COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8....

86
COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃO

Transcript of COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8....

Page 1: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃO

Page 2: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

Títulu:

Relatóriu Anuál CAC 2019

Autór:

Comissão Anti-Corrupção

Elaborasaun Matéria:

Diresaun Investigasaun

Diresaun Prevensaun no Sensibilizasaun

Diresaun Servisu Apoiu no Kooperasaun

Gabinete Komisáriu

Editór no Elaborasaun Konteúdu:

Alexandre F. Freitas

Sérgio Gonçalves

Carlos Bento Mau Bere

Luis Ersio de J. X. Guterres

Layout:

Alexandre F. Freitas

Sérgio Gonçalves

Responsavel Másimu:

Sérgio de Jesus Fernandes da Costa Hornai, Komisáriu CAC

Publikasaun no Direitu Autór:

Comissão Anti-Corrupção

Publikasaun, Abril 2020

Tirajem:

100 exemplares

Arkivu:

Biblioteka CAC

Enderesu:

Travessa Sérgio Vieira de Melo, N.º 08, Farol, Díli, Timor-Leste

Tlf. (+670) 3331382, E-mail: [email protected] Website: www.cac.tl

Page 3: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

i Relatóriu Anuál CAC 2019

Visaun “Timor-Leste Estadu Direitu

Demokrátiku ida ho kultura

rejeisaun korrupsaun ida mak forte

ba interese no prosperiedade povu

nian”

Misaun “Kombate Korrupsaun liu-dalan

Prevensaun, Edukasaun no

Investigasaun”

Page 4: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

ii Relatóriu Anuál CAC 2019

VALÓR ANTI-KORRUPSAUN

1. Integridade

2. Asertividade

3. Komfidensialidade

4. Korajen

5. Profesionalizmu

6. Responsabilidade

7. Legálidade

8. Konsisténsia

9. Persisténsia

10. Patriotismu

PRINSÍPIU ANTI-KORRUPSAUN

1. Legalidade

2. Toleránsia Zero

3. Interese Públiku, Imparsialidade no

Igualdade

4. Transparénsia no Publisidade

5. Konfidensialidade

6. Independénsia no Autonomia Téknika

7. Kooperasaun Institusionál

8. Boa Governasaun

Page 5: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

iii Relatóriu Anuál CAC 2019

Liafuan Makloke

Onra boot ba ha‟u hodi

reprezenta Comissão

Anti-Corrupção (CAC)

mai aprezenta relatóriu

anuál 2019, hanesan

hateten tiha ona iha lei.

Tinan-tinan Komisaun

nia dever mak relata

aktividade hotu-hotu

ne‟ebé Komisaun hala‟o iha tinan ida nian ba

Parlamentu Nasionál. Nu‟udar instituisaun

Estadu ne‟ebé harii ho objetivu atu luta kontra

korrupsaun iha Timor-Leste. Tinan ida ne‟e

Komisaun kompleta tinan-sia ba nia ezisténsia

ka funsionámentu, iha tinan sira ne‟e no ba

kotuk Komisaun komesa hatudu dadaun

prestasaun servisu balun, mesmu nune‟e

seidauk másimu atu hatan ba preokupasaun

públiku nian.

Tanba ne‟e, presiza nafatin kolaborasaun no

apoiu husi entidade hotu-hotu ninian hodi

hametin di‟ak liu-tan servisu sira iha futuru.

Nu‟udar Komisáriu ba mandatu datoluk la-

halo servisu mesak, servisu sira ne‟ebé

dezenvolve iha Komisaun sempre hamutuk ho

Komisáriu Adjuntu, Diretór Jerál, Xefe

Unidade, Espesialista Anti-Korrupsaun

(EAK) no funsionáriu hotu ne‟ebé hala‟o

knaar iha mahon CAC. tanba iha esperiénsia

komum fó prova katak Servisu kolektivu mak

nu‟udar sasukat ideal atu alkansa objetivu

komum sira, ne‟e duni CAC opta medida sira

ne‟e iha luta kontra korrupsaun.

Iha 2019, CAC defini perioridade haat (4),

programa hitu (7) sub-programa rua-nulu-

resin-tolu (23) no aktividade hamutuk atus-ida

lima (105). Difinisaun ba perioridade no

programa sira fasilita tebes servisu diresaun

sira iha CAC hanesan servisu sira iha áreas

polítika prevensaun no sensibilizasaun

públiku, área investigasaun kriminál no

servisu kooperasaun institusionál nian.

Konserteza servisus Komisaun nian sempre

defini nia perioridade, programa no meta sira

bazeia ba Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu

Nasionál (PEDN) 2011-2030 no Planu

Estratéjiku CAC 2012-2020.

Fiar iha vizaun, misaun, objetivu no programa

sira ne‟ebé di‟ak, ikus mai rezultadu servisu

hirak ne‟ebé hala‟o, realizasaun prevensaun

no sensibilizasaun públiku, investigasaun

kriminál ba krime korrupsaun no krime

konexu sira no kooperasaun instituionál nian

hatudu progresu boot ba erradikasaun kontra

korrupsaun iha setór públiku no privadu nian.

Komisaun liu-husi aktividade sira prevensaun

no sensibilizasaun públiku iha nasionál no

munisípiu sira transmite esklaresimentu

objetiva no konfiavel ba komunidade atu

komesa dadaun kompri sira nia direitu no

devere ba vizaun jestaun di‟ak ka boa

governasaun. Iha investigasaun kriminál,

servisu ida primaria no indispensavél loron ba

loron servisu investigasaun nian komesa hetan

konfinsa husi instituisaun Estadu no

sosiedade relasionadu ba servisu profesionál

investigador sira EAK nian ba promove

Dílijénsia sira delegasaun Ministériu Públiku,

ofisiosamente tanba natureza Denúnsia ka

keixa sira mai husi sidadaun sira. Iha parte

Servisu Kooperasaun Instituisonal nian mak

dezenvolve instrumentu hirak iha

kooperasaun nasionál no internasional através

dezenvolvementu polítika forsaun sira hodi

hasae konesimentu téknika professionál EAK

nian ba luta kontra korrupsaun.

Iha dezenvolvimentu institusionál nian

progresu lubuk ne‟ebé positivu, hanesan iha

àrea polítika prevensaun no sensibilizasaun

públiku, Komisaun buka entende ka

kumprinde abut no fukun problema

korrupsaun hodi promove no reforsa medida

sira ne‟ebé ho finalidade atu prevene no

kombate korrupsaun ho forma ne‟ebé efikaz.

Page 6: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

iv Relatóriu Anuál CAC 2019

Promove, fasilita, simu apoia kooperasaun

internasionál sira iha parte asisténsia téknika

nian hodi materializa polítika prevensaun ba

luta kontra korrupsaun. Realiza divulgasaun

no kampanã materia prevensaun prátika

korrupsaun administrasaun públiku hodi

hasae integridade, responsabilidade jestaun

di‟ak ba utilizasaun bens públiku nian iha

ajente operadore ezersísiu funsionalismu

públiku atu iha kbi‟it hodi ses-an husi prátika

korrupsaun hahú husi emar sira ne‟ebé okupa

kargu iha lejislativu, ezekutivu,

administrativu no judisial iha nivel nasionál tó

munisípiu sira. Iha área kooperasaun

institusionál Komisaun komesa manan

konfiansa iha rai-laran no rai-liur hodi

hametin kooperasaun no koordenasaun

institusionál ba objetivu komum hametin

polítika prevensaun, investigasaun no

kooperasaun husi nasaun ida ba nasaun seluk

ba hamentin asisténsia téknika hanesan hasae

kapasidade rekursu umanu ba EAK rejista

hatudu dadaun kualidade servisu ne‟ebé di‟ak

no kuantidade. Mesmu hanesan sei enfrenta

difikuldade oi-oin tantu iha área investigasaun

kriminál no mós prevensaun nian. Tanba ne‟e

dezenvolvimentu iha área ida-ne‟e sai

atensaun hodi kontinua fornese formasaun liu-

husi apoiu Fundo Desenvolvimento Capital

Humano (FDCH) no mós formasaun sira

ne‟ebé fornese husi kooperasaun sira husi rai-

li‟ur. CAC kontinua fortifika kooperasaun ho

instituisaun konjénere sira nasionál no

internasionál sira iha nivel nasionál ho

Ministériu Públiku, Provedoria Direitu

Humanos no Justisa (PDHJ) Comissão da

Função Pública (CFP), Inspetor Geral do

Estado (IGE), Polísia Nasionál Timor-Leste

(PNTL), Polísia Sientifika Investigasaun

Kriminál (PSIK), Media, Unidade

Informasaun Finanseira (UIF)- Banku Sentral

no sosiedade sivil, inklui mós instituisaun

internasionál hanesan ICAC Hongkong,

CPIB-Singapore, KPK Indonesia, MACA

Malázia no UNODC, UNDP nu‟udar parseiru

prinsipál no sira seluk tan, ne‟ebé ho ninia

finalidade atu fortifika dezemvolvimentu

kapasidade téknika kuadru Pesoal EAKnian.

Relatóriu ida-ne‟e relata servisu mandatu

datoluk Komisáriu ho nia estrutura tomak ba

tinan 2019. Dalan ne‟ebé mais demokrátiku

no moderadu permite Komisaun atu hato‟o

obrigadu wa‟in ba Ex.cia Prezidente, Vise-

Prezidente, Bankada, Komisaun no Distintu

deputadu V Lejislatura Parlamentu Nasionál

no Orgaun Soberania Estadu sira seluk ba

apoiu material no moral dezenvolvimentu

instituisaun ne‟e nian, ho ómilde hodi hateten

katak, progresu sira CAC hala‟o no rejista ba

alkansu tanba apoiu dispensavel husi emar

hotu-hotu nian, mezmu nune‟e sei rejista

dezafiu barak ne‟eb‟e presija meloramentu.

CAC kontinua husu ba orgaun poder polítika

Estadu nian atu fó nafatin kritikas atu nu‟une

iha enerjia positivu boot ba kombate

korrupsaun iha Estadu Direitu Demokrátiku

Timor-Leste. Estadu ida forte presija hametin

lei no ordem, reforsu iha prevensaun,

kontrolo, supervisaun no medidas ikus mak

promove investigasaun kriminál ho regular ka

permanente atu bele restitui konfiansa juridika

ida konfiavel no prósperu ba futuru.

CAC sempre prontu simu krítika sira moruk,

midar nu‟udar jestu positiva husi emar hotu-

hotu atu hametin, haburas no hariku interese

lejitimu ka bens estar no bens jurídiku

sidadaun sira nian.

Díli, loron 27 fulan-Marsu 2020;

Komisáriu

Sérgio de Jesus Fernandes da Costa Hornai

Page 7: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

iv Relatóriu Anuál CAC 2019

ESTRUTURA DA CAC

Unidade de

Promoção de

Valores e

Integridade

Unidade

Informação

e Segurança

Unidade de

Gestão

Financeira e

Logística

DIRECÇÃO DE SERVIÇOS

DE APOIO E

COOPERACAO

COMISSÁRIO

COMISSÁRIO ADJUNTO

DA INVESTIGAÇÃO

DIRECÇÃO de

INVESTIGAÇÃO

Unidade de

Investigação

CriminalUnidade de

Cooperação

Unidade de

Planeamento,

Aquisições e

Contratação

Unidade Estudos

e Avaliação de

Riscos

Unidade de

Inspeção e

Monitorização

Gabinete do

Comissário

CONSELHO

COMISSÁRIO ADJUNTO

SERVIÇOS TÉCNICOS DE

APOIO E COOPERAÇÃO

Unidade de

Pessoal de Apoio

COMISSÁRIO ADJUNTO

DA PREVENÇÃO

Page 8: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

v Relatóriu Anuál CAC 2019

Índise

Vizaun no Misaun CAC ........................................................................................................................ i

Valór no Prinsípiu Anti-Korrupsaun ................................................................................................... ii

Liafuan Maklokek .............................................................................................................................. iii

Estrutura CAC tuir DL N.º 23/2015, loron 29 fulan-Jullu .................................................................. iv

Índise ................................................................................................................................................... v

Gráfiku .............................................................................................................................................. vii

Akrónimu ......................................................................................................................................... viii

Sumáriu Ezekutivu ............................................................................................................................ xii

Relatóriu Anuál CAC 2019

Parte I Introdusaun .............................................................................................................................. 1

1. Objetivu Jerál CAC 2015 - 2020 .................................................................................................... 1

2. Meta CAC 2019 ............................................................................................................................. 1

3. Prioridade CAC 2019 ..................................................................................................................... 1

Parte II Servisu Prevensaun no Sensibilizasaun Públiku ..................................................................... 2

1. Dezenvolve Medida sira Preventiva nian: Estratéjia Nasionál Anti-Korrusaun (ENAK) ....... 2

2. Servisu sira iha Estudu no Avaliasaun Risku Korrupsaun ....................................................... 5

2.1 Esntudu Arrendamentu Propriedade Estadu iha Sekretáriu Estadu Teraas e

Propriedade ........................................................................................................................ 5

2.2 Estudu ba Empreza Públiku (Radio Televizaun Timor-Leste – RTTL) ............................ 7

2.3 Diagnosa Integridade Institusional ..................................................................................... 8

3. Inspesaun no Monitorizasaun ................................................................................................... 9

4. Implementasaun atividade sira Sensibilizasaun Públiku ....................................................... 12

4.1 Sensibilizasaun iha Setór Edukasionál ............................................................................. 12

4.1.1 Sensibilizasaun ba Estudante EBC sira ................................................................ 12

4.1.2 Sensibilizasaun ba estudante iha Eskola Sekundária sira .................................... 12

4.1.3 Sensibilizasaun ba Estudante Ensinu Superior ................................................... 12

4.1.4 Sensibilizasaun ba Sentru Formasaun sira ........................................................... 13

4.2 Sensibilizasaun ba iha Grupu Kategorial sira .................................................................. 13

4.2.1 Sensibilizasaun ba Fromador no Administrador Eskola sira ............................... 13

4.2.2 Sensibilizasaun ba Promotor Foin-sa‟e Anti-Korrupsaun ................................... 14

4.2.3 Sensibilizasaun kona-ba papel líder komunitária sira hodi prevene no kombate

korrupsaun ............................................................................................................ 14

4.3 Sensibilizasaun ba Públiku............................................................................................... 15

4.3.1 Komemorasaun Loron Aniversáriu CAC 22 Fevereiru ba dala-sia ..................... 15

4.3.2 Komemorasaun loron mundial kontra korrupsaun – 9 Dezembru 209 ................ 15

4.4 Sensibilizasaun ba Setór Públiku ..................................................................................... 16

5. Dezenvolve Modulu no Materia Anti-Korrupsaun ................................................................ 18

6. Habelar Informasaun Anti-Korrupsaun ba Públiku ............................................................... 18

Parte III Relatóriu Servisu Investigasaun........................................................................................... 19

1. Informasaun, Análize kriminál Seguransa Informasaun ........................................................ 19

2. Invstigasaun Kriminál iha Ezersísiu Funsaun Públika ........................................................... 22

Parte IV Servisu Kooperasaun ........................................................................................................... 26

Page 9: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

vi Relatóriu Anuál CAC 2019

1. Kooperasaun iha Rai-laran ..................................................................................................... 26

1.1 Kooperasaun ho Entidade Estadu TL............................................................................... 26

1.2 Kooperasaun ho Asosiasaun no ONG sira ....................................................................... 27

1.3 Kooperasaun ho PNUD iha Timor-Leste ......................................................................... 27

1.4 Kooperasaun ho Embaixada sira iha Timor-Leste ........................................................... 27

2. Kooperasaun sira iha Rai-liur ................................................................................................ 29

2.1 Kooperasaun ho Sekretáriadu UNODC iha Vienna no Bangkok .................................... 29

2.2 Kooperasaun ho Ajénsia Anti-Korrupsaun sira seluk ...................................................... 30

Parte V Jestaun Institusional .............................................................................................................. 32

1. Planeamentu no Jestaun Finanseira.............................................................................................. 32

1.1 Planeamentu ho ninia prosesu sira ................................................................................... 32

2. Jestaun Finanseira ........................................................................................................................ 33

2.1 Alokasaun OGE ba CAC iha tinan 2019 ......................................................................... 33

2.2 Responsável Ezekusaun OGE no ninia prosesu aprovasaun ........................................... 33

2.3 Ezekusaun OGE CAC tinan 2019 .................................................................................... 34

3. Jestaun Rekursu Umanu ......................................................................................................... 35

3.1 Estrutura foun CAC 2019 no Konsolidasaun Interna CAC ............................................. 35

3.2 Forsa Traballu Comissão Anti-Corrupção (CAC) iha tinan 2019 ................................... 36

3.3 Rekrutamentu iha tinan 2019 ........................................................................................... 36

3.4 Haberan Kapasitasaun ba Espesialista Anti-Korrupsaun ................................................. 37

3.5 Bolsu Estudu .................................................................................................................... 37

4. Jestaun Patrimóniu no Lojístika ............................................................................................. 37

4.1 Jestaun Patrimóniu ........................................................................................................... 37

4.2 Manutensaun .................................................................................................................... 38

4.3 Futuru Edifísiu CAC ........................................................................................................ 38

Parte VI Dezafiu no Rekomendasaun sira ........................................................................................... 42

I. Dezafiu Sirak ............................................................................................................................. 42

II. Rekomendasaun Sirak ................................................................................................................ 43

Page 10: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

vii Relatóriu Anuál CAC 2019

Gráfiku

01. Totál Totál Partisipante Atividade Sensibilizasaun Edukasional .................................................. 12

02. Síklu sira Subvensaun Públika ..................................................................................................... 17

03. Fonte hetan informasaun .............................................................................................................. 20

04. Auto Partisipasaun husi CAC ba Ministériu Públiku................................................................... 20

05. Númeru Denúnsiu no Keixa husi Ministériu Públiku mai CAC .................................................. 20

06. Delegasaun Kompeténsia husi MP .............................................................................................. 22

07. Totál Relatóriu final ba MP ......................................................................................................... 22

08. Tipu Krime Korrupsaun durante 2019 ......................................................................................... 23

09. Testamuña sira durante tinan 2019 .............................................................................................. 23

10. Arguidu ba aktu korrupsaun iha tinan 2019 ................................................................................. 24

11. Kazu ne‟ebé iha prosesu apresiasaun no konkluzaun final husi MP ........................................... 24

12. Fatin akontese krime .................................................................................................................... 24

13. Alokasaun OGE CAC 2019 ......................................................................................................... 24

14. Ezekusaun OGE CAC 2019 ......................................................................................................... 33

15. Forsa Traballu CAC 2019 ............................................................................................................ 36

16. Servisu hirak Gabinete Komisáriu no Komisáriu Adjuntu sira ................................................... 41

Page 11: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

viii Relatóriu Anuál CAC 2019

Akrónimu

ABC : Agéncia Brasil para Cooperação

ADN : Agência do Desenvolvimento Nacional

AIFAESA : Autoridade de Inspeção e Fiscalização de Atividade Económica, Sanitária e

Alimentar

BoQ : Bill of Quantity

BNCTL : Banco Nacional de Comercio de Timor-Leste

BRI : Bank Rakyat Indonesia

CAC : Comissão Anti-Corrupção

CAFI : Conselho de Administração do Fundo de Infrastrutura

CEPAD : Center of Studies for Peace & Development

CFP : Comissão Função Pública

CIA : Corruption impact Assesment

CPIB : Corrupts Practices Investigation Bureau

CPTL : Código Penál Timor-Leste

CPV : Commitment and Payment Voucher

DI : Diresaun Invenstigasaun

DNJPE : Diresaun Nasional Jestaun Patrimóniu Estadu

DNTPSC : Direccão Nacional de Terrass, Propriedade e Serviços Cadastrais

DNTT : Direção Nacional de Transportes Terrestres

DTPSC : Direccão de Terrass, Propriedade e Serviços Cadastrais

DOT : Dotasaun Orsamentu Temporariu

DPS : Diresaun Prevensaun no Sensibilizasaun

DSAK : Diresaun Servisu Apoiu no Kooperasaun

EAK : Espesialista Anti-Korrupsaun

EBC : Ensino Básica Central

ENAK : Estratejia Nasional Anti Korrupsaun

FB : Free Balance

FB : FaceBook

FDCH : Fundo de Desenvolvimento Capital Humano

GIZ : Gesellschaft fur Internationale Zusammenarbeit

GKN-BG : Grupu Konsultivu Nasional Boa Governasaun

GOPAC : Global Organization Parlamentarians Against Corruption

HKU : Hong Kong University

ICAC HK : Independent Commission Against Corruption Hong Kong

IJE : Inpetor Jerál Estado

ILEA : The International Law Enforcement Academy

IOB : Instute of Business

IPDC : Instuto Professional de Canossa

IRG : International Review Group

ISC : Instuto Superior Cristal

JDS : Japan Development Scholarship

KKN : Korrupsaun Kolusaun no Nepotismu

KOICA : Korea International Cooperation Agency

Page 12: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

ix Relatóriu Anuál CAC 2019

KPK : Komisi Pemberantasaun Korrupsi

LED : Light Emitting Diode

MACC : Malaysian Anti-Korruption Commission

MACA : Malaysian Anti-Corruption Academic

MCIA : Ministério de Comércio Industria e Ambiente

MOP : Movimentu Ordem Pesoal

MOP : Ministério Obras Públicas

MoU : Memorandum of Understanding

MP : Ministériu Públiku

MRLAP : Ministério Reforma Legislativa para Assuntos Parlamentares

OGE/OJE : Orsamento Jerál Estado

ONG : Organizasaun Naun Govermentál

PA : Planu Anuál

PDHJ : Provedoria dos Dereitos Humanos e Justiça

PFMO : Public Finance Management & Oversight

PN : Parlamentu Nasionál

PNTL : Polísia Nasionál Timor-Leste

PNUD : Programa das Nações Unidas para o Desenvolvimento

PSIK : Polísia Sientifika Investigasaun Kriminál

RfQ : Request for Quotation

RIR : Relatóriu Inspesaun no Resebimentu

RTTL-EP : Radiu Telivizaun Timor-Leste- Empreza Públiku

SEFPOPE : Secretária de Estado da Formação Professional e Emprego

SEJD : Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu

SENAI : Serviço Nacional de Aprendizagem Industrial

SETP : Secretário Estado Terras e Propriedade

SLA : Service Level Agreement

SOP : Standard Operational Procedure

UEAR : Unidade Estudu no Avaliasaun Risku

UIF : Unidade Informasaun Finanseira

UIK : Unidade Investigasaun Kriminál

UIM : Unidade Inspesaun no Monitorizasaun

UIS : Unidade Informasaun no Seguransa

UJFL : Unidade Jestaun Finanseira no Lojístika

UK : Unidade Koopersasaun

UNCAC : United Nation Convention Against Corruption

UNDIL : Universidade Díli

UNDP : United Nation Development Program

UNODC : United Nations Office on Drugs and Crime

UNPAZ : Universidade da Paz

UNTL : Universidade Nasionál Timor Lorosa‟e

UPA : Unidade Pesoal Apoiu

UPAK : Unidade Planeamentu, Akizisaun no Kontratasaun

UPVI : Unidade Promósaun Valór no Integridade

VIP : Very Important Person

Page 13: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

xii Relatóriu Anuál CAC 2019

Sumáriu Ezekutivu

Tinan 2019, Comissão Anti-Corrupção

(CAC) kompleta nia ezisténsia no

funsionamentu tinan-sia nu‟udar Instituisaun

Estadu ida hala'o nia papél hodi haforsa

Estadu Direitu demokrátiku. Iha tinan ne'e,

CAC kontinua hala‟o nia misaun hodi

hametin servisu sira iha área prevensaun,

sensibilizasaun, investigasaun kriminál no

kooperasaun institusionál hanesan hatuur

hela iha Planu Estratéjiku CAC 2015-2020.

Atu too ba iha objetivu no meta sira iha

estratéjiku refere, tinan nee, CAC define nia

prioridade prinsipál haat (4) hanesan: 1)

Implementasaun auto-avaliasaun UNCAC; 2)

Hametin kooperasaun institusionál; 3)

Dezenvolve medida nasionál ba prevene no

kombate korrupsaun: Dezenvolve Estratéjia

Nasionál Anti-Korrupsaun (ENAK) no

partisipa ativu iha dezenvolve Lei Anti-

Korrupsaun (LAK); no 4) Hametin

dezenvolvimentu institusionál: Sistema

internal CAC no Kapasitasaun rekursu

umanu”. Husi prioridade hirak ne‟e, CAC

dezenvolve Planu Asaun Anuál (PAA) 2019,

ne‟ebé reflete iha programa hitu (7), ho nia

sub-programa ruanulu-resin-tolu (23) no

atividade sira hamutuk atus ida lima (105).

Relatóriu ne‟e hodi informa rezultadu

implementasaun programa no atividade hirak

mensiona, ne‟ebé reflete iha área servisu sira

hanesan; prevensaun no sensibilizasaun,

investigasaun, kooperasaun sira, jestaun

instituisionál, no parte ikus liu , hatoo dezafiu

no rekomendasaun balun.

Parte dahuluk: Prevensaun no

sensibilizasaun. Servisu hirak ne'ebé

relasiona ho asuntu ne'e, implementa husi

Diresaun Prevensaun ho tulun husi diresaun

seluk, konsege implementa atividade lubuk

ida tuir ninia PAA 2019. Servisu ida mak

hahu ona esforsu lubuk ida atu dezenvolve

Estratéjia Nasionál Anti-Korrupsaun

(ENAK). CAC hahu hakaat balun ona, ho

tulun husi PNUD. Sei iha atividade lubuk

ne‟ebé atu halo no presiza rekursu ida

adekuadu. Esforsu ne‟e halo, tanba

dezenvolvimentu ENAK la'os de'it atu

kumpre obrigasaun internationál hanesan

Estadu Parte ne‟ebé ratifika ona UNCAC,

maibe liuliu Timor-Leste bele iha estratéjia

ida ne‟ebé sistematiku no integradu hodi

kontra virus korrupsaun ne'ebé kompleksu

tebes.

Atividade seluk liga servisu Prevensaun nian

mak estudu sira hodi identifika risku sira

korrupsaun, iha intituisaun estadu nian. Iha

estudu tolu (3) mak CAC halo iha tinan ne‟e.

Rezultadu husi estudu hirak ne‟e konklui

katak, iha ona esforsu lubuk ida Timor-Leste

halo hodi prevene korrupsaun, maibé

vulnerabilidade ba risku korrupsaun iha

instituisaun sirak ne‟ebé sai alvu, sei aas

hela. Failansu ne‟e akontese tantu iha nivel

polítika nian no mos iha nivel operasionál

nian, ne‟ebé fo impaktu lubuk ida ba

konstrusaun estadu ne‟e.

Maski, estudu hirak ne'e seidauk hetan

evidensia ida forte hodi konsidera nivel

korrupsaun iha Timor-Leste tama ona ba

“Estadu kleptokrasia”, maibé, iha indikasaun

forte, atu monu ba situasaun ne'e, kuandu

esfosu luta kontra korrupsaun la ho estratéjia

ida sistematiku no integradu. Tan ne‟e,

estudu hirak produs ona rekomendasaun

lubuk no komunika daudaun ona ba iha

instituisaun sira naka‟it, aleinde rezultadu

ne‟e mos sei materia ba dezenvolvimentu

ENAK iha futuru.

Aleinde estudu, CAC mos halo atividade sira

hodi promosaun valór sira anti-korrupsaun

nian iha setór edukasionál, grupu kategoria

sira, no setór públiku nian. Sensibilizasaun

Page 14: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

xiii Relatóriu Anuál CAC 2019

iha setór edukasionál ho tema sentral

“Onestidade mak xavi ba estudante sira atu

hadok-an husi korrupsaun”. Alvu husi

sensibilizasaun ne'e ba eskola hirak hanesan ;

Eskola EBC Públiku hamutuk 10, no

Sekundária hamutuk sanulu resin ida (11),

Ensinu Superior hamutuk lima (5) no Sentru

Formasaun hamutuk neen (6). Totál

partisipante husi setór edukasuionál nian ne‟e

hamutuk 3,967, Feto 2,111 no Mane 1,856.

Sensibilizasaun halo mós ba iha grupu

kategoriál sira hanesan formador

administrador eskola, asosiasaun no ONG

sira, Camp promotor foinsáe anti-

korrupsaun, lider komunitária sira, ho totál

partisipante hamutuk 2,568, Feto 982 no

Mane 1,586.

Hodi hametin integridade institusionál no

integridade servidór sira Estadu nian, CAC

kontinua promove valór sira anti-korrupsaun

nian, liuhusi sorumutu, diskusaun, workshop

ho entidade sira estadu nian, tantu iha nivel

nasionál no nivel munisipiu ho tema sentral

“Hametin Integridade Estadu liu husi Lei".

Alvu husi sensibilizasaun ne'e ba funsionáriu

públiku kargu xefia sira husi instituisaun

públiku nian. Sensibilizasaun halo mós iha

Munisípiu sira hamutuk neen (6), ho tótal

partisipante hamutuk ema nain 569.

Dalan balun hodi hametin integridade

institusionál nian mak halo inspesaun no

vizita surpreza ba entidade estadu balun.

Inspesaun no vizita surpreza hanesan

estratéjia ida-ne‟ebé CAC inisia hamutuk

instituisaun relevante sira ne‟ebé halo parte

membru ba Nota Memorandu Entedimentu

(MoU), ne‟ebé kompostu husi CAC,

Comissão Função Pública (CFP), Provedoria

Direitus Umanus no Justisa (PDHJ) no

Inspetor Jeral Estadu (IGE). Iha vizita

surpreza ne‟e hetan failansu lubuk ida, ne‟ebé

ninia rezultadu komunika ona ba iha

instituisaun sira nakait.

Parte daruak: Investigasaun Kriminál.

Servisu hirak liga ho asuntu ne'e, koordena no

organiza husi Diresaun Investigasaun, ne'ebé

fahe ninia tarefa servisu ba iha área boot rua

mak rekolla informasaun liga ho krime

korrupsaun no investigasaun kazu sira

korrupsaun nian.

