟ebé hala‟o iha rai-laran
N.º Kursu/Formasaun Partisipante Data Fasilitador Finansia Nasaun
1 Anti-Corruption and financial Investigations; Money
Laundering & Asset Forfeiture: Financial
Investigations, Public Corruption, and Case Study
Exercise.
27 13-15/5/2019 Embaixada USA Embaixada
USA
Timor-Leste
2 Building task forces and sucessful proactive investigation 22 29-31/7/2019 Peritu husi
UNODC
UNODC Timor-Leste
3 Konferénsia Internasionál Informatika no Direitu 6 16-17/7/2019 Peritu husi
Japaun
Japaun Timor-Leste
60 Relatóriu Anuál CAC 2019
4 Formasaun kona-ba Moduleson Corruption Prevention
and Education
25 6-15/8/2019 Peritu husi
ICAC-
Hongkong
CAC,
ICAC-
Hongko
ng
Timor-Leste
5 Criminal and Financial Investigations of Corruption
Crimes
15 29-31/7/2019 Peritu husi
UNODC
UNODC Timor-Leste
6 Banku Rekonsiliasaun 2 Ministériu das
Finansa
Ministériu das
Finansa
Timor-Leste
7 Obstáktu ba Jornalista no Privasidade iha Sosiedade
Modernu
1 9-10/5/2019 Conselho de
Imprensa de
Timor Leste
Conselho de
Imprensa de
Timor Leste
Timor-Leste
8 Prosesu ezekusaun orsamentu, prosesu payroll ,
prosedimentu pagamentus, regras no prosedimentu
pagamentu adiantamentu no relatóriu aquital,
prosesu ezekusaun orsamentu, variasaun no
prosesu payroll.
2 8-17/7/2019 Ministériu das
Finansa
Ministériu das
Finansa
Timor-Leste
9 Kursu Lian Ingles 39 Oras 60 LELI CAC,
FDCH
Timor-
Leste
Aneksu 17: Lista Formasaun no kursu sirak ne‟ebé hala‟o iha rai-li‟ur
N.º Área Formasaun Partisipante Data Fasilitador Finansia Nasaun
1 Criminal Justice (Focus on Investigaion,
prosecution, adjudication, and International
Cooperation
1 12/5/-21/6/2019 JAICA FDCH/CAC Japaun
61 Relatóriu Anuál CAC 2019
2 Anti-Coruption Series-Puclic Corruption Course
and Asset Recovery Course
2 9-13/9/2019 ILEA,
Bangkok
CAC,
Embaixada
America
Thailandia
3 Anti-corruption Series-Trafficking in person and
financial Investigations Course
2 23-27/9/2019 ILEA,
Bangkok
CAC, Embaixada
America
Thailandia
4 Regional Workshop on Asset Disclosure and
Conflict on Interest Systems in South and
Southeast Asia
3 11-13/7/ 2019 UNODC CAC,
UNODC
Thailandia
5 Executive Certificate( Focus on Investigation,
Prosecution, Intelligence, Prevention
Concultancy Management)
2 22/7/-2/8/2019 MACCA MACCA, CAC Malaysia
6 Anti-Corruption Series-Financial
Investigation Course and trafficking in
persons
4 23/09/-2/10/2019 ILEA,
Bangkok
CAC,
Embaixada
America
Thailandia
7 Anti-corruption Series-The financial
Investigative Techniques.
2 14-18/10/2019 ILEA,
Bangkok
CAC, Embaixada
America
Thailandia
8 CPIB Anti-Corruption Executive Programme
(ACE Programme)
1 14-25/10/2019 CPIB CAC, CPIB Singapura
9 ICAC Chief Investigators, Command Course
(CICC)
1 4-29/11/2019 ICAC CAC, ICAC Hongkong
10 Konferénsia „22‟nd APG Anuál meeting and
technical Assistance Forum
1 18-23/8/2019 APG,
Australia
CAC Canberra,
Australia
11 Leadership for women in law Enforcement 1 7-11/10/2019 ILEA,
Bangkok
CAC, Embaixada
America
Thailandia
62 Relatóriu Anuál CAC 2019
12 Enkontru IRG (Implementation Review
Group no Formasaun IRM ( Internal Review
Mechanisms da Convencão das Nacões
Unidas Contra a Corrupção