Tinan 2019, CAC liuhusi diresaun refere,

konsege rekolla informasaun sira hamutuk

150, husi ponte sira hanesan: (a) ekipa

informasaun CAC rasik, hamutuk 25, (b)

Denúnsia husi públiku hamutuk 67, (c) Kazu

sira husi Operasaun konjunta ba viatura

estadu hamutuk 51.

Husi averiguasaun ba informasaun hirak

refere, Ekipa CAC, hetan informasaun balun

iha indikasaun ba krime korrupsaun, no CAC

konsege konklui relatóriu preliminár hamutuk

72 hodi halo auto-partisipasaun ba Ministériu

Públiku.

Enkuantu, iha parte investigasaun nian,

Unidade Investigasaun Kriminál konsege

investiga kazu korrupsaun hamutuk 73, ne'ebé

kompostu husi kazu 13 ne'ebé hetan ona

delegasaun tinan 2018, maibé seidauk konklui

nia investigasaun iha tinan refere, no kazu 60

delegasaun kompeténsia husi MP iha tinan

2019. Iha tinan rohan 2019, CAC konsege

halo investigasaun no finaliza ninia relatóriu

no haruka Ministériu Públiku hamutuk kazu

43, enkuantu kazu sanulu resin hitu (17) mak

sei kontinua investigasaun.

Tipu krime husi kazu hirak ne‟e mak hanesan

pekulatu uzu, pekulatu, abuzu podér,

administrasaun danoza, partisipasaun

ekonomia iha negósiu, falsifikasaun

dokumemtu ka notasaun tékniku, korrupsaun

pasiva ba aktu ilisitu, burla agravadu,

falsifikasaun agravadu no abuzu konfiansa

agravadu.

Page 15: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

xiv Relatóriu Anuál CAC 2019

Kazu hirak ne'e akontese iha instituisaun

estadu hamutuk sanu-lu (10), ne'ebé involve

suspeitu hamutuk ema nain sia nulu resin

ha‟at (94), kompostu husi mane 82 no feto

12. Enkuantu, testemuña sira ne‟ebé mai fo

sasin hamutuk ema nain atus hitu rua nulu

resin sia (729) ho ninia kompozisaun mane

534 no feto 195.

Husi investigasaun hetan kazu lubuk ida halo

ema monu ba korrupsaun mak hanesan tuir

mai ne‟e: (1) Mekanizmu kontrolu interna

ne'ebé fraku, (2) deskrisaun servisu ne'e

ladun klaru ne'ebé hamosu abusu poder, (2)

Padraun prosidimentu operasional seidauk

kompletu, (4) Kargu xefi sira balun seidauk

hala'o didi'ak sira-nia knaar (5) Gabinete

Inspesaun no Auditoria (GIA) iha kada

ministériu no Sekretariu do Estadu sira

seidauk hala‟o sira-nia knar ka funsaun ho

didi‟ak, (6) Menus supervizaun no

monitotizasaun.

Parte datoluk no parte dahaat liga ho servisu

sira Kooperasaun no Jestaun Insitutisional,

ne‟ebé ninia implementa husi Diresaun

Servisu Apoiu no Kooperasaun no Gabinete

Komisáriu sira CAC nian.

Iha servisu Kooperasaun: Tinan 2019 CAC

foku ninia kooperasaun tantu iha rai laran no

rai liur ho instituisaun ne‟ebé mak iha

naturesa servisu hanesan, inklui entidade sira

iha interese ba área anti-korrupsaun nian.

Iha rai laran CAC kontinua hametin

koordenasaun servisu ho insituisaun sira

bazeia Lei-Inan no Lei sira, hanesan MP no

Tribunal, liga ho krime korrupsaun sira.

Tinan ne'e mós, CAC kontinua hanaruk MoU

ho institusaun sira hanesan CFP, PDHJ, IGE,

PNTL no Universidade sira balun.

Aleinde ida ne'e, koordenasaun servisu mós

halo ho instituisaun estadu sira seluk,

hanesan MRLAP, Ministériu justisa,

Ministériu Estatal, Ministériu Finansas, no

ministériu sira seluk, liga ho asuntu

prevensaun no sensivilizasaun nian.

Kooperasaun iha rai laran, halo mós ho

Ajensia internationál sira iha Timor-Leste

hanesan PNUD, Europeia Uniaun no mós

halo ho Embaixada sira, liuliu Estados

Unidas America.

Foku kooperasaun sira ho li'ur mak

Sekretariadu Convencões Nacões Unidas

Contra Corrupção no Instituisaun sira ne‟ebé

nia natureza hanesan.

Kooperasaun ho rai li'ur, liga ho Sekretariadu

Convencões Nacões Unidas Contra

Corrupção, tantu iha rejionál Bangkok-

Thailand no kuartél Jerál UNODC iha

Vienna-Austria. Kooperasaun ne'e liga ho

implementasaun auto-avaliasaun UNCAC, no

mós Timor-Leste nia partisipasaun hamutuk

ho Turkia hodi halo avaliasaun ba Nasaun

Norwegia.

Enkuantu, kooperasaun ho instituisaun sira

ho natureza hanesan mak ICAC-Hong Kong,

CPIB Singapura, no MACC- Malaysia.

Kooperasaun ho ajénsia anti-korrupsaun tolu

ne'e liga ho programa formasaun nian.

Kooperasaun hirak ne‟e, lori benefisiu lubuk

ida ba CAC, tantu tulun eleva kapasidade

insitusional nomós tulun implementa

programa no atividade balun iha CAC nian.

Jestaun institusionál: foku iha área rua, mak

(jestaun finanseiru no Jestaun Rekursu

Umanu).

Total OGE CAC iha tinan 2019 atu finansia

progama no atividade sira ho montante

hamutuk USD 1,372,765.00 (dollar

Amerikanu millaun ida rihun atus tolu

hitunulu resin rua atus hitu neen-nulu resin

lima) ne‟ebé koloka ba kategoria haat: Saláriu

& vensimentu, Bens Servisu, Kapitál Menór

Page 16: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

xv Relatóriu Anuál CAC 2019

no kapitál dezenvolvimentu. CAC mos hetan

benefisu ba FDCH hamutuk USD 150,000.

To'o tinan rohan 2019, CAC konsege ezekuta

84% mak hanesan: Saláriu no Vensimentu

hamutuk USD 800,605.00 no konsege

ezekuta hamutuk USD 710,106.62 ka 89%,

Bens no Servisu hamutuk USD 458,769.00

ezekuta 362,281.12 (79%), Kapitál Menor

USD 83,301.00 ezekuta 82,438.00 (99%) no

Kapitál Dezenvolvimentu USD 30,000.00 la

konsege ezekuta.

Enkuantu, ezekusaun orsamentu FDCH atinje

69% ka USD 102,765.10 (dollar Amerikanu

rihun atus ida rua atus hitu neennulu resin

lima sentavu sanulu) husi total orsamentu

alokadu.

Total forsa traballu CAC iha tinan 2019,

ne'ebé apoiu ba programa sira CAC nian

hamutuk 77, ne‟ebé kompostu husi mane 62

no feto 15. CAC planeia atividade formasaun

lubuk ida tantu iha rai-laran no mós rai-liur,

tuir mata-dalan kapasitasaun FDCH hanesan:

1) Formasaun téknika; 2) Formasaun

profesionál. Metodu kapasitasaun sira ne‟e

hala‟o liu-husi dalan oinoin hanesan

partisipasaun iha semináriu, workshop,

konferénsia, estudu komparativu no

formasaun no hasa‟e abilitasaun literária.

Konteúdu formasaun sira ne‟ebé hala‟o

durante tinan-2019 liga ba área espesifiku tuir

natureza servisu Komisaun nian no formasaun

seluk relasiona ho koñesimentu jerál.

Iha parte ikus liu, relata dezafiu hirak ne‟ebé

mak CAC hasoru no rekomendasaun sira ba

parte sira nakait hodi konsidera ba asaun sira

tuir mai. Hodi dehan sai dezafiu hirak ne‟e

ho nia rekomendasaun sira, atu bolu

atensaun ba ita hotu hanesan estadu atu

kontinua servisu hamutuk hodi kontra virus

korrupsaun ida ne‟ebé kompleksu tebes.

Dezafiu hirak ne‟e hatudu katak, luta kontra

korrupsaun presiza hotu-hotu hamutuk. CAC

nia susesu depende mós ba vontade polítika

no korajen husi instituisaun sira seluk atu

la‟o tuir enkuadramentu legál sira ne‟ebé

vigór.

Page 17: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

1 Relatóriu Anuál CAC 2019

Relatóriu Anuál CAC 2019

Parte I

Objetivu, Meta no Prioridade 2019

Introdusaun

Relatóriu Anuál ne‟e hodi hato‟o rezultadu servisu CAC iha tinan 2019 ba Parlamentu Nasionál

(PN), parseiru, entidade estadu sira no emjeral ba públiku. Relatóriu ne‟e nu‟udar rezultadu servisu

ba mandatu datoluk nian, ne‟ebé mak ninia implementasaun mai husi Diresaun tolu (3) iha CAC

hanesan Diresaun Prevensaun & Sensibilizasaun, Diresaun Investigasaun, no Diresaun Servisu

Apoiu no Kooperasaun inklui servisu sira husi Sekretariadu Gabinete Komisáriu no Komisáriu

Adjuntu sira nian.

Aprezentasaun relatóriu ne‟e koloka ba iha parte lima (5), ne‟ebé hahú husi servisu iha prevensaun

no sensibilizasaun nian (parte I), servisu sira invesigasaun nian (parte II), servisu iha kooperasaun

nian (parte III) no jestaun institusional nian (parte IV). Iha parte ikus nian sei dezafiu balun ne‟ebé

mak CAC hasoru no rekomendasaun hodi hadia liutan ita-nia esforsu luta kontra korrupsaun nian.

Iha pájina sira ikus nian, aneksu informasaun detallu balun hodi justifika/halo klaru liu-tan servisu

hirak ne‟ebé mak temi iha relatóriu ne‟e.

1. Objetivu Jerál CAC 2015- 2020

Programa no Planu Asaun Annual (PAA)

hodi atinji objetivu jeral CAC ne‟ebé estipula

iha Planu Estratéjiku CAC 2015-2020 mak:

“…Atinje integridade étika anti-korrupsaun

iha setór públiku no privadu, iha partidu

polítiku sira no iha nivel Governasaun oin-

oin; setór edukativu no sosiedade sivíl ne‟ebé

ativu iha promosaun valór sira étika anti-

korrupsaun nian no efikásia iha medida

represiva kontra korrupsaun.

2. Meta CAC 2019

Iha Planu estratéjiku CAC nian, identifika

área neen (6) sa‟i hanesan meta kada tinan.

Área hirak ne‟e mak hanesan Setór públiku,

privadu, edukasional, públiku (inklui ONG no

asosiasaun sira), no ikus ba CAC rasik.

Difinisaun meta bazeia ba setór ida-idak. Tan

ne‟e, meta CAC 2019 mak hanesan:

a) Ba Estadu/setór públiku: eleva

integridade no kumprimentu ba norma sira

husi servidor Estadu nian;

b) Ba Setór Edukasionál: estudante sira

hanesan promotor organizadu ba

prevensaun korrupsaun;

c) Ba Setór Privadu: hasa‟e númeru

empreza sira ho kualifikasaun aas iha

prestasaun ba bens, servisu sira no iha

konstrusaun sira. Uza ho efisiente rekursu

Estadu nian;

d) Ba Públiku em Jerál, Asosiasaun no

ONGs sira: Públiku, asosiasaun no ONG

sira manifesta papel efetivu iha kombate

korrupsaun;

e) Kooperasaun: efetivu iha kooperasaun

rejionál no internasionál ba asuntu

kombate korrupsaun;

f) Ba CAC: atua ho efisiente no efikaz iha

área sira prevensaun nian, sensibilizasaun

ba públiku no investigasaun nian.

3. Prioridade CAC 2019

Bazeia ba objetivu no meta hirak ne‟ebé temi

ona iha leten, atu atinji integridade anti-

korrupsaun iha nivel hotu-hotu, CAC hatuur

nia prioridade haat (4) iha tinan 2019 hanesan

iha kraik ne‟e:

a) Implementasaun Auto Avaliasaun

UNCAC;

b) Hametin kooperasaun institusionál;

Page 18: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

2 Relatóriu Anuál CAC 2019

c) Medida Nasionál ba Prevene no kombate

korrupsaun: Lei Anti Korrupsaun (LAK)

no Estratéjia Nasionál Anti-Korrupsaun

(ENAK);

d) Hametin dezenvolvimentu Institusionál:

Sistema internal CAC no kapasitasaun

rekursu umanu.

4. Programa, Sub-programa no Planu

Atividade CAC 2019

Bazeia ba meta no prioridade CAC 2019,

CAC konsege identifika no dezenvolve

programa hamutuk hitu (7) hanesan:

1) Jestaun Institusionál

2) Koperasaun Institusionál

3) Media no Komunikasaun Sosiál

4) Prevensaun no sensibilizasaun

5) Investigasaun

6) Informasaun, Análize Kriminál no

Seguransa

7) Saláriu no Vensimentu ( Jestaun Rekursu

Umanu)

Programa hirak ne'e dezeña tuir natureza

servisu husi kada unidade sira ne‟ebé tutela ba

iha diresaun tolu (3) hanesan Diresaun

Prevensaun & Sensibilizasaun, Diresaun

Investigasaun, no Diresaun Servisu Apoiu

Kooperasaun, inklui servisu husi Gabinete ho

sesaun Média-Komunikasaun.

Husi Progama hitu ne‟e, CAC dezenvolve

sub-programa hamutuk 23 no ninia PAA sira

hamutuk 105, ho detallu hanesan iha aneksu

númeru 1, pajina 44-48 husi relatóriu ne‟e.

Programa

7

Atividade 105

Sub-programa

23

Prioridade

4

Page 19: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

2 Relatóriu Anuál CAC 2019

Parte II

Prevensaun no Sensibilizasaun Públiku

Introdusaun

Comissão Anti-Corrupção (CAC) nu'udár

instituisaun independente ne'ebé hala‟o nia knár

atu prevene no kombate krime korrupsaun tuir

dalan legál ne'ebé hatúr ona iha Lei Nú. 8/2009

kona-ba Kriasaun CAC. Servisu prevensaun

tuir Artigu 5 Lei Kriasaun Comissão Anti-

Corrupção, atribui kompeténsia atu halibur

(rekolla) no análize infórmasaun hirak ne'ebé

nakait ho kauza sira ba korrupsaun nian.

Programa prevensaun no sensibilizasaun

hanesan servisu prinsipál ida-ne‟ebé ho

objetivu atu tulun instituisaun estadu hotu-hotu

bele tau prioridade ba luta kontra korrupsaun no

prevene dirijente ho ninia funsionáriu sira

hasoru risku poténsial sira pratika korrupsaun.

Servisu prevensaun ne‟e sai fatór determinante

instituisaun nia hodi fortifika kna‟ar ne‟ebé

mak CAC ho instituisaun governu, instituisaun

legislativa no instituisaun judisiáriu sira halo

hodi limite lalaok krime korrupsaun sira tuir

hahalok ne‟ebé bele fó dalan ba hamósu

korrupsaun iha sosiedade, partikularmente iha

instituisaun públiku sira. Aleinde ida-ne‟e,

servisu prevensaun mós nu‟udar meius ida-

ne‟ebé promove valór sira anti-korrupsaun no

hasa‟e koñesimentu jetór ka servidór públiku

sira hodi hametin ba prevene risku sira

korrupsaun.

Responsavel prinsipál ba implementasaun

programa sira relasiona ho prevensaun

korrupsaun mak Diresaun Prevensaun no

Sensibilizasaun (DPS), ne‟ebé kompostu husi

Unidade Promósaun Valóres no Integridade

(UPVI), Unidade Inspesaun no Monitorizasaun

(UIM) no Unidade Estudu Avaliasaun Risku

(UEAR). Aleinde ida-ne‟e, atividade balun

hetan apoiu husi diresaun seluk ne‟ebé halo

koordenasaun ho diresaun tutela.

Iha parte dahuluk ne‟e, atu relata

implementasaun programa hirak ne‟ebé

planeadu iha Planu Asaun Anuál (PAA) CAC

tinan 2019 hanesan tuir mai:

1. Dezenvolve Medida sira Peventiva nian:

Estratéjia Nasionál Anti-Korrupsaun

(ENAK)

Timor-Leste nu‟udar Estadu Parte, ne‟ebé asina

ona Convenções Nações Unidas Contra

Corrupção, ka koñsesidu iha lian Ingleza

UNCAC (United Nations Against Corruption).

Iha konvensaun refere, ejije Estadu Parte sira

atu dezenvolve sira-nia polítika nasionál

(Estratéjia Nasionál) tuir natureza nasaun ida-

idak nian hodi prevene no kombate korrupsaun.

Timor-Leste iha ona esforsu balun ba asuntu

ne‟e, maibé seidauk iha estratéjia ida

sistemátiku no integradu nu‟udar estadu ba

asuntu prevensaun no kombate korrupsaun.

Nu‟udar Estadu, esforsu balun atu dezenvolve

Estratéjia Nasionál Anti-Korrupsaun (ENAK)

komesa hahú ona iha pasadu, inklui prezensa

Timor-Leste iha enkontru Estadu Parte ne‟ebé

organiza husi Sekretariadu Organizações das

Nacões Unidas Contra Droga e Crime

(UNODC) iha Malaysia, tinan 2014, hodi

diskute kona-ba asuntu refere, ne‟ebé

reprezenta mós husi Parlamentu Nasionál no

reprezentante husi CAC.

Depois enkontru iha nivel altu ne‟e, CAC hahú

kedas ho servisu balun, maibé tanba limitasaun

rekursu, tantu rekursu umanu no rekursu

finanseiru nian, atividade la‟o ladun másimu.

Ho esforsu sira, hafoin Komisáriu husi mandatu

daruak CAC asina akordu ho Programa

Nacões Unidas para o Desenvolvimento

Page 20: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

3 Relatóriu Anuál CAC 2019

(PNUD) iha fulan Jullu 2018, atu dezenvolve

ENAK, inklui apoiu programa sira

sensibilizasaun nian tantu iha setór públiku no

setór edukasionál sira.

Prosesu dezenvolvimentu ENAK, paradu

aleinde, tanba limitasaun rekursu, maibé mós

tanba konsekuénsia husi situasaun polítika rai-

laran, ne‟e afeta mós ba funsionamentu CAC

nian. Maski nune‟e, asuntu ida-ne‟e kontinua

sai prioridade iha PAA CAC 2019. Depois

Komisáriu mandatu datoluk hetan pose husi

Parlamentu Nasionál, aselera kedas prosesu

ne‟e. Atividade sira halo ona mak hanesan

revee mata-dalan (Termu Referénsia) ho planu

sira servisu nian, enkontru no koordenasaun

servisu ho parte sira nakait, hanesan PNUD,

Ministériu Reforma Legislativa para Asuntos

Parlamentar (MRLAP), Ministériu Justisa,

Primeiru Ministru no parte sira seluk nakait.

Planu servisu ba dezenvolvimentu ENAK haree

iha aneksu 2, pagina 48 husi relatóriu ne‟e.

Atividade seluk mak rekrutamentu peritu sira

atu halo estudu base-line survey. CAC hamutuk

ho PNUD konsege rekruta peritu ida iha fulan

Setembru 2019 hodi halo estudu preliminar ida.

Estudu refere hahú ona desde fulan Setembru

2019 hodi rekolla informasaun liu-husi dalan

estudu literaria, intrevista ho na‟i-ulun no

reprezentante sira husi instituisaun balun estadu

nian, sosiadade sivil, akademiku, eis membru

governu no diretór jeral sira. Husi estudu ne‟e,

halo análize no prodús ona ezbosu

relatóriu preliminar ida.

Hodi asegura kualidade informasaun,

CAC ho PNUD kontinua rekruta tan

peritu Internasionál ida hodi halo

revizaun ba ezbosu relatóriu refere. Husi

revizaun ne‟e rekomenda atu kontinua

hakle‟an tan estudu ba iha instituisaun

xave hamutuk sanulu resin ida (11).

Tuir planu, rezultadu estudu preliminar

ne‟e sei aprezenta iha Konferénsia

Nasionál dahuluk liga ho

dezenvolvimentu ENAK ne‟ebé mak

planeia ona atu halo iha loron Mundial

Anti-Korrupsaun ne‟ebé monu iha los iha

loron 9 fulan-Dezembru 2019.

Preparasaun ba Konferénsia Nasionál refere

liga ho asuntu ne‟e, nu‟udar atividade seluk

mak CAC halo. Konferénsia ne‟e ho tema

sentral: “Kombate Korrupsaun: Timor-Leste

iha ne'ebé ona no atu ba ne'ebé iha tinan 10

mai?”, ho nia objetivu mak hanesan:

1) Halibur na'i-ulun sira husi ai-riin haat

Timor-Leste nian hodi hato'o sira-nia

reflesaun ba tinan 10 ne'ebé liu ona, no sira

perspetiva iha esforsu sira luta kontra

korrupsaun ba tinan 10 mai;

2) Define objetivu luta kontra korrupsaun iha

tinan 10 mai no ho ninia prioridade ba tinan

lima (5);

3) Estabelese ekipa nasionál hodi dezenvolve

Estratéjia Nasionál Anti-Korrupsaun

(ENAK).

“… Planu Estratéjia

Nasionál Anti-Korrupsaun:

Timor-Leste iha ne’ebé ona no

atu ba ne’ebé tinan 10 mai...?”

Page 21: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

4 Relatóriu Anuál CAC 2019

Konferénsia Nasionál ne‟ebé planeia ba loron

rua ne‟e, atu konvida partisipante sira hamutuk

ema na‟in atus lima (500) ne‟ebé sei reprezenta

husi instituisaun sira estadu nian, Parlamentu

Nasionál, setór privadu, sosiadade sivil,

foinsa‟e, akademiku, membru komunidade,

diplomata, parseiru dezenvolvimentu, eis titular

no parte sira hotu relevante.

Hanesan temi ona, katak tuir planu,

Konferénsia Nasionál dahuluk ne‟e sei

implementa iha loron Mundiál Anti-Korrupsaun

9 Dezembru 2019. Maibé labele realiza, tanba

razaun lubuk ida. Iha razaun prinsipál rua mak

la konsege implementa iha data refere. Razaun

primeiru mak planu ne‟ebé halo ona antes ne‟e,

koenside ho ajenda nasionál liga debate OGE

2020. Razaun seluk tanba preparasaun tékniku

balun seidauk kompletu, hanesan relatóriu finál

ba estudu ne‟e. Tanba ne‟e, konferénsia refere

deside muda ba iha selebrasaun tinan 10

Aniversáriu CAC, iha loron 22 Fevereiru 2020.

CAC nu‟udar pontu vogal ba implementasaun

UNCAC nian, haree katak atividade ne‟e

importante tebes ba Timor-Leste. Maibé iha

ninia implementasaun, CAC hasoru dezafiu

lubuk ne‟ebé halo prosesu ne‟e la‟o ladun

másimu. Dezafiu ida mak liga ho prosesu

polítika iha rai-laran, hanesan ita infrenta hela

daudaun, no dezafiu seluk mak limitasaun

rekursu, tantu rekursu umanu no finanseiru

nian. Tulun ne‟ebé husi PNUD atu inisia de‟it.

PNUD la iha fundu atu finansia ba atividade

sira ne‟ebé planeia ba tinan rua nia laran ne‟e.

Tan ne‟e, Timor-Leste presiza investe rasik

rekursu hodi halo atividade ne‟e. Ho razaun

ne‟e, CAC presiza apoiu polítika husi PN, liu-

liu aprova proposta OGE CAC liga alokasaun

rekursu sira sufisiente hodi dezenvolve medida

preventiva ida integradu, efisiente no efetivu.

Hodi halo ida-ne‟e, Timor-Leste la‟os de‟it atu

kumpri obrigrasaun Internasionál ne‟ebé ita

ratifika ona iha uma fukun Parlamentu Nasionál

ida-ne‟e, maibé liu-liu Timor-Leste iha

estratejia nasionál ida ne‟ebé sistemátiku no

integradu hodi promove governasaun ida di‟ak

no moos hodi valóriza sakrifísiu Eroi sira no

garantia futuru ida justu no prósperu. Aprende

husi esperiénsia iha nasaun barak, inimigu boot

ba governasaun ida di‟ak no moos mak “virus”

korrupsaun. Tanba korrupsaun, nu‟udar virus

sosial ida ne‟ebé kompleksu, no sai ameasa

boot ba estadu direitu demokratiku no futuru

jerasaun foun nasaun nian.

“… Ezijénsia atu iha

Estratéjia Nasionál Anti-

Korrupsaun, la'os de’it atu

kumpre obrigasaun

Internasionál ne’ebé

Timor-Leste ratifika ona

liu-husi Parlamentu

Nasionál, maibé, liu-liu

Timor-Leste iha

estratéjia ida ne’ebé

sistemátiku no integradu

atu promove governasaun

ida di’ak no moos, hodi

valoriza sakrifísiu EROI

sira no garantia futuru ida

justu no prósperu …”

Page 22: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

5 Relatóriu Anuál CAC 2019

2. Servisu sira iha Estudu no Avaliasaun

Risku Korrupsaun

Iha tinan 2019, CAC halo estudu tolu (3) liga

ho risku sira korrupsaun nian. Estudu dahuluk

mak liga arrendamentu propriedade estadu iha

Sekretáriu Estadu Terras no Propriedade ne‟ebé

hahú ona iha tinan 2017. Estudu ne‟e foin

konklui iha tinan 2019 no lansa ona ba públiku

iha loron mundial anti-korrupsaun nian, 9

Dezembru 2019. Estudu daruak mak halo iha

Radio Televizaun Timor-Leste, Empreza

Públiku (RTTL,ep), ne‟ebé seidauk konklui

ninia relatóriu no Estudu datoluk mak

diagnostiku integridade institusional, nu‟udar

estudu preliminar ba preparasaun

dezenvolvimentu ENAK.

Relatóriu tuir mai sei hato‟o informasaun badak

relasiona ho lalaok, deskobrementu (finding) no

rekomendasaun sira husi estudu ne‟e.

2.1 Estudu Arrendamentu Propriedade

Estadu iha Sekretáriu Estadu Terras

no Propriedade

Estudu ba arrendamentu propriedade estadu

nian hala‟o dezde tinan 2017. Estudu ne‟e

realiza hodi buka hatene loloos prosesu no

prosedimentu sira relasiona ho arrendamentu ba

propriedade estadu nian ne‟ebé konsidera

hanesan fonte reseita sira Estadu RDTL nian

husi reseita naun-petrolíferu. Aleinde ne‟e mós

atu buka hatene fallansu sira relasiona ho mal-

prátika korrupsaun iha prosesu atendementu

arrendamentu propriedade estadu nian.

Estudu ne‟e hala‟o iha munisípiu sanulu-resin-

tolu (13) nia laran ho aplika métodu Corruption

Impact Assessment (CIA), ne‟ebé foka iha parte

boot rua, mak aspeitu estratéjiku ne‟ebé liga

ho sistema no polítika reflete iha lei no mata-

dalan sira no aspeitu operasionál liga ho

sistema administrasaun, responsabilidade no

transparénsia iha prosesu arrendamentu rai no

uma estadu nian.

Rezultadu husi estudu ne‟ebé halo ona nia

lansamentu iha loron 9 Dezembru 2019, deteta

frakeza lubuk ida ne‟ebé akontese tantu iha

aspeitu estratéjiku no aspeitu operasionál.

Iha aspeitu estratéjiku sumariza iha risku sira

pelumenus hamutuk 8 no iha aspeitu

operasionál indika risku hamutuk 7, mak

hanesan tuir mai nee.

Frakeza identifikadu iha asperitu Polítika

Estratéjiku nian hanesan:

1) Iha multi-interpretasaun ba regra no

norma sira entre polítika husi kadastru no

polítika husi autoridade kompetente sira,

bele hamósu poténsia abuzu podér

kuandu deside arrendatáriu no prosesu

pagamentu;

2) Menus apoiu no kapasidade iha

instituisaun SETP no DTPSC ne‟ebé

hamósu poténsia ba mal-administrasaun;

3) Seidauk iha mekanizmu revizaun ba folin

arrendamentu bele hamósu prejuizu ba

estadu;

4) Seidauk iha lei ba rai, bele hamósu

disputa ba rai estadu (estudu halo bainhira

Lei ba Rai seidauk aprova)1;

1 Estudu ne‟e halo iha tinan 2016, no momentu ne‟eba,

Lei ba Rai seidauk aprova.

“...Rezultadu estudu ne’e hatudu fonte

reseita sira Estadu nian husi reseita sira

naun-petrolíferu, liu-liu iha

arrendamentu menus tebes, tanba iha

frakeja, tantu iha aspeitu politika

(estratejiku) ne’ebé liga ho sistema

sira, no iha aspeitu operasional

ne’ebé liga ho sistema administrasaun

ida fraku no la nakloke...”

Page 23: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

6 Relatóriu Anuál CAC 2019

5) Laiha limitasaun ba diskresaun ne‟ebé

halo husi superior, bele hamósu poténsia

abuzu podér;

6) Laiha konsekuénsia ka sansaun ba

funsionáriu sira iha SETP no DTPSC

ne‟ebé la garantia tarjetu reseita estadu,

tanba bele hamósu prejuizu ba estadu;

7) Informasaun no dadu estatutu

arrendatáriu ne‟ebé la integradu bele

hamósu poténsia mal-

administrasaun/desvia reseita sira ba

estadu;

8) Kontratu arrendamentu ne‟ebé mak la

klaru, fó impaktu ba komprensaun no

kuñesimentu direitu no dever arrendatáriu

sira.

Enkuantu, frakeza sira identifikadu iha aspeitu

téknika operasionál nian mak hanesan tuir mai

ne‟e:

1) Laiha konsisténsia ba aplikasaun folin

arrendamentu tuir área ka zona;

2) Menus kontrolu husi DNTPSC no

DTPSC ba arrendatáriu ne‟ebé viola

kontratu no la kumpri sira nia dever, bele

hamósu prejuizu ba estadu;

3) Sei iha frakeza iha sistema

administrasaun liu-liu prosesu pagamentu

ne‟ebé la-liu husi banku bele hamósu

fraude (desvia osan estadu ba interese

privadu);

4) Menus transparénsia informasaun ba

públiku relasiona ho fatin arrendamentu

inklui prosedimentu ba arrendamentu

nian;

5) Menus akuntabilidade kona-ba relatóriu

reseitas husi arrendamentu rai no uma

estadu, nune‟e rezulta prejuizu ba estadu

no fraude;

6) Sei iha influénsia husi líder ka Pesoal

informál balun iha prosesu arrendamentu

rai no uma estadu, bele hamósu

indikasaun pratika KKN;

7) Frakeza iha sistema administra proposta

arrendamentu bele hamósu mal

administrasaun.

Relatóriu ne‟ebé halo ninia lansamentu iha

loron mundial Anti-korrupsaun, 9 Dezembru

2019 ne‟e rekomenda ba instituisaun

kompetente ho pontu hirak hanesan tuir mai:

1) Governu persiza halo harmonizasaun ba

regulamentu kona-ba polítika kadastrais

ho autoridade lokál sira atu evita multi-

interpretasaun ba regulamentu ne‟ebé

vigór;

2) Governu presiza introdus Lei ba Rai nian

hodi implementa polítika kona-ba rai

ne‟ebé durante ne‟e sidauk iha no rigór ba

implementasaun diplomas ne‟ebé iha hodi

hein Lei rai ne‟ebé sei mai/mósu;

3) Governu presiza halo revizaun ba folin

arrendamentu rai no uma estadu

periodikamente atu hetan folin arrenda

ne‟ebé bazeia ba padraun;

4) Ministériu Justisa atu hasa‟e kapasidade

instituisaun SETP no DTPSC hodi halo

balansu entre responsabilidade ne‟ebé

asume no rekruta funsionáriu foun atu

prienxe lakuna iha seksaun relevante sira

hodi hasae kualidade servisu no

produtividade;

5) Governu presiza estabelese padraun

rejistu rai no arrendamentu;

6) Governu presiza aplika medida

administrativu no sansaun ho rigor;

7) Governu presiza promove atividade

divulgasaun no sosiálizasaun regular

kona-ba leis/regulamentu relevante sira

relasiona ho arredamentu nian ba públiku;

8) Ministériu Justisa presiza estabelese

Service Level Agreement (SLA) ba etapa

Page 24: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

7 Relatóriu Anuál CAC 2019

prosesu arrendamentu hahú husi proposta

to‟o kontratu;

9) Ministru Justisa presiza dezemvolve

sistema baze de dadus ne‟ebé integradu

ho sistema rejistu rai ne‟ebé iha;

10) Ministériu Justisa atu halo mekanizmu

kontratu inklui tradusaun ba mutli-lingua

tuir nesesidade hodi fasilita no hafasil

arrendatáriu bele komprende;

11) Ministru Justisa prezisa reforsa

mekanizmu kontrolu no aplika sansaun ba

sira ne‟ebé viola kontratu arrendamentu;

12) Ministru Justisa persiza dezenvolve

politika ida hodi masimiza pagamentu

sira uza meus eletroniku nian, fasilita ema

atu bele selu liu husi banku sira (BNCTL,

Mandiri ka BRI) ne‟ebé eziste besik sira;

13) SETP presiza halo kontrolu ba folin

arrendamentu rai no uma estadu ho

parsiál ba ema hotu tuir lei ka

regulamentu ne‟ebé estabelese;

14) SETP presiza halo mapamentu tuir

klasifikasaun zona ka fatin arrendamentu

no diezamina informasaun ba públiku,

oinsa atu bele hetan ka halo arrendamentu

ba rai no uma estadu iha DTPSC;

15) Inspesaun Jerál Estadu (IGE) presiza halo

auditoria relasiona ho reseitas

arrendamentu rai no uma estadu durante

tinan 10 ikus.

Estudu ba Empreza Públiku (Radio 2.2

Televizaun Timor-Leste -RTTL)

Implementasaun atividade Estudu iha RTTL,ep

ho objetivu atu identifika risku sira korrupsaun

nian ne‟ebé bele prejudika servisu sira estadu

iha instituisaun refere. Aleinde ida ne‟e, atu

hamósu rekomendasaunn hodi fó hanoin ba

direjente no jestór sira iha RTTL,ep hodi

asegura sistema boa governasaun, inklui

haforsa polítika no rejimentu interna sira ne‟ebé

eziste ona no fortifika asaun kontrolu ba

utilizasaun rekursu estadu tuir lei ne‟ebé vigor.

Metodolojia hirak ne‟ebé aplika ba iha estudu

ne‟e, aleinde rekolla informasaun literatura sira

(desk review) no observasaun iha terenu, aplika

mós metodu kualitativu, liu-husi tékniku sira

hanesan intrevista no diskusaun sira ho

estrutura no funsionáriu sira iha instituisaun

refere.

Progresu balun husi atividade ne‟e mak aleinde

halo ona observasaun iha terenu, ekipa mós

halo ona desk review (analiza) ba

funsionamentu husi instituisaun refere. Husi

observasaun no ánalize dokumentu sira ne‟ebé

iha, ekipa estudu CAC dezenvolve pergunta

sira hodi utiliza ba intrevista ho pesoál

identifikadu iha RTTL,ep.

Ekipa mós halo ona intrevista ho parte sira

nakait, hanesan Prezidente RTTL,ep,

responsavel sira iha diresaun aprovisionamentu,

diresaun rekursu uumanu, diresaun finansa no

diresaun lojístika. Ekipa agora tama ba iha faze

dezenvolvimentu rezultadu estudu no halo

klasifikasaun no mapamentu ba risku sira

korrupsaun nian.

Rezultadu preliminar husi estudu ne‟e hatudu

ona problema tékniku balun ne‟ebé instituisaun

refere hasoru no persiza halo intervensaun hodi

hadia mekanizmu sira atu asegura pratika di‟ak

sira iha RTTL,ep.CAC sei iha hela prosesu

elaborassaun laran hodi kompleta relatóriu

estudu refere no sei apresenta ninia relatóriu

kompletu iha tinan oin.

Page 25: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

8 Relatóriu Anuál CAC 2019

2.3. Diagnosa Integridade Institusionál

Atividade ne‟e ligadu ho estudu preliminar hodi

prepara relatóriu nu‟udar baze ba iha

dezenvolvimentu ENAK. Objetivu estudu atu

hatene liu-tan vulnerabilidade instituisaun

estadu sira hasoru risku sira korrupsaun, no

oinsa atu halo mitigasaun liu-husi planu ida

sistemátiku.

Hanesan temi ona iha leten katak, estudu ne‟e

hetan apoiu husi PNUD, liu-husi rekrutamentu

peritu internasionál iha área anti-korrupsaun

nian iha fulan-Jullu no hahú halo ona estudu iha

fulan Agostu-Outubru. Hafoin, rekruta fali

peritu seluk halo revizaun no deskobre katak,

diagnóstiku anti-korrupsaun ne‟ebé halo ne‟e,

identifika ona poténsial preokupasaun lubuk ida

iha ministériu sira, maibé seidauk konsege

identifika ho detallu oportunidade hirak ne‟ebé

mak halo instituisaun monu ba hahalok sira

korrupsaun nian no medida institusional hirak

ne‟ebé mak efetivu atu hamenus oportunidade

hirak ne‟e. Tan ne‟e, CAC hamutuk ho PNUD,

deside hodi haklean tan estudu hodi identifika

loloos saida mak tenki fokus iha Estratéjia no

buka hatene loloos oportunidade korrupsaun iha

sistema governasaun nia laran.

Nune‟e, metodolojia ne‟ebé aplika ba estudu

ne‟e, kombinasaun husi estudu literatura sira,

liu-liu rezultadu peskiza ne‟ebé CAC halo iha

pasadu no metodu kualitativu nian liu-husi

entrevista ho autor xave sira no diskusaun

grupu hodi avalia risku sira korrupsaun ka

vulnerabilidade iha instituisaun/Ministériu

espesifiku ida nia funsionamentu. Atu

determina ne‟e, CAC hili metodolojia ida

ne‟ebé fokus ba identifika instituisaun nia forsa

no vulnerabilidade integridade iha instituisaun

hirak ne‟e nia laran. Instituisaun xave sira

ne‟ebé mak sai alvu iha estudu ne‟e mak

Ministériu Finansas, Ministériu Justisa,

Ministériu Agrikultura no Peska, Ministériu

Petroliu no Rekursu Naturais, Ministériu

Komersiu no Industria, Ministériu Edukasaun

Juventude no Desportu, Ministériu Interior,

Ministériu Solidaridade Sosial, Ministériu

Planeamentu no Investimentu Estratéjiku,

Ministériu Obras Públiku no Gabinete Primeiru

Ministru. Aliende ida ne‟e, halo mós entrevista

no diskusaun ho reprezentante sosiedade sivíl,

setór privadu no instituisaun autonomu sira.

Rezutaldu estudu preliminar ida ne‟e hetan

katak Instituisaun sira estadu nian ne‟ebé sai

alvu iha estudu hatudu katak iha ona esforsu

lubuk ida hodi prevene no kombate

korrrupsaun. Maibé, rezultadu estudu ne‟e

konfirma katak iha vulnerabilidade

signifikativu ne‟ebé akontese kuaze iha

instituisaun públiku sira hotu, hanesan mal-

jestaun no uza-sala rekursu públiku sira ba

interese privadu ka pesoál, sistema kontrola

internal fraku, no seluk tan.

Notisia di‟ak husi rezultadu estudu ne‟e mak

seidauk hetan evidénsia ida forte katak nivel

korrupsaun iha Timor-Leste tama ona ba iha

kategoria eskalaun boot no sistemátiku, ne‟ebé

dala ruma ema dehan “Estadu kleptokrasia.

Maibé, estudu ne‟e iha indikasaun boot, kuandu

esforsu sira luta kontra korrupsaun la ho

estratéjia ida sistemátiku no integradu, lalais ka

neneik Timor-Leste iha pontensia bele monu ba

iha “Estadu Kleptokrasia.

“...Rezultadu estudu ne’e seidauk hetan

evidénsia ida forte hodi konsidera nivel

korrupsaun iha Timor-Leste tama ona ba

iha kategoria eskalaun boot no sistematiku,

ne’ebé ema dehan “Estadu kleptokrasia”.

Maibé, iha indikasaun boot, kuandu esforsu

sira luta kontra korrupsaun la ho estratéjia

ida sistemátiku no integradu,

lalais ka neneik Timor-Leste iha ponténsia

bele monu ba iha

“Estadu Kleptokrasia...”

Page 26: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

9 Relatóriu Anuál CAC 2019

3. Inspensaun no Monitorizasaun

Inspesaun no vizita surpreza hanesan estratéjia

aprosimasaun ida-ne‟ebé CAC inísia hamutuk

instituisaun relevante sira ne‟ebé hola parte

nu‟udar membru ba Nota Memorandu

Entedimentu (MoU) ne‟ebé asinadu iha

Outobru 2015 no extende iha Novembru 2019

ne‟ebé kompostu husi CAC, Komisasun

Funsaun Púlika (CFP), Provedoria Direitus

Umanus no Justisa (PDHJ) no Inspetor Jeral

Estadu (IGE). Vizita surpresa nu‟udar meius

ida ne‟ebé bazeia espíritu MoU

ne‟e atu prevene aktus korrupsaun

no promove boa governasaun no

direitu umanus iha instituisaun

estadu sira. Objetivu husi MoU

ne‟e mak atu haforsa kooperasaun

institusionál no esforsu koletivu

hodi prevene no kombate

korrupsaun, promove governasaun

di‟ak no proteje direitus umanus

iha administrasaun públika.

Iha vizita surpreza hirak ne‟e

balun realiza koletivamente ho

instituisaun sira ne‟ebé hola

parte ba MoU ne‟e, no balun

seluk realiza bazeia inisitiva

CAC bainhira hala‟o servisu iha

munisípiu sira ne‟ebé reflete

husi PAA tinan 2019 nian.

Iha klauzula 7 (3) husi MoU

ne‟e defini katak “Parte-sira bele

realiza hamutuk inspesaun no

vizita surpreza ba instituisaun públiku hotu-

hotu. Bazeia klauzula ne‟e, CAC hamutuk ho

instituisaun sira ba MoU ne‟e realiza atividade

vizita surpreza ne‟e ba instituisaun estadu

hanesan tuir mai ne‟e:

Vizita iha Fronteira Batugade-Motain no

Fronteira Tunubibi

Iha loron 4-5 fulan-Jullu 2019 ekipa konjunta

ne‟ebé kompostu husi CAC, CFP no PDHJ

realiza inspesaun no vizita surpreza ba fronteira

Motain atu buka hatene servisu no atendimentu

públiku sira iha diresaun relevante sira. Aleinde

ne‟e, vizita surpreza ne‟e mós ho intensaun atu

identifika lakunas no difisiénsia ne‟ebé

akontese iha diresaun hirak ne‟e no akonsella

instituisaun sira ne‟e atu servisu ho integridade

no evita pratika subornu no korrupsaun durante

hala‟o sira nia knaar mesmu ho dezafiu no

limitasaun oi-oin.

Instituisaun/diresaun sira

ne‟ebé sai nu‟udar alvu ba

vizita ne‟e mak Diresaun

Alfandega Motain, DNTT

Fronteira Motain, Diresaun

Imigrasaun no Diresaun

Nasionál Kuarentina no Bio-

Seguransa Motain no

Flonteira Tunubibi,

Munisípiu Bobonaro.

Durante vizita surpreza

ne‟e, ekipa konjunta

deskobre kestaun relevante

sira ne‟ebé eziste iha

diresaun hirak ne‟e.

Maioria diresaun sira ne‟e

sofre situasaun sira kuaze

hanesan. problema komum

hirak ne‟ebé ekipa deskobre

mak hanesan tuir mai ne‟e:

1) Limitasaun ba

rekursu umanu;

2) Kondisaun no fatin servisu ne‟ebé la

adekuadu, purzemplu atualmente,

Unidade Polisia Fronteira (UPF), utiliza

de‟it uma kobe-house ne‟ebé UNTAET

uza iha pasadu ne‟ebé nia kondisaun la

favoravel atu servisu, nune‟e prejudika

sira nia kontrolu ho efetivu ba

Vizita surpreza ba Instituisaun

Estadu hamutuk ho PDHJ, CFP,

IGE

Page 27: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

10 Relatóriu Anuál CAC 2019

movimentasaun sidadaun tama-sai

fronteira;

3) Fasilidade relevante sira atu halo servisu

no halo antendimentu ba

movimentu sidadaun sira

iha fronteira limitadu no

avaria. Purzemplu,

Mákina X-Ray boot iha

Motaain ne‟ebé funsiona

atu deteta sasán sira ne‟e

tama no sai flonteira

Motain, avaria depois

kompañia halo

instalasaun/manutensaun

durante tinan ida no laiha

informasaun kona-ba

garansia husi kompañia

ne‟ebé halo manutensaun;

4) Funsionáriu sira la iha koñesementu

tékniku adekuadu sistema no fasilidade

sira (Mákina X- Ray) ne‟ebé funsiona

hodi halo operasaun atu deteta

sírkulasaun sasán ne‟ebé tama-sai

fronteira;

5) La iha promósaun ba funsionáriu sira

ne‟ebé servisu tinan barak ona no pesoal

lubuk ida sei kontinua servisu ho estatutu

kontratadu;

6) La iha sistema arkivamentu no dadus

inventarizasaun dijitalizadu atu rai

informasaun sira iha forma ida

organizadu no seguru;

7) Sistema kontrolu ne‟ebé la efetivu;

8) Meius komunikasaun sira hanesan

internet la funsiona ho efetivu nune‟e

prejudika kontaktu elektroniku sira no

atendementu ba públiku;

9) Subsidiu alokadu ba hahan no alozamentu

sira atrazu to‟o fulan rua ka tolu.

Vizita surpreza iha Munisípiu Díli

Aleinde halo vizita surpreza ba diresaun sira iha

fronteira, ekipa konjuta mós halo vizita ba

instituisaun públiku sira iha Kapitál Díli. Antes

halo vizita ekipa sira sei reuni

hodi diskuti planu no estratéjia

no mós identifika institisaun

relevante sira ne‟ebé presiza

konsidera atu hetan vizita

surpreza. Hafoin halo diskusaun

ekipa konjuta deside atu halo

vizita ba instituisaun sira ne‟ebé

durante ne‟e sai nu‟udar alvu ba

preokupasaun no kritika husi

públiku. Instituisaun sira ne‟e

mak hanesan DNTT-Caicoli no

DNTT-Comoro, Kuarentena

Alfandega Aeroportu Díli no

Diresaun Alfandega Nasionál, AIFAESA no

SENAI – Sekretáriu Estadu Formasaun

Profesional (SEFOPE).

Hanesan vizita sira ne‟ebé hala‟o iha fronteira

Mota-ain no Fronteira Tunubibi. durante vizita

ba instituisaun hirak ne‟e, ekipa deskobre

problema sira hanesan:

1) Problema rekursu umanu ne‟ebé limitadu

iha diresaun no instituisaun hirak ne‟e;

2) Menus koñesimentu ba prosedimentu sira

legal iha área relevantes no menus

programa kapasitasaun regular ba

funsionáriu sira;

3) Menus enkudramentu legal no

mekanismu própriu ruma atu fó

kompeténsia ba DNTT hodi bele regula

kona-ba utilizasaun kareta Estadu sai husi

nasaun Timor-Leste;

4) Prosesu administrativu hodi atualiza

informasaun sira liga ho dokumentu

viekullu sira, sei utiliza makelar/broker,

ne‟ebé iha poténsia boot hamósu risku

korrupsaun;

5) Kompañia vensedor ne‟ebé Prodús

blanko karta kondusaun la kumpri ninia

Vizita surpreza hamutuk ho PDHJ, CFP,

IGE halo inspesaun ba ekipamentu sira

ne‟ebé iha Mota-ain.

Page 28: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

11 Relatóriu Anuál CAC 2019

obrigasaun balun tuir kontratu; ezemplu

imprime karta-kondisaun sei uza surat

tahan HVS, maski nia kontratu seidauk

remata;

6) Prosedimentu fotokopia kartaun sira iha

tendensia hamoris burokratizasaun ne‟ebé

naruk hodi motiva kliente sira bele halo

subornu;

7) Falta rekursu no fasilidade hanesan

komputador atu apoiu servisu funsionáriu

sira;

8) Iha kompetisaun la saudevel durante

servisu operasaun entre ofisiál kuarantena

no ofisiál alfandega sira iha aeriportu

laran;

9) Menus SoP hodi regulariza no gia servisu

sira iha área relevante (SEFOPE);

10) Trabalador barak mak la kompriende

kontratu no prosedimentu sira servisu iha

rai liur;

11) Asesor sira involve iha prosesu

rekrutamentu no halo avaliasaun ba

trabalhador sira, nune‟e iha poténsia ba

“konflitu interese”;

12) Iha tendénsia no indisius “subornu” iha

negosiasaun ne‟ebé envolve funsionáriu

no kandidatu sira durante prosesu

selesaun;

13) Seidauk iha banku sukursal hodi selu taxa

direta iha fatin sira ema movimentu sai

tama hanesan Aereporto no fronteira.

Vizita Surpreza iha Munisípiu Covalima

Hanesan deskreve ona iha leten kona-ba vizita

surpreza sira ne‟ebé realiza hamutuk ho

instituisaun relevante sira iha área prevensaun

korrupsaun no promósaun ba boa governasuan

no mós direitu umanus. CAC mós hola inisitiva

atu halo inspesaun no vizita ba instituisaun

estadu sira iha munisípiu liu-liu diresaun sira

ne‟ebé lokalizadu iha área fronteira hanesan

Munisípiu Suai-Covalima. Tanba ne‟e iha loron

29-30 fulan-Jullu 2019, CAC halo atividade

vizita ba diresaun Alfandega no Imigarsaun iha

Fronteira Salele, Diresaun Ministériu

Agrikultura no Peskas Covalima no Diresaun

Ministériu Edukasaun Munisípiu Covalima.

Rezultadu husi vizita supreza ne‟e, ekipa CAC

konsege deskobre kestaun relevante sira

hanesan tuir mai ne‟e:

1) Osan taxa rekolla husi sasán tama no sai

rai de‟it iha eskritóriu no atraza to‟o fulan

ikus mak lori ba depozito iha banku, ida-

ne‟e mós akontese iha Alfandega

Airoportu Díli;

2) Mákina X-Ray avaria no la halo

operasaun tanba laiha manutensaun

regular, nune‟e servisu relevante ba

inspesaun (pasa-revista) sasán sai no tama

liu-husi manual de‟it. Situasaun ne‟e sei

fasilita sasán ilegál bele tama tanba

diresaun sira ne‟e la iha kapasidade

natoon atu halo pasa-revista ba sasán sira

ne‟e;

3) Funsionáriu sira tama servisu tarde,

abandona servisu durante tempu naruk

maibé kontinua asesu ba salariu hanesan

normal, ofisiál edukasaun balun hetan

medida administrativu hanesan medida

suspensaun maibé depois reativa fali la ho

prosesu ne‟e klaru no transparente;

4) Fasilidade la sufisiente atu funsionáriu

sira halo servisu ho di‟ak.

Page 29: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

12 Relatóriu Anuál CAC 2019

4. Implementasaun atividade sira

sensibilizasaun públiku

4.1 Sensibilizasaun iha Setór Edukasionál

Durante períodu Janeiru to‟o Dezembru 2019,

atividade sira ne‟ebé realiza ho OGE no mós

atividade balu hetan apoiu finanseiru liu-husi

servisu parseria entre PNUD, KOICA ho CAC.

Atividade sirak ne‟e halo iha munisípiu 9 mak

hanesan; Munisípiu Díli, Aileu, Baucau,

Bobonaro, Ainaro, Covalima, Viqueque,

Lautem no Ermera. Atividade sensibilizasaun,

workshop sira no atividade

komemorativa sira ne‟e ho nia alvu mak

hanesan; estudante sira husi ensinu

báziku to‟o superior, profesores,

juventude, líder komunitária, grupu

asosiasaun no ONG sira. Detallu ba

atividade mak hanesan tuir mai ne‟e:

Tema jeral ba sensibilizasaun iha setór

edukasionál ho nia alvu mak estudante

eskola EBC, eskola sekundária, ensinu

superior no sentru formasaun mak:

“Onestidade mak Xavi ba Estudante sira atu

Hadok-an Husi Korrupsaun”.

Gráfiku 01, hatudu totál partisipante sira iha

atividade ba setór edukasionál ne‟ebé mak

implementa ona durante tinan 2019 ho ninia

detallu mak hanesan tuir mai ne‟e:

4.1.1 Sensibilizasaun ba estudante EBC

Iha tinan 2019, halo ona sensibilizasaun ba

estudante sira husi eskola EBC iha munisípiu 4

mak hanesan Bobonaro, Aileu, Covalima no

Lautem ho nia totál eskola EBC sanulu (10).

Entretantu totál partisipante sira humutuk na‟in

atus-ualu-hitu-nulu-resin-tolu (873), kompostu

husi feto atus-haat-neen-nulu-resin-tolu (463)

no mane atus-haat-sanulu (410). Atividade

sensibilizasaun ne‟e hala‟o ho meius teste inísiu

no finál, aprezentasaun materiál, husu no hatan

no mós iha kuiz ba estudante sira. Detallu

sensilizasaun ba estudante eskola EBC sira,

hatudu iha aneksu númeru 3, pájina 49 .

4.1.2 Sensibilizasaun ba estudante iha

Eskola Sekundária

Iha tinan 2019, halo ona sensibilizasaun ba

estudante sira husi eskola Sekundária Jerál,

Privadu, Katolika no Ensinu Tékniku

Vokasional sira iha munisípiu lima (5) hanesan

Munisípiu Díli, Bobonaro, Aileu, Covalima no

Lautem ho totál eskola sekundária sanulu-resin-

ida (11) mak nu‟udar benifisiáriu ba atividade

ne‟e, ho totál partisipante hamutuk rihun-ida

atus-rua ruanulu-resin-sia (1.229), kompostu

husi feto atus neen-nenulu (660) no mane atus-

lima-neennulu-resin-sia (569).

Metodu sira implementasaun hanesan ho saida

mak aplika iha EBC, liu-husi teste inísiu no

finál, aprezentasaun materia, husu no hatan no

mós iha kuiz ba estudante sira. Detallu totál

partisipante sensibilizasaun ba eskola

sekundária sira mak hatudu iha aneksu númeru

4, pájina 49.

4.1.3 Sensibilizasaun ba estudante Ensinu

Superior

3.967

1.239

1.229

873

626

- 1.000 2.000 3.000 4.000 5.000

Totál

Estudante Ensinu Superior

Estudante Sekundária

Estudante EBC

Sentru Formasaun

Grafiku n.º 01: Totál partisipante atividde

sensibilizaun edukasional

Page 30: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

13 Relatóriu Anuál CAC 2019

Atividade sensibilizasaun ba estudante

universitáriu sira iha tinan ne‟e hala‟o ba

universidade no Institutu hamutuk lima (5)

ne‟ebé mak lokaliza iha Munisípiu Díli

hanesan; Universidade da Paz (UNPAZ),

Institute of Business (IOB), Institutu Superior

Cristal (ISC), Instituto Professional de Canossa

(IPDC) no Universidde Nacional Timor-Leste

(UNTL). Totál partisipantes ka benefisiáriu iha

nivel ensinu superior hamutuk rihun-ida atus-

rua tolunulu-resin-sia (1,239), ne‟ebé kompostu

husi feto atus-neen neen (606) no mane atus-

neen tolunulu-resin-tolu (633). Detallu

Sensibilizasaun ba estudante Ensinu Superior

sira hanesan hatudu iha aneksu númeru 5,

pájina 50)

4.1.4 Sensibilizasaun ba Sentru Formasaun

Iha tinan 2019, atividade sensibilizasaun ba

foinsa‟e sira iha sentru formasaun hala‟o

sensibilizasaun ba sentru formasaun neen (6)

ne‟ebé mak lokaliza iha Munisípiu Díli,

Bobonaro, Baucau no Lautem. Totál

partisipantes ne‟ebé mak partisipa iha

sensibilizasaun ne‟e hamutuk atus-neen

ruanulu-resin-neen (626) ne‟ebé kompostu husi

feto atus-tolu ualunulu-resin-rua (382) no mane

atus-rua hatnulu-resin-haat (244). Detallu

Sensibilizasaun ba partispante iha sentru

formasaun sira hanesan hatudu iha aneksu

númeru 6, pájina 50

4.2 Sensibilizasaun ba iha Grupu Kategorial

Sensibilizasaun ba iha grupu kategorial sira

mak hanesan tuir mai ne‟e:

1) Sensibilizasaun ba formador no

administrador eskola sira;

2) Sensibilizasaun ba asosiasaun no ONG sira

(juventude, feto, partidu polítiku no

konfisaun relijioza) ba ONG ne‟ebé simu

subvensaun públika husi governu;

3) Organiza camp promotor foinsa‟e anti-

korrupsaun, finansia husi Programa Nações

Unidas para Dezenvolvimentu (PNUD);

4) Sensibilizasaun kona-ba papel líder

komunitária sira hodi prevene no kombate

korrupsaun;

5) Sensibilizasaun públiku, liu-husi loron

komemorativu sira hanesan 22 Fevereiru &

9 Dezembru.

Metodu sensibilizasaun iha grupu kategorial

hirak ne‟e liu-husi semináriu no mós atividade

komemorativu sira. Atividade ne‟e hala‟o iha

munisípiu ualu (8) hanesan Díli, Bobonaro,

Aileu, Ainaro, Covalima, Viqueque, Lautem no

Ermera. Totál partisipantes ne‟ebé mak

partisipa iha sensibilizasaun ba grupu kategorial

ne‟e hamutuk rihun-ida atus-tolu limanulu-

resin-haat (1.354) kompostu husi feto atus-lima

sanulu-resin-haat (514) no mane atus-ualu

haatnulu (840).Tuir mai sei hato‟o informasaun

badak liga ho atividade sira iha fatin sira refere.

Sensibilizasaun ba Formador no 4.2.1

Administrador Eskola

Komisáriu CAC, integra plaka ho mensajen:

“Hamutuk Ita Kombate Korrupsaun” ba

reprezentante edukador sira, atu junta forsa

hamutuk ho CAC ba prevene no kombate

korrupsaun.

Page 31: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

14 Relatóriu Anuál CAC 2019

Iha tinan 2019 Unidade Promosaun Valores no

Integridade (UPVI) halo sensibilizasaun ba

formador no administrador eskola sira iha

munisípiu haat (4) mak hanesan: Munisípiu

Bobonaro, Aileu, Covalima no Lautem ho nia

totál eskola sanulu-resin-lima (15). Eskola hirak

ne‟e kompostu husi eskola EBC ualu (8) no

Sekundária Jerál inklui Sekundária Katolika

hamutuk ho Tékniku Vokasional sira hamutuk

eskola hitu (7). Husi eskola sanulu-resin-lima

(15) ne‟e,

partisipantes eskola

EBC atus-ida tolunulu

(130) kompostu husi

feto ruanulu-resin-

ualu (28) no mane

atus-ida rua(102).

Enkuantu, totál

partisipante sira ba

eskola Sekundária

Jerál, Katolika no

Tékniku Vokasional

sira hamutuk partisipante

sianulu-resin-sia (99) ne‟ebé kompostu husi

feto ruanulu-resin-ualu (28) no mane hitunulu-

resin-ida (71). Detallu sensibilizasaun ba

formador no administrador eskola sira hanesan

hatudu iha aneksu númeru 7, pájina 50-51.