2-6/09/2019 UNODC CAC, UNODC Viena-
Austria
13 Corruption Prevention System and Analysis 6 14-18/10/2019 LAND
INSTITUT
CAC Bali, INA
14 Formasaun Layout 1 23/09/-4/10/2019 Smile
Group
CAC Jogja, INA
15 Formasaun Editing video 1 23/09/-4/10/2019 Smile
Group
CAC Bali, INA
16 IT Strategic Plan
1 30/09/-
11/10/2019
Inixindo CAC Bali, INA
17 IT Management Essential, and Networking
with windows server 2016
1 30/09/-
11/10/2019
Inixido CAC Bali, INA
18 Formação Financial Analysis, planning and
controlling budgets,
2 21/10/-1/11/2019 Smile
Group
CAC Bali, INA
19 Designing and implementing performance
Management system, Evaluating performance
improvement interventions
3 21/10/-1/11/2019 Smile
Group
CAC Bali, INA
20 Procurement of Works 1 04-15/11/2019 Smile
Group
CAC Bali, INA
21 Logistics and inventory control management,
Logistics and supplay chain management
1 04-15/11/2019 Smile
Group
CAC Bali, INA
63 Relatóriu Anuál CAC 2019
Aneksu 18: Lista Patrimoniu Estadu iha CAC 2019
No Deskrisaun Totál
Kondisaun Atual
Di’ak
Ladun
Funsion
a
A'at/ La
Funsi
ona
1 Kareta
1.1 Kareta Mitsubishi Pajero 4 3 1*
1.2 Kareta toyota Hilux pic up 5 5
1.3 Kareta toyota Avanza 4 2 2*
1.4 kareta toyota Rush 4 4
1.5 kareta lancruiser Prado 3 1 2*
2 Motorizadas
2.1 Honda Mega pro 3 1 2^
2.2 Honda Supra X 125 38 10*
3 Komputador
3.1 Monitor 91 65 26^
HP Compaq 8000 Elite 37 22 15^
HP Pavilion P6-2142L 18 17 1^
Lenovo IBM 10 2 8^
HP Compaq dx 2030 3 1 2^
HP ProdispalyP191 26 26
HP HSTND-9371-A 5 5
3.2 CPU 85 67 18^
HP Compaq 8000 Elite 31 23 8^
HP Pavilion P6-2142L 18 15 3^
Lenovo IBM 9 5 4^
ASUS 1 1
HP Compaq dx 2030 3 3^
HP ProdispalyP191 18 18
HP ELIT DESK800 5 5
3.3 UPS 77 59 10^
APC SMART 56 38 18^
APC Back-UPS 800 21 21 18
4 Laptop 43 32 3* 8^
Sony Vaio 20 15 5^
HP PAVILION 4 4
HP PROBOOK 440s 10 9 1^
Sony SVF142C1WW 5 4 1^
Lenovo IBM 4 4^
5 Printer 28 24
64 Relatóriu Anuál CAC 2019
HP Laserjet P1005 5 4
Canon Colour LPB 5050N 3 1
HP DESKJET 1050 1 1
Hp Laser Jet Pro 400 2 2
HITI P510S Digital Photo Printer 1 1
Canon Image Class MF 8210Cn 4 4
Samsung CLX-4195FN 1 1^
HP LASER JET P1006 2 2
Canon Pixma E460 5 2 2^
HP Enterprise M553n 1 1
Canon K10339 1 1^
HP Laser Jet 1102 2 2
6 Scaner 13 11
Canon Lide 200 1 1
Panasonic KV-SS055C 1 1
HP Scanjet G3110 6 6 2^
Canon DR-M140 5 4
7 Projektor 5 3
Sony VPL-EX 130 3 2 1^
Sony VPL-EX 140 2
8 Hardisks External 33 33
Hardisk External WD 320GB 2 2
Hardisk External BBAHFB 1 1
Hardisk External SAMSUNG 17 17
Hardisk External WD 3 TB 2 2
Hardisk External BBAHFB 5 5
Hardisk External DELL 1 1
Hardisk ExternalWD MY PASSPORT 2 2
Hardisk External HD SAGATE 1 1
Hardiks External ASUS 1 1
Hardisk External LG 1 1
9 Telefone 12
Nokia 5130 5 5
ZTE 4 4^
Asianphone OS 8683 3 3^
10 Handy Talk ka HT 20 20
Motorola AZH25RDC9AA2 20 20
11 Kamera 18 16
SONY -V230 1 1
65 Relatóriu Anuál CAC 2019
Sony DIGITAL DSLR-A390 1 1
Canon Digital lxus 115-Silver 3 3
Canon EOS 7D 1 1
Canon EOS 1100D 2 2
Canon Power Shoot S1100 12.1MP 4 4
Canon EOS 600D 2 2
Canon LXUS 140 2 1 1^
Canon EOS 5D 2 2
12 Lensa kamera 9 9
Canon Lensa EFS 18-135 MM 1 1
Canon Lensa EF 100-400 MM 1 1
Canon HandyCam LEGRIA HFR 28E 1 1
Canon HandyCam Legria HFG10E 1 1