4.2.2 Sensibilizasaun ba Promotor Foin-

sa’e Anti-Korrupsaun

Iha tinan 2019, CAC halo serbisu parseria ho

PNUD, iha atividade semináriu ba juventude

sira iha munisípiu neen (6) mak hanesan:

Munisípiu Aileu, Ainaro, Covalima, Bobonaro,

Viqueque no Lautem. Atividade semináriu ne‟e

halo ho tema jerál: “Papel Juventude hodi

hametin Integridade Estadu tuir Lei”.

Partisipantes ne‟ebé mak partisipa iha

semináriu ne‟e mai husi estudante, assosiasaun

ka grupu juventude no mós reprezentante

juventude suku, delegadu sira. Partisipantes

ne‟ebé mak partisipa iha semináriu ne‟e

hamutuk atus lima limanulu resin rua (552),

kompostu husi feto atus-tolu haat (304) no

mane atus-rua hatnulu-resin-ualu (248). Detallu

sensibilizasaun ba Promotor foinsa‟e anti-

korrupsaun hanesan hatudu iha aneksu númeru

8, pájina 51.

4.2.3 Sensibilizasaun kona-ba papel líder

komunitária sira hodi

prevene no

kombate

korrupsaun

Unidade

Promosaun

Valóres no

Integridade

(UPVI), hala‟o

mós workshop ba

líder komunitária

sira iha

munisípiu haat

(4) hanesan Díli, Covalima, Ainaro no Lautem.

Atividade workshop ba líder komunitária sira

nia, tarjetu ba líder komunitária sira iha nivel

postu administrativu hamutuk ualu (8). Ho

ninia tema jerál ba workshop ne‟e mak “Papel

Líder Komunitária ba Prevene no Kombate

Korrupsaun”.

Partisipante sira ne‟ebé mak partisipa iha

workshop ne‟e ho nia total atus-haat tolunulu-

resin-tolu (433), kompostu husi feto atus-ida

ualu (108) no mane atus-tolu ruanulu-resin-lima

(325). Detallu sensibilizasaun kona-ba papel

líder komunitária sira hodi prevene no kombate

korrupsaun hanesan hatudu iha aneksu númeru

9, Pájina 51.

Page 32: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

15 Relatóriu Anuál CAC 2019

Sensibilizasaun ba Públiku 4.3

4.3.1 Komemorasaun Loron Aniversáriu

CAC 22 Fevereiru ba dala-sia

CAC selebra loron aniversáriu liu-husi

kampaña públiku ba loja sira no

estasaun kombustivel ne‟ebé

mak hetan kontratu husi

governu. Objetivu husi kampaña

mak atu fó korajen ba servisu-

na‟in no empregadór sira atu

labele falsifika nota liga ho

servisu sira estadu nian no

hato‟o Denúnsia liga ho hahalok sira krime

korrupsaun, ne‟ebé mak halo husi servidór

estadu sira.

Aleinde ne‟e hala‟o mós atividade “kuiz anti-

korrupsaun” iha Universidade da PAZ

(UNPAZ), ne‟ebé partisipa husi estudante sira

hamutuk atus-ida haatnulu (140), kompostu

husi feto haatnulu-resin-neen (46) no mane

sianulu-resin-haat (94). Atividae ne‟e ho

objetivu atu promove valór sira anti-

korrupsaun nian ba estudante sira atu partisipa

ativu iha esforsu sira

prevene korrupsaun.

4.3.2 Komemorasaun loron

mundiál kontra

korrupsaun 9

Dezembru 2019

Atividade ne‟ebé mak halo

hodi komemora loron

mundiál kontra korrupsaun

ne‟e hala‟o liu husi servisu

parseria entre CAC, PNUD no

mós PDHJ. Tema jerál ba

komemorasaun ne‟e mak

“Hamutuk Ita Kombate

Korrupsaun”. Iha atividade sensibilizasaun

lubuk ida liu-husi media oioin, ne‟ebé mak

halo hodi komemora loron mundiál kontra

korrupsaun hanesan tuir mai:

1) Hato‟o mensajen ba públiku liu husi kanál

Telemor no Timor Telekom ho mensajen:

“Korrupsaun hamate

dezenvolvimentu,

halakon povu nia osan,

halo kiak povu no

hamósu injustisa sosial.

Mai ita hamutuk ho

CAC, hodi kombate

korrupsaun!”. Mensajen

ne‟e hato‟o ba kliente sira TT (kliente

60.000) no Telemor (kliente 60.000).

Mensajen ne‟e fó sai durante loron 3, hahú

husi loron 7-9/12/2019.

2) Hato‟o mensajen ba públiku liu husi Screen

LED nian iha Largo Lecidere no Leader nia

oin durante semana 1, ho tema: “Ba

Timor-Leste nia futuru, Dehan Lae ba

Korrupsaun!”.

3) Mensajen husi Prezidenti Repúblika kona-

ba loron mundiál kontra korrupsaun, no fó

sai iha RTTL-EP no

GMNTV;

4) Intervista

Komisáriu CAC iha

RTTL-EP iha

Programa Kafe Dader,

iha salaun Museum

Rezisténsia, oras 7.30-

remata;

5) Talkshow

iha Televizaun

Edukasaun Timor

(TVET) Timor-Leste

Diskute), ne‟ebé

realiza iha loron 2 Dezembru 2019, oras

tuku 20.00-22.00.Otl;

Visita Komisáriu CAC ba iha Loja Konstrusaun Ba Selebrasaun 22 Fev.2019, “ Keta Falsifika Nota”

Ba Timor-Leste nia

futuru, Dehan Lae

ba Korrupsaun!

Page 33: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

16 Relatóriu Anuál CAC 2019

6) Intervista eskluzivu ho Komisáriu CAC,

Dr. Sérgio Hornai iha RTTL, ne‟ebé realiza

iha loron 3/12/2019, oras 10.00-11.00.Otl;

7) Lansamentu relatóriu estudu arrendamentu

Propriedade Estadu,

realiza iha Salaun

MSSI, loron 9 fulan

Dezembru 2019;

8) Kampaña ba públiku

iha loja sira iha Díli

laran no taka sticker

direta ba loja sira

ne‟ebé realiza iha

loron 4/12/2019;

9) Aprezentasaun rezultadu inspesaun

patrimóniu Estadu iha Ministériu

Edukasaun;

10) Desiminasaun informasaun ba juventude,

estudante, funsionáriu no líder komunitária

sira iha Postu Administrativu Atsabe

kooperasaun entre CAC no PDHJ;

11) Kompetisaun kadi kakutak hanesan

sertame, diskursu no pinta dezeñu ba

estudante ensinu primária no ensinu

sekundária jerál no tékniku vokasional;

12) Kuiz anti-korrupsaun ba estudante UNTL

fakuldade Ekonomia;

13) Misa agradesimentu ho sarani sira iha suku

Malabe nian;

4.4 Sensibilizasaun iha Setór Públiku

Sensibilizasaun mós hala‟o ho setór públiku.

Atividade ne‟e finansia husi PNUD/KOICA.

Sensibilizasaun ba entidade públiku liu-husi

seminar ho topiku: Hametin Integridade

Estadu liu husi Lei. Oradór sira prinsipál mak

Sr. Komisáriu CAC, Adjuntu Prevensaun CAC

no Diretór Prevensaun CAC.

Konteudu husi sensibilizasaun ne‟e mak

informasaun liga ho misaun, knaar no

kompeténsia sira CAC nian, informasaun sira

liga tipolojia krime korupsaun no krime

koneksu sira ho ninia imapktu sira, tendénsia

kazu sira korrupsaun

ne‟ebé akontese, volar

sira anti korrupsaun,

inklui mós valór sira

relijiozu no sósio-

kultural sira ne‟ebé

pozitivu hodi tulun

hametin integridade

funsionáriu sira hodi

hodook-an husi hahalok

sira korrupsaun.

Atividade sensibilizasaun realiza iha

instituisaun estadu sira, tantu iha nivel

nasionál no munisípiu sira.

Sensibilizasaun iha nivel Nasionál

Sensibilizasaun ho SERVE IP, realiza iha data

25 fulan Abril, 2019 ho totál partisipante

hamutuk 76 (feto 32 no mane 44). Halo parte

iha oradór nai-ulun husi entidade seluk

Prezidente Komisaun Funsaun Públika, PDHJ,

PNUD/KOICA, Diretór SERVER IP, no mós

reprezentante husi Sosiadade Sivil Diretór

Ezekutivu CEPAD.

Sensibilzaun iha Sekretariu Estadu

Koperativa relasiona ho subvensaun Públiku.

Atividade ne‟e realiza tanba, hetan konvite husi

Sekretariu Estadu Koperativa hodi fahe

informasaun relasiona ho rezultadu estudu

subvensaun públiku ne‟ebé realiza iha tinan

2016. Objetivu husi sensibilizasaun ne‟e, atu

informa ba funsionáriu sira relasiona ho

deskobrementu no rekomendasaun sira husi

estudu ne‟ebé CAC halo liga prosesu

implementasaun subvensaun públiku nian.

Page 34: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

17 Relatóriu Anuál CAC 2019

Iha diskusaun ne‟e, CAC aprezenta risku sira

ne‟ebé mak akontese iha siklu sira relasiona ho

subvensaun públiku hanesan hatudu iha

Gráfiku n.º.02: Siklu

Subvensaun Públiku.

Iha estudu CAC,

hetan katak risku sira

korrupsaun akontese

kuaze iha etapa sira

husi siklu ne‟e. Iha

indikasaun forte katak

konflitu interese sai

fator signifikante

tebes iha prosesu ne‟e

nia laran.

Tan ne‟e, husi estudu

ne‟e, CAC

rekomenda pontu sira mak hanesan tuir mai

ne‟e:

1) Hadia sistema ka mekanizmu divulgasaun

informasaun ho nakloke ba públiku

relasiona ho ajudu subvensaun públika;

2) Persiza estabelese sistema avaliasaun

ne‟ebé adekuadu no envolve inspetór sira

iha ekipa avaliasaun sira hodi garante

transparénsia iha desizaun sira;

3) Husu ba MCIA atu hadia kritériu sira iha

Mata-dalan, liu-liu ba atividade komérsiu,

indústria no kooperativa tenki klaru ho

klasifikasaun apoiu montante orsamentu

tuir tipu atividade atu labele hamósu

oportunidade mal-utilizasaun ba fundu

ne‟e;

4) Rekomenda ba MCIA atu defini loloos

benefisiáriu tarjetu sira ne‟ebé iha

prioridade liu atu hetan ajudu no presiza

cross check ho ministériu relevante sira

ne‟ebé implementa ajudu subvensaun

públika atu minimiza benefisiáriu dupla.

5) Ekipa avaliasaun persiza halo verifikasaun

direta ba patrimóniu fíziku 20% husi

benefisiáriu sira, tanba iha estudu ne‟e

deteta benefisiáriu balun la iha patrimóniu

inísiu maibé depois hetan ajudu foin

estabelese patrimóniu refere, ne‟e sei fó

impaktu ba

kontinuasaun

atividade sira;

6) Prosesu

pagamentu persiza

halo tuir kalendáriu

ne‟ebé estabelese

ona iha mata-dalan

tuir etapa primeru

40% no pagamentu

segundu 60% sei

realiza wainhira

benefisiáriu

submete ona

relatóriu atividade

primeria etapa;

7) Persiza defini no fó sansaun ba benefisiáriu

sira ne‟ebé simu ona ajudu subvensaun

públika, maibé la relata relatóriu no la

implementa atividade;

8) Husu atu halo estudu profunda hodi halo

revizaun ba Dekretu Guvernu n.º. 1/2009,

kona-ba ajudu subvensaun públika liu-liu

ajudu ba tipu atividade iha área indústria,

komérsiu, kooperativa no CCI sirak ho

meius imprestimu ka kreditu atu nune‟e

benefisiáriu sira iha responsabilidade ba

utilizasaun osan ne‟ebé simu.

Sensibilizasaun iha Munisípiu sira

Sensibilizasaun hala‟o mós iha munisípiu, liu-

husi workshop. Tinan 2019, CAC konsege

realiza sensibilizasaun iha munisípiu hamutuk

6, ho totál partisipante hamutuk ema 569.

Partisipante sira iha workshop husi

reprezentante liña ministériu sira iha nivel

munisípiu, Autoridade munisípiu ho

funsionáriu sira. Sensibilizasaun ne‟ebé CAC

Grafiku n.º.02: Siklu Subvensaun Públiku

Page 35: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

18 Relatóriu Anuál CAC 2019

konsege hala‟o iha munisípiu sira refere mak

hanesan tuir mai ne‟e:

1) Aileu ho partisipante hamutuk 89 (feto 23,

mane 66), realiza iha loron 30 Abril;

2) Covalima ho totál partisipante hamutuk 78

(feto 38, mane 40), realiza iha loron 30

Jullu;

3) Ainaro ho totál partisipante hamutuk ema

na‟in 66 (feto 28, mane 38), realiza iha

loron 01 Agostu;

4) Lautem ho totál partisipante hamutuk 110

(feto 48, mane 62), realiza iha loron 21

fulan Outobru;

5) Viqueque ho totál partisipante hamutuk 76

(feto 29, mane 47), realiza iha loron 25

fulan Outobru;

6) Bobonaro ho totál partisipante hamutuk 54

(feto 19, mane 35), realiza iha loron 21

fulan Outobru;

5. Dezenvolve Modulu no Materia Anti-

Korrupsaun

Iha tinan 2019, CAC ho apoiu husi PNUD, halo

hela esforsu lubuk ida atu dezenvolve materia

anti-korrupsaun ba grupu kategoria. Iha planu

atu dezenvolve modulu anti-korrupsaun ba iha

kategoria haat (4) mak hanesan: manual ba

funsionáriu públiku, foinsa‟e no estudante sira

universitariu, modulu ba ensinu baziku no

ensinu sekundariu.

Atividade sira halo mak enkontru koordenasaun

lubuk ida, preparasaun termu referénsia ba

rekrutamentu peritu ba asuntu refere.

Rekrutamentu konklui ona no hahú ona

dezenvolve mata-dalan ba modulu hirak refere.

Agora iha prosesu final.

6. Habelar Informasaun Anti-

Korrupsaun ba Públiku

Maneira habelar informasaun liga ho anti-

korrupsaun liu-husi dalan oioin. Aleinde

habelar informasaun hirak ne‟e liu-husi

enkontru, seminariu, Konferénsia hanesan temi

ona iha leten, CAC mós utiliza media

konvensiona sira no media social hodi fahe

informasaun anti-korrupsaun ba públiku. Iha

tinan 2019, sesaun media CAC nian konsege

halo publikasaun/notísia iha website CAC no

fan page FB CAC ho númeru totál hamutuk

141 notísia no informasaun sira. Aleinde ne‟e,

konsege halo Prodúsaun ba press release

hamutuk 76, feature news 9, Prodús video

badak no upload ba fan page FB CAC hamutuk

19, Prodús media advisory 4, no organiza

talkshow iha televizaun nasionál sira.

Informasaun hirak ne‟e hetan liu-husi kobertura

ba atividade sira ne‟ebé hala‟o husi sesaun

media CAC nian ne‟ebé mak implementa iha

nasionál no munisípiu. Kobertura ne‟e inklui

mós halo dokumentasaun liu-husi fotografia

lubuk ida no dizemina iha rede internet ofisiál

CAC nian.

Iha tempu hanesan, CAC ho tulun husi PNUD,

habelar mensajen sira anti-korrupsaun nian liu-

husi stiker, poster, spanduk, standing banner,

lapijera, map, notebook no kamizola.

Page 36: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

19 Relatóriu Anuál CAC 2019

Parte III

Relatóriu Servisu Investigasaun

Introdusaun

Servisu sira relasiona ho investigasaun nian, hala‟o husi Diresaun Investigasaun nu‟udar orgaun

tékniku ne‟ebé mak estabelese iha CAC ninia okos tuir DL n.º 23/2015 loron 29 fulan-Jullu. Knaar sira

prinsipál mak hala‟o servisu sira kona-ba jestaun no polítika investigasaun kriminal hanesan halo

averiguasaun ba indisiu sira krime korrupsaun nian, no mós inkéritu ba kazu krime korrupsaun ne‟ebé

mak delega husi Ministériu Públiku no distribui husi Komisáriu CAC.

Nu‟udar Órgaun Polísia Kriminál Especializada, bazeia ba Lei n.º. 8/2009 bainhira hala‟o ninia servisu

Diresaun Investigasaun liu-liu Unidade servisu sira kaer metin prinsípiu no valór sira hanesan

independente no imparsial hodi haktuir de‟it lei no ordem sira ne‟ebé mak hatun husi Orgaun Judisiáriu

sira hanesan Ministériu Públiku no Tribunál.

Nune‟e, nia simu knar no kompeténsia tomak hodi hala‟o servisu kona ba investigasaun kriminál ba

krime sira ne‟ebé mak akontese iha ezersisiu funsaun públika ho orientasaun sira husi Ministériu

Públiku liu husi Prokurador Titular sira. Servisu investigasaun kriminál ne‟e responsabiliza husi

Diresaun Investigasaun ne‟ebé mak hala‟o husi unidades rua hanesan Unidade Informasaun no

Seguransa (UIS) no Unidade Investigasaun Kriminál (UIK).

Servisu investigasaun kriminál ne‟e hala‟o ho objetivu atu determina natureza husi kazu, identifika ema

sira ne‟ebé mak iha envolvementu direta nu‟udar sasin no suspeitu no mós halibur dokumentu sira

nu‟udar prova hodi sustenta kazu sira iha faze akuzasaun nian.

Durante tinan 2019 Diresaun Investigasaun Prodús ona rezultadu lubuk ida liu husi servisu sira ne‟ebé

mak hala‟o husi unidade rua hanesan tuir mai:

1. Informasaun, Análize kriminál no Seguransa Informasaun

Progama ida-ne‟e hala‟o husi Unidade Informasaun no Seguransa (UIS), ho knaar prinsipál sira mak

hanesan halo deteksaun ba informasaun kriminál no atendimentu ba Denúnsia no denúnsia sira halo

ánalize ba informasaun kriminál sira ne‟ebé mak hetan ona, apoiu seguransa ba atividade konjunta ho

entidade Polísia sira seluk no hala‟o medida operasional sira seluk ne‟ebé mak relasiona ho servisu

investigasaun kriminál nian, no ikus liu halo análize no estudu hodi Prodús auto partisipasaun ba iha

Ministériu Públiku.

Iha gráfiku n.º:03 hatudu informasaun ne‟ebé rekolla no halo averiguasaun iha tinan 2019 hamutuk

150. Informasaun hirak ne‟e hetan liu husi dalan hanesan tuir mai ne‟e; (a) Informasaun ne‟ebé mak

rekolla husi ekipa informasaun CAC nian hamutuk 25, (b) Denúnsia ka Denúnsia husi públiku hamutuk

67. Denúnsia hirak mai husi funsionáriu, estudante, membru komunidade, setór privadu sira, sosiadade

sivil., asosiasaun veteranu sira. (c) Kazu sira hetan husi Operasaun konjunta ba viatura estadu hamutuk

51. Operasaun konjunta ne‟e kompostu husi CAC ho entidade estadu sira seluk hanesan PNTL, DNTT

(Diresaun Nasionál Transporte Terrestre), Diresaun Nasionál Jestaun Patrimoniu Estadu (DNJPE),

Page 37: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

20 Relatóriu Anuál CAC 2019

Diresaun Nasionál Seguransa Rodaviariu. Ikus

liu, (d) informasaun sira pendente husi tinan 2018

hamutuk 7.

Gráfiku n.º 04, hatudu auto-partisipasaun ne‟ebé

mak CAC haruka ba iha Minisiteriu Públiku,

durante tinan 2019. Auto-partisipasaun prodús

mai husi rezultadu averiguasaun ba informasaun

hirak refere iha gráfiku 04. Husi informasaun 25

ne‟ebé mak rekolla husi CAC, ekipa informasaun

kontinua halo averiguasaun ba informasaun 21 no

informasaun ualu (8) mak arkiva tamba nia

natureza laos krime no laiha porvas inísiu ne‟ebé

forte hodi kontinua prosesu averiguasaun.

Enkuantu, liga ho Denúnsia husi públiku,

informasaun 17 kontinua ba averiguasaun,

informasaun haat (4) nia natureza la‟os krime

maibé kazu sivil, tan ne‟e, entrega fali ba na‟in

hodi buka ninia advogadu ou defensor hodi fo

asisténsia legál, no informasaun 46 la kontinua

nia averiguasaun tanba mai ho natureza la‟os

krime.

Husi averiguasaun ne‟ebé hala‟o husi CAC, hetan

duni indisiu ba krime korrupsaun. Depois

kompleta informasaun sira, iha informasaun 72

ne‟ebé mak iha indisiu ba krime korrupsaun,

ne‟ebé kompostu husi informasaun 13 ne‟ebé

rekolla ekipa CAC nian, informasaun 7 husi Denúnsia públiku, no informasaun 1 husi pendente iha

tinan 2018 no flagrante delitu hamutuk kazu 51 mai husi operasaun konjunta.

Gráfiku n.º 05 hatudu vontade husi públiku hodi

halo denúnsia mai iha CAC durante tinan 2019

relasiona ho krimi korrupsaun ho númeru

moderadu, hanesan mensiona iha leten. Iha gráfiku

ne‟e hatudu públiku iha konfiansa no garantia ba

CAC hanesan orgaun Polísia Kriminál

Espesializada ne‟ebé independente no mós públiku

iha ona konsiensia kona-ba krimi korrupsaun ne‟e

rasik hodi bele hato‟o sira nia kuñesimentu kona-

ba akontesimentu sira ne‟e, maske sira hasoru

obstákulu no problema oi-oin hanesan risku ba

retaliasaun ho agresaun fiziku, suspende husi

servisu tanba laiha protesaun ba sira.

150

67

51

25

7

0 100 200

Total

Denunsia husi Publiku

Operasaun Konjunta

Info. Rekolla husi CAC

Informasaun Pendente

2018

Grafiku n.º 03: Fonte hetan informasaun

67

8

7

2

6

4

1

10

7

7

5

6

4

0 20 40 60 80

Total

Dezembru

Novembru

Outubru

Setembru

Agostu

Jullu

Junu

Maiu

Abril

Marsu

Fevereiru

Janeiru

Grafiku n.º 05 : Numeru Denunsiu no keixa husi

Públiku mai CAC

72

2

1

1

2

8

4

37

8

3

4

1

1

0 20 40 60 80

Total

Dezembru

Novembru

Outubru

Setembru

Agostu

Jullu

Junu

Maiu

Abril

Marsu

Fevereiru

Janeiru

Grafiku n.º 04 : Auto-Partisipasaun husi CAC ba

Ministeriu Públiku

Page 38: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

21 Relatóriu Anuál CAC 2019

Aleinde hala‟o servisu sira hanesan rekolla informasaun kriminál no atendimentu ba denúnsia no

Denúnsia husi públiku, Unidade Informasaun no Seguransa mós hala‟o aktividade sira seluk hanesan,

halo aktividade inspesaun ba projetu sira husi pakote 143 projeitu ne‟ebé mak espaila iha Kapitál Díli

hodi identifika projeitu sira nia ezisténsia no kualidade, flagrante delicto dala tolu, no involve

operasaun konjunta ba viaturas estado ho entidades seluk (CAC, Policia, DNTT no Patrimonio Estado).

Iha tinan 2019, CAC konsege estabelese rede informasaun hamutuk sanulu resin rua (12) iha teritoriu

tomak. Objetivu husi estabelesemento ba rede informasaun ne‟e atu hetan informasaun husi fontes

ne‟ebé mak kredibel kona-ba krime korrupsaun no krime keneksu sira ne‟ebé mak hamosu prejuizu ba

estadu iha ezersísio funsaun públiku nia laran, no bele tulun CAC bainhira iha prosesu averiguasaun no

investigasaun liu-husi fornese informasaun.

Informador sira mai husi sidaudaun sira Timor-Leste nian ne‟ebé iha vontade no interese boot ba estadu

ida ne‟e. Ema hirak ne‟e ho voluntáriu no fó sira-nia tempu hodi servisu hamutuk ho CAC. Tanba

limitasaun rekursu, establesementu rede ne‟e la atinje saida mak planeia ona. Ekipa hetan defikuldade

tanba CAC seidauk iha alokasaun orsamentu ida própriu ba servisu refere hanesan akontese iha

instituisaun anti-korrupsaun iha rai seluk. Atu hetan informasaun ida kualidade, presiza iha rekursu ida

adekuadu, tantu rekrusu umanu, ekipamentu no orsamentu. CAC fiar katak kuandu alokasaun rekursu

sufisiente, bele fasilita ekipa iha terenu atu hetan informasaun sira ne‟ebé kredivel.

Jestaun Informasaun Kriminál

Iha tinan 2019, Diresaun Investigasaun estabelese ona ekipa ad-hoc hodi halo análize ba Denúnsia

públiku. Ekipa ida-ne‟e, hala‟o ona servisu análize ba informasaun no dokumemtu hirak ne‟ebé mak

halibur husi investigador sira durante prosesu averiguasaun, hodi avalia prova ne‟ebé mak priense

elementu krime korupsaun no krime koneksu sira seluk molok halo auto partisipasaun ba Ministériu

Públiku. Ba futuru, sei halo esforsu tan, hodi establese ekipa ne‟e la‟os de‟it ad-hoc, maibé ho natureza

permanente atu nune‟e ajuda servisu averiguasaun no mós inkéritu nian.

Atu asegura transparénsia iha prosesu averiguasaun, CAC establese ekipa ida hodi halo análize no mós

prodús rekomendasaun ba entidade sira seluk bainhira Denúnsia públiku ruma la tama iha kompeténsia

CAC nian. Iha informasaun balun ne‟ebé la iha natureza krime nian, liu-husi ekipa ne‟e mak deside

hodi la kontinua bainhira laiha indísiu krime husi Denúnsia no informasaun ne‟ebé halibur husi

investigador sira.

Seguransa ba ema, ekipamentu no dokumentu sira hotu

Iha atividade sira investigasaun nian, tantu prosesu averiguasaun no inkéritu sempre iha kordenasaun

metin ho PNTL iha Munisípiu hodi fó apoiu ba atividade sira investigasaun nian iha terrenu. Tanba

CAC iha MoU ho PNTL ne‟ebé mak funsiona tinan hirak ba kotuk.

Page 39: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

22 Relatóriu Anuál CAC 2019

Maibé CAC hasoru hela defikuldade, liu-liu atu fó

protesaun ba testemuña xave ne‟ebé mak atu fó

testemuña ba iha prosesu inkéritu no julgamentu

iha tribunál. CAC laiha kompeténsia atu deside

mesak. Asuntu rekere parte sira kompetente presiza

establese komisaun ida própriu hodi proteje

testemuña sira tuir Lei n.º 2/2009.

2. Investigasaun Kriminál iha Ezersísiu

Funsaun Públika

Unidade Investigasaun Kriminál nia Programa

úniku mak Investigasaun ba Aktu Korupsaun ho

nia aktividade rua mak hanesan; (1) Rekolla no

análize prova dokumental sira, halo inkirisaun no

interrogatóriu ba testemuña no arguidu sira; (2)

halo koordenasaun ho prokurador titular kazu nian.

Iha tinan 2019 unidade ida ne‟e simu delegasaun

kompeténsia husi Ministériu Públiku hamutuk

neen-nulu (60) aumenta ho kazu pendente tinan

2018 nian sanulu resin-tolu (13), nune‟e iha

unidade ida ne‟e durante tinan 2019 halo inkéritu ba

kazu hamutuk hitu nulu resin-tolu (73), hanesan

hatudu iha gráfiku n.º 06.

Husi delegasaun kompeténsia nen nulu (60) ne‟e,

konsege remata prosesu inkéritu ba kazu hamutuk

haat nulu resin tolu (43) no mós iha kazu sanulu

resin hitu (17) mak sei kontinua investiga iha tinan

2020 nian.

Iha razaun lubuk ida ne‟ebé mak investigador

seidauk konklui investigasaun ba kazu 17 ne‟ebé

refere. Razaun hirak ne‟e mak hanesan tuir mai ne‟e:

a) Natureza kazu hirak ne‟e kompleksu, tanba

involve ema barak ho estatutu oi-oin nune‟e

presija tempu atu estuda klean;

b) Kazu hirak ne‟e akontese iha iha munisípiu 12

ne‟ebé presiza halo Dílijensia eksterna ba iha

Munisípiu 12;

c) Testemuña sira la‟os hela de‟it iha kapitál

munisípiu sira, maibé hela mós iha área remota

sira;

60

2

7

7

7

0

7

14

5

2

2

3

4

0 20 40 60 80

Total

Dezembru

Novembru

Outubru

Setembru

Agostu

Jullu

Junu

Maiu

Abril

Marsu

Fevereiru

Janeiru

Grafiku n.º 06: Delegasaun kompeténsia husi MP

56

5

8

2

7

1

14

2

4

3

2

3

5

0 20 40 60

Total

Dezembru

Novembru

Outubru

Setembru

Agostu

Jullu

Junu

Maiu

Abril

Marsu

Fevereiru

Janeiru

Grafiku n.º 07: Totál Relatóriu final ba MP

Page 40: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

23 Relatóriu Anuál CAC 2019

d) Kazu hirak ne‟e delega mai iha tinan nia rohan bainhira orsamentu mós taka ona.

Grafiiku n.º 07 hatudu totál kazu ne‟ebé mak CAC

finaliza ninia investigasaun kada fulan no haruka

fali ba iha Ministériu Públiku. Durante tinan 2019,

CAC konsege halo relatóriu final ba Ministériu

Públiku hamutuk lima-nulu resin ne‟en (56), ne‟ebé

kompostu husi kazu pendente tinan 2018 nian

sanulu resin tolu (13) no delegasaun kompeténsia

tinan 2019 hamutuk haat nulu resin tolu (43).

Durante halo investigasaun ba kazu sira ne‟e, CAC

servisu hamutuk ho entidade sira oi-oin tantu

públiku no privadu no mós individu ou grupu no

organizasaun sira hodi bele hetan prova sira oral no

dokumental importante sira atu nune‟e bele sustenta

no fortifika kazu iha prosesu inkéritu nian, kazu sira

ne‟e hetan progresu di‟ak no depois halo

investigasaun elabora kedas ninia relatóriu

investigasaun final tuir prazu ne‟ebé iha hodi

submete ba Ministériu Públiku nu‟udar titular asaun

penal nian.

Iha tinan 2019 husi kazu sira ne‟ebé mak tama iha

prosesu inkéritu nian, iha krimi oi-oin ne‟ebé alega

ba arguidu sira hanesan hatudu iha gráfiku n.º 08.

Tipu husi krime hirak ne‟e mak pekulatu, pekulatu

uzu abuzu podér, administrasaun danoza,

falsifikasaun dokumemtu ka notasaun tékniku,

partisipasaun ekonomia iha negósiu, korrupsaun

pasiva ba aktu ilisitu, burla agravadu, falsifikasaun

agravadu no abuzu konfiansa agravadu.

Hakarak klarifika katak, iha gráfiku 11 ne‟e,

hatudu númeru krime barak liu kompara ho

númeru kazu ne‟ebé delega husi MP. Ida ne‟e

akontese, tamba kada kazu akumula krime liu ida.

Kazu hirak ne‟ebé ninia prosesu inkéritu iha tinan

2019, la‟os de‟it akontese iha tinan 2019, maibé

balun akontese iha tinan hirak liu ba kotuk. Tempu akontesimentu (tempus delicti) entre tinan 2004 to‟o

iha tinan 2019 nian.

Iha gráfiku 09 hatudu totál ema hirak ne‟ebé mak iha vontade koopera ho CAC, hodi fo depoimentu

relasiona ho kazu lima nulu resin ne‟en (56) ne‟ebé CAC investiga iha tinan 2019. Testemuña sira

Mane; 534

Feto; 195

Total; 729

Graffiku: 09 Testamunha sira durante tinan 2019

14

10

9

8

7

4

4

3

2

1

1

0 10 20

Pekulatu Uzu

Pekulatu

Abuzu poder

Adm. danoza

Partisipasaun Ekonomia

Falsifikasaun Dokumentu

Abuzu konfiansa…

Korrupsaun Pasiva

Burla Agravadu

Korrupsaun Pasiva aktu…

Falsifikasaun Agravadu

Grafiku n.º 08 : Tipu Krime Korrupsaun durante 2019

Page 41: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

24 Relatóriu Anuál CAC 2019

ne‟ebé mai fo sasin hamutuk ema na‟in atus hitu rua

nulu resin sia (729) ho ninia kompozisaun hanesan

hatudu iha gráfiku refere.

Enkuantu, gráfiku n.º 10, informa totál sira ne‟ebé mak

suspeitu hamutuk ema na‟in sia nulu resin ha‟at (94)

mak konstitui ba arguidu, ne‟ebé kompostu husi mane

hamutuk 82 no feto hamutuk 12.

Testemuña no arguidu/a sira ne‟e laos de‟it hela iha

Kapitál Díli maibé sira hela mós iha Munisípiu sira no

mós balun hela iha área remotas oi-oin iha territóriu

laran tomak.

Atu asegura kualidade servisu sira investigasaun nian,

durante hala‟o prosesu investigasaun,

Investigador CAC ho prokurador titular kazu

nian, halo enkontru koordenasaun ho frekuensia

ne‟ebé mak signifikante. Enkontru hirak tantu

formal no informal ho asuntu sira hanesan

konsulta kazu, formalizasaun prosesual no

konsulta téknika kona ba meus investigasaun

sira ne‟ebé mak presija iha kuinesimentu husi

parte rua, hodi asegura no garante rezultadu

ne‟ebé mak iha kualidade no mós hodi hare

legálidade husi asaun investigasaun sira ne‟ebé

mak Investigador sira hala‟o.

Gráfiku 11 hatudu progresu kazu tolu nulu

resin ne‟en (36) ne‟ebé mak CAC fináliza ninia

investigasaun iha tinan 2019 no submete ninia

relatóriu investigasaun finál ba iha Ministériu

Públiku. Husi kazu ne‟ebé finaliza ona nia

investigasaun, iha kazu ruanulu resin ida (21)

sei iha hela prosesu apresiasaun husi Prokurador

Titular sira, kazu sanulu resin lima (15) mak hetan ona konkluzaun finál husi Ministériu Públiku. Husi

kazu 15 refere iha kazu sanulu (10) avansa ba prosesu akuzasaun no iha kazu lima (5) mak tama ba

arkivamentu.

Fatin Akontesimentu Kazu

Husi kazu Lima nulu resin neen (56) ne‟ebé Investigadu no remesa ona nia Relatóriu Finál ba

Ministériu Públiku ne‟e akontese iha Ministériu no Sekretariu Estadu hirak ne‟ebé eziste ho númeru

kazu ne‟ebé la hanesan.

Mane; 82

Feto; 12

Total; 94

Grafiku n.º 10: Arguidu ba aktu korrupsaun iha tinan 2019

36

21

5

10

0 10 20 30 40

Total

Prosesu Apresiasaun

Arkiva

Akuzasaun

Grafiku 11: Kazu ne’ebe iha Prosesu apresiasaun no konkluzaun final husi MP

Page 42: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

25 Relatóriu Anuál CAC 2019

16

10

8

5

4

4

3

2

2

2

0 5 10 15 20

Ministeriu Edukasaun

MCIA

Ministeriu Justisa

Ministeriu Interior (Servisu Imigrasaun)

Ministeriu Administrasaun Estatal

Ministeriu Obras Publiku

Ministeriu Saude

Sekretariadu Estadu do Desportu

Diresaun Jeral Alfandega

PNTL

Grafiku 12 : Fatin Akontese Krime Gráfiku 12 hatudu fatin (locus

delicti) husi kazu korrupsaun

ne‟ebé mak akontese ba.

Indikasaun ne‟e la signifika katak

instituisaun sira seluk la iha risku

korrupsaun. Investigsaun iha tinan

2019 hetan kazu hirak akonse iha

instituisaun hirak refere, bolu

atensaun ba superior sira iha

insituisaun estadu hotu atu halo

asaun sira nesesáriu liga ho

medida sira prevensaun nian, hodi

minimiza risku sira korrupsaun iha futuru.

Kauza ba Krime Korrupsaun

Kazu sira ne‟ebé mak investiga durante tinan 2019 nia laran, bele hare prevalensia krime ne‟ebé mak

akontese barak liu mak pekulatu de uzu, pekulatu, abuzu podér, administrasaun danosa, partisipasaun

ekonomiku iha negósiu, falsifikasaun dokumemtu no abuzu konfiansa agravadu. Husi investigasaun

hetan kauza husi kazu lubuk ida mak hanesan tuir mai ne‟e:

1) Ladauk iha mekanizmu kontrolu ne‟ebé di‟ak hodi kontrola utilizasaun Patrimóniu Estadu hanesan

kareta no motorizada sira nune‟e fo fatin ba funsionáriu sira utiliza viatura estadu nian barak liu ba

interese privadu duke ba interese estadu nian, ne‟ebé afeita tebes orsamentu estadu liu husi gastu la

nesesáriu ba kombustivel no kustu manutensaun sira;

2) Ladauk iha deskrisaun servisu ne‟ebé klaru ba funsiunariu no kargu xefia sira nune‟e fo biban ba

sira hodi halo servisu ne‟ebé la tuir lolos sira nia funsaun no dala barak abuzu podér ne‟ebé mak

sira iha;

3) Ladauk iha Padaraun Prosedimentu Operasoinál ba Servisu ka SOP hodi Guia funsionáriu ka ajente

públiku sira hodi hala‟o sira nia knar ho loloos;

4) Diretór no kargu xefia sira ladun halo sira-nia funsaun ho didi‟ak hodi Kontrolu ba ezekusaun

orsamentu liu-liu orsamentu konsensoens eskolar nian, orsamentu ba subvensaun púlika nian

nune‟e fo biban ba mósu falsifikasaun dokumemtu. Iha sorin seluk reseita sira ne‟ebé lolos tenki

tama ba kofre estadu nian maibé funsionáriu sira utiliza fali ba sira nia interese privadu;

5) Gabinete Inspesaun no Auditoria (GIA) iha kada ministériu no Sekretariu do Estadu sira seidauk

hala‟o sira-nia knar ka funsaun nu‟udar orgaun kontrolu interna ministériu ka sekretariu estadu

ninian ho didi‟ak, nune‟e fo biban ba funsionáriu sira atu la hala‟o sira nia servisu tuir regra ka lei

hirak ne‟ebé mak iha ona;

6) Orsamentu Subvensaun no Transferensia Púlika barak mak la benefisiu ba povu tanba ladun iha

supervisaun no monitorizasaun husi entidade sira kompetente. Funsionáriu balun mós sai fali

broker ba komunidade sira hodi fasilita halo proposta no sai mós benefisiariu ba orsamentu

subvensaun púlika.

Page 43: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

26 Relatóriu Anuál CAC 2019

Parte IV

Servisu Kooperasaun

Introdusaun

Kooperasaun ne‟ebé hala‟o iha tinan 2019,

nu‟udar kontinusaun husi kooperasaun hirak

ne‟ebé mak estabelese ona husi mandate

anterior. Iha ona kooperasaun lubuk ida mak

halo iha anterior. Objetivu husi kooperasaun

hirak ne‟e atu hametin servisu hamutuk iha luta

kontra korrupsaun, liu-liu iha área hasa‟e

kapasidade funsionáriu sira. CAC nu‟udar

instituisaun ne‟ebé nurak hela, kontinua

aprende matenek no esperiensia husi Komisaun

Anti-korrupsaun no ajensia hirak ne‟e mak

interese iha área anti korrupsaun nian.

Iha tinan 2019 CAC foku ninia kooperasaun

tantu servisu nasionál/rai laran no

internasionál/rai liu ho instituisaun ne‟ebé mak

iha naturesa servisu konjenere. CAC mós

servisu hamutuk ho parseiru dezenvolvimentu

sira ne‟ebé mak hakarak tulun CAC.

Kooperasaun hirak ne‟e, lori benefisiu lubuk ida

ba CAC, tantu tulun eleva kapasidade

insitusional no mós tulun implementa programa

no atividade balun iha CAC nian.

Tuir mai hakarak relata badak de‟it

kooperasaun hirak tantu iha rai-laran no iha rai-

liu mak hanesan tuir mai ne‟e.

1. Kooperasaun iha iha Rai-laran

1.1 Kooperasaun ho Entidade Estadu TL

Iha tinan ne‟e, CAC kontinua hametine relasaun

servisu ho entidade estadu rai-laran ne‟ebé iha

ona nota de intendimentu ho CAC hanesan

CFP, IGE, no PDHJ. Iha atividade lubuk ida

mak halo hamutuk ho institusaun sira refere

halo vizita supreza ba entidade estadu lubuk ida

no Prodús relatóriu ba instituisaun sira alvu ba

iha vizita ne‟e. Rezultadu husi servisu ne‟e,

hanesan temi ona iha leten.

Iha parte prevensaun nian CAC koordena ka

hetan konvite husi entidade estadu balun

organiza organiza no realiza semináriu ka

workshop tantu iha kapitál Díli no mós iha

munisípiu no postu administravu balun, liga

instituisaun sira hanesan Sekretariu Estadu

Juventude no Desportu (SEJD, Sekretariu

Estadu Kooperativa, Sekretariu Estadu Terras

no propriedade.

Atu asegura prosesu justisa ida kredivel, liu-liu

iha servisu investigasaun kriminál nian, CAC

nafatin mantein enkontru sira regular no

koordenasaun servisu ho instituisaun judisiariu

nian, liu-liu ho hanesan Ministériu Públiku

nu‟udar titular ba asaun penál. Koordenasaun

ho Minisériu Públiku dala barak liu husi

komunikasaun no konsultasaun regular entre

investigador no prokurador titular ne‟ebé kaer

prosesu.

Aumezmu tempu, CAC mós servisu besik ho

Unidade Informasaun no Finanseira (UIF),

PCIC liu husi husu no partilha informasaun

relasionadu ho matéria objetu prevensaun no

kombate krime subjasente “Corrupção” iha

branqueamentu kapitais no finansiamentu

terrorismu. Enkuante ho PNTL, CAC halo

operasaun hamutuk iha asaun prevensaun nian

relasiona ho utilizasaun patrimoniu Estadu nian

ne‟ebé la tuir dalan.

Aleinde ida ne‟e, CAC mós establese rede liu

husi MoU ho universidade balun mak hanesan

UNTL no UNDIL ho kooperasaun prinsipál

hodi kontinua hasa‟e no promove kuñesimentu

ba estudante sira kona-ba efeitu husi korrupsaun

no mós haberan promosaun integridade ho valór

sira anti-korrupsaun iha vida akadémiku nian.

Page 44: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

27 Relatóriu Anuál CAC 2019

1.2 Kooperasaun ho Asosiasaun no ONG

Sira

Kooperasaun ho Sosiadade sivil iha área

prevensaun korrupsaun kontinua la‟o, liu-liu ho

sira ne‟ebé mak servisu iha área prevensaun

korrupsaun hanesan CEPAD. CAC hamutuk ho

Sosiadade Sivil no Instituisaun Estadu balun

nu‟udar membru iha Grupu Konsultativu

Nasionál Boa Governasaun (GKN-BG)

kontinua halo enkontru regular no servisu

hamutuk iha área sensibilizasaun nian.

Hamutuk ho parseiru sira hanesan hanesan;

CAC, PDHJ, IGE, GOPAC inklui CEPAD,

organiza hamutuk sensibilizasaun ba

instituisaun sira estadu nian no mós ba públiku

iha nivel munisípiu no mós asegura despaixu

husi kada Ministériu ba munisípiu sirak hodi

asegura implementasaun ho partisipasaun

ne‟ebé másimu iha atividade sira

sensibilizasaun nian.

1.3 Koperasaun ho PNUD iha Timor-Leste

Kooperaun ho PNUD la‟o dezde CAC harii, liu-

liu hodi fo tulun iha área prevensaun krime

korrupsaun nian, liu-husi atividade oinoin. Iha

tinan ne‟e, CAC kontinua ezekuta MoU ne‟ebé

mak asina entre CAC no PNUD iha fulan Jullu

2018. Objetivu husi kooperasaun atu tulun CAC

hodi haforsa medida sira prevensaun no

sensibilizasaun relasiona ho valór sira anti-

korrupsaun ne‟e.

Kooperasaun ninia rohan atu hetan rezultadu

(output) tolu (3) mak hanesan:

1) Polítika anti-korupsaun no ninia

mekanizmu sira establesidu iha nivel

nasionál no lokal hodi prevene risku sira

korrupsaun hanesan iha aprovizionamentu

no prosesu sira lisensa nian. Atu hetan

rezultadu liu-husi atividade sira hanesan (1)

Dezenvolve ENAK, (2) hala‟o atividade

sira hodi sensibilizasaun nian hodi

promove integridade no etika ba iha

servidor estadu nian iha nivel Munisípiu,

(3) Elava kapasidade funsionáriu sira

ne‟ebé mak servisu liga ho rekolla reseita

sira no prosesa lisensa ba kompania sira

tantu nasionál no internasionál nian;

2) Kapasidade funsionáriu sira ne‟ebé hala‟o

knar iha insitutisaun sira ne‟ebé hala‟o

kontrola ba despeza estadu nian foras liu

tan hodi promove prevensaun korrupsaun

iha no integridade públiku, liu-husi

atividade sira hanesan (1) dezenvolve

manual sira atu promove integridade no

distribui ba iha funsionáriu públiku sira, (2)

dezenvolve no introdus paktu integridade

ba iha prosesu sira aprovizioanementu nian;

3) Inisiativa sira hodi haburas konxiensia

nasionál no dialogu implementadu hodi

hamenus nivel toleransia públiku nian

relasiona no korrupsaun no promove

governasaun ida di‟ak no sustentavel, liu-

husi atividadade sira hanesann: (1)

kampaña públiku ba kombate korrupsaun,

(2) elava konesimentu públiku ba prevene

korrupsaun, liu-husi media oinoin.

Atividade lubuk ida mak realiza ona, inklui

fase dahuluk/inisiasaun liga ho

dezenvolvimentu ENAK no atividade

sensibilizasaun hanesan temi ona iha relatóriu

iha leten, no atividade balun iha prosesu laran.

1.4 Kooperasaun ho Embaxada sira iha

Timor-Leste

Embaxada/konsuladu sira balun iha Timor-

Leste, iha interese makas atu tulun CAC iha luta

kontra korrupsaun nian. Indikasaun husi

interese ne‟e mak iha enkontru lubuk ne‟ebé

inisia husi reprezentante husi nasaun balun

ne‟ebé iha ninia embaxada/konsuladu ba Timor-

Leste. Iha tinan 2019, CAC halo enkontru lubuk

Page 45: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

28 Relatóriu Anuál CAC 2019

ida ho reprezentante nasaun hirak ne‟e mak sei

temi tuir koordena no organiza atividade balun,

liliu liga ho haberan kapasidade institusional

CAC nian. Atividade balun konsege ezekuta no

balu iha hela prosesu laran.

Tuir mai hakarak relata kooperasaun ne‟ebé

mak CAC halo ho nasaun balun ne‟e iha ninia

reprezentante ba Timor Leste.

Kooperasaun ho Embaxada Estados Unidos

America

Embaxada Amerika iha Timor-Leste iha

intersere boot atu tulun CAC iha luta kontra

korrupsaun. Iha enkontru lubuk ida entre CAC

ho Embaxadora Estados Unidos Amerika

(USA) ho ninia ekipa iha iha Timor-Leste hodi

diskute kona-ba asuntu ne‟e. Rezultadu husi

kooperasaun pozitivu tebes ba CAC. CAC hetan

benefisiu lubuk ida, liu-liu iha área formasaun

nian, tantu iha rai-liur no rai-laran.

Formasaun ne‟ebé hetan apoiu husi USA ba iha

rai liur mak fasilita kapasitasaun ba

investigador sira hamutuk na‟in 12 ho

prevensaun na‟in hodi atende iha formasaun

espesífiku iha área investigasaun nian iha

akademia ILEA Bangkok, Thailand. Akademia

refere espesializada iha área formasaun ligadu

ho krime oinoin, liu-liu iha krime korrupsaun

nian. Tinan-tinan ho tulun husi povu Amerikanu

liu-husi sira nia embaxada iha Timor-Leste

tulun investigador sira CAC ba tuir formasaun

iha ELEA Bangkok.

Alein de fó apoiu formasaun ba rai liur,

Governu Amerika liu-husi ninia embaixada iha

Timor-Leste fo mós apoiu formasaun sira iha

rai-laran/in house training. Iha tinan 2019

konsege realiza inhouse training dala rua mak

hanesan; (1) Anti-Corruption and Financial

Crime (13-15 Maio 2019) no (2) Training

Focus on Building Task Forces & Succesful

Proactive Investigation (15-18 Jullu 2019).

Partisipa iha formasaun ne‟e, la‟os de‟it husi

CAC, maibé husi mós intituisaun seluk hanesan

MP, PSIC, Tribunal, FIU PDHJ, IGE no

PNTL.

Kooperasaun ho Uniaun Eurpeia

Esforsu seluk ne‟ebé mak CAC halo iha

kooperasaun mak halo enkontru sira ho Uniaun

Europeia, liga ho programa Public Finance

Management & Oversight (PFMO). Liu-husi

enkontru sira intensive, CAC delega ona pontu

vocal na‟in rua hodi partisipa hodi koordena

apoiu servisu mai CAC. CAC hatoo ona

proposta balun ba programa ne‟e hanesan:

1) Formasaun lian portugues;

2) Assisténsia téknika ba Diresaun

Investigasun;

3) Establese Sistema Informasaun Kriminal; Komisáriu CAC hamutuk ho Komisáriu Adj. sira enkontru

ho Embaxadora USA ho ninia komitiva hodi estabelese

kooperasaun liuliu área kapasitasaun

Komisáriu CAC hamutuk ho Komisáriu Adj. sira enkontru

ho reprezentante Uniaun Europeia hodi estabelese

kooperasaun área kapasitasaun

Page 46: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

29 Relatóriu Anuál CAC 2019

4) Formasaun espesifiku ba quadru Diresaun

Investigasaun tantu iha rai-laran no mós

rai-liur.

Proposta balun hetan ona aprovasaun, hanesan

formasaun iha lingua Portguesa no formasaun

espesifiku ba kuadru sira Diresaun

Investigasaun nian ne‟ebé realiza iha inisiu

tinan 2020.

Futuru ho Kooperasaun Alemaña no Agencia

Brasil para Cooperação (ABC)

CAC mós halo enkontu lubuk ida Ajensia

Kooperasaun Alemaña nian, ne‟ebé iha pasadu

tulun mós CAC. Enkontru hala‟o mós ho

embaxador no deside ona

posibilidade are kooperasaun iha

futuru, liu-liu liga ho

dezenvolvimentu institusional

nian.

Iha sorin seluk, dirijente másimu

CAC simu visita kortejia husi

nivel altu estadu Brazil nian

hodi haree mós posibilidade

servisu hamutuk entre

instituisaun CAC ho misaun

ABC Brazil hodi apoiu CAC.

Iha ona posibilidade balun,

hanesan apoiu iha dezenvolve Jestaun kazu sira

korrupsaun nian (Case Management System).

Realizasaun apoiu ba kooperasaun hirak ne‟e

iha hela prosesu laran, no komunikasaun sira

insentivu sei kontinua iha tinan 2020.

2. Kooperasaun sira iha Rai-liur

2.1 Kooperasaun ho Sekretariadu UNODC

iha Vieanna no Bangkok

Kooperasaun ho Sekretadiadu Kuartel Jeral

UNODC iha Vienna

CAC nu‟udar pontu vogal Timor-Leste nian ba

implementasaun Konvensaun Nasoens Unidas

Kontra Korrupsaun ne‟ebé konesidu ho

UNCAC, halo komunikasaun intensivu ho

Sekretariadu Kuartel Jeral UNODC nian iha

Vienna, liga ho refere. Iha atividade boot rua

ne‟ebé mak Timor-Leste nu‟udar tenke halo.

Atividade primeiru mak halo auto-avaliasaun ba

implementasaun UNCAC nian, liga kapitulu II

no Kapitulu V husi konvensaun ne‟e. ida ne‟e

nu‟udar atividade obrigatoriu ba Estadu Parte

hotu. Atividade ne‟e deside liu-husi enkontru

Estadu Parte iha Vienna, tinan 2018. Liu-husi

mekanizmu ne‟ebé eziste, hili nasaun rua mak

sei avalia Timor-Leste, mak mak Bulgaria no

Marshal Island.

Tuir orariu,

Timor-Leste tenke

hatama ona ninia

relatóriu depois

fulan simu knar

ne‟e. Tanba iha

razaun politik iha

rai laran no mós

razaun tékniku

balun, tanba auto

avaliasaun seidauk

konklui. Agora

daudaun iha prosesu laran finaliza relatóriu ida

ne‟e. Iha ona enkontru entre CAC ho

Sekretariadu Kuartel Jeral UNODC iha Vienna

fulan Setembru 2019, no komunikasaun lubuk

ida liga ho asuntu ne‟e hodi fináliza lalais auto

avaliasaun no submete ba iha sekretariadu

UNODC Vienna, Austria tuir prazu ne‟ebé

determinadu ona.

Atividade seluk mak Timor-Leste hamutuk ho

nasaun Turkia, sei halo avaliasaun ba

Norwegia. Iha ona komunikasaun lubuk ida liga

ho asuntu ida ne‟e ho Sekretariadu Kuartel Jeral

UNODC iha Vienna.

Komisáriu CAC hamutuk reprezentante UNODC Regional

Bangkok halo abertura formasaun ba investigador CAC no

reprezentante husi entidade estadu sira seluk

Page 47: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

30 Relatóriu Anuál CAC 2019

Hodi implementa atividade rua refere, CAC

forma kedas ekipa sekretariadu internal nian

hodi koordena servisu ne‟e. CAC mós haruka

konvite ofisiál ba iha entidade estadu hotu

RDTL nian ne‟ebé relevante no sosiedade sivíl

sira hodi nomeia sira nia pontu vokal ba iha

auto-avaliasaun segundu siklu UNCAC. CAC

mós haruka karta instituisaun estadu hamutuk

hitu (7), Ministériu Estranjeiru, Ministériu

Justisa, Ministériu Públiku, Tribunal, Ministériu

Reforma Lejislativa ba Asuntu Parlamentar,

hodi partisipa iha avaliasaun ba Nasaun

Norwegia nian.

Kooperasaun ho Sekretariadu UNODC iha

Rejionál Bangkok

Kooperasaun halo mós ho sekretariadu rejional

UNODC iha Bangkok. Kooperasaun, aleinde

liga ho asuntu Auto-avaliasaun implementasaun

UNCAC, maibé mós liga ho haberan

kapasidade rekursu umanu iha área anti.-

korrupsaun nian. Iha tinan 2019, reprezentate

UNODC konsege fo formasaun iha Díli,

durante loron tolu ba investigador sira CAC

nian no reprezentante husi instituisaun sira

seluk ne‟ebé nia natureza hanesan, mak MP,

PSIC, FIU, Tribunal, no PNTL.

Atividade seluk mak formasaun

ba iha reprezentante instituisaun

sira estadu nian hamutuk 21,

inklui sosiedade sivil liga ho oinsa

mak atu halo auto avaliasaun ba

implementasaun UNCAC nian.

Formasaun ne‟e hala‟o durante

loron ida iha Fatuhada Díli.

Atividade seluk mak UNODC

lídera diskusaun loron tolu sira

ligadu ho elaborasaun Lei Anti-

Korrupsaun no deklarasaun riku-

soin. Partisipa iha diskusaun ne‟e

reprezentante husi instituisaun

estadu hanesan sira Parlamentu Nasionál

(asesor principal sira) ne‟ebé ho asuntu ne‟e,

MP, Tribunal, PDHJ, IGE, Defensor Públiku,

MRLAP, Ministériu Justisa, MNEC, PSIC, no

mós reprezentante husi Sosiedade Sivil sira.

Diskusaun ne‟ebé fasilita husi peritu sira

UNODC ne‟e, foku iha iha konteudu konteudu

elaborasaun Lei Anti-Korrupsaun no

deklarasaun riku-soin. Iha diskusaun ne‟e,

peritu sira fahe mós sira-nia matenek no

esperiensia husi nasaun seluk liga ho asuntu

refere.

2.2 Kooperasaun ho Ajensia Anti-

Korrupsaun sira seluk

Iha pasadu CAC halo ona ligasaun di‟ak ho

insitutisaun sira Anti-Korrupsaun nian hanesan

KPK, CBIP, ICAC Hong Kong no MACA. Iha

tihan ne‟e, CAC foku ninia kooperasaun ho

ICAC Hong Kong, CBIP-Singapura no MACA-

Malaysia.

ICAC Hong Kong

Iha tinan 2019, Kooperasaun CAC konsentra ho

Komisaun Anti-Korrupsaun (ICAC) Hong

Kong nian. Tanba negosiasaun ba kooperasaun

hahú ona iha pasadu, liu-liu liga ho formasaun

ba funsioriu CAC nian, seidauk implementa

tanba problema

polítika sira rai

laran. Unidade

Kooperasaun

halo

komunikasaun

no diskusaun

sira intensivu

liga ho asuntu

haberan

kapasidade

funsionáriu

CAC nian iha

are prevensaun

Komisáriu CAC hamutuk ho Komisáriu Adj. sira

enkontru ho reprezentante husi ICAC Hong Kong

hodi estabelese kooperasaun.

Page 48: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

31 Relatóriu Anuál CAC 2019

no sesibilizasaun públiku.

Tuir planu original CAC sei haruka funsionáriu

sira hamutuk na‟in 15 atu tuir formasaun

semana rua iha Hong Kong. Maibé tanba iha

defikuldade balun, liu-liu liga ho limitasaun

orsamentu CAC nian, ikus mai kansela planu

inisial no deside muda formasaun mai iha Díli.

Peritu sira husi ICAC Hong Kong, konkorda no

delega ekipa rua mai halo formasaun ba

funsionáriu CAC.

Konteudu formasaun refere iha área boot rua

mak, prevensaun no sensibilizasaun públiku

nian. Formasaun hala‟o iha durante semana rua

nia laran, no fahe ba etapa rua. Etapa primeiru

liga ho asuntu sensibilizasaun públiku nian

durante semana ida, no etapa daruak nian ba

asuntu Prevensaun durante semana ida.

Formasaun refere hala‟o iha fulan Agostu 2019

iha Díli.

CBIP-Singapura

CAC establese kooperasaun di‟ak ho CBIP

Singapura, ne‟ebé koñesideu nu‟udar Komisaun

Anti Korrupsaun ne‟ebé mak kleur liu iha

rejiaun asia nian. Maski la iha MoU ida formal

(tanba rekerimentu internal CPIB la admite),

maibé CAC ho CPIB iha relasaun ida di‟ak, liu-

liu iha área formasaun nian. Kada formasaun

sira, CPIB nafatin inklui CAC iha lista

partisipante nian.

Iha tinan liu-husi komunikasaun sira di‟ak,

CAC konsege haruka Xefi Unidade

Informasaun no Seguransa relasiona hodi

partisipa iha formasaun ne‟e liga ho programa

Anti-Corruption Executive. Formasaun ne‟ebé

dura semana rua ne‟e, halao iha fulan Outubru

2019. Konteudu formasaun ne‟e, liga ho área

sira investigasaun no prevensaun nian.

MACA-Malaysia

Iha pasadu CAC konsege establese MoU ho

Malaysian Anti-Corruption Commission

(MACC). Konteudu husi kooperasaun ne‟e fo

atensaun mak‟as liu iha fortifikasaun

kapasidade rekursu umanu CAC nian, tantu iha

área Prevensaun no Investigasaun nian. Tanba

MACC iha academia hanaran Malaysian Anti

Corruption Academy (MACA). Kada tinan

CAC haruka ninia funsioriu sira ba tuir

formasaun iha MACA.