Redo Video Mic Pro 2 2
Canon Tripod Mount Ring B (W) 1 1
Canon Image Stabilizer 1 1
Canon Speedlite 580EXII 1 1
13 Handy Came Sony 3 2 1^
Sony HXRNX5U Professional Acchd Hand Held
Camcorder 2 2
Sony 1748676 1 1^
14 Recorder Mp3 17 16
Sony AX-412 4 3 1^
Sony MP3 ICD-PX232 2GB 11 11
Sony ICD-TX50 2 2
15 Dispenser 7 4
Dispenser HOT END COLL 7 4 3^
16 Zelera okida 3 3
Zelera UCHIDA 3 3
18 Makina foto kopia 4 2 1^
Image Runner 2535 3 1 1* 1
Image Runner 4035 1 1
19 Makina tesi surat tahan 6 5 1^
Krisbow S421 2 2
Fellowes MS-460Ci 1 1^
Peac PS500-15 3 3
20 Brankas okida 3 2^
Brankas Okida 2 2^
21 Air Conditioner AC 51 40
66 Relatóriu Anuál CAC 2019
AC LG 1.5 Pk 42 39 3^
AC Aux 1.5pk 8 8^
AC Panasonic 1 1
22 Gerador 3 3
Gerador HONDA 2 2
Gerador KRISKOKAR 1 1
23 Televisaun 4 4
TV LG 2 2
TV Samsung 2 2
24 Sound System 5 5
SOUND SYSTEM TITAN 5 5
25 Bomba Be'e(Sanyo, Dap) 5 3
Sanyo Be'e 3 2 1^
DAP Be'e 2 1 1^
26 Tanki Enze Be'e 4 4
Tanki Enze Be'e 1000 liter 4 4
27 Warles Westron 2 2
Wireles WESTON 2 2
28 Server 3 3
29 Rice coker 1 1^
30 Fax Panasonic 1 1
31 Tablet 35 35
Tablet GTP3110 25 25
Tablet SM-T231 10 10
32 Makina sura Osan 1 1
33 Makina Absensia 2 2
34 Sisco ba server 3 3
Cisco Catalyst 1 1
Cisco ASA 5525 X 1 1
TP-LINK 1 1
35 Makina Kua du'ut 1 1
STIHL FR 3001 1 1
36 Makina Vacum Cleaner 1 1
37 Outros Equipamentus Unvestigacão
Ekipamentu investigasaun(PC) 10 10
Mini kamera 5 5
USB Audio Recording 25 25
Jammer S 3 3
Ear Zomm 5 3
67 Relatóriu Anuál CAC 2019
Senter XM LT6 Smiling 4 4
38 MOBILIARIU
38.1 Meja
Elviron Conference Table For 12 Persons ELF-
9912 2 2
Sucitra 1/2 biro office desk 36 16 20^
Meja Executive L 2 2
Meja Staf 50 35
Chitose meja kaki lipat - FTC 6018 3 4
Chitose meja kaki lipat - FTC 6012 4 4
Polaris meja plastik kakilipat -MM-843 4 4
Meja Chitose 3 3
Conferensia Table 7 Person 1 1
Reseption Table 1 1
38.2 Kadeira
Tiger Executive Chair T-904 12 12
Chitose Folder Chair Yasuka SL 40 40
Elviron Staff Chair 65 20 5^
Cedeira Lipat 20 20
Director chair with hidrolis (Black) 6 6
Office chair+arem rest+hidrolis (Black) 5 1
Elviron Executive Chairs-NE 255 16 12 4^
Chitose Foldable Chairs -YAMATO HNN 110 110
Kadeira -SOFA 2 2
Office table with 2 side drawers (Brownn) 5 5
38.3 Armario(File Cabinet)
Brother Cupboard With Sliding Glass door B-304 12 12
Bookshelf with mirror and sliding doors 2 2
Filling cabunet 4 levels+lock from metal 2 2
Filling cabinet 4 levels+lock from wood 1 1
Sucitra Rak Buku 4 Kotak Sliding 2 Door-BC
923 8 8
Brother Filling cabinet 4 laci-BS 104 14 8 6^
Brother direction cabinet 4laci-B 502 7 1^
Brother direction cabinet 3 laci 1 pintu-B 501 2 1 1^
Brother almari sliding+kaca-B 304 5 5
Brother almari sliding tinggi -B 303 2 2
Brother Filling cabinet 2 laci-B 102 4 2 2^
Brother Filling cabinet 2 laci- BCD 6 3 3
68 Relatóriu Anuál CAC 2019
Almario dapur 3 pintu 1 1
Filling Gabinete B-204 15 12 3^
Lemari 3 Pintu+Kaca,152x60x206cm 2 2
Armario Loker Odamatan 2, Gaveta 4 Usa Ai
Teka 1 1
Armari Arquivo 15
69 Relatóriu Anuál CAC 2019
Travessa Sérgio Vieira de Melo, No. 08, Farol, Díli, Timor-Leste
Telf. (+670) 3331382, E-mail: [email protected], Website: www.cac.tl