Tinan ne‟e, CAC kontinua haruka ninia

funsionáriu hamutuk na‟in rua (2), Xefi

Unidade Investigasaun Kriminal no Xefi

Unidade Promósaun Valór no Integridade

partisipa iha akademia refere. Formasaun ne‟e

ho durasaun semana rua, ho ninia output

(rezultadu) mak atu hetan sertifikadu iha nivel

ezekutivu nian. Formasaun refere hala‟o iha

fulan Jullu ho durasan semana rua nia laran.

Konteudu formasaun foku iha área

Investigasaun, akuzasaun, rekolla informasaun

(servisu intelijensia nian), no prevensaun

korrupsaun.

Page 49: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

32 Relatóriu Anuál CAC 2019

Parte V

Jestaun Institusional

Introdusaun

Programa jestaun institusionál mak atu asegura funsionamentu servisu instituisaun nian la‟o ho di‟ak no

seguru ho kapasidade rekursu umanu ne‟ebé adekuadu no integridade aas iha prestasaun servisu

públiku nian.

Diresaun Servisu Apoiu no Kooperasaun (DSAK), toma responsabilidade ba implementasaun programa

hanesan Jestaun Institusionál; Kooperasaun Institusional; Media Komunikasaun Sosiál no jestaun

rekursu umanu. Programa hirak ne‟e foka liu ba: 1) Planeamentu no relatóriu, 2) Jestaun Finanseira; 3)

Jestaun Rekursu Umanu; 4) Jestaun Patrimóniu no Lojístika; 5) Planeamentu no Relatóriu; 6) Hametin

Kooperasaun Institusional; 7) Korrdena dezenvolvimentu Estratéjia Nasionál Kombate Korrupsaun

(ENAK); 8) hala‟o auto-avaliasaun ba implementasaun UNCAC iha Timor-Leste, no 9) Divulgasaun

Informasaun Anti-Korrupsaun ba Públiku.

Implementasaun ba programa sira ne‟e, hala‟o husi unidade haat (4) hanesan Unidade Pesoal Apoiu

(UPA), Unidade Kooperasaun (UK), Unidade Jestaun Finanseira no Lojístika (UJFL) no Unidade

Planeamentu, Akizisaun no Kontratasaun (UPAK).

1. Planeamentu no Jestaun Finanseira

1.1 Planeamentu ho ninia Prosesu sira

Organiku CAC hatuur hela iha unidade ida hodi tau matan ba iha planeamentu CAC nian, ne‟ebé mak

organiza planu sira no monotoriza implementasaun planu hirak ne‟e. Determinasaun Programa no

atividade sira bazeia ba iha Planu Estratéjiku CAC 2015-2020 no Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu

Nasionál 2030. Hanesan iha insituisaun estadu sira seluk, prosesu elaborasaun planu anual, liu-husi

prosesu ida naruk, tanba planu kada instituisaun aleinde tenke aliña ba iha Planu Estratejku kada

Insituisaun no planu nasionál nian, maibé ninia orsamentu tenke reflete ba iha pakote envelope ne‟ebé

mai husi Ministériu Finansas.

Liga ho orsamentu ne‟e, CAC iha defikuldade tanba programa no PAA CAC ne‟ebé planeia tuir

natureza CAC nian, maibé ho limitasaun alokasaun envelope fiskal, limita espasu CAC atu koloka

orsamentu ba programa no atividade sira balun. Iha diskusaun no dialogu naruk ho instituisaun sira

nakait. Maski iha solusaun balun, maibé programa no atividade balun kontinua afeta husi limitasaun

OGE ba CAC.

Iha limitasaun hirak ne‟e, CAC konsege dezeña ninia programa ho Planu Asaun Annual sira, hanesan

temi iha parte dahuluk relatóriu ne‟e, no ninia aloka orsamentu ne‟ebé sei relata iha parte tuir mai.

Page 50: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

33 Relatóriu Anuál CAC 2019

1.1 Jestaun Finanseira

2.1 Alokasaun OGE ba CAC iha tinan 2019

OGE ba CAC hodi ezekuta Programa no planu Asaun CAC 2019 hamutuk USD 1,522,765.00. iha

Totál alokasaun orsamentu ne‟e kompostu husi kategoria haat (Salariu & Vensimentu, Bens & Servisu,

Kapitál Minor, Kapitál Dezenvolvimentu) ho montante hamutuk USD USD 1,372,765.00 no Fundos

Desenvolvimento Capital Humano

(FDCH) ho montante hamutuk USD

150,000, hanesaun hatudu iha

Gráfiku 13.

Iha planu original CAC nian la iha

planu ba alokasun Kapitál

Dezenvolvimentu. Montante USD

30,000 loloos planeia aloka ba iha

Bens & Servicos iha verba (item)

manuntesaun edifisiu CAC nian.

Maibé tanba iha “failansu

komunikasaun”, tan ne‟e, montante refere tama fali ba kategoria Kapitál Desenvolvimentu iha sistema

Free-Balance nian. Iha duni esforsu atu muda, maibé la konsege tanba rejistu liu tiha ona sistema Free

Balance nian. Ikus mai, maski la iha planu alakosaun orsamentu ba kategoria Kapitál Desenvolvimento,

maibé mósu iha kategoria refere.

Enkuantu, alokasaun OGE ba iha FDCH ho montante USD 150,000, kompostu husi formasaun

profisional hamutuk USD 58, 200.00 no formasaun tékniku hamutuk USD 91,800.00. Orsamentu ne‟e,

aloka liu-husi sekretariadu FDCH. Iha implementasaun CAC koordena ho Sekretariadu FDCH.

2.2 Responsavel Ezekusaun OGE no ninia prosesu aprovasaun

Iha unidade tolu mak responsavel direita ba iha ezekusaun OGE CAC nian. Jestaun liga ho alokasaun

OGE ba kategoria Salariu & vensimentu, Bens & Servico, Kapitál Minor no Kapitál Dezenvolvimentu,

responsabiliza husi Unidade Finansas, lojistika & Patrimoniu no Unidade Planamentu, akizisaun no

kontratasaun, ne‟ebé ninia implementasaun liga ho Ministériu Finansas.

Enkuantu, koordenasaun implementasaun orsamentu ne‟ebé aloka ba iha FDCH responsabiliza husi

Unidade Pesoal Apoiu Pesoal ne‟ebé liga direta ba iha Sekretariadu FDCH iha ninia prosesu tomak

ezekusaun nian.

Ezekusaun OGE liu-husi etapa sira regorusu, ne‟ebé ninia prosesu kombina sistema internal CAC nian

no sistema Free Balance ne‟ebé mak mai husi governu liu-husi Tezouru Nasional-Ministériu Finansas

no Sekretariadu FDCH. Iha etapa lubuk ida molok halo ezekusaun.

Kada ezekusaun liu-husi proposta ne‟ebé mak tenke hetan verifikasaun husi xefi unidade no

aprovasaun husi diretór no Komisáriu Adjuntu sira tutela molok haruka ba iha Unidade Finansas nian.

Bainhira proposta too iha Unidade finansas, sei halo analiza, inklui analiza montante, molok hakaat ba

aprovasaun proposal iha nivel tuir nivel tuir mai.

$150.000

$800.695

$458.769

$83.301

$30.000

FDHC

Salariu & Vensimentu

Bens & Servicos

Kapital Minor

Kapital Dezenvolvimentu

Graffiku 13: Alokasaun OGE CAC 2019

Page 51: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

34 Relatóriu Anuál CAC 2019

Nivel aprovasaun proposal bazeia ba ba totál montante orsamentu. Proposal ne‟ebé ho montante menus

husi USD 5000, sei aprova husi Diretór Servisu Apoiu no Kooperasaun nian, enkuantu montante

ne‟ebé liu-husi USD 5000 to‟o USD 10,000 aprova husi Komisáriu Adjuntu ba asuntu Servisu Apoiu

tékniku no Kooperasaun, no proposal ne‟ebé nia montante liu-husi USD 10,000, tenke hetan

aprovasaun husi Komisáriu.

Bainhira proposal aprova ona, finansas sei halo analiza hodi haree proposal ne‟e tama iha tipu saida

nian. Iha proposta ne‟ebé la nesesáriu liu-husi aprovzionamentu, no proposta balun ne‟ebé mak tenke

liu-husi prosesu aprovizionamentu nian ne‟ebé aplika lei aprovizionamentu no kombina ho prosesu sira

internal nian.

2.3 Ezekusaun OGE CAC tinan 2019

Gráfiku 14 hatudu ezekusaun OGE ne‟ebé aloka mai CAC iha tinan 2019. Totál ezekusaun husi

kategoria Salariu & Vensimentu, Bens & Servicos no Kapitál Minor hamutuk USD 1,151,345.14

(84%), eankuantu iha FDCH ezekusaun FDCH hamutuk USD 102,765.10 (69%).

Porsentu ezekusaun kada kategoria mak

hanesan tuir mai ne‟e:

1) Totál alokasaun ba kategoria Saláriu

no Vensimentu ho montante USD

800,695.00 konsege ezekuta USD

710,106.62 (89%). Relatoriu detallu

iha aneksu númeru 10, pajina 52-53.

2) Kategoria Bens no Servisu ho

montante USD 458,769.00 ezekuta

USD 362,281.12 (79%). Relatoriu

detallu iha aneksu númeru 11, pajina

53.

3) Kategoria Kapitál Menor ho montante USD 83,301.00 ezekuta USD 82,438.00 (99%), ho relatoriu

detallu iha aneksu númeru 12, pajina 53.

4) Kategoria Kapitál Desemvolvimentu ho montante USD 30,000.00 la ezekuta tamba razaun ne‟ebé

esplika ona iha leten.

5) Enkuantu, relatoriu detail ezekusaun FDCH iha aneksu númeru 13, pajina 54.

Aprovizionamentu no Jestaun kontratu

Durante tinan 2019, unidade planeamentu akizisaun no kontratasaun halo prosesu aprovizionamentu

hodi estabelese kontratu ho kompañia sira hamutuk haatnulu-resin-tolu (43). Informasaun detallu bele

haree iha aneksu n.º 14 pájina 55-58.

$102.765,10

$-

$82,438.00

$362.281,12

$710.106,62

FDCH

Kapital Dezenvolvimentu

Kapital Minor

Bens & Servico

Salariu & Vensimentu

Grafiku n.º14: Ezekusaun OGE CAC 2019

Page 52: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

35 Relatóriu Anuál CAC 2019

Husi prosesu aprovizionamentu ne‟ebé CAC liu-husi Unidade Planeamentu, Akizisaun no

Kontratasaun halo konsege rekolla reseitas husi fee faan dokumentu konkursu nian hamutuk USD

1,270.00, ne‟ebé mak kompañia sira depozita direita ba iha konta bankaria CAC nian.

3. Jestaun Rekursu Umanu

CAC, liuhusi Unidade Pesoal Apoiu (UPA) mak responsavel hodi hala‟o jestaun rekursu umanu

hanesan rekrutamentu, formasaun sira inklui formasaun tékniku, formasaun profisionál no bolsu estudu

ba EAK sira hotu, avaliasaun dezempeñu funsionáriu sira no asuntu sira seluk liga ho knar no

responsabilidade husi unidade ne‟e rasik.

3.1. Estrutura foun CAC 2019 no Konsolidasaun Interna CAC

Inísiu tinan 2019, marka tan istória foun ida ba CAC, tanba PN fó pose ba Sr. Doutór Sergio de Jesus

Fernandes da Costa Hornai, nu'udar Komisáriu CAC ba mandatu datoluk, iha loron 21 Janeiru. Família

boot CAC ho ksolok boot hodi simu lideransa másimu CAC nian, tanba hein ona fulan lubuk ida.

Depois hetan pose, Sr. Komisariu hahú ho atividade lubuk ida, hanesan enkontru sira ho kuadru

diretivu, harmonizasaun programa ho planu sira, no asuntu ida ne‟ebé sai atensaun boot mak

konsolidasaun estrutura interna CAC nian. Sr. Komisáriu, halo kedas komunikasaun no koordenasaun

ho parte sira nakait, liuliu CFP, hodi hanaruk mandatu kargu xefia sira, mak Diretór na'in tolu (3) no

Xefe Unidade na'in sia (9), ba durasaun tinan rua.

Lista kargu xefia hirak ne'ebé mak hetan fiar hodi hanaruk sira-nia kargu mak hanesan tuir mai ne'e:

1) Sr. Augusto da Costa Castro, Diretór Investigasaun;

2) Sr. Carlos Bento Mau Bere, Diretór ba Servisu Apoiu no Kooperasaun;

3) Sr. Rosario S. de Araújo, Diretór Prevensaun no Sensibilizasaun;

4) Sr. Jose Verdial de Araújo, Xefi Unidade Investigasaun Kriminál;

5) Sr. Euclides Vidal Madeira, Xefi Unidade Informasaun no Seguransa;

6) Sr. Luis Ersio de Jesus Ximenes Guterres, Xefe Unidade Pesoál Apoiu;

7) Sr. Sergio Gonçalves, Xefe Unidade Planeamentu, Akizisaun no Kontratasaun;

8) Sr. João Correia do Rosario, Xefi Unidade Kooperasaun;

9) Sr. Sra. Maria V. Pereira Belo, Xefi Unidade Jestaun Finanseira no Lojístika;

10) Sra. Leonilda Rosa S. Lobato, Xefi Unidade Promosaun Valores no Integridade;

11) Sr. Antonino Alves da Cruz, Xefi Unidade Inspesaun no Monitorizasaun;

12) Sr. Cirilio Haos Loca Abi, Xefi Unidade Estudu no Avaliasaun Risku.

Iha tempu ne'ebé hanesan, lideransa másimu CAC, halo konsultasaun lubuk ida hodi nomeia adjuntu

sira tuir Lei haruka. Liuhusi prosesu ida naruk hodi rona husi parte barak, ikus mai, Sr. Komisáriu

konsege nomeia adjuntu sira tuir lei haruka hodi apoiu servisu sira CAC nian.

Kompozisaun adjuntu sira iha mandatu ne'e diferente ho mandatu sira liuba. Pozisaun ba adjuntu na'in

rua hili husi interna CAC nian, mak Sr. Dr. Augusto da Costa Castro, atuál nu'udar Diretór

Investigasaun hetan fiar nu'udar Komisáriu Adjuntu ba asuntu Investigasaun no Sr. Alexandre F.

Gusmão Freitas (Alex. Gusmão), eis Sekretáriu Ezekutivu CAC, hetan fiar nu'udar Komisáriu Adjuntu

ba asuntu Kooperasaun no Servisu Apoiu Tékniku sira. Husi esterna, Sr. Dr. Luis de Oliveira Sampaio,

Page 53: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

36 Relatóriu Anuál CAC 2019

ne'ebé tinan barak lidera hela Justice System Monioring Program (JSMP), hetan fiar nu'udar Komisáriu

Adjuntu ba Asuntu Prevensaun no Sensibilizasaun.

CAC kompleta ninia ksolok iha loron 21 Juñu 2019, ne'ebé estrutura foun CAC mandatu datoluk, hahú

husi Komisáriu Adjuntu na‟in tolu (3), Diretor na‟in rau (2) no Xefe Unidade na‟in sia (9), hetan pose

husi Sr. Komisáriu CAC, ne'ebé asiste husi Família boot CAC, no reprezentante entidade oioin mak

hanesan governu, PN, instituisaun autónomu sira, diplomata sira, parseiru dezenvolvimentu, sosiedade

sivíl no seluk tan.

3.2 Forsa Traballu CAC iha tinan 2019

Totál forsa traballu tinan 2019 hamutuk 77, ne‟ebé kompostu husi mane 62 no feto 15 ho detallu

hanesan tuir mai ne‟e: Komisáriu na‟in 1, Komisáriu Adjuntu na‟in 3, EAK na‟in 56, Funsionáriu

kontratadu na‟in 2, Asesora Nasionál na‟in 1, Motorista na‟in 10 no Servidor na‟in 4.

Gráfiku 15, hatudu forsa

traballu iha tinan 2019,

detallu liga ho klase no

eskalaun kada funsionáriu

iha tinan 2019 bele haree iha

aneksu númeru 15, pájina 59.

Espesialista Anti Korrupsaun

tuir Dekretu lei No 24/2015,

EAK koloka ba iha

klase/grau haat. Antes koloka

ba iha klase, funsionáriu foun

sei hahú ho periodu

probatoriu durante tinan ida.

Hafoin konklui periudu

probatotiu tama mai iha 30 klase. Husi 3

0 atu ba iha 2

0 klase no graun tuir ba 1

0 klase liuhusi prosesu

ida rigorous tuir lei haruka. Funsionáriu sira ne‟ebé latama iha rejime espesial ne‟e mak hanesan

Asesora Gabinete, Ajente Administrativu, Servidor/a no motorista sira.

3.3 Rekrutamentu iha tinan 2019

Iha tinan 2019 CAC halo rekrutamentu ba asisténsia téknika mak asesor nasionál ba pozisaun ida iha

área estudu jurídiku no polítika hodi apoiu Gabinete Komisáriu no motorista na‟in haat (4) hodi fó

apoiu ba Komisáriu no Komisáriu Adjuntu sira. Husi motorista na‟in haat ne‟e, iha motorista na‟in rua

mak rekruta foun no na‟in rua promove interna husi CAC bazeia ba avaliasaun husi superior sira.

Durasaun kontratu ba motorista VIP sira ne‟e tuir mandatu Komisáriu no Komisáriu Adjuntu sira.

Prosesu rekrutamentu Asesor Nasionál bazeia ba mata-dalan husi CFP, ne‟ebé ho ni prosesu sira avizu

vaga liu-husi media eskrita no eletroniku, establese ekipa juri (direje husi Komisáriu Adjunut nu‟udar

Presidente juri no vogal sira, ne‟ebé kompostu husi Diretór Jeral na‟in rua no Xefi Unidade sira

77

4

10

2

1

19

14

23

3

1

0 10 20 30 40 50 60 70 80 90

Total

Servidor

Motorista

Funsionáriu Kontratadu

Asesor Nasionál

Funsionariu Dir. SAC

Funsionariu Dir. Prevensaun

Funsionariu Investigasaun

Komisariu Adjuntu

Komisáriu

Grafiku n.º 15 : Forsa Trabllu CAC 2019

Page 54: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

37 Relatóriu Anuál CAC 2019

relevante no funsionáriu senior sira iha CAC) no avaliasaun hahú husi dokumentu, ezame eskrita no

intrevista, molok ba halo dezisaun finál.

Enkuantu, rekrutamentu motorista uza metodu rua liu-husi prosesu interna CAC nian. Metodu primeiru

mak halo promósaun ba motorista sira ne‟ebé eziste ona, metodu seluk mak bazeia konfiansa husi

Komisáriu no Komisáriu Adjuntu. Ninia rezultadu mak konsege promove na‟in rua no na‟in rua seluk

liu-husi kompentensia Komisáriu no Komisáriu Adjuntu sira hodi nomeia direita motorista ne‟ebé sira

iha konfiansa.

3.4 Haberan Kapasidade ba Espesialista Anti-Korrupsaun

Tinan-2019, iha atividade lubuk ida mak relasiona ho programa kapasitasaun ba EAK sira tantu iha rai-

laran no mós rai-liur. Mata-dalan kapasitasaun CAC tuir mata-dalan FDCH hanesan: 1) Formasaun

téknika; 2) Formasaun profesionál. Metodu kapasitasaun sira ne‟e hala‟o liu-husi dalan oinoin hanesan

partisipasaun iha semináriu, workshop, Konferénsia, estudu komparativu no formasaun no hasa‟e

abilitasaun literaria.

Formasaun sira ne‟ebé hala‟o durante tinan-2019 liga liu ba área espesifiku tuir natureza servisu

Komisaun nian no formasaun seluk relasiona ho koñesimentu jerál. Detallu formasaun no kursu sira

ne‟ebé hala‟o iha rai-laran no rai-liur bele haree iha aneksu 16 no 17 Pájina 59-62.

Formasaun hirak refere, balun finansia husi parseiru dezenvolvimentu sira, no balun hetan apoiu husi

FDCH no orsamentu balun iha Bens & Servisu.

3.5. Bolsu Estudu

Iha tinan 2019, ba dala uluk, CAC haruka Espesialista Anti-Korrupsaun na‟in ida hodi halo ninia

estudu iha área masteradu nian. Estudu ne‟e suporta husi governu Japaun liu-husi programa bolsu

estudu “JAPAN DEVELOPMENT SCHOLARSHIP (JDS) iha NAGOYA UNIVERSITY. Estudu ne‟e

hahú iha loron 29 fulan Agostu 2019 no planu sei termina iha loron 29 fulan 08 tinan 2021.

Programa estudu masteradu (S2) ne‟ebé mak funsionáriu iha área tékniku nian iha fakuldade CIVIL

ENGINEERING, departamentu ENVIROMENTAL ANGINEERING AND ARCHITECTURE.

Hanesnan temi ona katak, kustu hotu esutudu nian finansia husi Governu Japaun. Enkuantu, Governu

Timor-Leste (CAC) kontinua apoiu salariu kada fulan hodi sustenta familia husi funsionáriu refere iha

Timor-Leste.

4. Jestaun Patrimóniu no Lojistika

3.1 Jestaun Patrimoniu

Tuir organika CAC nian, iha sesaun ida iha Unidade Finansas, Lojistika no Patrimoniu nia okos, mak

responsabiliza ba iha jestaun Patrimoniu estadu nian iha CAC, no responsabiliza ba iha halo

manutensaun sira ne‟ebé iha ligasaun ho CAC.

Page 55: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

38 Relatóriu Anuál CAC 2019

Jestaun Patrimoniu: Lista patrimoniu estadu ne‟ebé destaka ba iha CAC iha tinan 2019 ladun iha

diferente ho lista patrimoniu iha tinan 2018. Maski nune‟e, lista patrimoniu tinan 2019 iha aumenta

patrimoniu balun ne‟ebé sosa huso osan iha kapitál minor nian hanesan iha lista tuir mai ne‟e:

1) Landcruiser Prado kuantidade 1 ba Komisáriu CAC hodi troka karreta ne‟ebé aat tiha ona,

2) mákina halo rahun surat tahan kuantidade 1;

3) Projector SONY VPL-EX430 kuantidade 2;

4) Air compressor kuantidade 1;

5) Water pump SANYO P-H236AC kuantidade 3;

6) Water Pump SANYO P-H130B kuantidade 4;

7) Hp Pro One 600G4 kuantidade 8;

8) UPS APC-BX650LI-MS kuantidade 11;

9) AC ho kuantidade 5;

10) Armáriu Arkivu kuantidade 6;

11) Meja ne‟ebé utiliza ba servisu ho kuantidade 6;

12) no mós kadeira ba ofisiál ho kuantidade 8.

Ho nune‟e, patrimoniu CAC iha tinan 2019 iha mudansa, no favor bele haree lista patrimoniu CAC iha

aneksu númeru 18, pajina 63-68.

4.2 Manutensaun

Manutensaun ba Karreta no motorizada sira: CAC halo tuir manual mantensaun ne‟ebé mak tuir

Diresaun Nasionál Transporte nian. Manutensaun sira regular ne‟ebé aplika ba karreta sira mak

hanesan manuntesaun A, B, C no D.

Manutensaun Ekipamentu sira Eskritóriu CAC nian: Manutensaun Edisfisu CAC. Iha tinan 2019,

CAC konsege halo manutensaun edifisu CAC ne‟ebé agora utilizasaun daudaun. Enkuantu planu atu

halo manutensaun ba iha kobehouse ne‟ebé mak oferese husi governu, la konsege halo tanba ninia

osramentu hodi halo manuntensaun tama fali ba iha capital dezenvolvimentu nian, hanesan temi ona

iha leten.

4.3 Futuru Edifisu CAC Faze Dezeñu

Futuru edifisiu CAC sei iha hela faze dezeñu nian. Relasiona ho dezeñu CAC hasoru hela problema

balun, tanba dezeñu too agora seidauk konklui. Ida ne‟e mak defikuldade ki‟ik ida CAC hasoru iha

tinan 2019. Tuir loloos asuntu ne‟e ki‟ik, maibé tanba iha prosesu ne‟e iha failansu iha komunikasaun

sira, tantu iha nivel tékniku no mós iha nivel manajerial nian, ne‟ebé involve mós parte lubuk ida iha

nivel oioin.

Aleinde ida ne‟e, reponsavel kompania ne‟ebé mak lídera prosesu ne‟e, hetan defikuldade saude

ne‟ebé fo impaktu ba iha ninia prezensa iha Timor-Leste. Situasaun ne‟e mós kontribui ba iha failansu

sira komunikasaun nian. No too agora, kompania refere, la eziste ona, maibé ninia advagadu sira sei

eziste hela, hodi kontinua defende nia kliente, hodi desvia tiha prinsipiu balun iha kontratu nian.

Mandatu datoluk, estuda no nota ona problema ne‟e. Iha ona esforsu lubuk ida halo iha tinan 2019.

Esfosu hirak ne‟ebé halo liu-husi enkontru sira ho CAFI no CAFI rekomenda ona opsaun balun hodi

Page 56: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

39 Relatóriu Anuál CAC 2019

solusiona problema ne‟e. Iha opsaun haat (4) mak hanesan (1) kontinua buka dalan hodi komunika ho

kompania refere, atu halo hotu servisu, (2) kuandu kompania refere, la bele, kontaktu ho ninia asosiadu

sira atu kontinua prosesu, (3) husu tulun ba ministériu Obras Públiku atu tulun finaliza dezenhu refere,

no ikus lius (4) mak halo tender foun hodi kontinua finaliza parte ne‟ebé seidauk konklui.

CAC kumpri rekomendasaun sira husi CAFI nian, no hahú ona ho opsaun primeiru. Iha ona

komunikasaun lubuk ida mak CAC halo ho parte sira nakait. Komunikasaun balun halo ho SERVER

no hetan katak kompania refere la ativu ona iha sistema Timor-Leste nian. Hafoin halo mós

komunikasaun ho reprezentante Kompania refere, maibé sira balun retira ona husi kompania refere,

balun fila ona ba Portugal no balun nia kontaktu la ativu. Komunikasaun mós halo ho kompania nia

na‟in nu‟udar mós diretór. Maibé tuir informasaun sei halo hela tratamentu saude iha Franca, tan ne‟e,

nia la asesu la ativu iha komunikasaun sira. Ikus liu komunikasaun halo mós nia advagadu, no hetan

resposta, maibé tarde loos. Iha fulan Dezembru 2019, CAC halo ona komunikasaun ikus hodi fo

ultimatum ba kompania refere, atu kontinua prosesu ka hakotu servisu. Kompania konsege reponde,

liu-husi ninia advogadu iha Timor-Leste ho argumentu lubuk idak, inklui hato‟o pedidu pagamentu ba

taxa no servisu adisional sira balun. Kompania mós hato‟o katak, kuandu la halo pagamentu,

kompania sei la entrega dokumentu final nian ba CAC.

CAC haree no estuda ba pedidu hirak ne‟e. Pedidu balun iha razaun, liu-liu liga ejijensia pagamentu ba

redusaun taxa ne‟ebé mak Finansas nasionál halo la tuir lei haruka. CAC kompriende sira nia ejijensia,

maski ida ladun fundamental ida. Liga ho pedidu pagamentu servisu adisional ne‟ebé sita iha karta,

CAC hare katak, la iha razaun ida forte, tanba hakat liu tiha saida mak iha kontratu.

CAC halo komunikasaun ba Finansas no mós ba CAFI, hodi klarifika argumentu sira husi kompania.

Iha duni failansu oituan liga ho obrigasaun kompania hodi selu taxa, maibé CAC labele halo

pagamentu kuandu la iha dokumentu legal ne‟ebé sai baze ba pagamentu, inklui kompania tenke

renova sira-nia dokumentu sira ho entidade sira nakait iha área ne‟e.

Prosesu la‟o daudaun hela. Negosiasaun entre CAC no kompania paradu tanba liga prosesu polítika

ne‟ebé la‟o iha rai laran. Maibé CAC sei kontinua buka dalan atu ezekuta rekomendasaun sira husi

CAFI nian, no CAC prosesa hela opsaun primeiru, kuandu la iha ona dalan, hafoin hakat fali ba iha

opsaun sira tuir mai.

Hakarak informa katak, projetu ne‟e hetan atensaun mós husi PDHJ. Instituisaun refere haruka ona

karta dezde tinan 2018 husu atu halo investigasaun. Tanba vakatura líderansa CAC, hafoin

investigasaun ne‟e komesa iha tinan 2019.

Rezultadu husi investigasaun ne‟e, PDHJ konklui katak, maski projetu ne‟e la akontese violasaun boa

governasaun iha sub-kategoria iha uza funsaun públiku atu hetan benefisiu ne‟ebe la iha direitu ka atu

kauza prejuizu ba ema seluk ne‟ebe la iha direitu, maibé akontese violasaun boa governasaun iha

kategoria ilegalidade bazeia ba materia, tanba konsidera projetu ne‟e tarde tebes, no iha ona violasaun

ba kontratu.

Tan ne‟e PDHJ, hato‟o rekomendasaun lubuk ida atu solusiona problema ne‟e tuir termu kontratu nian,

inklui koordena ho parte sira nakait hodi asegura prosesu sira bazeia ba enkudramentu legál ne‟ebé

iha.

Page 57: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

40 Relatóriu Anuál CAC 2019

CAC nota hela rekomendasaun husi PDHJ, no halo daudaun hela ona esforsu hodi implementa

rekomendasaun ne‟e, maibé ho situasaun politika iha rai laran, kontribui mós defikuldade balun iha

prosesu ne‟e.

Servisu hirak Gabinete Komisáriu no Komisáriu Adjuntu sira

Gabinete nia papél atu fó apoiu ba servisu Komisáriu no Komisáriu Adjuntu sira hodi hadi'a liu tan

funsionamentu servisu instituisaun nian, aléin-de halo mós koordenasaun ho diresaun sira hodi

fortaleza no mantein kooperasaun di‟ak ho entidade rai-laran no rai-li'ur, liu-hosi servisu:

Apoiu Administrasaun no Asisténsia Protukoler

Administrasaun Gabinete nia atu promove efisiénsia no efetividade servisu internál no esterna nian,

durante períodu-2019.

Gabinete halo kontrola no halo rejistu arkivu eletrónika no naun eletrónika tuir kategoria dokumentu

sira nian no mós halo klasifikasaun ba dokumentu hotu-hotu ne‟ebé tama ka sai iha gabinete organiza

tuir sistema arkivu nian.

Servisu protukoler nian gabinete fó asisténsia másimu ba apoiu superior no ofisiál CAC nian ne‟ebé

halo servisu iha rai-laran no mós rai-liur.

Delegasaun CAC hola parte ativamente iha konferénsia no formasaun internasionál inklui vizita ofisiál

sira iha nasaun lubuk ida mak hanesan, Tailándia, Malázia, Hong Kong, Japaun Korea do Sul,

Indonézia, Austria. Au-mezmu tempu fó atendimentu ba bainaka VIP tuir regulamentu padraun

protokoler nasionál nian.

Servisu Asesoria

Kna‟ar Asesór ajuda superiór sira liu-husi fó konsellu ka pareses liga ba desizaun estratéjia no polítika

Komisáriu ho Komisáriu Adjuntu sira hodi trasa polítika ida ne‟ebé di‟ak ba dezenvolve, viabiliza no

sustenta instituisaun.

Komisaun Anti-Korrupsaun, iha de‟it Asesór Nasionál na'in ida, iha área jurídiku ne‟ebé tulun servisu

sira liu-husi peskiza ba lejizlasaun no informasaun liga ba matéria korrupsaun iha nasaun seluk no mós

fó konsellu ba Diresaun sira oinsá atu interpreta lei no ajuda prepara sira nia giaun servisu.

Apoiu Funsionamentu Polítika Kooperasaun

Nu‟udar komunikasaun direta ba Komisáriu no Komisáriu Adjuntu sira, servisu gabinete kontinua

fortifika ligasaun servisu hamutuk ho instituisaun no entidade sira iha rai-laran, hanesan; MP, PNTL,

CFP, PDHJ, IGE, MRLAP, Ministeríu Justisa, CEPAD, GOPAC, Universidade no entidade sira seluk.

Komunikasaun servisu ho instituisaun sirak ne‟e la'o tuir natureza servisu nian. CAC mós konsege

Page 58: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

41 Relatóriu Anuál CAC 2019

asegura ligasaun di‟ak ho ajénsia internasionál sirak, hanesan; UNODC, Parseria Uniaun Europeia-

PFMO, UNDP, COICA, UNAFEI, GIZ no seluk tan.

Aleinde ida ne‟e, apoiu mos iha implementasaun Konvensaun Nasoens Unidas Kontra Korrupsaun

(UNCAC), dezenvolvimentu Estratéjia Nasionál Anti-Korrupsaun, no projetu Dezeñu Instalasaun

Edifísiu CAC.

Atividade sira Komisariu iha tinan

2019

Iha atividade lubuk ida mak

Komisariu ho Adjuntu hala‟o hodi

direze no koordena atividade sira

CAC nian durante tinan 2019. Iha

atividade lubuk ida mak halo,

hanesan; Reuniaun sira interna nian,

partisipasaun serimónia sira tantu

nasionál no internasionál nian,

enkontru ho instituisaun estadu no

NGO, Enkontru ho parseria no

ajénsia internasionál sira, sai oradór

ba programa sira prevensaun no

sensibilizasaun nian, enkontru ho

korpu diplomata sira, audiénsia ho

Órgaun Soberanu no sai Oradór iha

eventu balun internasionál nian.

Frekuénsia husi atividade hirak

hanesan hatudu iha gráfiku 16.

1

6

8

13

22

33

36

54

0 50 100

Orador Internasionál

Audiénsia ho Orgaun Soberanu

Enkontru ho Korpu Diplomátiku

Orador Nasionál (Sensibilizasaun)

Enkontru ho Ajénsia Internasionál

Enkontru ho InstituisaunEstadu/NGO

Partisipasaun SerimóniaNasionál+Internasionál

Reuniaun Internais

Grafiku 16 : Atividade Komisariu iha servisu Kooperasaun

Vizita ofisiál Komisáriu

CAC hamutuk ho Komisáriu

Adj. sira ba orgaun soberanu

sira hodi aprezenta programa

CAC liga ho asuntu sira

prevensaun nian, liuliu

dezenvolvimentu Estratéjia

Nasional Anti-Korrupsaun.

Page 59: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

42 Relatóriu Anuál CAC 2019

Parte IV

Dezafiu no rekomendasaun sira

1. Dezafiu sirak

Dezafiu hirak ne‟ebé CAC hasoru mak hanesan tuir mai:

1) Sei iha lakuna balun iha enkuadramentu legál ba prevene no kombate korrupsaun, ne‟ebé

prejudika servisu balun CAC nian iha terrenu.

2) Rejistrasaun ba dadus sira hanesan rai, uma, plantasaun, animais domestíka boot, karreta no

motorizada iha territóriu laran tomak ne‟ebé mak seidauk di‟ak nune‟e difikulta CAC hodi define

no identifika riku soin sira husi suspeitu no arguidu sira ne‟ebé mak hetan husi dalan legítimu no

ilegítimu.

3) Seidauk iha mekanismu ne‟ebé mak di‟ak husi Banku sira hodi limita frekuensia no montante

levantamentu numeráriu nune‟e ema barak mak seidauk utiliza sistema bankária hodi halo

pagamentu tanba ne‟e difisil atu detekta pagamentu ilegítimu sira tanba halo ho modu numeráriu

(cash system).

4) Seidauk iha implementasaun ba lei no 2/2009 kona-ba protesaun testemuña hodi fo protesaun ba

sasin no denusiante sira ne‟ebé mak hato‟o Denúnsia ba CAC. CAC laiha meus ne‟ebé adekuadu

hodi fo protesaun ba denúnsiante ho sasin sira, liu-liu bainhira hetan ameasa husi nia superior sira

ne‟ebé bele afeta ba sira nia servisu no seguransa moris.

5) CAC sei menus hela rekursu sira espesifiku no ekipamentu sira neébe adekuadu hodi halaó ninia

funsaun. Ho limitasaun aloka OGE ba CAC, sei defikulta CAC atu ezerse ninia funsaun tuir lei

haruka.

6) Disponibilidade ba dadus kona ba riku soin sira husi suspeitu no arguidu sira iha Instituisaun sira

rai-laran nian menus liu.

7) Seidauk iha sistema arquivamentu ba dokumentu ne‟ebé di‟ak husi entidade estado (Direita no

Indireita), tanba ne‟e bainhira CAC rekizita dokumentu sempre fornese la tuir tempu ne‟ebé mak

determina.

8) Tranzasaun finanseira ilegítimu sira dala barak akontese iha jurisdisaun estranjeira nian nune‟e

dificil atu detekta tamba CAC seidauk iha meus no rekursu sufisiente hodi halo kontrolu ba iha

akontesimentu sira ne‟e iha jurisdisaun estranjeira nia área no lokalidade.

9) Maioria Kompañia privadu sira seidauk estabelese di‟ak sira nia sistema finanseiru ka

kontabilidade ne‟ebé bele Prodús sira nia relatóriu finanseira anual nune‟e difikulta investigador

sira atu hatene riku soin, tusan, kapitál, rendimentu, despeza no lukru ne‟ebé mak iha durante tinan

ida nia laran nune‟e labele detekta despeza ilegitimu sira no mós montante ne‟ebé mak sira tenke

selu ba estadu.

10) Koñesimentu sasin sira nian kona ba CAC nia servisu ne‟ebé mak sei menus nune‟e afeita ba

kooperasaun sasin nian liu-liu sira ne‟ebé mak laos funsináriu públiku. Parte seluk kazu ne‟ebé

laos kabe ba kompeténsia CAC nian mós sidadaun sira lori mai hato‟o hotu ba CAC.

Page 60: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

43 Relatóriu Anuál CAC 2019

2. Rekomendasaun Sirak

Liu-husi relatóriu ida-ne‟e Komisaun hakarak hato‟o rekomendasaun sirak hanesan tuir mai ne‟e:

1) Krime Korrupsaun komesa buras daudaun ona iha Timor-Leste. Tan nesesidade boot lejislasaun

sira espesifiku hodi prevene no kombate korrupsaun iha setór públiku no mós privadu. Tan ne‟e,

CAC ho haraik-an husu ba Parlamentu Nasionál atu finaliza Lei Anti-Korrupsaun no Lei

Deklarasaun riku soin neébe naí deputadu/a sira investe ona tempu no rekursu barak asuntu neé;

2) Ministériu relevante sira atu estabelese politika ida integradu hodi halo rejistrasaun no

sertifikasaun ba dadus riku soin sira, tantu móveis no imóveis;

3) Hadia polítika inkluzaun finanseira hodi nune‟e ema hotu bele iha asesu ba banku sira atu limita

movimentu osan numerariu ho montante boot iha liur, nune‟e bele prevene pagamentu ilegitimu

sira ne‟ebé mak bele hamósu korrupsaun;

4) Husu ba Ministériu no insituisaun relevante (Entidade públiku no privadu) ne‟ebé mak

supervisiona setór privadu atu kria sistema no mekanismu hodi fó atensaun ba iha kompañia sira

atu estabelese sistema kontabilidade ne‟ebé di‟ak no relatóriu finanseiru anuál hodi deklara lo-los

despeza, rendimentu no lukru nune‟e bele ajuda autoridade Polisial no Judisiáriu sira iha servisu

investigasaun kriminál nian;

5) Fo protesaun no promove ba funsionáriu públiku sira ne‟ebé hato‟o denúnsia ka Denúnsia kazu

krime korrupsaun ba entidade sira relevante.

6) Husu no fo hanoin ba entidade esatadu hotu (direita no indireita) atu asegura jestaun

arquivamentu .

7) Husu ba Ministériu Justisa hodi toma inisiativa harii komisaun ba implementasaun Lei protesaun

testemuña (lei no 2/2009) hodi nune‟e testemuña sira sente seguru bainhira fó sira nia depoimentu

iha prosesu investigasaun no julgamentu iha tribunal.

8) Husu ba ministériu sira relevante atu halo estudu ida klean hodi identifika problema sira iha

fronteira, hodi asegura seguransa ba movimentu no atividade ema no sasaen.

9) Husu ba ministériu kompetente atu dezenvolve sistema eletroniku ba pagamentu sira iha fronteira

terrestre, portu no airoportu sira.

10) Husu ba ministériu/insituisaun sira relevante atu halo asaun sira nesesariu tuir lei ba funsionáriu

sira destakadu iha munisípiu, postu no suku ne‟ebé kontinua simu saláriu, maibe abandona sira-

nia servisu ho tempu naruk.

Page 61: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

44 Relatóriu Anuál CAC 2019

Aneksu sira

Aneksu 1: Deskrisaun detallu kona-ba programa, sub-programa no atividade sira 2019.

Programa 1: Jestaun Institusionál

Sub-programa 1.1: Jestaun Rekursu Umanu ho nia atividade prinsipál hanesan:

1. Rekruta Pesoal hodi fó apoiu ba servisu rutina sira CAC nian

2. Formasaun Téknika

3. Formasaun Profisional

4. Bolsu Estudu

5. Formasaun Indusaun

6. Tes Integridade

7. Seguransa Sosiál

8. Haforsa Learning Center

9. Avaliasaun formasaun

Sub-programa 1.2: Arkivamentu ho nia atividade tolu ne‟ebé atu halo iha 2019 mak hanesan:

10. Akizisaun ekipamentu arkivu nian

Dezenvolve SoP arkivu nianHadia arkivamentu

Sub-programa 1.3: Jestaun finanseira ho ninia atividade sira ne‟ebé mak atu halo durante tinan-2019

hanesan deskreve tuir mai ne‟e:

11. Atende proposta husi diresaun

12. Atende relatóriu husi diresaun

13. Prodús PR & CPV

14. Prodús obligasi no PRT

15. Realizasaun pagamentu

16. Kontrola ezekusaun fundu maneiu

17. Kordena no kontrola ezekusaun OGE CAC

18. Hadia liutan sistema accounting interna CAC nian

19. Prodús relatóriu ezekusaun orsamentu

20. Koordena uudit interna

Sub-programa 1.4: Jestaun Patrimóniu no Lojístika ho ninia atividade principal sira ne‟ebé mak atu

halo iha tinan-2019 hanesan tuir mai ne‟e:

21. Manutensaun veikulu sira

22. Jestaun uza veikulu sira

23. Manutensaun edifísu no ekipamentus CAC

24. Jestaun inventariu

25. Jestaun armazem

26. Akizisaun materiál eskritóriu CAC n (B/S, KM)

27. Kordena alineasaun leilaun

Page 62: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

45 Relatóriu Anuál CAC 2019

Sub-programa 1.5: Planeamentu no relatóriu ho ninia atividade prinsipál sira ne‟ebé mak atu halo iha

tinan-2019 hanesan deskreve tuir mai ne‟e:

30. Koordena auditoria internal ba implementasaun programa durante tinan-ualu (8) ezisténsia CAC

iha Timor-Leste

31. Implementasaun auditoriu internal CAC

32. Relatóriu finál auditoria

33. Koordena no organiza elaborasaun PAA

34. Monitorizasaun implementasaun programa no atividade anuál CAC nian

35. Koordena preparasaun avaliasaun no relatóriu sira trimestrál no anuál.

36. Halo revizaun ba planu estratéjiku CAC 2020-2030

Sub-programa 1.6: Akizisaun no kontratasaun ho nia atividade prinsipál tolu ne‟ebé mak atu realiza

iha tinan-2019 hanesan sita tuir mai ne‟e:

37. Dezemvolve baze de dadus ba fornesedór sirak

38. Halo koordena no organiza akizisaun materiál no ekipamentu sira ba apoiu servisu EAK no halo

publikasaun ba avizu tenderizasaun, rekrutamentu nsst.

39. Kontratasaun

Programa 2: Kooperasaun

Sub-programa 2.7: Hametin kooperasaun institusionál ho nia atividade prinsipál sira hanesan sita tuir

mai ne‟e:

40. Avaliasaun kona-ba servisu koperasaun sira ne'ebé establese ona

41. Promove no haforsa koperasaun iha rai laran no rai liur iha ambitu luta kontra korrupsaun

42. Komunika no koordena formasaun sira internasionál

43. Partisipa enkontru ho karakter obrigatóriu no offisial sira

44. Administra no kordena protokoler Gabinete Komisáriu sira nian

Sub-programa 2.8: Estratéjia Nasionál Anti-Korrupsaun (ENAK) ho nia atividade sira hanesan:

45. Establese grupu servisu

46. Organiza enkontru no workshop nasionál ba prosesu dezenvolvimentu Planu Estratéjia Nasionál

Kombate Korrupsaun (ENAK)

47. Dezenvolve Esbosu ENAK

48. Sosiálizasaun no workshop esbosu finál

Sub-programa 2.9: Avaliasaun no sosiálizasaun rezultadu UNCAC ho nia atividade prinsipál sira

hanesan sita tuir mai ne‟e:

49. Kontinua no fináliza implementasaun avaliasaun UNCAC kapitulu II no V ba siklu daruak

50. Enkontru Implementasaun Review Group (IRG) UNCAC iha Vienna

51. Follow up rekomendasaun sira husi avaliasaun UNCAC nian

Programa 3: Media no Komunikasaun

Sub-programa 3.10: Divulgasaun informasaun anti korrupsaun ba públiku ho nia atividade sira

hanesan deskreve tuir mai ne‟e:

Page 63: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

46 Relatóriu Anuál CAC 2019

52. Upgrade/atualiza website CAC

53. Divulga valór anti-korrupsaun liu-husi rede (media) sosiál

54. Rekolla no dokumenta informasaun sira anti-korrupsaun nian husi media sira seluk

55. Publicação buletin integridade CAC

56. Prodús news letter anti-korrupsaun

57. Divulgasaun informasaun anti-korrupsaun liu-husi media sira konvensional nian

58. Design (gráfiku) materia anti-korrupsaun

Programa 4: Prevensaun no Sensibilizasaun

Sub-programa 4.11: Estudu no análize risku ho nia atividade sira hanesan tuir mai ne‟e:

59. Fináliza elaborasaun no implementasaun paktu integridade

60. Diagnosa institusionál kona ba risku sira korrupsaun (Baseline Study ba ENAK)

61. Estudu subvenssaun públika

62. Estudu ba efetividade servisu instituisaun públiku (uza CIA Methods)

Sub-programa 4.12: Sensibilizasaun iha setór edukasionál ho nia atividade sira mak atu implementa

iha tinan 2019 hanesan tuir mai ne‟e:

63. Sensibilizasaun anti-korrupsaun ba EBC no ES

64. Sensibilizasaun anti-korrupsaun iha Ensinu Superior

65. Sensibilização valór sira anti-korrupsaun iha sentru formasaun sira

Sub-programa 4.13: Sensibilizasaun iha setór edukasionál ho nia atividade sira hanesan:

66. Sensibilizasaun anti-korrupsaun ba formador no administrador eskola sira

67. Sensibilizasaun ba asossiasaun no ONG sira no organiza camp promotor foin-sa'e anti-korrupsaun

68. Sensibilizasaun kona-ba papel líder komunitária sira hodi prevene no kombate korrupsaun.

69. Sensibilizasaun ba públiku iha loron komemorativu sira

Sub-programa 4.14: Dezenvolve modula no materia anti-korrupsaun ho nia atividade prinsipál rua

ne‟ebé atu implementa iha 2019 mak hanesan:

70. Dezenvolve modulu anti-korrupsaun ba estudante sekundária, superior no funsionáriu públiku

71. Sensibilizasaun ba asossiasaun no ONG sira

Sub-programa 4.15: Inspesaun no monitorizasaun ho nia atividade prinsipál sira ne‟ebé mak atu

implementa iha tinan 2019 hanesan tuir mai ne‟e:

72. Halo revizaun manuál inspesaun no monitorizasaun

73. Monitorizasaun ba projetu medium no grande sira, inklui projetu sira ne'ebé hetan ajudikasaun

direita.

74. Inspesaun ba utilizasaun bens, moveis no imoveis iha ministériu rua ne'ebé indentifikadu

(programadu)

75. Sosiálizasaun rezultadu monitorizasaun no inspensaun ba setór públiku

76. Hala'o semináriu ho funsionáriu SERVE kona-ba prevensaun korrupsaun koleksaun taxa no

lisensa

Page 64: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

47 Relatóriu Anuál CAC 2019

77. Sensibilizasaun prevensaun korrupsaun ho setór privadu ne'ebé manan tender husi OGE nian.

Programa 5: Investigasaun

Sub-programa 5.16: Investigasaun kriminál iha ezersísiu funsaun públika ho nia atividade prinsipál

rua ne‟ebé mak atu konklui iha tinan 2019 hanesan tuir mai ne‟e:

78. Kondusaun inkéritu

79. Koordenasaun no konsultasaun ho Prokurador Titular ba kasu

Programa 6: Informasaun, Análize Kriminál no Seguransa

Sub-programa 6.17: Informasaun ho nia atividade prinsipál tolu ne‟ebé mak atu konklui iha tinan

2019 hanesan tuir mai ne‟e:

80. Estabelese rede informasaun anti-korrupsaun

81. Deteksaun ba pratika korrupsaun

82. Atendimentu ba denúnsia husi públiku

Sub-programa 6.18: Análize informasaun kriminál ho nia atividade sira hanesan tuir mai ne‟e:

83. Estabelese sistema informátika ba jestaun informasaun kazu

84. Estabelese ekipa análize informasaun

85. Análize informasaun

Sub-programa 6.19: Seguransa ba ema, ekipamentu no dokumentu sira hotu ho nia atividade

prinsipál sira ne‟ebé mak atu konklui iha tinan 2019 hanesan tuir mai ne‟e:

86. Dezenvolve Standard Operational Procedures (SOP)

87. Dezenvolve sistema seguransa integradu

88. Asegura materiais, pessoais no arquivas

89. Apoiu seguransa no atividades konjunta ho entidades polisiais sira seluk

90. Medidas operasionais

Programa 7: Salariu & Vensimentu

Sub-programa 7.20: Saláriu ba Komisáriu no Komisáriu Adjuntu sira durante tinan 2019 hanesan tuir

mai ne‟e:

91. Saláriu ba Komisáriu

92. Saláriu ba Komisáriu Adjuntu sira

Sub-programa 7.21: Saláriu ba Diretór sira durante tinan 2019 hanesan tuir mai ne‟e:

93. Saláriu ba Diretór Investigasaun

94. Saláriu ba Diretór SAC no Diretór Prevensaun no Sensibilizasaun

Sub-programa 7.22: Saláriu ba Xefe Unidade sira durante tinan 2019 hanesan tuir mai ne‟e:

95. Saláriu ba Xefe Unidade Diresaun Investigasaun

96. Saláriu ba Xefe Unidade sira iha Diresaun SAC no Diresaun PS

Sub-programa 7.23: Saláriu ba EAK sira durante tinan 2019 hanesan tuir mai ne‟e:

Page 65: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

48 Relatóriu Anuál CAC 2019

97-99. Saláriu ba EAC iha Diresaun Investigasaun

100-105. Saláriu ba EAC iha Diresaun DSAK no DPS

Aneksu 2: Planu Servisu ENAK

Page 66: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

49 Relatóriu Anuál CAC 2019

Aneksu 3: Sensibilizasaun ba estudante eskola EBC sira

N.º Naran Eskola Implementasaun Feto Mane Totál

1 Ensinu Basico Central (EBC) Biadila

Cailaco

10/04/2019 38 35 73

2 Ensinu Basico Central (EBC), Balibo 11/04/2019 58 35 93

3 Ensinu Basico Central, Seloi 24/04/2019 57 38 95

4 Ensinu Basico Central (EBC), Daisoli 25/04/2017 39 32 71

5 Ensinu Basico Central (EBC), Salele 03/09/2019 44 48 92

6 Ensinu Basico Central (EBC), Fatululik 04/09/2019 46 54 10

0

7 Ensinu Basico Central (EBC), Maucatar 05/09/2019 39 66 10

5

8 Ensino Basico Central Mehara 30/09/2019 21 15 36

9 Ensino Basico Central Com 03/10/2019 64 61 12

5

10 Ensino Basico Central Leusari 05/10/2019 57 26 83

Totál partisipantes 463 410 87

3

Aneksu 4: Lista Sensibilizasaun ba Estudante Eskola Sekundária sira

N.º Naran Instituisaun Implementasaun Feto Mane Totál

1 Eskola Sekundária Tékniku Vokasionál Becora 9/01/2019 198 202 400

2 Eskola Sekundária Jerál 4 Setembru-Díli 25/01/2019 18 9 27

3 Eskola Tékniku Vokasionál 28 Novembru

Becora

12/02/2019 64 54 118

4 Ensino Tékniku Vokasional Malibaka Yamato,

Maliana Vila

09/04/2019 29 11 40

5 Ensinu Tékniku Vokasional Lacalori Cailaco 10/04/2017 10 10 20

6 Ensinu Sekundária Jerál Paralelo, Seloi 24/04/2019 56 21 77

7 Ensinu Tékniku Vokasional Claret Salele 03/09/2019 13 57 70

8 Ensinu Sekúndaria Jerál Seran Cotek, Suai 07/09/2019 58 14 72

9 Ensinu Sekúndaria Katolika Ave Maria Suai 07/09/2019 43 37 80

10 Ensino Sekundária Lere Anan Timur, Lospalos 30/09/2019 11 16 27

11 Ensino Sekundária 01 Lautem 04/10/2019 160 138 298

Totál partisipantes 660 569 1229

Page 67: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

50 Relatóriu Anuál CAC 2019

Aneksu 5: Lista Sensibilizasaun ba Estudante Ensinu Superior sira

N.º Instituisaun Implementasaun Feto Mane Totál

1 Sensibilizasaun ba estudante universitáriu,

UNPAZ

26/01/2019 234 293 527

2 Sensibilizasaun ba estudante universitáriu,

IOB

06/02/209 159 156 315

3 Sensibilizasaun ba estudante universitáriu,

Institutu Superior Cristal

22/02/2019 80 102 182

4 Sensibilizasaun ba estudante universitáriu,

Institutu Professional de Canossa

07/03/2019 21 18 39

5 Sensibilizasaun ba estudante universitáriu

UNTL(Fakuldade Edukasaun)

15/11/2019 112 64 176

Totál partisipantes 606 633 1239

Aneksu 6: Sensibilizasaun ba partispante Sentru Formasaun sira

N.º Instituisaun implementasaun Feto Mane Totál

1 Sentru Formasaun Fundasaun Uma

Enkorazamentu Maliana Vila

12/04/2019 18 3 21

2 Sentru Formasaun Instituto Profesores Marista,

Baucau

12/04/2019 47 20 67

3 Sentru formasaun Xanana Reading Room 10/05/2019 40 45 85

4 Sentru Formasaun Sols Lospalos 03/10/2019 16 19 35

5 Sentru Formasaun Sols Lautem 04/10/2019 17 20 37

6 Sentru Formasaun Sols Centre Becora, Díli 26/11/2019 244 137 381

Totál partisipantes 382 244 626

Aneksu 7: Lista Sensibilizasaun ba Formador no Administrador Eskola Sira

N.º Naran Eskola Implementasaun Feto Mane Totál

1 Ensinu Tékniku Vokasional (TEKVOK)

Malibaka Yamato Maliana Vila

09/04/2019 2 12 14

2 Ensinu Basico Central (EBC) Biadila Cailaco 10/04/2019 1 11 12

3 Ensinu Tékniku Vokasional (TEKVOK)

Lakalori Cailaco

10/04/2019 4 4

4 Ensinu Basico Central (EBC) Balibo 11/04/2019 5 4 9

5 Ensinu Basico Central Seloi 24/04/2019 1 11 12

6 Ensinu Basico Central (EBC) Daisoli 25/04/2019 2 18 20

7 Ensinu Sekundária Jerál Seloi 24/04/2019 - 3 3

8 Ensinu Tékniku Vokasional Claret Salele 03/09/2019 3 10 13

9 Ensinu Basico Central (EBC) Salele 03/09/2019 9 14 23

10 Ensinu Basico Central (EBC) Fatululik 04/09/2019 1 6 7

Page 68: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

51 Relatóriu Anuál CAC 2019

11 Ensinu Basico Central (EBC) Maucatar 05/09/2019 2 8 0

12 Ensinu Sekundária Jerál Seran Cotek, Suai 07/09/2019 2 16 18

13 Ensinu Sekundária Katolika Ave Maria Suai 07/09/2019 5 7 12

14 Mestre/a husi eskola Ensino Basico Central

Mehara

30/09/2019 7 30 37

15 Mestre/a husi eskola Ensino Sekundária Lere

Anan Timor Lospalos

30/09/2019 16 19 35

Totál partisipantes 56 173 229

Aneksu 8: Lista Sensibilizasaun ba Promotor Foinsáe Anti-Korrupsaun sira

N.º Deskrisaun Implementasaun Feto Mane Totál

1 Semináriu ba Juventude sira iha Munisípiu

Aileu

29/04/2019 40 47 87

2 Semináriu ba Juventude sira iha Munisípiu

Ainaro

31/07/2019 37 44 81

3 Semináriu ba Juventude sira iha Munisípiu

Covalima

29/07/2019 62 47 109

4 Semináriu ba Juventude sira iha Munisípiu

Bobonaro

16/10/201 51 43 94

5 Semináriu ba Juventude sira iha Munisípiu

Lautem

22/10/2019 68 37 105

6 Semináriu ba Juventude sira iha Munisípiu

Viqueque

24/10/2019 46 30 76

Totál partisipantes 304 248 552

Aneksu 9: Lista Sensibilizasaun kona-ba papel líder komunitária sira hodi prevene no kombate

korrupsaun

N.º Deskrisaun Implementasaun Feto Mane Totál

1 Workshop ho Líder Komunitária Postu

Administrativu Hato-Udo

2/08/2019 12 33 45

2 Workshop ho Líder Komunitária Postu

Administrativu Tilomar

03/09/2019 14 40 54

3 Workshop ho Líder Komunitária Postu

Administrativu Fatululik

04/09/2019 11 40 51

4 Workshop ho Líder Komunitária Postu

Administrativu Maucatar

05/09/2019 10 48 58

5 Workshop ho Líder Komunitária Postu

Administrativu Tutuala

01/10/2019 21 39 60

6 Workshop ho Líder Komunitária Postu

Administrativu Lautem

2/10/2019 9 48 57

7 Workshop ho Líder Komunitária Postu 14/11/2019 11 31 42

Page 69: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

52 Relatóriu Anuál CAC 2019

Administrativu Dom Aleixo

8 Workshop ho Líder Komunitária Postu

Administrativu Cristo Rei

19/11/2019 20 46 66

Totál partisipantes 108 325 433

Aneksu 10: Ezekusaun Saláriu no Vensimentu CAC tinan 2019

1) Saláriu ba Komisáriu & Komisáriu Adjuntu sira

Deskrisaun Totál

Ema Durasaun

Saláriu

mensal/

Ema

Orsamentu 2019 ($ 800,695.00)

Alokasaun Ezekusaun Balansu (Saldo)

Komisáriu 1 12 $ 4,000.00 $ 8,000.00 $ 47,928.05 $ 71.95

Komisáriu Adjuntu 3 7 $ 3,500.00 $ 26,000.00 $ 77,901.51 $ 48,098.49

Totál Saláriu ba Komisáriu no Komisáriu Adj sira $ 174,000.00 $ 125,829.56 $ 48,170.44

2) Saláriu Diretór Sira CAC

Diretór Investigasaun 1 5 $ 1,323.70 $ 16,882.40 $ 6,618.50 $ 10,263.90

Diretór DSAK no

Diretór DPS 2 12 $ 1,197.70 $ 30,740.80 $ 30,740.80 $-

Totál Saláriu ba Kargu Diretór sira CAC $ 47,623.20 $ 37,359.30 $ 10,263.90

3) Saláriu Xefe Unidade sira

Xefe Unidade DI 2 12 $ 1,243.20 $ 31,762.80 $31,692.80 $ 70.00

Xefe Unidade DSAK

no DPS 7 12 $ 1,117.20 $ 93,844.80 $ 100,340.80 $ (6,496.00)

Totál Saláriu ba Kargu Saláriu Xefe Unidade sira $ 125,607.60 $ 132,033.60 $ (6,426.00)

4) Saláriu ba Espesialista Anti-Korrupsaun (EAK)

Saláriu ba EAC iha

Diresaun

Investigasaun, 1a

Klase, 2a Eskalaun

7 12 $ 981.00 $ 91,224.00 $ 86,491.99 $ 4,732.01

Saláriu ba EAC iha

Diresaun

Investigasaun, 2a

Klase, 2a Eskalaun

5 12 $ 806.00 $ 53,785.00 $ 51,965.00 $ 1,820.00

Saláriu ba EAC iha

Diresaun

Investigasaun, 3a

Klase, 2a Eskalaun

9 12 $ 719.00 $ 81,946.20 $ 82,539.00 $ (592.80)

Saláriu ba EAC iha

DSAK no DPS, 1a

Klase, 1a Eskalaun

1 5 $ 855.00 $ 11,065.00 $ 4,275.00 $ 6,790.00

Saláriu ba EAC iha

DSAK no DPS, 2a

Klase, 2a Eskalaun

1 12 $ 715.00 $ 9,245.00 $ 9,245.00 $ -

Page 70: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

53 Relatóriu Anuál CAC 2019

Saláriu ba EAC iha

DSAK no DPS, 3a

Klase, 2a Eskalaun

17 12 $ 610.00 $ 133,960.00 $ 133,960.00 $ -

Saláriu ba EAC iha

DSAK ho DPS, 3a

Klase, 3a Eskalaun

1 7 $ 628.00 $ 4,974.00 $ 4,733.17 $ 240.83

Saláriu ba EAC iha

DSAK no DPS

Sensibilizasaun, 3a

Klase, 4a Eskalaun

5 12 Lista Saláriu

husi Payroll $ 41,675.00 $ 1,675.00 $ -

Totál Orsamentu $ 36,664.20 $ 414,884.16 $ 12,990.04

Grand Totál Orsamentu Salarial $ 800,695.00 $ 710,106.62 $ 90,588.38

Aneksu 11-12: Ezekusaun kada item iha kategoria SV, BS, KM no KD tuir Free Balance ( 23 Dez

2019) iha USD

Item Deskrisaun Alokasaun Aktuál Obligasau

n

Komit

mentu

Balansu FB %

600 Saláriu 800,695.00 710,106.02 0.00 0.00 90,588.98 89%

1. Saláriu 800,695.00 710,106.02 0.00 0.00 90,588.98 89%

620 Local Travel 46,928.00 38,628.84 0.00 0.00 8,299.16 82%

625 Overseas Travel 24,527.00 22,176.15 0.00 0.00 2,350.85 90%

630 Training/Workshop 51,488.00 40,923.30 0.00 0.00 10,564.70 79%

640 Utilities 81,656.00 66,632.77 0.00 0.00 15,023.23 82%

650 Vehicle Operation

Fuel

28,500.00 28,500.00 0.00 0.00 0.00 100%

651 Vehicle Maintenance 31,933.00 31,758.60 174.40 0.00 0.00 99%

660 Office Stationery &

Supplies

15,000.00 13,701.00 306.00 0.00 993.00 91%

670 Operational Material

e Supplies

4,800.00 4,251.00 0.00 0.00 549.00 89%

690 Maintenance of

Equip. & Building

31,000.00 26,471.66 2,476.78 0.00 2,051.56 85%

700 Operational

Expenses

12,657.00 12,007.80 0.00 0.00 649.20 95%

705 Professional

Services

106,110.00 62,970.00 0.00 0.00 43,140.00 59%

706 Translation Services 5,000.00 0.00 0.00 0.00 5,000.00 0%

710 Other Miscellaneous

Services

19,170.00 11,760.00 2,942.50 47.90 4,419.60 61%

Page 71: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

54 Relatóriu Anuál CAC 2019

2. Bens Servisus 458,769.00 359,781.12 5,899.68 47.90 93,040.30 78%

810 Purchase of Vehicles 61,250.00 61,200.00 0.00 0.00 50.00 100%

820 EDP Equipment 11,500.00 11,438.00 - 0.00 62.00 99%

850 Other Miscellaneous

Equipment

2,600.00 2,175.00 0.00 0.00 425.00 84%

860 Fumiture & Fittings 3,250.00 3,150.00 - 0.00 100.00 97%

870 Office Equipment 3,700.00 3,495.00 0.00 0.00 205.00 94%

890 Water Equipment 1,001.00 980.00 0.00 0.00 21.00 98%

3. Kapital Minor 83,301.00 81,458.00 0.00 0.00 863.00 98%

900 Infranstructure

Assets

30,000.00 0.00 0.00 0.00 0.00 0.00

4. Kapital Dezenvol. 30,000.00 0.00 0.00 0.00 0.00 0.00

Totál 1,372,765.00 1,151,345.14 5,899.68 47.90 215,472.28 84%

Aneksu 13: Ezekusaun FDCH CAC tinan 2019 USD

No Deskrisaun Alokasaun Ezekusaun Balansu

1 Internal Audit/Auditoria Interna 21,280.00 - 21,280.00

2 Post Certificate in Corruption Studies/Pós-Certificado

em Estudos de Corrupção 19,770.00 10,454.02 9,315.98

3 Curso da Língua Inglesa, Portuguesa e Tetum 17,470.00 17,125.00 345.00

4 Formação “layout” e Edição de vídeo 6,540.00 6,540.00 -

5 Gestao, finacas, contabilidade e logistica e parimonio 6,600.00 6,600.00 -

6 Tecnologia de Informação (IT) (Programação

Forensica e Networking) 7,100.00 6,008.00 1,092.00

7 Metodologia de pesquisa 20,000.00 20,000.00 -

8 Especialista anti-corrupção 25,000.00 11,850.00 13,150.00

9 Curso de Inteligencia Senior 6,100.00 4,705.30 1,394.70

10 Recurso Humano, Administração e arquivo 20,140.00 20,140.00 -

Totál 150,000.00 103,422.32 46,577.68

Page 72: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

55 Relatóriu Anuál CAC 2019

Aneksu 14: Lista kontratasaun no Akizisaun liu-husi prosesu Aprovizionamentu

N.º Deskrisaun ba Projetu Montante

CPV USD

Montante

Kontratu

USD

Pagamentu Final

Tuir Fatura Orijinál

(Invoice) USD

Balansu

saldu (fila-

ba kofre

Estadu)

USD

Kompañia

(Ajudikatáriu )

1 Fornese servisu reparasaun no manutensaun ba

AC ho eletrisidade CAC

1,298.00 1,298.00 1,298.00 - Laclo Anan Tecnologia,

Unipessoal Lda

2 Publikasaun Avisu sira CAC nian iha Jornal 1,200.00 1,200.00 1,200.00 - Timor Post, S.A

3 Fornesimentu Jornal Nasionál Timor Post ba

CAC

1,232.00 1,232.00 1,232.00 - Timor Post, S.A

4 Fornesimentu Jornal Nasionál Diáriu ba CAC 943.00 943.00 943.00 - GMN Grupo de Media

Nacional, Lda

5 Fornese Materiál Eskritóriu (Office Stationary

Supplies)

15,000.00 11,621.00 11,621.00 3,379.00 Sun Timor, Lda

6 Fornese Materiál Limpeza (Cleaning and

Sanitations Services)

3,895.00 2,129.00 2,129.00 1,766.00 Sun Timor, Lda

7 Fornesimentu pesa karreta no Manutensaun 18,933.00 18,933.00 18,933.00 - Diamond Work shop,

Lda

8 Adisional Orsamentu ba Fornesimentu pesa

karreta no Manutensaun

6,000.00 6,000.00 5,966.00 34.00 Diamond Work shop,

Lda

9 Emprime Relatóriu Anuál CAC 2018 ba

Parlamentu Nasional (PN)

1,350.00 650.00 650.00 700.00 Silvia Díli, Unipessoal

Lda

10 Reparasaun no Manutensaun ba AC no

Eletrisidade

2,500.00 2,500.00 2,491.00 9.00 Elnusa Verde, Lda

11 Adisional Orsamentu ba Reparasaun no

Manutensaun ba AC no Eletrisidade

2,500.00 2,500.00 2,453.50 46.50 Elnusa Verde, Lda

Page 73: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

56 Relatóriu Anuál CAC 2019

12 Reparasaun no Manutensaun ba Motorizadas

(Vehicle Maintenance & Reparation)

5,000.00 5,000.00 4,938.35 61.65 One Love II, QQ Oficina

Unipessoal Lda

13 Adisional Orsamentu ba Reparasaun no

Manutensaun ba Motorizadas

2,000.00 2,000.00 1,921.25 78.75 One Love II, QQ Oficina

Unipessoal Lda

14 Emprime Materia Sensibilizasaun CAC ba

Promove Valór Anti-Korrupsaun iha Públiku

5,750.00 3,199.00 3,199.00 2,551.00 Sun Timor, Lda

15 Fornese seña Kombustivel ba CAC 28,500.00 28,500.00 28,500.00 - Lafahek Oil & Gas,

Unipessoal Lda

16 Emprime (Printing) Buletin Integridade CAC,

Edisaun XIV, XV & XVI

3,000.00 - - 3,000.00 Pixel Investment,

Unipessoal Lda

17 Fornese Snack ba Serimonia Tomada de Pose

Komisáriu Adjuntu, Diretór no Kargu Xefia

sira CAC nian

750.00 750.00 750.00 - Emerald Restaurante,

Unipessoal Lda

18 Kontratu Prestasaun Servisu Asesor Nasional

Juridiku ba Apoiu Polítika Komisáriu no

Komisáriu Adjuntu sira

24,000.00 24,000.00 24,000.00 - Mariman Ossman Adam

de Oliveira

19 Fornese Aqua Potavel ba CAC 1,500.00 1,500.00 1,500.00 - Germinar, Unipessoal

Lda

20 Adisional ba fornesimentu aqua potavel ba

CAC 1,500.00 1,500.00 1,500.00 -

Germinar, Unipessoal

Lda

21 Fornese Liña (Rede) internet ba CAC 15,820.00 15,820.00 15,820.00 - Timor Telecom, S.A

22 Fornese Billete Viajen Klasse Ekonomia ba

CAC hodi partisipa enkontru iha Australia

1,890.00 1,890.00 1,890.00 - Fatubesi Travel,

Unipessoal Lda

23 Fornese snack ba vizita eis titulares Sua

Exelénsia Sr. Ramós Horta

205.00 205.00 205.00 - Emerald Restaurante,

Unipessoal Lda

24 Fornese snack dala rua no han mei-dia ba

UNCAC Overview Discussion Will be Held in

the CAC Premises Conference

850.00 850.00 850.00 - Tower, Unipessoal Lda

Page 74: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

57 Relatóriu Anuál CAC 2019

25 Fornesimentu billete viajen klasse ekonomia

ba CAC hodi Partisipa Econtro

Implementation Review Group (IRG) no

Formasaun Internal Review Mechanism iha

Viena - Austria

3,510.00 3,510.00 3,510.00 - Fatubesi Travel,

Unipessoal Lda

26 Reparasaun no Manutensaun ba Mákina

Fotokópia

1,500.00 1,500.00 1,268.00 232.00 Waki Lolo, Unipessoal

Lda

27 Adisional Orsamentu ba Reparasaun no

Manutensaun ba Mákina Fotokópia

2,000.00 2,000.00 1,640.00 360.00 Waki Lolo, Unipessoal

Lda

28 Fornese Materiál Eskritóriu (Office Stationary

Supplies) ba CAC faze daruak

3,000.00 435.00 130.00 2,870.00 Samecri, Unipessoal Lda

29 Fornesimentu tinta toner ba CAC 2,320.00 1,950.00 1,950.00 370.00 Samecri, Unipessoal Lda

30 Uniforme ba Escoltu no Motorista VIP 3,600.00 3,085.00 3,085.00 515.00 Avong Tailor, Lda

31 Rehabilitasaun Edifísiu CAC A no B ne‟ebé

lokaliza iha Farol no Pantai Kelapa

19,993.32 16,630.12 16,630.12 3,363.20 Rosward, Unipessoal Lda

32 Adisional Orsamentu ba Rehabilitasaun no

Manutensaun Edifísiu CAC B ne‟ebé lokaliza

iha Pantai Kelapa

1,662.72 1,662.72 1,662.72 - Rosward, Unipessoal Lda

33 Fornese tais selendang ba CAC 672.00 672.00 672.00 - Inespa Lia-Robu,

Unipessoal Lda

34 Emprime relatóriu rezultadu arrendamentu

propriedade Estadu inklui relatóriu inspesaun

no monitorizasaun iha liña Ministériu sira

2,380.00 2,367.50 2,275.00 105.00 Silvia, Unipessoal Lda

35

Fornese Billete Viajen Klasse Ekonomia ba

Kom. Adj. SAC hodi partisipa enkontru

UNCAC iha Abu Dabi / Uni Emirat Arab)

2,990.00 2,990.00 2,990.00 - Rêveuse Travel & Tour,

Unipessoal Lda

36 Fornese snack ba lansamentu relatóriu peskiza 14,740.00 1,200.00 1,200.00 1,200.00 Delta Nova II, Lda

Page 75: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

58 Relatóriu Anuál CAC 2019

arrendamentu propriedade Estadu

37 Avaliasaun Anuál & NATAL hamutuk CAC

2019, iha Colégio Dom Bosco Fatumaca

Baucau

6,679.00 6,679.00 6,679.00 - Colégio Dom Bosco

Fatumaca Baucau

Totál Bens Servisu (BS) 210,663.04 178,901.34 177,681.94 20,641.10

38 Fornese Ekipamentu Eskritóriu (Supply of

others Office Equipment) ba CAC 3,700.00 3,495.00 3,495.00 205.00 Chagas 55, Lda

39 Fornese AC (Supply of Air Conditioning / AC)

ba CAC 2,600.00 2,175.00 2,175.00 425.00

Lulynha Trading,

Unipessoal Lda

40 Fornese Karreta (Supply of Vehicle) ba CAC 61,250.00 61,200.00 61,200.00 50.00

Monndego International,

Unipessoal Lda

41 Fornese Mobiliáriu (Supply of Office

Furniture) ba CAC 3,250.00 3,150.00 3,150.00 100.00 Samecri, Unipessoal Lda

42 Fornese Sanyo (Water Equipment) ba CAC 1,001.00 980.00 980.00 21.00 Formo, Unipessoal Lda

43 Fornese Ekipamentu Informátika Supply of

EDP Equipment 11,500.00 11,438.00 11,438.00 62.00 Rosward, Unipessoal Lda

Totál Kapitál Menór (KM) 83,301.00 82,438.00 82,438.00 863.00

Page 76: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

59 Relatóriu Anuál CAC 2019

Aneksu 15: Forsa Traballu Espesialista Anti-Korrupsaun CAC tuir Klasse no Eskalaun iha tinan 2019

N.º Diresaun Unidade

I Clase II Clase III Clase

Totál Esk 1

Esk 2 Esk 3 Esk 4 Esk 1

Esk 2 Esk 3 Esk

4

Esk

1

Esk

2

Esk

3

Esk

4

1 DI UIK

6

5

6

17

UIS

4

3

7

2 DPS

UEAR

2

3

5

UIM

1 3

1 5

UPVI

3

1 4

3 DSAK

UPA

1

4

1 6

UK 1

1

2 4

UGFL

3 1 1 5

UPAK

2

3 5

Totál 1 10

8

1 28 1 9 58

Aneksu 16: Lista Formasaun no kursu sira ne‟ebé hala‟o iha rai-laran

N.º Kursu/Formasaun Partisipante Data Fasilitador Finansia Nasaun

1 Anti-Corruption and financial Investigations; Money

Laundering & Asset Forfeiture: Financial

Investigations, Public Corruption, and Case Study

Exercise.

27 13-15/5/2019 Embaixada USA Embaixada

USA

Timor-Leste

2 Building task forces and sucessful proactive investigation 22 29-31/7/2019 Peritu husi

UNODC

UNODC Timor-Leste

3 Konferénsia Internasionál Informatika no Direitu 6 16-17/7/2019 Peritu husi

Japaun

Japaun Timor-Leste

Page 77: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

60 Relatóriu Anuál CAC 2019

4 Formasaun kona-ba Moduleson Corruption Prevention

and Education

25 6-15/8/2019 Peritu husi

ICAC-

Hongkong

CAC,

ICAC-

Hongko

ng

Timor-Leste

5 Criminal and Financial Investigations of Corruption

Crimes

15 29-31/7/2019 Peritu husi

UNODC

UNODC Timor-Leste

6 Banku Rekonsiliasaun 2 Ministériu das

Finansa

Ministériu das

Finansa

Timor-Leste

7 Obstáktu ba Jornalista no Privasidade iha Sosiedade

Modernu

1 9-10/5/2019 Conselho de

Imprensa de

Timor Leste

Conselho de

Imprensa de

Timor Leste

Timor-Leste

8 Prosesu ezekusaun orsamentu, prosesu payroll ,

prosedimentu pagamentus, regras no prosedimentu

pagamentu adiantamentu no relatóriu aquital,

prosesu ezekusaun orsamentu, variasaun no

prosesu payroll.

2 8-17/7/2019 Ministériu das

Finansa

Ministériu das

Finansa

Timor-Leste

9 Kursu Lian Ingles 39 Oras 60 LELI CAC,

FDCH

Timor-

Leste

Aneksu 17: Lista Formasaun no kursu sirak ne‟ebé hala‟o iha rai-li‟ur

N.º Área Formasaun Partisipante Data Fasilitador Finansia Nasaun

1 Criminal Justice (Focus on Investigaion,

prosecution, adjudication, and International

Cooperation

1 12/5/-21/6/2019 JAICA FDCH/CAC Japaun

Page 78: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

61 Relatóriu Anuál CAC 2019

2 Anti-Coruption Series-Puclic Corruption Course

and Asset Recovery Course

2 9-13/9/2019 ILEA,

Bangkok

CAC,

Embaixada

America

Thailandia

3 Anti-corruption Series-Trafficking in person and

financial Investigations Course

2 23-27/9/2019 ILEA,

Bangkok

CAC, Embaixada

America

Thailandia

4 Regional Workshop on Asset Disclosure and

Conflict on Interest Systems in South and

Southeast Asia

3 11-13/7/ 2019 UNODC CAC,

UNODC

Thailandia

5 Executive Certificate( Focus on Investigation,

Prosecution, Intelligence, Prevention

Concultancy Management)

2 22/7/-2/8/2019 MACCA MACCA, CAC Malaysia

6 Anti-Corruption Series-Financial

Investigation Course and trafficking in

persons

4 23/09/-2/10/2019 ILEA,

Bangkok

CAC,

Embaixada

America

Thailandia

7 Anti-corruption Series-The financial

Investigative Techniques.

2 14-18/10/2019 ILEA,

Bangkok

CAC, Embaixada

America

Thailandia

8 CPIB Anti-Corruption Executive Programme

(ACE Programme)

1 14-25/10/2019 CPIB CAC, CPIB Singapura

9 ICAC Chief Investigators, Command Course

(CICC)

1 4-29/11/2019 ICAC CAC, ICAC Hongkong

10 Konferénsia „22‟nd APG Anuál meeting and

technical Assistance Forum

1 18-23/8/2019 APG,

Australia

CAC Canberra,

Australia

11 Leadership for women in law Enforcement 1 7-11/10/2019 ILEA,

Bangkok

CAC, Embaixada

America

Thailandia

Page 79: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

62 Relatóriu Anuál CAC 2019

12 Enkontru IRG (Implementation Review

Group no Formasaun IRM ( Internal Review

Mechanisms da Convencão das Nacões

Unidas Contra a Corrupção

2-6/09/2019 UNODC CAC, UNODC Viena-

Austria

13 Corruption Prevention System and Analysis 6 14-18/10/2019 LAND

INSTITUT

CAC Bali, INA

14 Formasaun Layout 1 23/09/-4/10/2019 Smile

Group

CAC Jogja, INA

15 Formasaun Editing video 1 23/09/-4/10/2019 Smile

Group

CAC Bali, INA

16 IT Strategic Plan

1 30/09/-

11/10/2019

Inixindo CAC Bali, INA

17 IT Management Essential, and Networking

with windows server 2016

1 30/09/-

11/10/2019

Inixido CAC Bali, INA

18 Formação Financial Analysis, planning and

controlling budgets,

2 21/10/-1/11/2019 Smile

Group

CAC Bali, INA

19 Designing and implementing performance

Management system, Evaluating performance

improvement interventions

3 21/10/-1/11/2019 Smile

Group

CAC Bali, INA

20 Procurement of Works 1 04-15/11/2019 Smile

Group

CAC Bali, INA

21 Logistics and inventory control management,

Logistics and supplay chain management

1 04-15/11/2019 Smile

Group

CAC Bali, INA

Page 80: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

63 Relatóriu Anuál CAC 2019

Aneksu 18: Lista Patrimoniu Estadu iha CAC 2019

No Deskrisaun Totál

Kondisaun Atual

Di’ak

Ladun

Funsion

a

A'at/ La

Funsi

ona

1 Kareta

1.1 Kareta Mitsubishi Pajero 4 3 1*

1.2 Kareta toyota Hilux pic up 5 5

1.3 Kareta toyota Avanza 4 2 2*

1.4 kareta toyota Rush 4 4

1.5 kareta lancruiser Prado 3 1 2*

2 Motorizadas

2.1 Honda Mega pro 3 1 2^

2.2 Honda Supra X 125 38 10*

3 Komputador

3.1 Monitor 91 65 26^

HP Compaq 8000 Elite 37 22 15^

HP Pavilion P6-2142L 18 17 1^

Lenovo IBM 10 2 8^

HP Compaq dx 2030 3 1 2^

HP ProdispalyP191 26 26

HP HSTND-9371-A 5 5

3.2 CPU 85 67 18^

HP Compaq 8000 Elite 31 23 8^

HP Pavilion P6-2142L 18 15 3^

Lenovo IBM 9 5 4^

ASUS 1 1

HP Compaq dx 2030 3 3^

HP ProdispalyP191 18 18

HP ELIT DESK800 5 5

3.3 UPS 77 59 10^

APC SMART 56 38 18^

APC Back-UPS 800 21 21 18

4 Laptop 43 32 3* 8^

Sony Vaio 20 15 5^

HP PAVILION 4 4

HP PROBOOK 440s 10 9 1^

Sony SVF142C1WW 5 4 1^

Lenovo IBM 4 4^

5 Printer 28 24

Page 81: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

64 Relatóriu Anuál CAC 2019

HP Laserjet P1005 5 4

Canon Colour LPB 5050N 3 1

HP DESKJET 1050 1 1

Hp Laser Jet Pro 400 2 2

HITI P510S Digital Photo Printer 1 1

Canon Image Class MF 8210Cn 4 4

Samsung CLX-4195FN 1 1^

HP LASER JET P1006 2 2

Canon Pixma E460 5 2 2^

HP Enterprise M553n 1 1

Canon K10339 1 1^

HP Laser Jet 1102 2 2

6 Scaner 13 11

Canon Lide 200 1 1

Panasonic KV-SS055C 1 1

HP Scanjet G3110 6 6 2^

Canon DR-M140 5 4

7 Projektor 5 3

Sony VPL-EX 130 3 2 1^

Sony VPL-EX 140 2

8 Hardisks External 33 33

Hardisk External WD 320GB 2 2

Hardisk External BBAHFB 1 1

Hardisk External SAMSUNG 17 17

Hardisk External WD 3 TB 2 2

Hardisk External BBAHFB 5 5

Hardisk External DELL 1 1

Hardisk ExternalWD MY PASSPORT 2 2

Hardisk External HD SAGATE 1 1

Hardiks External ASUS 1 1

Hardisk External LG 1 1

9 Telefone 12

Nokia 5130 5 5

ZTE 4 4^

Asianphone OS 8683 3 3^

10 Handy Talk ka HT 20 20

Motorola AZH25RDC9AA2 20 20

11 Kamera 18 16

SONY -V230 1 1

Page 82: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

65 Relatóriu Anuál CAC 2019

Sony DIGITAL DSLR-A390 1 1

Canon Digital lxus 115-Silver 3 3

Canon EOS 7D 1 1

Canon EOS 1100D 2 2

Canon Power Shoot S1100 12.1MP 4 4

Canon EOS 600D 2 2

Canon LXUS 140 2 1 1^

Canon EOS 5D 2 2

12 Lensa kamera 9 9

Canon Lensa EFS 18-135 MM 1 1

Canon Lensa EF 100-400 MM 1 1

Canon HandyCam LEGRIA HFR 28E 1 1

Canon HandyCam Legria HFG10E 1 1

Redo Video Mic Pro 2 2

Canon Tripod Mount Ring B (W) 1 1

Canon Image Stabilizer 1 1

Canon Speedlite 580EXII 1 1

13 Handy Came Sony 3 2 1^

Sony HXRNX5U Professional Acchd Hand Held

Camcorder 2 2

Sony 1748676 1 1^

14 Recorder Mp3 17 16

Sony AX-412 4 3 1^

Sony MP3 ICD-PX232 2GB 11 11

Sony ICD-TX50 2 2

15 Dispenser 7 4

Dispenser HOT END COLL 7 4 3^

16 Zelera okida 3 3

Zelera UCHIDA 3 3

18 Makina foto kopia 4 2 1^

Image Runner 2535 3 1 1* 1

Image Runner 4035 1 1

19 Makina tesi surat tahan 6 5 1^

Krisbow S421 2 2

Fellowes MS-460Ci 1 1^

Peac PS500-15 3 3

20 Brankas okida 3 2^

Brankas Okida 2 2^

21 Air Conditioner AC 51 40

Page 83: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

66 Relatóriu Anuál CAC 2019

AC LG 1.5 Pk 42 39 3^

AC Aux 1.5pk 8 8^

AC Panasonic 1 1

22 Gerador 3 3

Gerador HONDA 2 2

Gerador KRISKOKAR 1 1

23 Televisaun 4 4

TV LG 2 2

TV Samsung 2 2

24 Sound System 5 5

SOUND SYSTEM TITAN 5 5

25 Bomba Be'e(Sanyo, Dap) 5 3

Sanyo Be'e 3 2 1^

DAP Be'e 2 1 1^

26 Tanki Enze Be'e 4 4

Tanki Enze Be'e 1000 liter 4 4

27 Warles Westron 2 2

Wireles WESTON 2 2

28 Server 3 3

29 Rice coker 1 1^

30 Fax Panasonic 1 1

31 Tablet 35 35

Tablet GTP3110 25 25

Tablet SM-T231 10 10

32 Makina sura Osan 1 1

33 Makina Absensia 2 2

34 Sisco ba server 3 3

Cisco Catalyst 1 1

Cisco ASA 5525 X 1 1

TP-LINK 1 1

35 Makina Kua du'ut 1 1

STIHL FR 3001 1 1

36 Makina Vacum Cleaner 1 1

37 Outros Equipamentus Unvestigacão

Ekipamentu investigasaun(PC) 10 10

Mini kamera 5 5

USB Audio Recording 25 25

Jammer S 3 3

Ear Zomm 5 3

Page 84: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

67 Relatóriu Anuál CAC 2019

Senter XM LT6 Smiling 4 4

38 MOBILIARIU

38.1 Meja

Elviron Conference Table For 12 Persons ELF-

9912 2 2

Sucitra 1/2 biro office desk 36 16 20^

Meja Executive L 2 2

Meja Staf 50 35

Chitose meja kaki lipat - FTC 6018 3 4

Chitose meja kaki lipat - FTC 6012 4 4

Polaris meja plastik kakilipat -MM-843 4 4

Meja Chitose 3 3

Conferensia Table 7 Person 1 1

Reseption Table 1 1

38.2 Kadeira

Tiger Executive Chair T-904 12 12

Chitose Folder Chair Yasuka SL 40 40

Elviron Staff Chair 65 20 5^

Cedeira Lipat 20 20

Director chair with hidrolis (Black) 6 6

Office chair+arem rest+hidrolis (Black) 5 1

Elviron Executive Chairs-NE 255 16 12 4^

Chitose Foldable Chairs -YAMATO HNN 110 110

Kadeira -SOFA 2 2

Office table with 2 side drawers (Brownn) 5 5

38.3 Armario(File Cabinet)

Brother Cupboard With Sliding Glass door B-304 12 12

Bookshelf with mirror and sliding doors 2 2

Filling cabunet 4 levels+lock from metal 2 2

Filling cabinet 4 levels+lock from wood 1 1

Sucitra Rak Buku 4 Kotak Sliding 2 Door-BC

923 8 8

Brother Filling cabinet 4 laci-BS 104 14 8 6^

Brother direction cabinet 4laci-B 502 7 1^

Brother direction cabinet 3 laci 1 pintu-B 501 2 1 1^

Brother almari sliding+kaca-B 304 5 5

Brother almari sliding tinggi -B 303 2 2

Brother Filling cabinet 2 laci-B 102 4 2 2^

Brother Filling cabinet 2 laci- BCD 6 3 3

Page 85: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

68 Relatóriu Anuál CAC 2019

Almario dapur 3 pintu 1 1

Filling Gabinete B-204 15 12 3^

Lemari 3 Pintu+Kaca,152x60x206cm 2 2

Armario Loker Odamatan 2, Gaveta 4 Usa Ai

Teka 1 1

Armari Arquivo 15

Page 86: COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃOcac.tl/wp-content/uploads/2020/08/RELATORIO-ANNUAL-CAC... · 2020. 8. 5. · iii Relatóriu Anuál CAC 2019 L iafuan M akloke Onra boot ba ha‟u hodi reprezenta

69 Relatóriu Anuál CAC 2019

Travessa Sérgio Vieira de Melo, No. 08, Farol, Díli, Timor-Leste

Telf. (+670) 3331382, E-mail: [email protected], Website: www.cac.tl